Sasietā Quotes

“Var jau būt, ka tā ir cilvēka dzīves sāpīgākā traģēdija - mums dota tikai viena dzīve, tikai viens ceļš bez iespējas uzzināt, kas gaidījis aiz tā stūra, ap kuru izvēlējāmies nenogriezties, taču būtu varējuši... Ak, kā būtu varējuši.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Tiekties pēc miera - tas būtu tikpat naivi, kā cerēt, ka izdosies savaldīt jūru... Mūžīgi ieslodzīt to zem biezas ledus kārtas, apklusušu un rāmu, izliekoties nezinām, ka pavasaris to atbrīvos un tad tā lauzīsies brīvībā krākdama un šņākdama. Nav jau nekādas jēgas, izņemot mirkli. Viss sastāv no mirkļiem, gaistošiem, caur pirkstiem slīdošiem, nenotveramiem, neapturamiem. Viss skaistais ir skaists tikai tāpēc, ka to nevar paturēt.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Cilvēka dabai raksturīga savdabīga iezīme - mēs nereti nespējam palaist vaļā to, kas būtu varējis notikt. Mēs gribam zināt, gribam sajust, izbaudīt, likt nokrist neziņas plīvuram un atklāt noslēpumu. Un tieši par to - par ziņkāri, par absolūtuma alkām, par nespēju atlaist nebijušo un nenotikušo - nākas maksāt visdārgāk un ciest vissāpīgāk.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Dzīve nereti mēdz spēlēties, nesaudzīgi raustot aiz aukliņām mūsu izjūtas. Provocējot kaunu. Pārbaudot drosmi. Negaidīti izsitot pamatu zem kājām brīžos, kad šķiet - mēs esam drošībā.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Sāpīgāks par to, kas reiz bijis, ir tikai tas, kas būtu varējis būt.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Mēs sevī nesam negaisus, ko zeme nespētu paciest, un, kad nevaldāmas kaislību bangas triecas pret realitātes klintīm, tās nemaz nevar būt atbildīgas par sirdīm, ko izšķaida pret akmeņiem personīgā piepildījuma alkās.”
― Karīna Račko, Sasietā

“Vai cilvēku, kurš ir mums līdzās, mēs redzam tādu, kāds viņš ir patiesībā? Vai arī tikai savas interpretācijas atspulgu? Varbūt mēs katrs dzīvojam savā prātā un veidojam attiecības nevis ar reālām būtnēm, bet gan tēliem, ko paši esam radījuši?”
― Karīna Račko, Sasietā