Hmm, grāmata ir izlasīta, bet nezinu, ko par to teikt. Neko nezinu par pareiziem literatūras iedalījumiem / klasifikāciju, bet šo nodēvēju par moderno romānu (kurā ir pat sižets) ar groteskām un brīžiem sirreālām ainām. Un paldies autoram, ka viena daļa bija notikumi parastie.
Ar moderno literatūru esmu vairāk uz 'Jūs' nekā 'Tu', bet kopumā šī grāmata man patika un nebija sevi jāpiespiež to izlasīt tikai tāpēc, ka paņemta intereses pēc (intereses par bulgāru literatūru).
Romāns ir konstruēts, pamīšus stāstot abiem brāļiem - veiksmīgajai finanšu baltajai apkaklītei (vai kas viņš tur ir pēc amata) Nedam un laimētu zaļo karti Bulgāriju pametušajam Ango, kurš cer uz labāku dzīvi Amerikā.
Man tuvāka un saprotamāka bija Neda daļa. Ar interesi lasīju viņa un saistīto personu pārspriedumus par kapitāla tirgu, par veiksmi un viņa acīm paskatījos uz Bulgāriju (dikti daudz kur prātā vilkās paralēles ar mūsu pašu Tēvzemi).
"Ilgu laiku es domāju, ka esmu laimīgs. Vai, ja ne laimīgs, tad vismaz apmierināts ar dzīvi. Objektīvi raugoties, man nekā netrūka. Oficiāli esmu sadaļā "veiksmīgie bulgāri aiz robežām", VBAR. Neoficiāli viss ir drusku savādāk. Es noteikti neesmu laimīgs, ne arī īpaši apmierināts. Man atliek mierinājums, ka esmu VBAR. Ar ko diemžēl ir par maz. Šai dzīvē cilvēkam ir vajadzīgs kas vairāk nekā BNLD - Bulgārijā nīkstošo lūzeru dirsu - skaudība.
" - Visas tās stundas, ko esi dārgi pārdevis, ir izmestas vējā. Atpakaļ tās vairs neatpirksi. nevienu pašu! Tāda ir tirgus būtība. Laiks ir nauda. Bet nauda nav laiks. Šī alķīmija darbojas tikai vienā virzienā. Kad tu to sapratīsi, tev vairs daudz laika nepaliks. Būs tikai mierinājums, ka vari atļauties nopirkt sev ferrari. Un, jo īpaši, ka citi to nevar atļauties. Bet patiesībā gan tu, gan tie pārējie būsit vienlīdz sačakarēti. Ikviens, kas pārdos savu laiku, ir proletārietis. Mani ieskaitot."
Ango visa tā suņu staidzināšanas padarīšana bija dikti groteska, ja pat pavilka jau uz sirreālo pusi, kas man netraucēja, bet es bez tā būtu varējusi iztikt (iztikt bez pusgrāmatas, ha), lai gan bez tās, protams, nebūtu sižeta. Iespējams, varētu patikt Hēga faniem. Protams, grotesku ainu netrūkst arī Neda daļā (piemēram. VBAR ballīte Bulgārijā netālu no Sofijas), bet tās tur ir gluži kā rozīnes smalkmaizītē.
"Profesionālos suņu staidzinātājus varēja manīt jau pa gabalu. Viņiem bija muskuļaini, saulē iedeguši ikri. Viņi soļoja mērķtiecīgi, nekur apkārt neskatījās. Vilka sev līdzi baru visdažādāko eksemplāru. Salīdzinot ar viņiem, es gluži vienkārši biju dīkdienis. Pinčeram bija atbaidoša iedarbība uz garāmgājējiem, tā ka ar viņu man nekādas romantiskas iepazīšanās nespīdēja. Ar viņu es izskatījos pēc vientuļa skapja iemītnieka, kuru interesē tikai antikvāras pornoatklātnes."
"- Vecīt! - Sretens sasita plaukstas. - Vai tad ne tādēļ mēs uztaisījām arodbiedrību! Visi pierakstās pie mums. Un tāpēc mums ir tāda piekrišana. Visi nāk pie mums. Šiem ir tikai septiņi biedri. Šeit es domāju kodolu. Nīlzirgs Merls, kas uzskata sevi par otro Džimiju Hofu, amerikāņu arodbiedrību līderi, ir bandas barvedis. Viņam ir Ēna, kas zog suņus. Ir vēl četri izsitēji - Bruģakmeņi. Un Skaistule, kur nu bez viņas. Forša kuce! Viņas uzdevums ir novērst kārtējā nabadziņa uzmanību, kamēr Ēna pielien un atkabina suni. varbūt tu viņu satiki? Tāda gara, kājas līdz mandelēm. Viņa izturas kā komiksu varone un vienmēr vadā līdzi lillīgu kurtu."
Dzīva valoda un cepuri nost tulkotāja priekšā.