Man patīk šīs grāmatas uzstādījums un arī lielākā daļa tajā paustās idejas. Grāmata ir strukturēta, lai katrā nodaļā tiktu secīgi apskatīti esošie principi (rules), kāpēc tos būtu veselīgi pārskatīt un ieteikumi jauniem principiem. Tēmas aptver personību, starppersonālās attiecības (lielā mērā romantiskās, taču arī cita veida), attiecības ar sabiedrību.
Autore/s ir pati/s pietiekami "ārpus standarta", lai daudz ko rakstītu no pieredzes, un vietām tiek doti arī personīgie piemēri.
Tomēr piemēru daudzums man šajā grāmatā būtiski pietrūka. Daudzas no apskatītajām idejām tiek vispārinātas, lai tās derētu ļoti dažādām personām, taču reizēm lasot ir grūti tik vispārīgu un visai filosofisku saturu projicēt uz reālo dzīves situāciju. Citās līdzīga stila grāmatās tieši piemēri ļāva "teoriju" iznest "praksē", tādējādi bija krietni vieglāk grāmatas saturu pielīdzināt reālajai situācijai.
Grāmatā jau pašā sākumā ir atrunāts, ka nevajag visu pieņemt bezkritiski, jo būs lietas, kas katram derēs citādāk. Šī ir grāmata, kas galvenokārt mudina domāt, un saprast, ka cilvēkam nav jādzīvo sabiedrības uzliktajos rāmjos, bet gan jāmeklē pašam savi. "Mūžīgi kopā", "absolūta monogāmija", "Īstais un vienīgais" un citi kultūrā tik bieži sastopamie principi šeit tiek smuki izķidāti, lai lasītājs tos aptvertu un saprastu, ka var arī savādāk - gan sevi nespiest svešā rāmī, gan negaidīt to no otra. Protams, jebkādās attiecībās tas ietver to, ka arī otram ir jābūt līdzīgam vismaz tādā ziņā, ka piekrīt nebūt stingros rāmjos un uzklausīt otru.
Grāmata mudina pieņemt nenoteiktību, saprast, ka patība ir plurāla un mainīga, un tāpat arī jebkuras attiecības laika gaitā mainās. Cilvēks ir individualitāte, un katrs dažādās personības un attiecību skalās atradīs savus punktus citās vietās. Autore/s aicina būt stingriem un tomēr maigiem pret sevi un citiem, uzklausīt, pieņemt, mainīties, meklēt un nenobīties būt tādiem, kas varbūt īsti neiekļaujas citu uzskatos.
Otrs grāmatas trūkums, kas varbūt ir tīri subjektīvs, bija fakts, ja teju visās nodaļās tiek solīts, ka pēdējā nodaļā būs praktiski padomi, kā šos principus pārrakstīt. Ja lielākā daļa grāmatas ir galvenokārt filosofiska un nedaudz zinātniska, tad tiešām gaidīju pēdējo daļu (īpaši tāpēc, ka man pietrūka piemēru). Tomēr pēdējā nodaļā apmēram puse bija tikpat filosofiska, bet otra daļa saturēja padomus, kā nenoteiktajā pasaulē atrast sev kādu atbalsta punktu. Noderīgi, tomēr tas nebija gluži tas, ko es biju gaidījusi no solījumiem.
Kopumā nenožēloju, ka veltīju laiku grāmatas visām nodaļām. Ir, par ko padomāt. Šī noteikti nebūtu pirmā grāmata, ko es ieteiktu citiem, kas interesējas par līdzīgām tēmām, tomēr abstrakti, filosofiski domājošiem un pašanalizējošiem lasītājiem varētu derēt.