What do you think?
Foucault’s Pendulum
International bestselling and award-winning author Umberto Eco's Foucault's Pendulum is "an intellectual adventure story, as sensational, thrilling, and packed with arcana as Raiders of the Lost Ark or The Count of Monte Cristo" (The Washington Post Book World).
Bored with their work, three Milanese editors cook up "the Plan," a hoax that connects the medieval Knights Templar with other occult groups from ancient to modern times. This produces a map indicating the geographical point from which all the powers of the earth can be controlled — a point located in Paris, France, at Foucault’s Pendulum. But in a fateful turn the joke becomes all too real, and when occult groups, including Satanists, get wind of the Plan, they go so far as to kill one of the editors in their quest to gain control of the earth.
Orchestrating these and other diverse characters into his multilayered semiotic adventure, Eco has created a superb cerebral entertainment.
Bored with their work, three Milanese editors cook up "the Plan," a hoax that connects the medieval Knights Templar with other occult groups from ancient to modern times. This produces a map indicating the geographical point from which all the powers of the earth can be controlled — a point located in Paris, France, at Foucault’s Pendulum. But in a fateful turn the joke becomes all too real, and when occult groups, including Satanists, get wind of the Plan, they go so far as to kill one of the editors in their quest to gain control of the earth.
Orchestrating these and other diverse characters into his multilayered semiotic adventure, Eco has created a superb cerebral entertainment.
623 pages, Paperback
First published October 4, 1988
About the author
Umberto Eco
912 books12.5k followersUmberto Eco was an Italian medievalist, philosopher, semiotician, novelist, cultural critic, and political and social commentator. In English, he is best known for his popular 1980 novel The Name of the Rose, a historical mystery combining semiotics in fiction with biblical analysis, medieval studies and literary theory, as well as Foucault's Pendulum, his 1988 novel which touches on similar themes.
Eco wrote prolifically throughout his life, with his output including children's books, translations from French and English, in addition to a twice-monthly newspaper column "La Bustina di Minerva" (Minerva's Matchbook) in the magazine L'Espresso beginning in 1985, with his last column (a critical appraisal of the Romantic paintings of Francesco Hayez) appearing 27 January 2016. At the time of his death, he was an Emeritus professor at the University of Bologna, where he taught for much of his life. In the 21st century, he has continued to gain recognition for his 1995 essay "Ur-Fascism", where Eco lists fourteen general properties he believes comprise fascist ideologies.
Eco wrote prolifically throughout his life, with his output including children's books, translations from French and English, in addition to a twice-monthly newspaper column "La Bustina di Minerva" (Minerva's Matchbook) in the magazine L'Espresso beginning in 1985, with his last column (a critical appraisal of the Romantic paintings of Francesco Hayez) appearing 27 January 2016. At the time of his death, he was an Emeritus professor at the University of Bologna, where he taught for much of his life. In the 21st century, he has continued to gain recognition for his 1995 essay "Ur-Fascism", where Eco lists fourteen general properties he believes comprise fascist ideologies.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 6 of 6 reviews
February 26, 2025
Izcils darbs par Slepenajām organizācijām un "patieso" pasaules kārtību. Par to, ka cilvēkiem ar tieksmi uz sazvērestību teorijām, neviens fakts nav par mazu un neviens notikums nav nenozīmīgs. dod vielu pārdomām par to kā veidojam savu pasaules uzskatu un cik tas ir maldīgs.
August 9, 2025
"Fuko svārsts" meistarīgi savij kopā neskaitāmus stāstu slāņus, kas, savukārt, paši ietver vēl citus stāstus, grāmatai funkcionējot gluži kā delikātam fraktālim. Vienkāršības vārdā, tos iespējams sadalīt četros līmeņos.
Pirmkārt, grāmata ir savdabnieku, dīvaiņu, bezspēcīgo un apsēsto psiholoģisks potretējums, atklājot un atveidojot trīs draugu - Kasaubona, Belbo un Diotallevi centienus nostabilizēt, kontrolēt savu eksistenci, būtību un brīvo gribu attiecībā pret apkārtējo telpu. "Fuko svārsts" uzskatami demonstrē, kā psiholoģiskās alkas pēc struktūras, formas, Absolūtā un Universālā, paradoksālā kārtā noved pie pašiznīcināšanās.
Otrkārt, grāmata kalpo kā refleksija par Itālijas 20.gs vēsturi, sākot no cīņām pret Hābsburgu monarhiju un beidzot ar Svina gadiem, padziļināti analizējot šī laikmeta politisko radikālismu. It īpaši tas uzsvērts 70.gadu kontekstā, kad Itālijas ielās savstarpēji cīnījās Sarkanās brigādes, neo-fašistiskā MSI, Trešā pozīcija, Čehslovākijas drošības dienesti un CIP, kas paklusām lika pamatus NATO Gladius programmai. Grāmata pieskaras arī reti apskatītam tematam par ezotērikas un politiskā radikālisma saistību - pēc Kasaubona atgriešanās no Brazīlijas, agrākie Sarkano brigāžu teroristi bija kļuvuši par vīraka tirgotājiem un Marksa vietā lasīja Bhagavad Gītu.
Treškārt, "Fuko svārsts" ir rietumu okultiskās un ezotēriskās tradīcijas enciklopēdija. Cauri grāmatai mijas agrīnās kristierības gnosticisms no Nag Hammadi bibliotēkas, Kabala, Atlantīda, Tūle, Hermētiskais kodekss, bogomili, katari, templieši, alķīmiķi, rožkrustieši, masoni, teosofisti, Telema, Svētais grāls, Hiperboreja, Mu un R. Genona tradicionālisma darbi. Detalizētie apraksti saplūst un tiek papildināti ar orģināltekstu citātiem, kas izvietoti nodaļu sākumos.
Ceturtkārt, tā ir pereniālās semiotikas traktāts. "Viss ir saistīts ar visu", kādā brīdi atklāj Belbo. Tik tiešām, lasītājam pakāpeniski atklājās aizvien ciešāka saistība starp visām minētajam organizācijām, to simboliem un svētajiem rakstiem. Vai tiešām pastāv tūkstošgadīga konspirācija, kurā iesaistīti gan ķeltu druīdi, gan Žils Verns? Protams, ka nē - "Fuko svārsts" ir neapšaubāma metanaratīvu kritika, gan politiskā, gan teoloģiskā dimensijā. Tomēr vienlaicīgi, U. Eko pieskarās nenotveramajiem Visuma uzbūves principiem, kurus interpretējot caur cilvēcisko pieredzi, arvien atkal un atkal sanāk atgriezties pie tām pašām zīmēm. Tā nav nejaušība, bet tā nav arī konspirācija - dzīve ir jāizdzīvo, nevis jāizskaidro.
Pirmkārt, grāmata ir savdabnieku, dīvaiņu, bezspēcīgo un apsēsto psiholoģisks potretējums, atklājot un atveidojot trīs draugu - Kasaubona, Belbo un Diotallevi centienus nostabilizēt, kontrolēt savu eksistenci, būtību un brīvo gribu attiecībā pret apkārtējo telpu. "Fuko svārsts" uzskatami demonstrē, kā psiholoģiskās alkas pēc struktūras, formas, Absolūtā un Universālā, paradoksālā kārtā noved pie pašiznīcināšanās.
Otrkārt, grāmata kalpo kā refleksija par Itālijas 20.gs vēsturi, sākot no cīņām pret Hābsburgu monarhiju un beidzot ar Svina gadiem, padziļināti analizējot šī laikmeta politisko radikālismu. It īpaši tas uzsvērts 70.gadu kontekstā, kad Itālijas ielās savstarpēji cīnījās Sarkanās brigādes, neo-fašistiskā MSI, Trešā pozīcija, Čehslovākijas drošības dienesti un CIP, kas paklusām lika pamatus NATO Gladius programmai. Grāmata pieskaras arī reti apskatītam tematam par ezotērikas un politiskā radikālisma saistību - pēc Kasaubona atgriešanās no Brazīlijas, agrākie Sarkano brigāžu teroristi bija kļuvuši par vīraka tirgotājiem un Marksa vietā lasīja Bhagavad Gītu.
Treškārt, "Fuko svārsts" ir rietumu okultiskās un ezotēriskās tradīcijas enciklopēdija. Cauri grāmatai mijas agrīnās kristierības gnosticisms no Nag Hammadi bibliotēkas, Kabala, Atlantīda, Tūle, Hermētiskais kodekss, bogomili, katari, templieši, alķīmiķi, rožkrustieši, masoni, teosofisti, Telema, Svētais grāls, Hiperboreja, Mu un R. Genona tradicionālisma darbi. Detalizētie apraksti saplūst un tiek papildināti ar orģināltekstu citātiem, kas izvietoti nodaļu sākumos.
Ceturtkārt, tā ir pereniālās semiotikas traktāts. "Viss ir saistīts ar visu", kādā brīdi atklāj Belbo. Tik tiešām, lasītājam pakāpeniski atklājās aizvien ciešāka saistība starp visām minētajam organizācijām, to simboliem un svētajiem rakstiem. Vai tiešām pastāv tūkstošgadīga konspirācija, kurā iesaistīti gan ķeltu druīdi, gan Žils Verns? Protams, ka nē - "Fuko svārsts" ir neapšaubāma metanaratīvu kritika, gan politiskā, gan teoloģiskā dimensijā. Tomēr vienlaicīgi, U. Eko pieskarās nenotveramajiem Visuma uzbūves principiem, kurus interpretējot caur cilvēcisko pieredzi, arvien atkal un atkal sanāk atgriezties pie tām pašām zīmēm. Tā nav nejaušība, bet tā nav arī konspirācija - dzīve ir jāizdzīvo, nevis jāizskaidro.
August 27, 2015
Noslēpums ir vislabākais lipeklis, lai apvienotu cilvēkus mazākās vai lielākās kopienās. Noslēpumiņi ir sociālā inženierija, ko pat bērni piekopj no mazām dienām (ja tev un man ir noslēpums, tad mēs varam nostāties pret tiem citiem, kas mūsus noslēpumu nezina un tāpēc ir vāji). Un vienlaikus - daba necieš tukšumu nekādās lietās - tai skaitā cilvēku galvās, ja kaut ko nav iespējams uzzināt, tad prāts pats aizpilda baltos laukumus ar savām versijām (katrs pats pēc savas samaitātības pakāpes), tai skaitā atrodot arī savas analoģijas starp pilnīgi nesaistītām lietām. Un galu galā izrādās, ka pasaules lielākā sazvērestība ir cilvēku muļķība (tss, nevienam nestāstiet!!), jo nevar jau zināt visu. Par to tad arī ir šis postmodernais romāns.
Lai visu dekonstruētu un visu atmestu, visu uzkrāto Rietumu civilizācijas gudrību, vispirms ir jāizgraužas cauri samudžinātām 806 lappusēm. Man ne visai patika saturs, bet process bija tā vērts (ievērtējiet, kādas struktūras!)
"Reiz kādam vīram (šķiet, tas bija Rubinšteins) jautāja, vai viņš ticot Dievam, un viņš atbildēja: "Ak nē, es ticu... kaut kam daudz varenākam..." Bet bija vēl viens vīrs (laikam Čestertons), kurš teica: "Kad cilvēki vairs netic Dievam, tas nenozīmē, ka viņi vairs netic nekam, - viņi tic visam."
"Es domāju, kas mēs esam. Mēs, kam Hamlets ir reālāks par pašmāju sētnieku."
Lai visu dekonstruētu un visu atmestu, visu uzkrāto Rietumu civilizācijas gudrību, vispirms ir jāizgraužas cauri samudžinātām 806 lappusēm. Man ne visai patika saturs, bet process bija tā vērts (ievērtējiet, kādas struktūras!)
"Reiz kādam vīram (šķiet, tas bija Rubinšteins) jautāja, vai viņš ticot Dievam, un viņš atbildēja: "Ak nē, es ticu... kaut kam daudz varenākam..." Bet bija vēl viens vīrs (laikam Čestertons), kurš teica: "Kad cilvēki vairs netic Dievam, tas nenozīmē, ka viņi vairs netic nekam, - viņi tic visam."
"Es domāju, kas mēs esam. Mēs, kam Hamlets ir reālāks par pašmāju sētnieku."
May 23, 2023
Sine fīne garrīre et garrīre…
October 12, 2025
Pasmaga grāmata, bet interesentiem var patikt.
https://domgraudi.blogspot.com/2025/1...
https://domgraudi.blogspot.com/2025/1...
April 10, 2013
Laba gramata pieredzējušam lasītājam
Displaying 1 - 6 of 6 reviews