What do you think?
Rate this book
Fallen Giants: A History of Himalayan Mountaineering from the Age of Empire to the Age of Extremes
The first successful ascent of Mount Everest in 1953 by Sir Edmund Hillary and his Sherpa teammate Tenzing Norgay is a familiar saga, but less well known are the tales of many other adventurers who also came to test their skills and courage against the world’s highest and most dangerous mountains. In this lively and generously illustrated book, historians Maurice Isserman and Stewart Weaver present the first comprehensive history of Himalayan mountaineering in fifty years. They offer detailed, original accounts of the most significant climbs since the 1890s, and they compellingly evoke the social and cultural worlds that gave rise to those expeditions.
The book recounts the adventures of such figures as Martin Conway, who led the first authentic Himalayan climbing expedition in 1892; Fanny Bullock Workman, the pioneer explorer of the Karakoram range; George Mallory, the romantic martyr of Mount Everest fame; Charlie Houston, who led American expeditions to K2 in the 1930s and 1950s; Ang Tharkay, the legendary Sherpa, and many others. Throughout, the authors discuss the effects of political and social change on the world of mountaineering, and they offer a penetrating analysis of a culture that once emphasized teamwork and fellowship among climbers, but now has been eclipsed by a scramble for individual fame and glory.
The book recounts the adventures of such figures as Martin Conway, who led the first authentic Himalayan climbing expedition in 1892; Fanny Bullock Workman, the pioneer explorer of the Karakoram range; George Mallory, the romantic martyr of Mount Everest fame; Charlie Houston, who led American expeditions to K2 in the 1930s and 1950s; Ang Tharkay, the legendary Sherpa, and many others. Throughout, the authors discuss the effects of political and social change on the world of mountaineering, and they offer a penetrating analysis of a culture that once emphasized teamwork and fellowship among climbers, but now has been eclipsed by a scramble for individual fame and glory.
579 pages, Hardcover
First published January 1, 2008
25 people are currently reading
405 people want to read
About the author
Maurice Isserman
46 books12 followersMaurice Isserman received a B.A. in history from Reed College in 1973 and his Ph.D. in American history from the University of Rochester in 1979. He is Publius Virgilius Rogers Professor of American History at Hamilton College in Clinton, New York.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 13 of 13 reviews
May 19, 2023
Šī grāmata manā plauktā atradās daudz gadus. Stāvēja nelasīta, sen senos laikos es pat biju sācis viņu lasīt, bet netiku pāri pirmajām nodaļām. Šķita, ka autori ir pacentušies sarakstīt vissausāko faktu apkopojumu ever par Everestu un Himalaju masīvu. Šoreiz tiku pāri pirmajām nodaļām un patiesībā grāmata bija ne vien informatīva, bet arī izklaidējoša. Lasot šķita, ka šo grāmatu man būtu vajadzējis izlasīt jau daudz agrāk, tad iespējams tam Aostas ielejas alpīnisma muzeja apmeklējumam būtu lielāka jēga. Lieki teikt, ka šo grāmatu nevar izlasīt vienā piegājienā, bet labāk ir dozēt mazās porcijās un pa vidam paskatīties dokumentālās filmas par alpīnismu (tās šīs grāmatas iespaidā esmu jau noskatījies pāri pa desmit). Iesaku izlasīt visiem kuriem patīk kalni, kāpelēšana pa tiem, vai vienkārši interesē traki cilvēki. Tālāk mani iespaidi lasot grāmatu.
Labākas miega zāles vēl nav sarakstītas. Reizēm šķiet, ka grāmatu ir rediģējis pats Kreipāns, mēz uzzinām ko ir darījuši agrīno Himalaju šķērsotāji. Autori arī apraksta Himalaju ģeogrāfiju, ja nu kāds nav karti redzējis. Es jau nesūdzos, fakti ir fakti, gan jau, kad sāksies pirmā britu ekspedīcija uz Everestu viss aizies.
Beidzot sākās interesanta lasāmviela. Visi agrīnie Himalaju alpīnisti kā viens pārvērtēja savas spējas, nemācēja atrast pareizo virsotni, bija totāli dīvaiņi, kas kasījās savā starpā. Konvejs tā ar nesaņēmās uzkāpt kaut kur pa īstam, Mummerijs bija apsēsts ar Nanga Parbat virsotni un neviens nezina, kas ar viņu notika, Vorkmanu pāris šur tur uzkāpa, bet viņu aprakstos ir grūti atrast piesaisti reāliem objektiem dabā.
Izrādās, ka Alisters Kraulijs ir bijis slavens Himalaju masīva iekarotājs. Viņš arī guva mācību nepīties ar šveiciešu dakteriemun alpīnistiem amatieriem, kurš no viņa ekspedīcijas beigās izspieda naudu, pret solījumu nepublicēt Kraulija pornogrāfiskos dzejoļus.
Himalaju apkaime parādās īsts Itālijas hercogs - Amedeo Umberto Isabella Luigi Filippo Maria Giuseppe Giovanni di Savoia-Aosta, kurš visiem parāda, kāda ir perfekti organizēta kalnos kāpšanas ekspedīcija. Ja godīgi, tā nebija tik izcila kā viņa Aļaskas ekspedīcija uz Mt. St. Elias, kur viņam līdzi bija arī četras gultas.
Kellas atklāj, ka vietējie kūliji ir labāki Himalajiem, nekā šveices spicākie pavadoņi. Vēlāk Kellas vienā no Mallroja ekspedīcijām saķer dizentēriju un nomirs takas malā vienatnē. WWI alpīnisti zaudē kājas un dzīvības un no tādiem labiem paliek tikai Mallrojs. Mallrojam izdodas labas ekspedīcijas līdz viņš kādudien neatgriežas no kāpiena, Jautājums vai viņš un Irvains tomēr uzkāpa vai neuzkāpa paliek atvērts.
Himalajos parādās vācieši, kompetenti un nekompetenti. Sākas vācu alpīnistu apsēstība ar Nanga Parbatu.
1936. gads Tilmans un Odels sasniedz Nanda Devi virsotni, līdz 1950 gadam kad kritīs Annapurna šī būs augstākā sasniegtā virsotne. Ja vien Mallrojs toreiz 1924. gadā tomēr neuzkāpa Everestā? Ap šo laiku Himalajos var atrast pa ekspedīcijai no gandrīz katras nācijas. briti sev par šausmām sāk atskārst, ka viņiem zūd monopols.
Amerikāņi ir izvēlējušies iekarot K2. 1938. gada ekspedīcija atrod ceļu uz virsotni, ne to vieglāko bet tomēr. Pēc tam Houstons kodīs sev pirkstos, ka tomēr nemēģināja pats iet līdz galam. 1939. gadā Viessners, kuram tika pētīts maršruts dodas uz K2, viņš ir tik populārs, ka neviens nevēlas kopā kāpt. Tiek meklēti līdzbraucēji (finansētāji) un vēlāk teiks "amerikāņus nevar vadīt Americas pilsonību ieguvis vācietis".
Kara dēļ Himalaju virsotņu iekarošana apstājas. pa tiem šiverē tikai šveicieši un kara lidotāji. Dažs labs joka pēc nolido pāris pēdas virs Everesta virsotnes. Un kāds Hillarijs no Jaunzēlandes, redzējis Himalajus, saprot, ka turpināt tēva darbu bišu dravā viņu neaizrauj.
Hercogs un Lachenal uzraušas Annapurna. Virsotnē tiek uzrīkota fotosesija, bet Lachenal pie otrās filmiņas ielādes paliek pikts un vairs nefočē! Lejupceļā tiek apsaldēts viss ko var apsaldēt, bet tā hercoga vārdiem ir Francijas uzvara un "Oh boy!" kā viņš to izbaudīja!!!
50smitie, alpīnisti lēnām atgriežas, bet nu jau Nepālas pusē (Tibetu pievākusi Ķīna un tā Everesta puse tika izņemta no kapitālistu alpīnistu aprites līdz 80mitajiem). Hillarijs arī sāk aktīvi piedalīties Everesta izpētē. Un tad izlasīju par mistisku 1952. gada PSRS ekspedīciju uz Everestu un aizgāju internetā. Ko tik es nesalasījos no - tādas nebija, seši un atgriezās divi, visi beigti neviens viņus vairs neredzēja.
Himalaju Komiteja saprot, ka ar Šiptonu nebūs aršana. Par 1953. gada vadītāju tiek norīkots Hants, pieredzējis loģistikas speciālists. Briti netiek kalnā, bet jaunzēlandietis Hillarijs atšķaidīts ar šerpu Tenzingu, arī neizskatās tik traki, salīdzonot ja nāktos kalnu atdot šveiciešiem vai nedo dies frančiem. Hillarijs ticis augšā nofočējas, pačurā un dodas lejup. Mallroja pēdas virsotnē netiek atrastas.
1953. gads bija ražens. Everesta kāpēji sakasījās uzreiz pēc nonākšanas civilizācijā. Herrlingkoffers organizē ekspedīciju uz Nanga Parbat un Hermann Buhl veiksmīgi uzkāpj. Bet ir viena nianase, ekspedīcijas vadītājs lika visiem kāpt lejā un neriskēt. Buhl riskēja un uzkāpa. Herrlingkoffers vēlāk teica: "No deviņiem komandas biedriem, seši joprojām ir mani draugi."
Amerikāņi organizē ekspedīciju uz K2 Houstona vadībā. Nekas viņiem nesanāk, ne visi atnāk mājās no kalna, bet kopumā sākuši kā svešinieki atrod brāļus (ar mazāku pirkstu daudzumu nekā sākumā). Tad itāļu ekspedīcija, pa dārgo. Compagnolli un Lacedelli ir maitas. Viņu dēļ gandrīz iet bojā Bonatti un Mahdi, kas atnes skābekļa balonus, bet neatrod teltis norādītajā vietā. Tā noslēpta, lai tiktu vaļā no konkurentiem.
Autori šķiet ir noguruši un pēc Everesta pārējiem kalniem velta maz uzmanības. Aprobežojas ar uzkāpa neuzkāpa. Bet pie Broad Peak mēs atkala sastopamies ar Austriešu alpīnistiem un uzreiz ir skaidrs, ka būs jautri. ekspedīcija uzreiz sadalās divās konkurējošās daļās. Vienā ir mums pazīstamais Buhl, kas kasās ar Schumk. Finālā rodas pat konflikts par first ascent. Ja vairāki uzkāpj tai pašā dienā visi kvalificējas.
Hillarijs piedalās jetiju meklēšanas ekspedīcijā. Ķīnieši uzstiepj Everestā Mao bisti. Amerikāņi uzrīko ekspedīciju Everestā un daļa arī tur uzkāpj, bet ne visi atbrauc mājās ar kāju pirkstiem. Pāris amerikāņu alpīnisti stiepj kalnā CIP uzparikti, kas novērotu ķīniešu kodolprogrammu, neuzstiepj, noslēpj un nākamajā gadā atklāj, ka aparāts ar visu plutonija bateriju aiznests ar lavīnu.
Nu visas lielas virsotnes beidzot ir iekarotas un laiks meklēt tehniski sarežģītākus maršrutus. Izlasīju par bēdīgo Nanda Devi ekspedīciju, kuru organizēja Devi Unsoled. Izdomāja, ka būtu forši uzkāpt kalnā kuram par godu viņa nosaukta. Nu daļēji jau uzkāpa. Vispār jau jaunajā laikmetā alpīnisti kļuva aizvien neiecietīgāki, katrs pats par sevi un pēc tam aplikt ekspedīcijas biedrus grāmatā.
Beigu nodaļa veltīta sievietēm alpīnismā, jo slavenāks alpīnists, jo vairāk viņš uzskata ka sievišķiem kalnos nav ko darīt (tie gan ir 70tie un 80tie). Kritika gan ir tik vāja, ka to var droši attiecināt arī uz vīriešiem. piemēram, visu darbu izdarīja šerpas. un kā jau katrai Himalaju grāmatai pienākas, noslēdzas ar grāmatas "Retinātā gaisā" atstāstu.
Labākas miega zāles vēl nav sarakstītas. Reizēm šķiet, ka grāmatu ir rediģējis pats Kreipāns, mēz uzzinām ko ir darījuši agrīno Himalaju šķērsotāji. Autori arī apraksta Himalaju ģeogrāfiju, ja nu kāds nav karti redzējis. Es jau nesūdzos, fakti ir fakti, gan jau, kad sāksies pirmā britu ekspedīcija uz Everestu viss aizies.
Beidzot sākās interesanta lasāmviela. Visi agrīnie Himalaju alpīnisti kā viens pārvērtēja savas spējas, nemācēja atrast pareizo virsotni, bija totāli dīvaiņi, kas kasījās savā starpā. Konvejs tā ar nesaņēmās uzkāpt kaut kur pa īstam, Mummerijs bija apsēsts ar Nanga Parbat virsotni un neviens nezina, kas ar viņu notika, Vorkmanu pāris šur tur uzkāpa, bet viņu aprakstos ir grūti atrast piesaisti reāliem objektiem dabā.
Izrādās, ka Alisters Kraulijs ir bijis slavens Himalaju masīva iekarotājs. Viņš arī guva mācību nepīties ar šveiciešu dakteriemun alpīnistiem amatieriem, kurš no viņa ekspedīcijas beigās izspieda naudu, pret solījumu nepublicēt Kraulija pornogrāfiskos dzejoļus.
Himalaju apkaime parādās īsts Itālijas hercogs - Amedeo Umberto Isabella Luigi Filippo Maria Giuseppe Giovanni di Savoia-Aosta, kurš visiem parāda, kāda ir perfekti organizēta kalnos kāpšanas ekspedīcija. Ja godīgi, tā nebija tik izcila kā viņa Aļaskas ekspedīcija uz Mt. St. Elias, kur viņam līdzi bija arī četras gultas.
Kellas atklāj, ka vietējie kūliji ir labāki Himalajiem, nekā šveices spicākie pavadoņi. Vēlāk Kellas vienā no Mallroja ekspedīcijām saķer dizentēriju un nomirs takas malā vienatnē. WWI alpīnisti zaudē kājas un dzīvības un no tādiem labiem paliek tikai Mallrojs. Mallrojam izdodas labas ekspedīcijas līdz viņš kādudien neatgriežas no kāpiena, Jautājums vai viņš un Irvains tomēr uzkāpa vai neuzkāpa paliek atvērts.
Himalajos parādās vācieši, kompetenti un nekompetenti. Sākas vācu alpīnistu apsēstība ar Nanga Parbatu.
1936. gads Tilmans un Odels sasniedz Nanda Devi virsotni, līdz 1950 gadam kad kritīs Annapurna šī būs augstākā sasniegtā virsotne. Ja vien Mallrojs toreiz 1924. gadā tomēr neuzkāpa Everestā? Ap šo laiku Himalajos var atrast pa ekspedīcijai no gandrīz katras nācijas. briti sev par šausmām sāk atskārst, ka viņiem zūd monopols.
Amerikāņi ir izvēlējušies iekarot K2. 1938. gada ekspedīcija atrod ceļu uz virsotni, ne to vieglāko bet tomēr. Pēc tam Houstons kodīs sev pirkstos, ka tomēr nemēģināja pats iet līdz galam. 1939. gadā Viessners, kuram tika pētīts maršruts dodas uz K2, viņš ir tik populārs, ka neviens nevēlas kopā kāpt. Tiek meklēti līdzbraucēji (finansētāji) un vēlāk teiks "amerikāņus nevar vadīt Americas pilsonību ieguvis vācietis".
Kara dēļ Himalaju virsotņu iekarošana apstājas. pa tiem šiverē tikai šveicieši un kara lidotāji. Dažs labs joka pēc nolido pāris pēdas virs Everesta virsotnes. Un kāds Hillarijs no Jaunzēlandes, redzējis Himalajus, saprot, ka turpināt tēva darbu bišu dravā viņu neaizrauj.
Hercogs un Lachenal uzraušas Annapurna. Virsotnē tiek uzrīkota fotosesija, bet Lachenal pie otrās filmiņas ielādes paliek pikts un vairs nefočē! Lejupceļā tiek apsaldēts viss ko var apsaldēt, bet tā hercoga vārdiem ir Francijas uzvara un "Oh boy!" kā viņš to izbaudīja!!!
50smitie, alpīnisti lēnām atgriežas, bet nu jau Nepālas pusē (Tibetu pievākusi Ķīna un tā Everesta puse tika izņemta no kapitālistu alpīnistu aprites līdz 80mitajiem). Hillarijs arī sāk aktīvi piedalīties Everesta izpētē. Un tad izlasīju par mistisku 1952. gada PSRS ekspedīciju uz Everestu un aizgāju internetā. Ko tik es nesalasījos no - tādas nebija, seši un atgriezās divi, visi beigti neviens viņus vairs neredzēja.
Himalaju Komiteja saprot, ka ar Šiptonu nebūs aršana. Par 1953. gada vadītāju tiek norīkots Hants, pieredzējis loģistikas speciālists. Briti netiek kalnā, bet jaunzēlandietis Hillarijs atšķaidīts ar šerpu Tenzingu, arī neizskatās tik traki, salīdzonot ja nāktos kalnu atdot šveiciešiem vai nedo dies frančiem. Hillarijs ticis augšā nofočējas, pačurā un dodas lejup. Mallroja pēdas virsotnē netiek atrastas.
1953. gads bija ražens. Everesta kāpēji sakasījās uzreiz pēc nonākšanas civilizācijā. Herrlingkoffers organizē ekspedīciju uz Nanga Parbat un Hermann Buhl veiksmīgi uzkāpj. Bet ir viena nianase, ekspedīcijas vadītājs lika visiem kāpt lejā un neriskēt. Buhl riskēja un uzkāpa. Herrlingkoffers vēlāk teica: "No deviņiem komandas biedriem, seši joprojām ir mani draugi."
Amerikāņi organizē ekspedīciju uz K2 Houstona vadībā. Nekas viņiem nesanāk, ne visi atnāk mājās no kalna, bet kopumā sākuši kā svešinieki atrod brāļus (ar mazāku pirkstu daudzumu nekā sākumā). Tad itāļu ekspedīcija, pa dārgo. Compagnolli un Lacedelli ir maitas. Viņu dēļ gandrīz iet bojā Bonatti un Mahdi, kas atnes skābekļa balonus, bet neatrod teltis norādītajā vietā. Tā noslēpta, lai tiktu vaļā no konkurentiem.
Autori šķiet ir noguruši un pēc Everesta pārējiem kalniem velta maz uzmanības. Aprobežojas ar uzkāpa neuzkāpa. Bet pie Broad Peak mēs atkala sastopamies ar Austriešu alpīnistiem un uzreiz ir skaidrs, ka būs jautri. ekspedīcija uzreiz sadalās divās konkurējošās daļās. Vienā ir mums pazīstamais Buhl, kas kasās ar Schumk. Finālā rodas pat konflikts par first ascent. Ja vairāki uzkāpj tai pašā dienā visi kvalificējas.
Hillarijs piedalās jetiju meklēšanas ekspedīcijā. Ķīnieši uzstiepj Everestā Mao bisti. Amerikāņi uzrīko ekspedīciju Everestā un daļa arī tur uzkāpj, bet ne visi atbrauc mājās ar kāju pirkstiem. Pāris amerikāņu alpīnisti stiepj kalnā CIP uzparikti, kas novērotu ķīniešu kodolprogrammu, neuzstiepj, noslēpj un nākamajā gadā atklāj, ka aparāts ar visu plutonija bateriju aiznests ar lavīnu.
Nu visas lielas virsotnes beidzot ir iekarotas un laiks meklēt tehniski sarežģītākus maršrutus. Izlasīju par bēdīgo Nanda Devi ekspedīciju, kuru organizēja Devi Unsoled. Izdomāja, ka būtu forši uzkāpt kalnā kuram par godu viņa nosaukta. Nu daļēji jau uzkāpa. Vispār jau jaunajā laikmetā alpīnisti kļuva aizvien neiecietīgāki, katrs pats par sevi un pēc tam aplikt ekspedīcijas biedrus grāmatā.
Beigu nodaļa veltīta sievietēm alpīnismā, jo slavenāks alpīnists, jo vairāk viņš uzskata ka sievišķiem kalnos nav ko darīt (tie gan ir 70tie un 80tie). Kritika gan ir tik vāja, ka to var droši attiecināt arī uz vīriešiem. piemēram, visu darbu izdarīja šerpas. un kā jau katrai Himalaju grāmatai pienākas, noslēdzas ar grāmatas "Retinātā gaisā" atstāstu.
June 3, 2020
An exhaustive, meticulously researched and brilliantly narrated saga of Himalayan mountaineering right from its inception during the Raj till the end of the 20th century. This is the go-to book for anyone who is even remotely interested in mountaineering literature pertaining to the Himalayas. A thick book, it will keep you hooked from the very first chapter and inspire you by the grit and gumption of the explorers and mountaineers. The book is well endowed with pictures, which is the cherry on the cake. My only complaint is that the book mentions Jerzy Kukuckza just once, that too in passing. While Messner’s exploits are given their due, Kukuckza and his feats seem to have been neglected altogether. Notwithstanding this, the book is an authoritative piece on Himalayan mountaineering and a must- read for mountaineering literature buffs.
January 1, 2010
This is an exhaustive history, compellingly told, of mountaineering in the Himalaya. It is particularly good at putting the climbers' struggles in the context of what was happening in the world during the different eras; first the explorations fueled by the British India corporations (the Raj) then on to nationalistic representation during the world wars and into the modern era of self-expression through mountain climbing that propels thousands annually to the 'Death Zone' and above. 500 pages plus, but gripping and educational.
June 16, 2017
This is a BIG book: 453 pages, plus extensive (and essential) endnotes, source notes, index, etc.
But almost all those pages crackle with drama and thoughtful analysis, and if I could read just one history of mountaineering, this might well be it.
But almost all those pages crackle with drama and thoughtful analysis, and if I could read just one history of mountaineering, this might well be it.
July 9, 2016
An entertaining history that captures the sad transformation of Himalayan mountaineering from the noble adventures of the early years to the circus-like escapades of recent climbs. It confirms my predilection for Shipton and Tilman when I want to read a narrative of an expedition.
April 13, 2020
Great overview of mountaineering history. A bit dry in style but wonderful cross of history. Good intro.
October 11, 2024
Monumental history of Himalayan mountaineering, starting with the first explorations and surveys in the time of the British Empire and finishing with the modern commercial expeditions.
At first this huge volume is intimidating, and it may seem a bit dry, but once we get into the different expeditions it is really interesting. Most of them get a few pages, since there's so much material to cover, but it's enough to get a sense of the epic, the drama, the daring, the foolishness of these pioneer climbers. You also get a general sense of how the approaches to Himalayan climbing change throughout the decades.
There are very good black and white pictures, and also maps. (Seriously, look up the pictures of Vittorio Sella, an Italian climber and photographer who accompanied the Duke of the Abruzzi in his Himalayan expeditions... They are simply stunningly beautiful).
There are also countless footnotes and bibliography if you want to explore more.
If you want a comprehensive overview of the exploration and climbing history of the Himalaya, this is the way to go.
At first this huge volume is intimidating, and it may seem a bit dry, but once we get into the different expeditions it is really interesting. Most of them get a few pages, since there's so much material to cover, but it's enough to get a sense of the epic, the drama, the daring, the foolishness of these pioneer climbers. You also get a general sense of how the approaches to Himalayan climbing change throughout the decades.
There are very good black and white pictures, and also maps. (Seriously, look up the pictures of Vittorio Sella, an Italian climber and photographer who accompanied the Duke of the Abruzzi in his Himalayan expeditions... They are simply stunningly beautiful).
There are also countless footnotes and bibliography if you want to explore more.
If you want a comprehensive overview of the exploration and climbing history of the Himalaya, this is the way to go.
October 11, 2017
A comprehensive account of climbing in the Himalayas, from the first expeditions mounted to survey and found routes to the world's tallest peaks to detailed accounts of the expeditions themselves & all they entailed. Great pictures and route maps. Enjoyed the read and now have been introduced to several written accounts I want to read in the near future.
July 9, 2009
Very well-written and very interesting. There were lots of illustrations of climbing routes and of climbers. The authors managed to find fresh ways of describing the many attempts at climbing the highest mountains in the world. The book was full of details about the individual climbers and the personal dynamics of the various climbing parties. I was very surprised that the idea of "conquering" a high mountain summit only developed relatively recently (mid- to late-1800's)and that "mountaineering" has only been a respectable activity for about the last 50 years. I stopped reading before the end of the book because I am less interested in the more recent Himalayan developments. It is getting crowded up there and they could use an "Adopt A Highway" type program for the trash that is collecting. I don't like to think about that but prefer to stay in denial on my pristine, virginal slopes, living in the past.
December 31, 2012
You really have to be lover of books on mountaineering to get through this one, which is an academic tome about the history of mountaineering. Yep, the footnotes make up about 25% of the pages -- it's quite the scholarly work. The books covers similar ground to many of the other memoirs and histories about mountaineering that I've read, but does have quite a bit of information in it that I haven't encountered elsewhere. And, many pictures and mountain maps that were quite illuminating. This book isn't a light read, but if you're fascinated by the world's highest mountains and the men and women who feel compelled to climb them, this is a great book to enhance what knowledge you do have, or provide a great foundation for further reading.
January 8, 2020
I will state up front that I know the author, so take this for what it just worth, but this is a history as epic as the mountains it discusses. Quite well written, and engaging. I loved reading it.
2008 Banff award for Mountaineering History
2008 Banff award for Mountaineering History
September 21, 2011
Amazing stories told with great wit by two historians who love to climb
January 2, 2015
History of Himalayan mountaineering, inspirational.
Displaying 1 - 13 of 13 reviews