Digna > Digna's Quotes

“Iztēle nekad nepieviļ.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Tas ir savādi: pienākuma apziņa cilvēkam ir pirms divdesmit pieciem un pēc trīsdesmit pieciem gadiem; pirmajā reizē aiz ideālisma, vēlāk aiz praktiskiem apsvērumiem. - Pa vidu ir untumu un neaprēķināmu ideju laiks.”
― Erich Maria Remarque, Stacija pie apvāršņa

“Es pieceļos un pārlaižu acis istabai. Griesti ir zemi un slīpi, un telpa nav liela, bet man tajā ir viss, kas vajadzīgs, - gulta, plaukts ar grāmatām, galds, pāris krēslu un vecas klavieres.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Es neprotu ne pareizu klavierspēli, ne dzīves spēli, nekad, nekad neesmu to pratis, vienmēr esmu bijis pārāk steidzīgs, vienmēr pārāk nepacietīgs, vienmēr noticis kaut kas neparedzēts, vienmēr spēle pārtrūkusi... Bet kurš gan prot pareizi spēlēt, un, ja arī prot, tad ko tas viņam līdz? Vai lielā tumsa tāpēc ir mazāk tumša, vai neatbildami jautājumi tāpēc kļuvuši mazāk bezcerīgi, vai izmisums par mūžīgo nepietiekamību tāpēc ir mazāk sāpīgs, un vai dzīvi tāpēc ir iespējams izskaidrot un saņemt grožos un jāt kā rāmu zirgu, vai arī tā vienmēr ir kā varena bura, kas vētrā mūs nes, bet, kad mēs to gribam satvert, ielingo mūs ūdenī?
Reizēm manā priekšā paveras bedre, kas šķiet sniedzamies pat līdz zemes centram. Kas to aizpilda? Ilgas? Izmisums? Laime? Un kāda? Nogurums? Rezignācija? Nāve? Kādēļ es dzīvoju? Jā, kādēļ es dzīvoju?”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Tas, ko nevar dabūt, cilvēkam vienmēr liekas labāks par to, kas viņam ir. Te pastāv cilvēka dzīves romantika un idiotisms.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Ja viss sabrūk, tad varbūt tiešām nav vairs nekā cita kā tikai mazumiņš kopības, es domāju, un arī tas ir tikai maigs apmāns, jo tad, kad cilvēkam tiešām ir vajadzīgs otrs cilvēks, nav iespējams viņam sekot un viņu balstīt, to esmu pieredzējis pietiekami bieži, kad kaujaslaukā skatījos savu mirušo biedru sejās. Katram ir sava nāve, un katram jāmirst vienam pašam, un neviens tur nespēj palīdzēt.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Šaubas ir ticības otra puse.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Nauda bojā raksturu.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Taču laikam gan ir tā, ka atsevišķa cilvēka nāve vienmēr ir nāve, bet divu miljonu nāve - vienmēr tikai statistika.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“- Kādas ir jūsu domas par dzīvi? [Ludvigs jautā zārciniekam Vilkem]
- No rīta citādas nekā vakarā, ziemā citādas nekā vasarā, pirms ēšanas citādas nekā pēc tam un jaunībā droši vien citādas nekā vecumā.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Sieviete, kuru iekāro cits, kaut arī tas būtu kaisles apsēsts zārcinieks, tūlīt kļūst vērtīgāka nekā iepriekš. Tā nu ir, ka cilvēks daudz vairāk dzīvo no relatīvām nekā no absolūtām vērtībām.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Cilvēks vienmēr un visur ir nonācis galā. Laiks ir aizspriedums. Tas ir dzīves noslēpums. Tikai mēs to nezinām. Mēs vienmēr tiecamies kaut kur nonākt.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Nekad dzīvē nepietiek, un tā tas ir katram. Laikam gan vienmēr ir par maz, un tā ir pasaules nelaime.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Baudi dzīvi un domā tikai tad, kad tas ir nepieciešams. [..] Kad jāpelna nauda vai gribi tikt dzīvē uz priekšu.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Tikai pēc pilnīgas izšķiršanās rodas patiesa interese par visu, kas attiecas uz otru cilvēku. Tas ir viens no mīlas paradoksiem.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Turklāt cita vīrieša sieviete vienmēr ir piecreiz iekārojamāka par tādu, kas dabūjama. Tāda jau sen ir tikumu norma.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Mīlēt nozīmē - gribēt atdot otram to, ko nevar paturēt.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Kad cilvēks ir pieaudzis? [..] Kad vairāk domā par sevi nekā par citiem.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Viss, ko cilvēks pārdzīvojis, kļūst par dēku. Pretīga padarīšana! Un, jo briesmīgāks kaut kas bijis, jo dēkaināks tas kļūst atmiņās.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Mūsu nolādētā atmiņa ir siets. Tā grib izdzīvot. Un izdzīvot var tikai aizmirstot.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“.. cilvēks tikai tad apzinās, kas viņam piederējis, kad tas slīd no rokām ārā.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Gribu doties projām, bet kaut kas mani spiež palikt. Ja cilvēkam rodas iespēja mocīt pašam sevi, tad viņš to vis lēti garām nelaiž.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Ko vispār nozīmē - krāpt? [..] Krāpt - cik vulgārs vārds, ar ko apzīmēt smalkāko, galējo neapmierinātību, meklējumus pēc kaut kā vairāk, arvien vairāk...”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Mēs ar katru dienu vairāk mirstam, bet arī ar katru dienu ilgāk dzīvojam [..] nekas netiek iznīcināts, un, kas neko negrib paturēt, tam pieder viss.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“- Kas tad tu gribi būt, dodoties pasaulē?
Es smejos. - Maza dzīvības dzirksts, kas centīsies nenodzist.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“Ja no kaut kā atsakās, tad to vairs nepazaudēs, - Georgs saka. - Tikai idioti tā rīkojas.”
― Erich Maria Remarque, The Black Obelisk

“..viss, pilnīgi viss liecināja, ka, līdzko atgūšu neatkarību, - zaudēšu brīvību.”
― Julio Cortázar, Klasīšu spēle

“Metiet laukā grabažas, cilvēki! Lai jūsu dzīves laiva ir viegla, lai tajā atrodams tikai visnepieciešamākais - mājīgs nams un vienkāršas izpriecas. Pāris draugu, kas ir šī vārda vērti, kāds, kas mīl jūs un kam jūs atbildat ar pretmīlestību, kaķis, suns un viena vai divas pīpes, pietiekami daudz ēdiena un drānu, un mazliet vairāk nekā pietiekami - dzērienu, jo slāpes ir drausmīgs posts.”
― Jerome K. Jerome, Three Men in a Boat

“Jādomā, ka tas vispār ir dabas likums. Katram cilvēkam ir tas, ko viņš negrib, toties citiem ir tas, pēc kā viņš ilgojas.”
― Jerome K. Jerome, Three Men in a Boat

“Mēs neesam nekas cits kā visīstākie, visnožēlojamākie sava vēdera vergi. Netiecieties pēc tikumības un taisnīguma, mani draugi, labi uzmaniet savu kuņģi, barojiet to rūpīgi un saprātīgi. Tad bez kādas piepūles tikums un miers nāks pār jūsu sirdi, jūs būsiet labi pilsoņi, mīloši vīri un maigi tēvi - krietni dievbijīgi ļaudis.”
― Jerome K. Jerome, Three Men in a Boat