Dzejnieka Uzdevums Musdienas Quotes

“Tiklab Sofoklam un Eiripīdam, kā arī Seferim un Hammaršeldam būt cilvēkam nozīmē pieņemt traģisko, nenovēršamo, cilvēka prātam neaptveramo, dēmonisko likteņa lēmumu.”
― Zenta Mauriņa, Dzejnieka Uzdevums Musdienas: Esejas; Daga Hammarselda, Georga Sefera, Aleksandra Solzenicina Literarais Portrets

“Sasistās skulptūras nonāk muzejā, bet sistais cilvēks nekur nerod paliekamu patvērumu.”
― Zenta Mauriņa, Dzejnieka Uzdevums Musdienas: Esejas; Daga Hammarselda, Georga Sefera, Aleksandra Solzenicina Literarais Portrets

“Dzejnieks, cilvēks ar sakāpinātām izjūtām, līdzcilvēku postu pārdzīvo dziļāk nekā citi, un, ja viņš stāsta par savām paša nelaimēm, tūkstoši un atkal tūkstoši tajās saskata savējās.”
― Zenta Mauriņa, Dzejnieka Uzdevums Musdienas: Esejas; Daga Hammarselda, Georga Sefera, Aleksandra Solzenicina Literarais Portrets

“Divkājainajā zīdītājā dzejnieks modina cilvēcību.”
― Zenta Mauriņa, Dzejnieka Uzdevums Musdienas: Esejas; Daga Hammarselda, Georga Sefera, Aleksandra Solzenicina Literarais Portrets

“Aktīvā labestība, kas cita labā spēj sasniegt pašaizmirstību un ekstāzi un aiz mīlestības pret līdzcilvēku uzņemas visbriesmīgākās mokas, stājas pretī pirmatnīgajam ļaunumam, kurš nepazīst robežas, pašreizējā žilbinožo krāsu laikā ir parādījusies biežāk, nekās mums sķiet.”
― Zenta Mauriņa, Dzejnieka Uzdevums Musdienas: Esejas; Daga Hammarselda, Georga Sefera, Aleksandra Solzenicina Literarais Portrets

“Nav nekas slikts, ja mēs aizmirstam tautskolā un augstskolā mācīto. Bet slikti ir, kad aizmirstam savus brāļus un māsas, kuriem nodarīta netaisnība, aizmirstam satriektos. Ja aizmirst ciešanas, zūd robeža starp cilvēku un zvēru. Pret ciešanām aklais ir līdzīgs lapsenei, kura alkatīgi sūc saldo dzīvi, pat nepamanīdama savu medus podā slīkstošo māsu agoniju.”
― Zenta Mauriņa, Dzejnieka Uzdevums Musdienas: Esejas; Daga Hammarselda, Georga Sefera, Aleksandra Solzenicina Literarais Portrets

“Cik sadistiska fantāzija vajadzīga, lai pasakā ļautu bērnus sagūstīt raganai, kura viņus baro kā kaujamus teļus, bet pasakas beigās bērni savu mocītāju līksmi sadedzina krāsnī. (Taču mierinoša ir ziņa, ka Grimma pasakas, no kurām dažas modina jūtīgos bērnos bailes, bet robustākajos — ļaunas dziņas, — vairs nav ietvertas tautskolu programmā!)”
― Zenta Mauriņa, Dzejnieka Uzdevums Musdienas: Esejas; Daga Hammarselda, Georga Sefera, Aleksandra Solzenicina Literarais Portrets

“Ir dabiski, ka izsalkumā viens dzīvnieks saplosa otru un aprij. Bet ir pretdabiski, ja viens radījums spīdzina otru aiz varaskāres, atriebības, fanātisma vai tīksmes. Kas redzējis spīdzināšanas rīku muzeju Florencē, tam sāk gribēties būt augam vai dzīvniekam vai arī vispār nebūt nākušam pasaulē.”
― Zenta Mauriņa, Dzejnieka Uzdevums Musdienas: Esejas; Daga Hammarselda, Georga Sefera, Aleksandra Solzenicina Literarais Portrets