“Tautas paruna vēsta, ka īstus draugus iepazīst nelaimē. Es pat teiktu, ka tādās situācijās var atrast draugus, ar kuriem nebiji rēķinājies.”
Spriedzes trilleris neļauj atstlābt, jo gribas uzzināt, kā tad tas viss tur beidzās. Ja vien tas trilleris nebūtu kāda izmisuma realitāte, kā labi situētam vācietim, kura skaistie dēli pārgāja islāmā, radikalizējās un pievienojās Islāma valstij. Šis ir patiess stāsts par tēva mīlestību un nepadošanos atgūt atpakaļ savus visdārgākos cilvēkus.
🕌Mums tas viss liekas tik tāls un neskarošs, bet rietumvalstīs ik pa laikam mediji ziņo, kā atkal jau kāds jaunietis slepus devies uz Sīriju un pievienojies radikālajam islāmam, nebūt neapzinoties, ko tas patiesībā nozīmē. Arī tie, kas lūdzas, lai nokļūtu atpakaļ dzimtenē, netiek uzņemti atpakaļ ar aplausiem, jo iespējamie terora draudi, ko Islāma valsts popularizē ar pašnāvniekiem, jebkurā gadījumā ir apdraudējums sabiedrībā.
”Vainas apziņa ir vienkāršs, taču neticami efektīvs līdzeklis, lai jaunus, islāma ticību pieņēmušus vāciešus dabūtu savā pusē.”
Ps. Meklēju jaunāko informāciju par šo ģimeni, diemžēl viss pārsvarā vāciski, līdz ar to paliek daudz nezināmā.