Pusgads spȯrta, pusmūžs rezultātu

Ir pagājis pusgads, kopš pievienojos nūģu fitnesa prȯgrammai, padarīdams spȯrtu par ikdienišķu savas dzīves sastāvdaļu. Tad nu man šķiet teju ȯbligāti atskaitīties abiem sava blȯga lasītājiem, kā tad man šajā laikā ir veicies. Brīdinu, ka turpinājumā pieminēšu atsevišķas sava ķermeņa daļas, taču, protams, palikšu piedienības robežās.

Trijos vārdos – kā pa kalniem. Ir bijuši gan tādi periōdi, kad spȯrtošana šķiet dabiska un lōģiska ikdienas sastāvdaļa, gan arī brīži, kad uz to saņemties ir ārkārtīgi grūti. Aprīlī piedzīvoju tādu kā sauso periōdu, kas ilga divarpus nedēļas, kuŗās mans dzīves režīms kļuva tik saspringts, ka saņemties uz fizisku aktivitāti kļuva neiespējami. Tomēr man izdevās saņemties un treniņus atkal atsākt, ar laiku pat pāriet jaunā treniņu līmenī.

Kādas pārmaiņas savā ķermenī esmu novērojis? Ja es kȯncentrētos uz svara nomešanu, tad man būtu ar nožēlu jāziņo, ka nekāds vērā ņemams ķermeņa masas samazinājums līdz šim nav iestājies. Par laimi, mana darbošanās nav pakārtota vis lēkājošajiem skaitļiem svaŗos, bet gan vispirms manai pašsajūtai un kopējai fiziskajai fȯrmai. Tad nu jāteic, ka pašlaik es jūtos tik labi kā vēl nekad, jo apzinos, ka šobrīd esmu labākā fȯrmā nekā esmu bijis lielāko daļu sava līdzšinējā mūža: pirmoreiz mūžā ir iespējams skaidri saskatīt manus bicepsus un arī tricepsus, turpretī manas ciskas beidzot ir kļuvušas visai stingras, ne vairs kādreizējie ļumīgie gaļas blāķi.

„Bet vēders,” tu droši vien jautāsi, „kā ar vēderu?” Tā diemžēl paliek mana vājā vieta. Tā kā t.s. presīti neesmu gluži atstājis novārtā, mans vēders noteikti ir kļuvis kaut nedaudz kȯmpaktāks, taču nevaru teikt, ka tas būtu mazāks. Tādas pārmaiņas var notikt tikai tad, ja cilvēks pareizi ēd[1], un tas… nu, teiksim tā, tāda diena vēl nav pienākusi. Kaut arī, bez šaubām, esmu savā uzturā veicis zināmas izmaiņas un dažas no tām varētu uzskatīt pat par diezgan radikālām[2], man priekšā vēl ir tāls ceļš ejams (burtiski un metafōriski) un līdz tādam uzturam, ko varētu saukt par veselīgu, man vēl ir kā sunim līdz mēnesim.

Jomas un līmeņi

Uzturs – 6. līm.: Nekādu makarōnu, nekādu saldumu.Fitness – 3. līm., ķermeņa svars, 56 paveikti treniņi.

Vispārējais – 10. līm.

Teiksmainais piedzīvojums – 3. līm.

Esmu novērojis vēl kādu interesantu lietu – man uz treniņiem saņemties ir vieglāk, ja tie nedēļā ir ieplānoti trīs, nevis divi, jo ir mazāk iespēju kaut ko pārcelt vai pārbīdīt uz citu dienu, neizjaucot arī nākamās nedēļas ritmu. Tāpat veikli izspȯrtoties bieži vien vieglāk ir tad, ja diena ir cieši saplānota, nevis pilnīgi brīva. Bet to, visticamāk, varēs apliecināt jebkuŗš cēlās bumbulēšanas (jeb zinātniskā valodā prȯkrastinācijas) mākslas adepts.

_________________________________________________________

[1] Ne velti viens no nūģu fitnesa galvenajiem saukļiem skan šādi: „Dakšiņu nav iespējams apskriet”.

[2] Vēl nesen kāds no maniem draugiem, uzzinājis, ka esmu izslēdzis no sava uztura makarōnu prȯduktus, skaļi apšaubīja manu garīgo veselību.