Pieci pirksti Quotes

“- Nerunā sliktu par Latviju! - Laura apstājas un uzkliedz Mammai. Arī Laurai var beigties pacietība! Arī Laurai var būt lielas dusmas! - Vai tad Latvija ir vainīga, ka veikalniecei netīrs priekšauts? Vai Latvija vainīga, ka veikalniece ir veģma? (..)
- Nerunā sliktu par Latviju! - Laura uzbrēc vēlreiz un piecērt kāju.
Laurai jābūt bargai, dikti bargai, jo kādam taču Latvija ir jāaizstāv. Sibīrijā neviens nerunāja sliktu par Latviju. Ka tikai tiktu! Ka tikai būtu Latvijā! Latvija tik skaista, Latvija tik mīļa! Bez Latvijas beidzas vai nost. Bet tagad? Tas nav labi un šitas! Laurai jābūt stingrai, viņa tikai nevar noturēt raudienu. Mamma arī nevar.”
― Māra Zālīte, Pieci pirksti

“Suņa prieks, suņa prieks, viņš pa brītiņam atkārto. Suņa prieks. Laikam jau līdz ar dzīvību tas ikvienam tiek dots, gan suņam, gan cilvēkam. Prieks. Jā, jā, tas lielais dzīvības prieks. Tas nudien laikam nav tikai piedeva, nav tikai piedeva. Būtu jau cilvēkam jādzīvo ar to iedzimto prieku, būtu jau gan.”
― Māra Zālīte, Pieci pirksti

“Au, au! Laurai ieduras sirdī. Laurai arī ir nelaimīga mīlestība, kad Tētis ar Mammu tā strīdas. Tas nav seklais strīdiņš kā peļķīte. Tas nav viegli izsmeļamais ķīviņš kā dīķis, šis strīds ir bīstams, ļoti dziļš. Acis abiem ir kā akas. Ļoti nelaimīga ir Lauras mīlestība pie tāda strīda, jo Laura, jo Laura mīl abus vienādi! Laura nezina, kuram taisnība un kurā pusē viņa ir, nemaz negrib zināt. Laura nav nevienā pusē. Bet, ja cilvēks nav nevienā pusē, tad cilvēks paliek viens. Viens pats uz visas pasaules. Pilnīgi viens. Au, au!”
― Māra Zālīte, Pieci pirksti

“Laura jutās tā, it kā no pasaules pašas vislielākās laimes akas būtu dabūjusi pašu vislielāko laimestu. Bet vienlaikus arī kā parādos iekritusi. Kad cilvēks ir dabūjis no laimes akas kaut ko dārgu un kārotu, tad cilvēks ir laimīgs. Bet cilvēks arī nespēj aizmirst, ka ir daudz aizņēmies, lai tiktu pie lozes. Daudz, daudz, briesmīgi daudz aizņēmies. Ne jau naudu, bet aizņēmies. Laime, laime, kāpēc tu nevari būt pilnīga? Kā Laura parādu, šo visu lielo parādu varēs atdot?”
― Māra Zālīte, Pieci pirksti

“Par laimi, nebija vairs tie trakie gadi, kad nezināja, kur jaundzimušo tīt, kur netīt. Vīriem bija jāatdod savi kājauti, pēdējās lupatas. Ja bērns nomira, vīri savus kājautus varēja dabūt atpakaļ. Pārsvarā vīri savus kājautus varēja dabūt atpakaļ.”
― Māra Zālīte, Pieci pirksti