Grāmata par nonullēšanos

by Raimonds Platacis

Dziļi personisks stāsts, ko ir sarakstījis Latvijas mārketinga jomas profesionālis, kurš savas karjeras laikā radījis daudzus spilgtus reklāmu risinājumus.
Pēc padsmit gadiem, kas pavadīti pārdodot falšu laimi citiem, pats attapies tukšs un nelaimīgs, tāpēc nolēma izmantot šo pandēmijas laiku lietderīgi, lai beidzot fundamentāli pārkārtotu savu dzīvi. Rezultātā, ticis vaļā no mantām, attiecībām, dzīvesvietas, darbiem, naudas, vecajiem ego uzslāņojumiem, autors piedzīvo pilnīgu “nulles stāvokli”, lai turpmāk savu dzīvi veltītu tam, kas patiešām ir būtisks.

Genres: Nonfiction, Self Help

224 pages, Paperback

First published December 8, 2021

Reviews

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

Man bija BAIL lasīt «Grāmatu par nonullēšanos». Man bija sajūta, ka tā varētu mani iedvesmot, motivēt, iedrošināt … pašai nonullēties!
Izlasīju. Tagad tās nav bailes. Tagad tā patiešām ir iedvesma …

[..] ja neveltu laiku savai sirdslietai, es noteikti veltu laiku kāda cita sirdslietai, palīdzu realizēt kāda cita sapni. [..] bet vai tas beigās sagādās prieku man? [..]

Iedvesma pievērsties savai sirdslietai … nenolullējoties (pagaidām) … tiesa - pārskatot savas ikdienas un savas vērtības.

Ir tik viegli teikt “work-life balanss” … bet tam patiesi sekot? Patiesi būt līdzsvarā ar savu dzīvi?
Grāmatas autors nemāca, grāmatas autors parāda savu pieredzi, grāmatas autors pastāsta kā var(ētu) būt.

Vērtīgi!

Paldies, Ieva (mrs.lasitaja @ instagram) par grāmatas aizlienēšanu, un vēlreiz piedod par manām piezīmēm tavā grāmatas eksemplārā … tieši TIK vērtīga un aizrautīga tā ir - nepiefiksē, ka atzīmē THE vietas ne savā grāmatas eksemplārā. Laikam jau tomēr jātiek pašai pie savas grāmatas par nonullēšanos. Vēl gan nezinu - jāpērk šī vai jāuzraksta pašai sava.

[Laura Grevina · Rating 5 out of 5]

Šī grāmata līdz ar pirmo lapaspusi ievilka sevī. Kaut kā dziļi sajutu autora stāstīto pieredzi par izraušanos no "vāveres riteņa" reklāmas industrijā un komfortabliem apstākļiem, nomainot to visu uz nekomfortablu dzīvi, bez liekām mantām un domām laukos, lai galu galā saprastu - kas tad īsti ir tas, kas patiesi dara laimīgu - bez apkārtējo ekspektācijām un priekšstatiem.

Neslēpšu, ka pāris vietās, šo lasot, arī man nobira pa asarai, jo rakstītajā atpazinu savas izjūtas - beigt teikt "jā" visam, kas būtu ērti citiem, un saprast, ko es darītu, ja atrastu savu īsto vilkmi, ja tiešām būtu es pati.

Grāmatā autors dalās ar realitāti "nonullēšanās" procesā - ar faktiem un sajūtām, kad ir gribējies visu "nonullēšanās" ideju atmest, jo no ārpuses vilina kairinājumi, kuriem piekrītot, būtu ērti dzīvot, un vienkārši atkrist atpakaļ.

Man patika grāmatas koncepts. Stāsts, kurā autors atklāj savas patiesās sajūtas, ejot cauri iekšējam pārmaiņu procesam, dokumentējot to stāstos un fotogrāfijās. Bez izskaitināšanas, un mēģinājumiem tēlot kādu pašpalīdzības "guru".

Grāmata par to, kā dzīvot sev, nevis citiem. Grāmata, kas ļauj ieskatīties sevī un apkārtējos.

[Liva · Rating 5 out of 5]

Kopumā lasāmviela viegla un līdzi paraujoša, apmēram viena, divu vakaru sakariņš. Taču, ja aizķersies prātā, domas par savu esamību un laimi nēsāsi līdzi vēl ilgi. Lasiet, ja šaubāties par savu esamību, par to, kas un kur esat. Lasiet arī, ja nešaubāties ne par ko. Lasiet, ja patīk self-help tipa literatūra.

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2022/01/...

[Arvis Austrums · Rating 3 out of 5]

Lai nonullētos, vajag vismaz gadu, ja ne vairāk, attiecīgus apstākļus, par kuriem šobrīd nevienam nevajadzētu sūdzēties, jā - arī attiecīgu starta punktu un gana daudz drosmes. Lai izlasītu grāmatu par nonullēšanos nepieciešamas pāris stundas un attiecīgus apstākļus. Šāds, lūk, saslēgums noveda pie satikšanās ar "balto grāmatu". Kad sociālajos portālos sāka parādīties reklāmas par šo grāmatu, arī es to pamanīju un mēģināju iepazīties. No īsās anotācijas sapratu, ka vēlos to izlasīt. Tad nākošā reklāma - lai iegūtu grāmatu savā (vai tomēr kāda tuvākā īpašumā) vajadzēja norādīt to cilvēku, kurš grib savā dzīvē kaut ko mainīt, bet neko nedara, lai tas īstenotos. Tur bija vairāki, līdzīgi man, kuri ierakstīja savu vārdu. Es grāmatu, šādi atzīstoties, neieguvu, bet, protams, tas lika man daudz domāt par savu ierakstu. Domāju, tas arī bija reklāmas autora (grāmatas autora?) mērķis, kas nostrādāja. Manu atzīšanos ar sirds emociju novērtēja draugs un es dabūju grāmatu izlasīt. Paredzu, ka, pateicoties pēdējiem diviem gadiem, šādi laimes meklējumi personiskos stāstos, izdoti grāmatu vākos būs vēl daudz. Paredzu, ka pilnīgi nonullēties nav iespējams, un, vai vispār vajag, bet tas vērtīgais ir melns uz balta un labā valodā izstāstīts pieredzes stāsts, kurā sevi iztēlojas daudzi. Paldies autoram, ka grāmatā nav padomu - kā. Blakus zīmolu nosaukumiem tas izskatītos neveikli. Šobrīd grāmata ir vismaz pamudinājums atbildēt uz jautājumu - cik daudzi esi gatavs darīt un kāpēc, lai kaut ko savā dzīvē mainītu sev par labu.

[Zane Nuts · Rating 5 out of 5]

Lieliska lasāmviela šim laikam (laikmetam). Sulīgas, dzīvelīgas atziņas. Brīnišķīgi aprakstīta pieredze. Pieredze, kas iedvesmo un, kas palīdz lauzt rāmjus.

[Elina Dlohi · Rating 5 out of 5]

Ļoti laba lasāmviela un viela pārdomām. Šķiet mēs katrs izejam cauri Viduspārejas krīzei un interesanti palasīt, kā cits tam ir izgājis cauri, uzdodot šos neērtos jautājumus, vai manai dzīvei ir jēga, vai tas, ko esmu sasniedzis, ir viss, uz ko esmu spējīgs; un kas man dod enerģiju, kas atņem; kam es dodu savu enerģiju. Šodienas pārsātinātajā pasaulē ir tik vēlams vai pat must have paņemt šādu nonullēšanās brīdi un ieklausīties beidzot sevī.
Grāata ir vienkārša, viegli lasāma, brīžiem man nesaprotama (situācija, kad Tev tukšs maks un konts, jo no 18 gadiem esmu ļoti atbildīga pret finansēm un nevēlēšanos no kāda aizņemties).
bet visā visumā šī vienkāršā grāmata man nāca kā atgādinājums par daudzām lietām, kas ik pa laikam manī iegruzdas:
"Atpalikt es nevaru, jo gribas turēt citiem līdzi, bet dzīties uz priekšu vairs neredzu jēgu- nu vai nav sviests ar šādu sajūtu dzīvot?";
"Nonullēšanās sākas ar stingru STOP! pašam sev un tiem, kuri pieraduši no manis sagaidīt ierasto rīcību"
"Past'v divi pretspķi, kas mums neļauj transformēties tagad un uzreiz - komforta zona un bailes no nezināmā. Komforts mūs notur, bet bailes attur. Šeit mēs arī paliekam"

[Inga · Rating 5 out of 5]

Īstā grāmata īstā laikā, kad pašai pakausī virmuļo pārmaiņu sajūtas. Varbūt kāds, kas nav izgājis cauri reklāmas elles kambariem, šo nesapratīs. Bet varbūt tieši šī ir tā īstā grāmata par reklāmu, kas mums visiem būtu jālasa.

Paldies.

[Sergejs · Rating 4 out of 5]

Raimonda Platača «Grāmata par nonullēšanos» nudien nav peļams lasāmgabals par to, kā cilvēks salauž sevī rāmīšus, lai mainītos. Pēc gadiem 10 izlasīt, kas notika tālāk, būs vēl foršāk.

[Sisī · Rating 4 out of 5]

Grāmata kā vēsa sniega pika nospiedošās dzīves tveices nogurdinātajiem.

No sākuma es biju izlēmusi šo grāmatu nelasīt, likās, ka būs kārtējā no plauktiņa "es vislabāk zinu, kas tev jādara, lai tu būtu laimīgs", kārtējais sensacionālais atklājums, filozofiskais meklējums, kārtējie grābekļi, no kā citiem mācīties... Bet mans ziņkārīgums mani dīdīja aiziet un paklausīties, ko autors stāsta par savu grāmatu lasītājiem bibliotēkas rīkotā pasākumā.
Un mani pārsteidza Raimonda patiesums. Mums introvertajiem latviešiem ir tendence nepatīkamo norīt kā krupi un skriet pa dzīvi tālāk, bet autors uzrunāja tieši ar urķēšanos tajos nepatīkamākajos slāņos, melnumos, tumsā, sūdos, kuros draud noslīkt 21.gs. sabiedrība. Īpaši uzrunāja autora stāstītais par attiecību salabošanu ar vecākiem, tik patiesi skaudri, tik atbruņojoši.

Runājot par pašu grāmatā minēto nonullēšanos, sapratu ka tā ir skaistā vārdā nosaukta trīsdesmitgadnieku/četrdesmitgadnieku krīze. To var risināt nonullējoties dabiski un pakāpeniski vai krasi un drastiski, kā to ir izdarījis autors (jo bija aizgājis tik tālu, ka citādāk vairs nevarēja). Viss atkarīgs no tā, cik dziļā zampā esi iekūlies un cik nelaimīgs jūties savā dzīvē.
Jo laimei jau vajag tikai drusciņu. Tik vien kā sasniegt relatīvu harmoniju savā dzīvē, mīlēt sevi un neļaut, lai dzīve un tās neatrisinātie jautājumi tevi izdzen kā neaimīgu, vecu suni. Taču tas ir tik sasodīti grūti - paskatīties acīs skaudrajai patiesībai, strādāt ar sevi un sākt visu no baltas lapas...

[Zane Cīrule · Rating 5 out of 5]

Ļoti patiesi, pamatīga nonullēšanās. Apbrīnoju autora drosmi spert šādu soli dzivē. Cik maz mums patiesībā vajag, cik maz mēs novērtējam patiesi svarīgo

[Austra · Rating 5 out of 5]

Tik pazīstama. Jebkura reklāmā strādājošā obligātā literatūra. Izrādās, no vāveres riteņa ir izeja. Ne viegla, bet ir!

[Olga · Rating 4 out of 5]

Britu raidījumā “New Lives in the Wild” pa karjeras kāpnēm augstu uzkāpušie savas jomas profesionāļi un citi “no dzīves nogurušie” atmet visam ar roku un izvēlas lēnu un pieticīgu dzīvi prom no pilsētu steigas un ikdienas skrējiena. Šīs grāmatas autors ļoti iederētos šajā raidījumā.

Ļoti patika godīga svārstīšanās starp pieņemto lēmumu un FOMO, kas aizvien velk uz to dzīvi, ko bija nolēmis pamest. Jo spēcīgā straumē pat apstāties ir grūti, kur nu vēl iet tai pretī.

Un kā es ar kaula smadzenēm sajutu baudu tajā, ka darbadienā varētu klausīties mūziku, dzert ceturto kafiju, lasīt grāmatu un skatīties uz apkārt skrienošajiem. Tāda bauda parasti ir atvaļinājumos, bet tiem diemžēl ir jau iepriekš zināms beigu datums.

[Zane Ozola · Rating 5 out of 5]

Šī grāmata aizkustināja ar savu patiesumu. Tajā tiešā veidā bija aprakstīts viss nonullēšanās process, kas iekļāva ne tikai darbības, bet arī domas un sajūtas. Šī grāmata lika aizdomāties un vienlaikus arī meklēt sevī īstenumu. Iesaku izlasīt visiem, kas meklē un ir ceļā uz savu patieso ES!

[Madara Rudzāte · Rating 4 out of 5]

Daži fakti par šo grāmatu:
1) izlasīju pēc rekomendācijas kāda bloga ierakstā un podkāstā,
2) uz pašas grāmatas (un nekur iekšā) neatradīsiet grāmatas autora vārdu,
3) grāmatas vāki ir balti - tieši tādu askēzi es gaidīju arī iekšpusē, bet iekšpusē ir labas kvalitātes papīrs un krāsainas bildes,
4) nekad īsti nevarēsiet pateikt, cik lpp no grāmatas ir izlasīts,
5) grāmatu ir sarakstījis "reklāmists" un to var ļoti just (pozitīvā nozīmē) caur grāmatas tekstiem. Bet tik ļoti, ka grāmatas beigās sajūties, kā lasītu reklāmu vienam cilvēkam vienas grāmatas garumā! :)
6) Šo grāmatu Ikšķiles bibliotēkā nopirka pēc tam, kad pajautāju, vai šāda ir. (Manā pieredzē šī nav pirmā reize, bet iepriekšējās reizes bija Rudzātu bibliotēka, tāpēc šo uzskatu par kāpienu par karjeras kāpnēm! :) )
Vienā vārdā - PĀRDOTS!

[Kristine Cukure · Rating 5 out of 5]

Divos piegājienos no vāka līdz vākam. Jebkurš pazaudējies cilvēks šo lasīs un domās, “I get you, man!” Tik vienkārši lasāma, bet tik dziļa, ka grāmatas “atraudziņas” noteikti nāks līdzi ilgi.

[Meldra Gineite · Rating 5 out of 5]

Raiti un aizraujoši lasāms stāsts par jēgas meklēšanu un personīgām pārmaiņām. Daudz deva lokālā kolorīta klātbūtne, kur var atpazīt gan personāžus, gan vietas. It kā paralēlais, bet ļoti jūtamais reklāmas nozares attainojums arī iedeva labu blakusefektu. Un lasot visu laiku prātā skanēja - ko autors grib pārdot ar šo grāmatu?

[Santa Kazule · Rating 5 out of 5]

Piesaistīja Raimonda godīgums pret sevi un sevis meklējumiem. Viņa stāsts noteikti iedvesmo un aizrauj. Paldies par atklātību!

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 5 out of 5]

“Cilvēki man ir teikuši, ka ir jābūt nenormālam, lai, meklējot laimi, savu dzīvi transformētu tik drastiski. Man, savukārt, šķiet, ka jābūt pilnīgi nenormālam, lai gadiem dzīvotu ar atliktās laimes sajūtu.”

Tik baltas kā grāmatas vāks bija manas zināšanas par autora personību, viņa blogu par nonullēšanos un šo grāmatu - biju dzirdējusi precīzi nulli. Kad autors piedāvāja izlasīt grāmatu - sākumā biju skeptiska - vai tik nebūs grāmata/pamācība “kā dzīvot labāk”, taču, pameklējot informāciju - kļuvu ieintriģēta. Un tagad pēc grāmatas izlasīšanas viennozīmīgi varu teikt. Wow! Es tiešām nebiju gaidījusi, ka šī grāmata man tā patiks.

Šis ir autora ceļš uz nonullēšanos - pandēmijas sitienu saņēmis Raimonds - savai dzīvei norāva stopkrānu un nolēma atbrīvoties no visa, kas kā smaga, it kā reiz gribēta, nasta daudzu gadu laikā ir uzaugusi. Viņš nolēma nomest visas maskas un sākt savu dzīvi no nulles. Un šī grāmata ir par šo ceļu - par entuziasmu, neveiksmēm, kārdinājumiem, jaunām veiksmēm un atkal kritieniem.

Šajā laikā, kad dzīve mūs dzen uz priekšu, lai sasniegtu, nopirktu, izdarītu vairāk, es pieļauju, ka liela daļa šajās lapās atpazīs arī sevi - to sajūtu, kad saproti, ka kāds no Tevis gaida ierasto rīcību, ierasto traukšanos pretim panākumiem un Tu to dari, jo šķiet, ka tā vajag, ka nevari pamest iesākto, ka nevari pievilt CITUS, bail no pārmaiņām - mešanās nezināmjā, bail noņemt maskas. Bet iekšēji ir tā sajūta, ka kaut kas īsti nav. Un ir divas iespējas - iet ierasto ceļu vai lekt nezināmajā.

Nenoliedzami - autors māk vārdus! Grāmatā ir daudz trāpīgu salīdzinājumu.

Nereti pēc šādām grāmatām mani pārņem trauksme - jāskrien, jādara, man arī vajadzētu kaut ko mainīt! Taču Raimonds nemāca - viņš dalās pieredzē, tāsēļ pēc šīs grāmatas man palika tik patīkama pēcgarša! Tāds miers, tajā pašā laikā lielas pārdomas!

Raimond, paldies Tev ka dalījies ar savu stāstu! Paldies, ka nolēmi būt godīgs līdz galam - bez fotošopa un ar feiliem - paldies par īstumu!

Un dizains! Visas nelielās detaļas! Izcili! Protams, var just, ka cilvēka ir izcils savā (mārketinga) jomā un šo dimantu ir noslīpējis līdz perfekcijai.

[Ilze · Rating 5 out of 5]

Esmu sajūsmā! Tik ļoti iedvesmoja atklāt un no jauna atgriezties pie sevis pašas, nevis tās Ilzes, ko citi redz ikdienā. Pie tās, kāda esmu, kad pazūd zona un elektrība. Ahhhh.

“Ir viegli skaisti runāt, iedvesmot citus, nest pasaulē gaismu, taču lielākais izaicinājums ir tajā pašā laikā nebūt kretīnam pret saviem tuvākajiem.”

“Vecums ir ne tikai fizioloģisks, bet arī psiholoģisks termins — es kļūstu vecs, kad arvien biežāk izvēlos palikt uz vietas, nevis kustēties. Vai man vienam ir sajūta, ka apkārt ir daudz jaunu cilvēku, kuri jau ir veci?”

[Vita Beinerte · Rating 5 out of 5]

Kā rupmaize ar sviestu - ganaisma gaumē, izkonkurē smalkālo fondī.
Izbaudīju vārdu spēles, kopsajūtu no vizuāliem stimuliem un papildinājumiem.

Patiess centrbēdzes spēka avots - nulle un apgūta prasme būt pašam (dodot laiku un telpu tam ,pašam, noformulēties).

Vairāk šādu nullēšanās kā mūdēšanās stāstu.

Paldies.

[Aija Ekmane · Rating 2 out of 5]

Šo grāmatu biju ielikusi sarakstā - jāizlasa. Droši vien Facebook grupā bija superlabas atsauksmes, tagad pameklēju, tomēr parādījušās arī reālākās atsauksme.
Grāmata ir par to, kā uz citu rēķina kļūt par bomzi un tajā laikā meklēt sevi. Nez to naudu mammai atdeva? Jo rakstīja, ka aizņēmās.
Meklēja sevi un 111 nodaļā nonāca pie atklāsmes, ka ir ekskluzīvs cilvēks. Tiešām sanullējies. Nonāca pie sava kodola. Un atrada sevī narcisīti.
Nabaga cilvēks bija uzlicis sev tik daudz rāmjus un mistiskās lomās dzīvojis - esot svari un žurka, kas tai pat laikā Hakslijs un Nihals, tad individuālists ar open/agreeable tipu, bet nu tomēr arī introverts, kuram patīk tēlot ekstraverto. Varbūt vajadzēja sākt ar to, ka nelasa dienas horoskopuu?
Nodaļa "Skarbie dzīves apstākļi" nu ir kompetīte, nabadziņš guļ gultā ar nemainītu gultas veļu un saņem apsveikumus par balvu. Reāli skarbi. Šeit man palika patiešām ļoti ļoti žēl un domāju, nu kā tiks ārā no šīs savas dzīves elles.
Neaptverama brīvība iet pašam savu ceļu un tāpēc ievācās pie mammas. Tāpat kā Sprīdītis nonāca laimīgajā zemē atpakaļ.
Uz īsu mirkli iedomājās, ka ir dziednieks. Labi, ka nemēģināja pārbaudīt vai spēj arī staigāt pa ūdensvirsmu.
Rezumē- vīrietis pirms 5min. ir bomzis, kurš nezin, kas viņš ir un ko grib dzīvē un tad jau runāšot ar cilvēkiem par dzīves svarīgām tēmām un palīdzēšot noformulēt viņu vajadzību. Vēl viens pseidopsihologs un pseidokoučs. Vai mums tiešām jau Latvijā ar tiem nav gana?
Nevar nepieminēt arī to, ka kļuva par "ganaismu". Tāpēc uzradīja grāmatu uz laba papīra ar daudz tukšām vietām (tādu biezāku, lai vairāk vietas aizņem) un cementa svečturus sāka ražot, lai citiem neganaistiem būtu ko pirkt, krāt un vākt. Rūpes neizmērojamas.
Noslēgumā ielikta Nokia bilde, nenoturējos, sameklēju Facebookā, ka autors tomēr bez soctīkliem un interneta izdzīvot savu nonullēto dzīvi nespēj.

Bet nu tiešām? Laba grāmata? Mūsdienu bībele? Citējama?
aaaa vispār ir divi citāti man ar (par to viena zvaigznīte):
Ja esi sūdos, galvenais pašam par sūdu nepārvērsties.
Vai man vienam ir sajūta, ka apkārt ir daudz jaunu cilvēku, kuri jau ir veci? (man ar šāds jautājums dažreiz rodas)

Otra par to, ka pati es nevienu grāmatu neesmu uzrakstījusi.

[Krista · Rating 3 out of 5]

"Ja es nedaru sevi, kāds cits man piedāvās, lai daru viņu."
Gluži tāpat kā šī grāmata. Saturs iepakots tik veiksmīgi, tīri un saprotami, gluži kā ideāla koncepta, ideāla prezentācija.
Tomēr svarīgi sev atgādināt, ka brīfs ir jāizveido katram pašam, citādi var gadīties, ka no viena, sev sveša Es, pārtop par citu svešo Es.

Citāds, tīrs un ļoti atklāts pieredzes stāsts.

[Zanda Borga · Rating 4 out of 5]

4 zvaigznes. Lai gan. Patiesībā - vērtēt katra individuālo nonullēšanos nav pareizi un nemaz nedrīkst. Jo tas, kas vienam der, neder otram un otrādāk.
Bet ideja skaidra, mērķis lielisks un prieks par katru, kurš - atradis savu nulles punktu - dzīvo tikai un vienīgi tā, ka grib pats.
2 lietas: "Ja esi sūdos lūdz ausīm, galvenais pats nepaliec par sūdu." - Šis citāts ir MILZU vērtība grāmatā, ko gribas atcerēties un atcerēties. Jo tik viegli mirklī, kad jūties slikti, savu sliktumu izgāzt uz apkārtējiem.
"Godīgums dara mani stipru, jo vairs nav vājuma, ko slēpt." - ZELTS ne atziņa. Tik vienkārša, bet tik grūti izpildāma, jo tās maskas, aiz kurām slēpjam savu sirdi drošā distancē, tik cieši pieaugušas.
Es apbrīnoju katru, kam pietiek drosmes nonullēties. It kā arī pašai gribētos, bet... grūti sākt. Bet..., kā saka pats autors, laikam neesi vēl gana neērtā vietā, lai sāktu šo procesu. Varbūt kādreiz..

[Elvita Potapova · Rating 4 out of 5]

Kopumā grāmata interesanta - guvu vairākas atziņas un “jā, šis liek padomāt” vietas. Bet pēc tā, cik ļoti influenceru vidū šī šobrīd ir must have grāmata (jā, panesos līdzi reklāmai), gaidīju vairāk. Haips īsti nepamatots, bet varbūt es līdz galam nesaslēdzos ar autoru. 🤷🏼‍♀️

[Kristaps Pētersons · Rating 5 out of 5]

Viena vakara lasāmais. Ļoti pārdomāta struktūra, autentiska, patiesa valoda. Labs un atbilstošs vizuālais noformējums. Emocionāli grāmata ļoti uzrunāja, jo esmu gājis cauri līdzīgām situācijām, bet neesmu to varējis formulēt vārdos. Tagad, izlasot Raimonda piedzīvoto, radās pašam pat tāda vēlme apkopot šīs dzīves situācijas, lai uz tām atskatītos kā uz labiem atskaites punktiem. Iesaku šo grāmatu visiem, kuriem ir 35+, un kuri jau kaut ko savā dzīvē ir piedzīvojuši, pārdzīvojuši, pazaudējuši un atkal atraduši.

[Zane Oja · Rating 4 out of 5]

Grāmata, kas liek domāt un jautāt. Lieliska, viegla lasāmviela. Ļoti labprāt izlasītu grāmatu pēc pāris gadiem- life after 000000.

[Aija Ceplisa · Rating 5 out of 5]

ļoti patiess un personisks stāsts par cilvēku, kurš atsakās no daudziem it kā šķietamiem dzīves labumiem, lai nokļūtu tuvāk pats sev.

[Arta Roderte · Rating 5 out of 5]

Pēc izlasīšanas secinu, ka visu grāmatu caurvij viens citāts, kas minēts grāmatas beigu daļā - “Nepūlies būt. Necenties. Vienkārši esi pats.” Un tas laikam ir vēstījums, kuru vistiešāk paņemšu no šīs grāmatas - būt sev pašai. Un, protams, uzdodu arī sev jautājumu - vai man acis mirdz par to, ko daru, kur esmu īstā es šajā visā? Atbildi zinu, tāpēc grāmata bija tieši laikā.

[AURORA RU · Rating 1 out of 5]

Bija interesanti uzzināt, kas tas īsti bija par jocīgu ofisu Brīvības ielā 150, kur darba laiks bija "VISAS DIENAS - BRĪVAS", bet citādi? Super kā blogs, bet, ja nepazīsti autoru un viņa tusovku, tad kā ilustrēts tekstizdevums tas liekas neinteresanti un pat kaitinoši. Diezgan bieza grāmata uz glancētas biezpapīra krāsu drukas, tonnām fotogrāfijas, kur autors ir sabildējis, piemēram, savas kurpes, kuras atdevis ubagiem (lūk, skt. blakus arī ubagu bildes!).
Ok, šis ir samizdats (izdevniecība SIA 00000000), tā ka tā bija dziļa nejaušība, ka šī grāmata nonāca manās rokās manam kritiskajam vērtējumam, a kas man liedz pateikt: "Nepatika, besī ārā"?
Bez tam tēma "nonullēšanās" manuprāt netika davesta līdz galam, jo no vienas puses it kā ir vērojama atbrīvošanās no liekā, bet ja paskatās tuvāk - tad šī grāmata īstenībā ir pašreklāma, autora slavas dziesma "paskatieties, cik es esmu (bijis) interesants un joprojām esmu kruts, jē jē, vnk. tagad savus reklāmas pasūtījumus sūtiet uz citu adresi".
Bet varbūt tā ir mana neiroze, ka man nepatīk, jo es pati arī eju cauri visādai nonullēšanai kopš 2008.gada. Tā ir dziļi transformējoša pieredze, kurai nevar redzēt galu - kad tiešām tu tikai zaudē un zaudē, atduries pret dibenu, bet zem tā ir vēl viens... un vēl un vēl. Sākumā es arī savas atziņas pierakstīju vai mēģināju nofiksēt kā attēlu utt., bet beigās palika vien pilnīgs tukšums, Zālamana "pāries arī šis" un nāves tuvums. Man nav nekā ne ko parādīt, ne pastāstīt. A te ir džeks, kurš ir it kā nonullējies, bet vienlaikus - atstājis PĒDU. Neko sev!

"2012. gadā es sapratu, ka nevēlos dzīvot vienkārši dzīvoklī, un tā dzima koncepts par mājām veikalā. Brīvības ielas veikala telpas sākotnēji izskatījās pēc noplukušas Purčika frizētavas ar vecām reģipša sienām un piekaramajiem griestiem. Ar laiku es šo vietu apdzīvoju, noplēšot apdari līdz betona sienām, radot Berlīnes loftu post-industriālo noskaņu, un nosaucu šo telpu par Radošās Brīvības ielu 150. Tā kļuva par manu biroju un dzīvesvietu, kur radoši pašrealizējos, izklaidējot rīdziniekus ar dažādiem konceptuāliem uzrakstiem skatlogā."

[Zane B. · Rating 5 out of 5]

Tā kā manā grāmatu lasītāju burbulī par šo grāmatu jau kādu laiku runā, arī man tā bija jāizlasa [FOMO detected]. Ar interesi lasīju autora pieredzi par atteikšanos no komforta, un mantām, kas ir saaugušas ar tevi, un, nu jau definē tevi un tavu būtību [es esmu tas, kas man pieder un ne vairāk...]

Autors izliek sevi visu, savas domas, savu ne tikai labo un ērto visiem zināmo reklāmistu, bet ar šo, savu nonullēšanās ceļu tiek atklāta, es teiktu, gandrīz visa viņa slēptā, nezināmā būtība, arī savi dzīves posmi, par kuriem, nu, jau ir jākaunās. Es domāju, ka reti kuram ir spēja būt patiesam pret saviem lasītājiem par sevi pašu, līdz tik privātiem/intīmiem sīkumiem [ko citi par mani padomās]

Pēc katras izlasītās lapas, domāju par to, vai es tā varētu? kas paliktu pāri no manis ? Vai es būtu pavisam svešs cilvēks sev ? Ko es varētu ielikt savā mašīnas bagažniekā, lai paņemt līdzi uz savu nonullēšanās ceļu ? 

Negribu rakstīt visas atklāsmes, kas mani uzrunāja lasot grāmatu, taču, viena, jo īpaši nosēdās - tu esi tas, kas paliek, kad pazūd zona un internets💥