Iepazinos ar Olivera Baudena vēsturiskās fantāzijas grāmatu "Slepkavu Reliģija", pirmo no 4 grāmatu sērijas. Izlasīt šo grāmatu man ieteica klasesbiedrs, uzsverot, ka tās stāsts esot unikāls un interesantuma ziņā pārspējot jebko, ko viņš ir lasījis. Man tas likās apšaubāmi, ņemot vērā savādo žanru salikumu, taču nolēmu pamēģināt. Par laimi, šaubas par grāmatas potenciālu pagaisa, izlasot ievadu.
Stāsts sākas 15. gadsimta Itālijas renesansē Itālijas pilsētā Florencē, kad karstasinīgs un viltīgs puisi Etsio Auditore ar savām acīm redz, kā par nepatiesiem noziegumiem tiek pakārts viņa mīlošais tēvs un abi brāļi. Vēlāk viņš uzzina, ka tā ir milzīga sazvērestība pret viņa ģimeni, pie kuras ir vainojams pāvests Aleksandrs VI, noziedzinieks, kas uzdodas par svēto, jo, kā izrādas, Etsio ģimene slepus pieder "Slepkavu" klanam, kas cīnās par taisnību un vienlīdzību, tādā veidā apdraudot pāvesta plānus. Uzzinot par situācijas nopietnību, Etsio pievienojas klanam, uzmeklējot savu tēvoci Mario, lai turpinātu sava tēva iesākto taku.
Šīs grāmatas valodas stils varētu būt nepieņemams daudziem lasītājiem, jo tajā vijas izsmalcinātums un sarežģītums, ar Itālu izteicienu piegaršu, kuru neizprašana un nozīmes meklēšana spēj izjaukt iepriekš radītu noskaņu, kuru, diemžēl, nav vienkārši "uzburt atpakaļ", taču izcilie salīdzinājumi un izprastie izteicieni, kas spēj saviļņot, ir šī upura vērti.
Kā jau minēju, šī grāmata ir ļoti interesants sajaukums starp vēsturi un fantāziju, jo stāstā ir izmantotas reālas, eksistējošas personas, kuras nodarbojas ar to pašu, ko reālajā dzīvē, taču ir izveidota kāda saistība ar sazvērestībām un slepkavu klanu, kas izveido pavisam citādu priekšstatu par personu reālo dzīves gājumu. Šādi personāži ir, piemēram, pāvests Aleksandrs VI, Nikolo Makiavelli, diplomāts no Mediči politiskās dinastijas, un Leonardo da Vinči, izcilais mākslinieks un zinātnieks.
Šī stāsta negaidītie pavērsieni, asie notikumi un varoņu lielie pārdzīvojumi liek cilvēkam padomāt par savu dzīvi, kā tā izskatās no malas, vai tā tiešām izskatās tik tumša un tukša, kāda tā varētu šķist, vai vaina ir sevī, nespēja saredzēt skaisto, priecāties par to, kas dots un novērtēt ik sekundi, kas ir atvēlēta.
Šīs stāsts bija unikāls piedzīvojums, kas lasītājam liek iejusties varoņa dzīvē un tās straujajos pavērsienos, pārvēršot katru lasīšanas vakaru par kaut ko īpašu. Noteikti ieteiktu to izlasīt jebkuram, kura interešu sfērā ietilpst renesanse, cilvēciskas emocijas un sava spēka apzināšanās.