Latvija discussion
Par grāmatām un lasīšanu
>
Vai ir vērts lasīt grāmatu divreiz?
date
newest »
newest »
Jā. es ik pa laikam pārlasu kādu grāmatu, kura mani ir raisījusi kādas pozitīvas emocijas. Lasot grāmatu otrreiz ir pilnīgi savādāks skats uz to kas, grāmatā notiek, jo tu zini kas jau notiks un tu vairāk pievērs uzmanību uz blakus lietām, kuras tev lasot pirmoreiz nelikās būtiskas
Kristaps wrote: "Jā. es ik pa laikam pārlasu kādu grāmatu, kura mani ir raisījusi kādas pozitīvas emocijas. Lasot grāmatu otrreiz ir pilnīgi savādāks skats uz to kas, grāmatā notiek, jo tu zini kas jau notiks un tu..."Varbūt tad vienkārši ir jālasa uzmanīgāk? ;D
Ir tādas grāmatas, kuras pārlasot vēlreiz, rodas tās pašas emocijas kā lasot pirmoreiz. Un ir tādas, kuras izlasot otrreiz, sabojājas iespaids par grāmatu, dažādu faktoru dēļ, jo tas, kas jaunībā likās brīnišķīgs, tagad var likties garlaicīgs. Ir dažas grāmatas, kuras es varētu lasīt kaut vai simtreiz, bet tādas ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas.
Anna wrote: "Kristaps wrote: "Jā. es ik pa laikam pārlasu kādu grāmatu, kura mani ir raisījusi kādas pozitīvas emocijas. [...]Varbūt tad vienkārši ir jālasa uzmanīgāk? ;D "
Ah, bet citreiz jau pārlasa pēc gadiem
Es pārlasu ļoti lielu daļu grāmatu, kuras mani uzrunā dziļāk. Ne jau nākamā dienā uzreiz kā beidzu sāku no gala - bet paiet kādi 3-... gadi un tā vai nu parāda jaunas dimensijas vai nu vismaz tevi atgriež pirmajās sajūtās. Bet man tiešām nekad nav bijuši saprotami tādi principiālie nepārlasītāji - tad jau jūs lasāt tikai un vienīgi sižeta pēc. Bet to sižetu taču nav tik daudz, pamattēmas tak atkārtojas visur atakla un atkal...
Bet ko tur - katram jau savs, neviens nevienu nespiež kaut ko pārlasīt. Vai nepārlasīt.
Es reti pārlasu grāmatas. Īpaši ilgi domāju, vai ir vērts lasīt otru reiz ,ja grāmata man ļoti patika(lai cik paradoksāli, tas neizklausītos). Laikam baidos sabojāt labās atmiņas.
Praktiski nepārlasu grāmatas. Ja grāmatas nianses ir izslīdējušas no atmiņas vai arī tieši pretēji - uzsēdušās uz mēles kā garšas kairinājums, kas prasa pēc pārlasīšanas, var gadīties, ka izvēlēšos to paņemt ārpus rindas. Daži meistardarbi arī šobrīd tā vien uzprasās, bet, tā kā nopirkto/iegūto neizlasīto grāmatu kalns vēl ir masīvs, vairāk zobi niez izēsties cauri tam.
Jā, ir vērts grāmatas lasīt divreiz. Dažas arī trešo un ceturto reizi. Jo nekad nevar zināt, ko aizrāvies ar sižetu esi palaidis garām. Un tad mēdz atklāties pavisam jauna pasaule. Kaut vai Vinnijs Pūks. Nu, kurš bērnībā to lasot aizdomājās līdz globāliem cilvēku attiecību modeļiem?
Es ik pa laikam pārlasu grāmatas kopējo un varbūt katras nodaļas, kā arī tēlu, motīvu utt. pārskatu un analīzi, ko piedāvā, piem., sparknotes Tas attiecas uz populārām ārzemju grāmatām, kuru pārlasīšanai nevēlos veltīt laiku tikai lasīšanas baudījuma dēļ. Tam ir vēl nelasītās grāmatas. Reizēm lasot uzskricelēju kādas vienkāršas piezīmes, atzīmēju šķietami svarīgas rindas, noderīgas atziņas un beigās pāris vārdos sižetu un varoņus, un tad, ja nepieciešams grāmatu atsaukt atmiņā, atgriežos pie tā. Un ar to pietiek. Es laikam vēl neesmu uzgājis grāmatu, ko gribētu lasīt atkal un atkal. Nu, varbūt Straumēni..
Cita lieta ir Gunas minētās bērnības grāmatas. Un bērnībā lasītās grāmatas. Tās pašas pasakas tagad izskatās tik citādi. Kā arī 14 gadi nav īstais laiks, kad lasīt Meistaru un Margaritu. :D To noteikti ir jāpārlasa, lai sagremotu tolaik nesagremojamos 90% visas grāmatas..
Ir grāmatas, kuras tiešām prasa divus skatījumus. Es tikko pabeidzu lasīt Nīla Geimena Amerikāņu dievus un jau zinu, ka kaut kad nākotnē es paņemšu un iziešu rūpīgi cauri dažādu tautu mītiem, ko es tāpat jau sen esmu gribējusi darīt, un tad paņemšu šo grāmatu rokās vēlreiz, lai ieurbtos tajos slāņos, kuri tur ir, kurus es apjaušu, bet pie kuriem es īsti netieku klāt, jo pietrūkst zināšanu par noteiktām jomām.Īsāk sakot, domāju, ka gudri uzrakstītas grāmatas var lasīt vairākas reizes vairākos slāņos. Tas attiecas arī, un pat īpaši spilgti, uz labām bērnu grāmatām. To es principā arī uzskatu par bērnu grāmatu kvalitātes rādītāju - vai, lasot to kā pieaugušais, tu vari atrast tur slāni, kuru pirms tam tur nenojauti. Jo tās, iespējams, ir arī tās lietas, ko tu kā bērns mazliet pamanīji un saprati tikai pēc tam, ka ā, tur taču tas arī bija - tāds īpašs veids, kā parādīt cilvēkam, ka viss ir saistīts, viss ir viens un viss taču kaut kur patiesībā bija un tu to palaidi garām, kad skatījies uz kaut ko citu ar citām acīm...
Ja es pārlasu kādu grāmatu, tas notiek ar gada vai lielāku intervālu. Līdz ar to bieži tiek pamanītas atsevišķas lietas, kas varbūt iepriekš nelikušās saistošas. Izlasot Ievas rakstīto -Bet man tiešām nekad nav bijuši saprotami tādi principiālie nepārlasītāji - tad jau jūs lasāt tikai un vienīgi sižeta pēc. Bet to sižetu taču nav tik daudz, pamattēmas tak atkārtojas visur atakla un atkal...
man uzreiz ienākt prātā, ka šie nepārlasītāji, lasa grāmatas tikai ķeksīša pēc vai arī vēl nav sastapuši nevienu sev pietiekami labu. Jo mēs uzrakstīto katrā dzīves mirklī uztveram savādāk. Protams, ir grāmatas, kuras vienkārši neprasa pārlasīšanu. Kopumā tas ir katra paša ziņā pārlasīt vai nepārlasīt.
Tanja wrote: "Es reti pārlasu grāmatas. Īpaši ilgi domāju, vai ir vērts lasīt otru reiz ,ja grāmata man ļoti patika(lai cik paradoksāli, tas neizklausītos). Laikam baidos sabojāt labās atmiņas."+1
Hmm... man ir vairākas grāmatas, kuŗas pārlasu vismaz reizi gadā (Bībele, Gredzenu pavēlnieks[EN], Stikla pērlīšu spēle[RU], Nebeidzamais Stāsts, Mārtiņš Čazlvits[EN]), un tad ir grāmatas ,ko pārlasu, jo tā sanāk, gribas, uznāk vai pēkšņi vajag. No pēdējos 2 gados lasītajām grāmatām laikam atmiņā paliks - bet, iespējams, nepārlasāmi - "Дом, в котором"...brīnišķīga grāmata, lai arī mazliet par gaŗu un vietām atkārtojas. Kā pati dzīve, ja tā padomā.
Manuprāt ir vērts pārlasīt, ja grāmata ir laba un pašam patika. Un pati esmu pārlasījusi ne tikai divas reizes, bet pat trīs un vairāk :))
Pašlaik lasu The Cider House Rules un tur galvenais varonis Homers Wels pārlasa visu laiku trīs grāmatas, proti Čārlza Dikensa "Lielās cerības" un "Deividu Koperfildu", kā arī "Džeinu Eiru". Tas manī izraisīja pārdomas, vai tas vispār ko dod, ja mēs dzenamies pēc izlasītu grāmatu skaita? Varbūt labāk ir nedaudzas bet labas grāmatas arvien pārlasīt?
"Vai ir vērts lasīt grāmatu divreiz" ir diezgan retorisks jautājums, vai ne? Manuprāt tas ir tīri subjektīvi - vienam cilvēkam grāmata ir durvju stops, otram tā pati ir bībele pēc kuras dzīvot.Protams, ka arī ir pienākums no lasītāja puses - ja grāmata varēja potenciāli patikt, bet ar pirmo reizi nē (kad ir tā sajūta, ka varbūt neesi iedziļinājies pietiekami), tad tā kā vajadzētu kādreiz vēl vienu reizīti pārlasīt.
Lauma wrote: "Ir grāmatas, kuras tiešām prasa divus skatījumus. Es tikko pabeidzu lasīt Nīla Geimena Amerikāņu dievus un jau zinu, ka kaut kad nākotnē es paņemšu un iziešu rūpīgi cauri dažādu tautu mītiem, ko es..."Pilnīgi piekrītu Laumai. Ir grāmatas, kuras es nekad nelasīšu vēlreiz, jo tās ir vai nu tikai tīrs sižets vai nav mani pilnībā "paķērušas". Un tad ir daudzslāņainās grāmatas, kuras, lasot tikai vienreiz, tu nepamani pilnīgi visu, ko autors spēj tev sniegt. Vai nu pietrūkst zināšanu, vai ir detaļas, kam lielāka nozīme ir tad, ja tu jau pazīsti tēlus un sižeta līniju.
Kā otras Laumas iepriekš minētā Дом, в котором.... Es izlasīju pirmoreiz - iemīlējos stāstā un personāžos. Izlasīju otrreiz - sabruku asarās tādu notikumu/domu dēļ, kas pirmajā reizē paspruka nepamanīti (vai vienkārši nešķita svarīgi). Un es zinu, ka lasīšu vēl un vēlreiz, jo ir tik daudz kā, ko es varētu būt palaidusi garām vai nesapratusi. Šī nudien ir vistuvākā perfektajai grāmatai, ar ko man savā dzīvē ir bijis tas gods iepazīties.
Un tad, protams, ir vienkārši sirdij tuvās grāmatas. Es reizi pa reizei pārlasu Gredzenu Pavēlnieku, Hobitu, Hariju Poteru, Pēdējo elfu un Pēdējo orku. Jo es vēlos sev atgādināt, kāpēc es viņas mīlu. Lai arī man krājas kaudzē sapirktās un vēl neatvērtās grāmatas.
Vairākas reizes pārlasīt kādu grāmatu kļūst aktuāli arī līdz ar gadiem. Teiksim man ir grāmatas, kuras esmu lasījusi pirms 15-20 un vairāk gadiem un tās man toreiz ir ļoti patikušas. Pa tik garu laiku, jau gandrīz viss ir aizmirsies, tik to vien atceros, ka ļoti patika. Tas ir iemesls pārlasīt vēlreiz, vismaz visvairāk patikušās grāmatas.
Jā, man ir pāris grāmatu, kas sirdi silda.Ik pa laikam izlasu vēl un vēlreiz, jo tās man izraisa īpaši labas emocijas kā piemēram "Anne of green gables" Patīkami aizmukt no 21.gadsimta un izdzīvot vienkāršu cilvēku dienas un nedienas 19. gadsimta beigās.
Grāmatas ir vērts lasīt vairākas reizes, ja lasītājam grāmata ir ne tikai informācijas avots, bet gan ... vienkārši bauda :)Vairākkārt lasu tās grāmatas, kuras man izraisījušas kādas emocijas, sajūtas, kā arī tās, kuras man vienmēr liek smieties, kā "Trīs vīri laivā".
Man ir daudz grāmatu, kuras pārlasu vairākkārt :) pat reizes 10 :) Tāpēc man ir daudz grāmatas, lai varu pārlasīt, kad ir vēlme :)Ir grāmatas, kuras lasu katru vasaru, tās atrodas vasarnīcā un prasās pārlasīt :)
Tās ir emocijas, sajūtas, apkārtnes izjūtas...
Tas ir kā dzert svētdienas rītā kafiju no savas iemīļotās krūzes, ēdot gardās brokastu maizītes ar tomātu un sieru, laiski prātojot, ko nesīs šī diena, saulei rotaļājoties logā...
Books mentioned in this topic
Дом, в котором... (other topics)The Cider House Rules (other topics)
Vai Jums ir grāmatas kuras esat pārlasījuši atkārtoti?