Sārtais skūpsts Quotes

“Tas bija tik sen --
Tad tava biju
Un silti tevim pieglaudos.
Bet tagad melnas puķes viju
Un klusi - klusi ieraudos.”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Jaunības sapņi zem gruvešiem trūd,
Melnā tumsā gaismas tēls zūd -
Un pelēkas ēnas sauc uz dusu...”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Uz manas pieres liesmaini kvēlo
Kaislību zīmogs ar sarkaniem rakstiem,
Un acīs man staro nemiera mokas -
Un tu - tu klusu laimi man tēlo!...”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Mēs šķīrāmies...
Ne vārda. Bāli...
Tik acīs dzirkstis iedegās -
Un rokas klusi sadrebēja...
Uz jūras kaiva iekliedzās...
Tu izrāvies un projām gāji.
Es stāvēju un raudzījos,
Kā saule grima rietumos...
Tur asiņainas švītras kāpa...
Un krūtīs sāpe manim dzēla.”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Kā zvaigznes margo retie laimes mirkļi,
Kad slepeni mēs abi tikāmies:
Aiz laimes apmulsis, tu mani rokās slēdzi,
Mēs skūpstus mijām, sejās vērdamies.

Es drebēju un galvu klusi glaudu
Pie tavas krūts - un acis aizvēru...
Tu īsu, krāšņu laimi manim sniedzi -
Es zelta kausu tukšu izdzēru.

Tad klusi gāju savā tumšā mājā,
Lai mēmās sāpēs rokas lauzītu...
Kā ēnu tēls, kā malduguns nu klīstu
Un sapņoju par laimi baudītu.”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Vai grēks tas ir - ka, ilgu pilna,
No mīlestības reibstot, slīgst
Pie svešām krūtīm sapņos galva?...”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Bet tomēr pēc tev' dvēs'le ilgās
Kā puķīte pēc saules trīc!
Jauc tumsību ar gaismas stariem,
Uz nirvanu ņem mani līdz!...”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Acis aizveru un kļaujos
Tev pie krūts kā bērns, kam bail
Melnās tumsas. Smaidot ļaujos
Aizvesties uz nirvanu...

Ceļā ziedi, zeltā lieti,
Pērļu lāses kausos mirdz ---
Sārtās liesmās saules rieti
Un uz lūpām kvēlošs skūpsts!”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Vai tie bij murgi
Vai svētlaimība -
Es dusēju tevim atkal pie sirds...”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Mūs jūra šķir un kalni
Bet rozes vsur zied -
Kad ilgas sirdī mostas,
Ļauj mirdzot tālē iet.”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Sen priekus es un skumjas
Sev sirdī apraku -
Bet atmiņas par laimi
Kā zelta trīsas iet.”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts

“Kas zina par ilgām, kuras manī deg,
Bezgala vientuļas, bezgala lielas...
Kas teiks to vārdu, mūžībā kas dus,

Kas zin, ka mirkļos, ko par laimi sauc,
Ir cilvēks nesaprasts - vistuvāk sāpēm?...
Rit laiks... Arvienu vientuļāks, tāļš, svešs
Iet ceļinieks, liesmodams bezprāta ilgās...”
― Zemgaliešu Biruta, Sārtais skūpsts