Lauma

“Rīts bija riebīgs. Pelēks, caurcaurēm slapjš kā sazin kādas sēnes lipīgā cepurīte. Durvju rokturi tādās dienās šķiet pārāk cieti, jebkurš ēdiens skrāpē aukslējas, cīruļi neģēlīgi rosās un neļauj mierīgi palaiskoties gultā, bet pūcēm nekas nav pa prātam un tās nikni atcērt uz katru vārdu.”
― Mariam Petrosyan, Дом, в котором...

“Redzi, Lasīt, mēs šeit, ziemeļos, esam gandrīz kā iesākums tam visam. No garrokainajiem, kas spriņģoja apkārt ledus laikmetā apmēram tādos pašos apstākļos kā mēs, mēs neesam attālinājušies tik daudz, lai nespētu atgriezties atpakaļ. Mēs esam visa civilizācija, bet mēs esam arī tās sākums.”
― Jørn Riel

“Laiks Namā rit citādi nekā Ārienē. Par to neviens nerunā, bet dažs labs paspēj nodzīvot divus mūžus un novecot tikmēr, kamēr citam aizrit nieka mēnesis un ne vairāk. Jo biežāk tu iekrīti starplaika caurumos, jo ilgāk dzīvo, bet to dara tikai tie, kas šeit jau ir sen, tādēļ atšķirība starp vecajiem un jauniņajiem ir milzīga, nav jābūt lielam gudrelim, lai to ieraudzītu. Paši alkatīgākie lec vairākas reizes mēnesī, un pēc tam velk līdzi sev vairākas savas pagātnes versijas. Tādu rīļu kā es Namā vairs nav, un tātad nav neviena, kurš būtu nodzīvojis tik loku, cik esmu nodzīvojis es. Lepoties nav vērts, bet es tomēr lepojos, jo izcila alkatība taču arī ir savdabīgs sasniegums.”
― Mariam Petrosjan, The Gray House

“The first drink of the day brings us into the present moment: we become Buddhists. That first drink also has a physically restorative effect. I find I can spend all day complaining about being tired, listless, lacking in energy, desperate for sleep. Then at six, in the pub or at home, with a pint of foaming nut-brown ale before me instead of a computer screen, I will suddenly perk up. Energy will rush back into my body. I am alive. And with one drink, the wage slaves of the day are transformed into thinking, feeling, laughing, independent human beings. We are our own masters once more.”
― Tom Hodgkinson, How to Be Idle