Akmenėlis

by Marius Marcinkevičius, Inga Dagilė (Illustator)

Ši istorija nutiko Vilniuje.
O gal Kaune?
Gal Varšuvoje, Berlyne, Romoje, Paryžiuje?

Antrojo pasaulinio karo metu tokia istorija galėjo nutikti bet kur Europoje. Tai pasakojimas apie berniuką ir mergaitę, apie karštą vasarą, skanų beigelį ir piktą varną. Apie tikrą draugystę, baimę ir viltį. Ir apie atmintį.

Marius Marcinkevičius – knygų vaikams rašytojas, poetas, prozininkas, gydytojas, keliautojas ir tėtis. Gražiausių knygų „Draugystė ant straublio galo", „Maži eilėraščiai mažiems" autorius. Už knygą vaikams „Sivužas" apdovanotas dr. A. Petriko literatūrine premija. Jo knygos išverstos daugiau nei į dešimtį kalbų, pagal jas statomi spektakliai, kuriamos dainos vaikams.

Inga Dagilė – dizainerė ir vaikų knygų iliustruotoja. Jos iliustruotos knygos pelno apdovanojimus ir verčiamos į užsienio kalbas. Daugiausiai įvertintos knygos – „Drambliai ėjo į svečius", „Istorijos skanėstai".

Genres: War, Picture Books, Childrens, Holocaust, World War II, Historical Fiction, Jewish

56 pages, Hardcover

First published January 1, 2020

Reviews

[Hilary · Rating 3 out of 5]

Not sure how to rate this one. The illustrations are attractive and interesting. I like the idea of an analogy of the Holocaust but not sure how the story would be understood by a young person. As an adult reading this, I felt confused at times and had to turn back pages and reread it to work out what had happened. Perhaps I would get more out of this on a third read? As this is probably aimed at children, I wonder if this would be accessible for them?

2.5 stars

[Iveta Ozola - Cirule · Rating 5 out of 5]

Man gribas uzslavēt grāmatu izdevējus, kas lūkojas kaimiņvalstu virzienā un izdod tulkotās grāmatas no Igaunijas un Lietuvas. Mūs vieno vēstures notikumi un esam līdzīgāki, nekā mums pašiem šķiet. Lasot lietuviešu vai igauņu grāmatas, var itin viegli sajust līdzīgo kultūras kodu un vērtības. Tāds ir arī skumjais stāsts par Akmentiņu, kas ar dažiem teikumiem izrauj sirdi no krūtīm. Brīnišķīgie zīmējumi palīdz ar bērniem runāt par smagām tēmām, jo viņi caur tiem raisa savas fantāzijas un iztēli.

[Lina · Rating 5 out of 5]

Man patiko, kaip švelniai ir alegoriškai, bet kartu ir taikliai, aštriai lyg skalpelio peiliu patyriau šią istoriją. Mūsų istoriją. Iliustracijos taip pat labai tinka šiam pasakojimui.
Rekomenduoju.

[Mia Schilling · Rating 5 out of 5]

Was für ein Schatz dieses Buch ist.
Ein Bilderbuch, das direkt ins Herz trifft.
Ich habe so sehr geweint beim Lesen wie NOCH NIE zuvor bei irgendeinem Buch.

Wunderbar poetisch und mit großartigen Bildern wird die Geschichte eines Jungen und seiner Freundin erzählt, die im jüdischen Ghetto in Vilnius leben. Dabei werden die Erlebnisse aus der Sicht eines Kindes erzählt, wo sich Fantasie mit den realen Ereignissen vermischt.
Auf jeden Fall richtet sich das Buch an ältere Kinder und man muss die Metaphern in dem Buch gemeinsam besprechen, damit es auch verstanden wird (zum Beispiel die Nazis als Raben mit „toten Augen“).
Ich finde die Art der Sprache und bildliche Darstellung sehr gelungen, da sie einen Ausdruck für das Unfassbare und Unaussprechliche findet.
Wunderschön und zugleich herzzerreißend ist, wie insbesondere in den Bildern die jüdische Gemeinschaft und der Zusammenhalt dargestellt. Sie schaffen es auf ganz einfache Weise zu zeigen, wie besonders und wichtig jeder Einzelne ist und geben ihnen Namen.
Gleichzeitig beschönigt dieses Buch auch nichts, es zeigt in wenigen, perfekt ausgewählten Worten und Bildern, was geschehen ist.

Ich finde es absolut großartig, nicht nur für junge Leser:innen!

[Zanda Melne · Rating 5 out of 5]

Jau grāmatas vidū sāku raudāt, un, aizverot pēdējo lappusi, asaras ritēja vēl vairāk. Es jau nojautu, ka šis būs darbs, kas mani dziļi aizkustinās – un tā arī notika. Ļoti spēcīgs, sāpīgs un neaizmirstams stāsts par cilvēka izturību, zaudējumiem un cerību pat vissmagākajos apstākļos

[Eva Draviņa · Rating 5 out of 5]

Brīvība nav aiz vārtiem. Tā ir te, sirdī.

Lapas arvien krita un krita mums zem kājām – mēs gājām pa šo dzelteno lapu ceļu. Tās bija tikpat dzeltenas kā zvaigznes pie mūsu apģērba.

Mani pārņēma bailes, un es patvēros mammas skavās. Sarāvos čokurā un pieglaudos viņai. Mammas klēpī bija droši. Es zināju, ka nekas slikts ar mani nevar notikt, kamēr vien jūtu mammas siltumu un dzirdu viņas sirdspukstus. To tālo tuk, tuk, tuk, kas pavadīja mani visu dzīvi.

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 5 out of 5]

"Mamm, neraudi"- mani apskauj mans mazākais dēls. Viņš vēl ir pārāk mazs, lai saprastu sakarību starp manām asarām un viņam priekšā izlasīto tekstu. Šī lietuviešu autora Marjusa Marcinkeviča grāmata "Akmenelis" mūsu plauktā atrodas jau vairāk kā gadu, lai arī pati neskaitāmas reizes biju sajūsminājusies par šo vērtīgo darbu, pētījusi lieliskās ilustrācijas, lasījusi skaļi priekšā to nebiju. (Lietuviešu valoda lai paliek vīram un bērniem).

Ar milzīgu sajūsmu priecājos, ka arī latviski pie mazajiem lasītājiem atnākusi šī kaimiņvalstu grāmata. Pēc "Sibīrijas haikām" šī ir kā loģisks papildinājums smago tēmu cilāšanai bērniem saprotamā tekstā un veidā. Tikai pēdējos gados ir izveidojusies kara/izzsūtīšanas/bēgļu gaitu/ebreju stāstu radīšana mazākajai lasītāju auditorijai, apvienojumā ar augstvērtīgu vizuālo noformējumu.

Tāpēc šis ebreju stāsts ierindojas uz palikšanu grāmatu plauktā. (Un pievienojas "Puika ar suni", "Sibīrijas haikas", "Ir mēness zelta kuģis".)



Ļoti izbaudīju Ingas Dagiles ilustrāciju, vienoto krāsu gammu ieturēšanu cauri visam stāstam.

[Vita Kilienė · Rating 5 out of 5]

Pirma knyga, kurią skaitydama su vaikais apsiverkiau. Koks autoriaus ir iliustratorės subtilumas kalbant vaikams tokia jautria tema!

[LeserinLu · Rating 5 out of 5]

Als ich das Buch „Als die gelben Blätter fielen“ von Marius Marcinkevičius in die Hand nahm, war ich zunächst von der zarten, ergreifenden und gleichzeitig kindgerechten Erzählweise des Autors beeindruckt. Die Geschichte von Alon und Riwka, zwei Kindern, die die Schrecken des Holocausts erleben, berührt auf eine besondere Weise. Durch die Augen dieser Kinder sehen wir das Grauen und die Hoffnung in einer Zeit voller Dunkelheit.

Die Charaktere sind liebevoll gezeichnet und nehmen den Leser mit auf ihre Reise durch das Getto von Vilnius. Alon, der gerne Bagels isst und Geige spielt, und Riwka, seine Freundin, mit der er auf dem Dach ihres Hauses sitzt und über die Stadt schaut, sind lebendig und authentisch dargestellt.
Besonders berührend fand ich die Verwendung des Kieselsteins als Symbol für Stärke und Überleben. Die Art und Weise, wie dieser die Verbindung zwischen Alon und Riwka über Jahrzehnte hinweg aufrechterhält und gleichzeitig einen Teil jüdischer Kultur darstellt, ist sowohl literarisch eindrucksvoll als auch bewegend.

Das Buch eignet sich hervorragend als Einstieg für jüngere Kinder, um einen Zugang zu den Themen Nationalsozialismus und Holocaust zu bekommen und dazu ins Gespräch zu gehen. Die künstlerischen Bilder tragen dazu bei, die Geschichte lebendig werden zu lassen und machen das Buch auch visuell ansprechend.
Allerdings ist es wichtig zu erwähnen, dass das Nachwort für eine historisch angemessene Einordnung unbedingt gelesen oder besprochen werden sollte, insbesondere wenn das Buch mit Kindern gelesen wird. Es ist dabei auch entscheidend, die Darstellung der Nazis im Buch zu problematisieren und den Kindern zu vermitteln, dass es sich nicht um isolierte "böse Männer" handelte, sondern dass ein beträchtlicher Teil der deutschen Bevölkerung den Nationalsozialismus unterstützte.

Insgesamt ist „Als die gelben Blätter fielen“ von Marius Marcinkevičius eine Lektüre für Menschen jeden Alters. Es erinnert uns daran, wie wichtig es ist, sich für Menschenrechte einzusetzen und der Banalität des Bösen keinen Platz in unserem Alltag zu lassen.

[Sisī · Rating 5 out of 5]

Šī grāmata ir izcili skumja un arī izcili skaista. Gluži kā pieņpūkas, kas pārdzimst izpletnīšos un turpina dzīvot kaut kur gaisā.

Ukrainas kara kontekstā, par darbā aktualizēto tēmu - ebreju iznīcināšanu, lasīt ir sevišķi nospiedoši, bet sirsnīgā noskaņa un ilustrācijas darbam piešķir to gaišo skumju sajūtu, ko es tik ļoti mīlu grāmatās.

Ārkārtīgi smeldzīgi. Īsteno grāmatas noskaņu, šķiet, uztaustīs vien pieaugušais, bet stāsts un tā apspriešana ar jauno lasītāju nenoliedzami varētu būt labs veids, kā iepazīstināt bērnu ar ebreju tautas neapskaužami smago likteni.

[Vendija · Rating 5 out of 5]

Šī grāmata ir lielisks veids kā bērnus iepazīstināt ar vēstures notikumiem, nenosaucot šīs briesmu lietas vārdos, bet gan izstāstot to caur emocijām. Grāmatas mākslinieciskais noformējums lieliski papildina šo emocionālo stāstu. Bērnam, kurš vēl ar situāciju nav pazīstams šis būs stāsts par beigeļiem, vārnām, dzeltenām lapu klātām ielām un akmentiņiem.

Noteikti iesaku izlasīt gan pašiem, gan lasīt priekšā bērniem, lai zinātu, ka par šīm tēmām ir jārunā un kā to saprotamāk izstāstīt bērnam.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..nedaudz abstrakts darbs, kas vēsta par ebrejiem Otrajā pasaules karā. ilustrācijas dod papildus pienesumu (un vērtējumu) šim darbam.

[Lolita iš Kauno · Rating 5 out of 5]

Istorija apie Holokaustą vaiko lūpomis vaikams ir ne tik. Nedidelis kūrinėlis, kurį galima vis atsiversti, kad žinotume ir nepamirštume, ir Holokaustas nepasikartotų.

[Aurelija Orlova · Rating 5 out of 5]

"Literatūros gido" vertėjos, publicistės Tomos Gudelytės apžvalga su Bolonijos leidėjo interviu apie knygą:
https://www.itlietuviai.it/lietuviska...

Recensione della Guida letteraria con intervista all'editore di Bologna sul libro:
https://www.itlietuviai.it/sassolino-...

[Ivana · Rating 5 out of 5]

Nice illustrations and a touching story, however, the book seems to be suitable rather for adults than children. The story is quite metaphorical, filled with tough emotions and not so easy to comprehend.

[Suchona Hasnat]

I bought this book during my Malaysia visit. I knew it was about WWII and possibly about the jewish people but what I didn’t expect was for it to be written by a Israel sympathiser. Because what was that epilogue? Am I wrong?

[Ginta Ziverte · Rating 5 out of 5]

Cik pāris lapās var ietilpināt lielu stāstu un milzīgu līdzpārdzīvojumu. Saraudājos slapš.

[Dana La · Rating 5 out of 5]

Šis ir balsts sarunai par genocīdu ar saviem bērniem. Sarunai pašam ar sevi. Smeldzīgi. Rīgā - Latgales priekšpilsētā - arī bija vārti, pa kuriem tūkstoši ebreju tika aizvesti un nošauti Rumbulā. No aizvestajiem uz nošaušanu, izdzīvoja daži cilvēki. Labi, ka ir tāda grāmata bērniem - atmiņa par 1,6 milj.nogalinātajiem ebreju bērniem. Var klusumā apskaut šīs atmiņas, noglaudīt sava bērna galvu, atļaut asarai nobirt, dusmām uzliesmot. Nedrīkst aizmirst - tādām grāmatām BŪT! Paldies, autoram.

[Marjorie Ingall · Rating 1 out of 5]

Beautiful art, poetic text, great for adults. As a children’s book about the Holocaust, with black birds as Nazi stand-ins, irresponsible, flying [sic] in the face of today’s research on the most effective Holocaust educational practices. Metaphor and allegory are not good pedagogical tools for the wee.

[Halina Hetman · Rating 5 out of 5]

Серцерозривна в своїй простоті, чесна, історично точна і при цьому поетична книжка про Голокост. Мені здається, саме в такому тоні з дітьми краще розмовляти про тяжкі історичні події. Смерть подається не графічно і не страшно. Але дуже зрозуміло. І я все одно плакала.

P.S. Я не розумію, чому люди знижують оцінку цій книзі через її алегоричність, коли в самій назві є попередження про це?!

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 5 out of 5]

Maza, bet tik liela grāmata bērniem par holokaustu.

Stāsts ir par mazu ebreju zēnu - kā viņš kā bērns redz notiekošo ar viņa ģimeni un apkārtējiem holokausta laikā. Stāsts, kas norisinās Viļņā, bet būtu varējis norisināties jebkur Eiropā, arī tepat – Latvijā.

Grāmatu patreiz lasīju tikai es un saviem zēniem (6 un 5 gadi) vēl nesaņēmos to izlasīt, jo, manuprāt, man tam nedaudz ir jāsagatavojas. Grāmata man kā pieaugušajam, kas par holokaustu zina gana daudz, ir saprotama un sirds sažņaudzas, zinot to, ko slēpj burti un, kas patiesībā ir tas, ko redz zēns. Tomēr, manuprāt, bērns šīs grāmatas zemtekstus bez paskaidrojumiem nesapratīs. Tādēļ ļoti aicinu šo svarīgo grāmatu lasīt kopā ar bērniem. Un pirms lasiet - apsēsties un padomājiet par šo briesmīgo laiku, apdomājiet atbildes, ko vajadzēs sniegt bērniem par to, kādēļ zēns tika aizvests no mājām, kāpēc pie krūts bija jānēsā dzeltena zvaigzne, kāpēc visi mīļie pazuda un neatgriezās un kāpēc grāmata beidzas ar māmiņas sirdspukstiem, kas pārtop mūžīgā klusumā.

Esiet klātesoši ar savām atbildēm. 🖤

Arī es apdomāšu atbildes un lasīšu ar saviem zēniem, jo ļoti novērtēju, ka tiek izdotas grāmatas, kas bērniem atbilstošā veidā skaidro skaudrus notikumus.

Grāmatā mani emocionāli visvairāk aizskāra pirmā un pēdējā ilustrācija – tik precīzi atpaoguļo realitāti. Jāatzīmē, ka grāmatas ilustrācijas ir brīnišķīgas.

[Elizabeth Joyce · Rating 5 out of 5]

This was a powerful story about the Holocaust for children. I appreciate that we have a story about “living in a walled-off town controlled by men in uniforms”; this can be a place to start a conversation about the Holocaust with students. The images really add to emotions of the story. This book has so much to discuss, which I appreciate. It is sensitive material, but this did actually happen to entire families. We need to make sure children are aware, so an event like this will not happen in the future. The more we can teach empathy to young minds, the better. I will use this book in my classroom.

[Elza · Rating 5 out of 5]

Lieliski, ka ir bērnu auditorijai paredzētas grāmatas, kas raksta par smagiem vēsturiskiem notikumiem. Iesaku lasīt grāmatu kopā ar bērnu, jo "Akmentiņā" ir daudz metaforu, kuras bērns varētu neuztvert bez pieaugušā iesaistes. Jāpiebilst, ka grāmatā ir viens no skaistākajiem aprakstiem par pāreju nāves valstībā, kādu jebkad ir nācies lasīt - tāds liegs, maiguma pilns un iedrošinošs. Par šīm trim lapaspusēm dodu 5 zvaigznes.

[IlzėV · Rating 4 out of 5]

Liūdna

[Carol · Rating 3 out of 5]

Sweet but obviously written by a grownup.

[Ettelwen · Rating 4 out of 5]

To mě zase jednou pořádně zamrazilo...

[Marysya · Rating 4 out of 5]

Коротенька, але дуже зворушлива книжечка про Голокост для дітей від литовського автора з головним акцентом на важливості пам'яті.

[Virginija Lk · Rating 5 out of 5]

Begalo jautri istorija. Atrodytų taip paprastai parašyta, bet dievaži, taip stipriai paliečianti. Verkė ne tik širdis, bet ir akyse žibėjo ašaros skaitant virsmą akmenėliu.

[Madita Hofmann · Rating 5 out of 5]

Alon liebt Bagels, doch die gibt es sehr selten. Außerdem spielt er Geige, lässt gerne Drachen steigen und verbringt Zeit mit seiner Freundin Riwka. Doch es ist das Jahr 1943, die beiden Kinder leben im Getto und tragen einen gelben Stern auf ihrer Kleidung. Wer durch das Tor geht, kehrt nie zurück. Doch dann müssen ausgerechnet Riwka und ihre Familie gehen...

„Die Freiheit ist nicht da draußen, sondern hier. Im Herzen."
pos. 7

Das Cover zeigt eine wundervolle Illustration von Inga Dagila auf der Alon und seine Freundin Riwka zu sehen ist. Sie schauen aus dem Fenster, gemeinsam mit dem Hund, der ebenfalls noch eine Rolle spielen wird. Die beiden Kinder lächeln, doch sowohl die graudüsteren Farben um sie herum, die das Haus darstellen, als auch der gelbe Stern auf ihrer Kleidung zeigen, dass dies keine schöne, unterhaltsame Kindergeschichte ist, sondern sich viel mehr dahinter versteckt. Cover und Titel passen sehr gut zum Inhalt des Buches.

Ich lese sehr viele Bücher zum Thema Nationalsozialismus und Holocaust, zuletzt das wunderbare Buch "White Bird" von R. J. Palacio, das ebenfalls unglaublich berührend war (die Rezension findet ihr hier). Doch dieses Bilderbuch zerstört einen noch einmal auf eine ganz andere Art und Weise. Die ganze Geschichte ist so unschuldig, dass es einem das Herz zerreißt. Dazu die fantastischen Illustrationen, die das Buch zu etwas ganz besonderem machen. Der Verlag beschreibt "Als die gelben Blätter fielen" als eine "feinfühlige Geschichte über Hoffnung und Freundschaft in Zeiten des Nationalsozialismus" und das ist sie auch, aber vor allem ist es auch eine Geschichte gegen das Vergessen. Die Geschichte von Alon und Riwka ist eindringlich, zart, emotional, behutsam und feinsinnig beschrieben, kindgerecht und herzzerreißend zugleich. Sie ist voller Metaphern und lässt nicht nur Kinder sprachlos zurück. Das Buch hat mich nicht nur fürchterlich zum Weinen gebracht, es hallt auch sehr lange nach. Und Kieselsteine werde ich ab jetzt definitiv mit anderen Augen sehen.

„Ich hatte Angst vor dem Alleinsein. Und Angst vor der Dunkelheit."
pos. 11

Ein wundervolles, ergreifendes Bilderbuch, das Kindern einen guten Einstieg ins Thema Nationalsozialismus und Holocaust bietet. Ganz sicher kein Buch, das man vor dem Schlafengehen vorlesen sollte, sondern ein Buch, das sehr viel Zeit braucht. Ein Buch, das Kinder, aber auch Erwachsene noch sehr lange beschäftigt und über das man mit Kindern unbedingt ausführlich reden sollte. Im Nachwort gibt der Autor eine historische Einordnung, und zeigt wichtige Zahlen und Fakten auf.

Ich hoffe sehr, dass das Buch hier in Deutschland genauso viel Aufmerksamkeit bekommt wie in Litauen, wo es bereits mehrfach ausgezeichnet wurde. Absolut jeder, ob Kind oder Erwachsener, sollte dieses Buch mindestens einmal im Leben lesen, besonders in diesen Zeiten, in denen der Antisemitismus wieder allgegenwärtig ist.
Wir dürfen nie vergessen.
Wir dürfen nicht zulassen, dass sich die Geschichte wiederholt.
Und dieses Bilderbuch ist genau das: wider dem Vergessen und eine Mahnung für uns alle.

Fazit

Ein Bilderbuch zu einem wichtigen Thema, das mich emotional absolut zerstört hat und genau deswegen herausragend und großartig ist. Feinfühlig und kindgerecht werden die Themen Nationalsozialismus und Holocaust beschrieben und dank der beeindruckenden Illustrationen vermittelt die Geschichte noch mehr Emotionalität als sowieso schon. Ein Bilderbuch über Freundschaft, Hoffnung, Erinnern und das Überleben, eine Geschichte gegen das Vergessen, eine Mahnung an uns alle. Ein Must-Read für jeden von uns.

https://lucciola-test.blogspot.com/20...

[Ralfs · Rating 5 out of 5]

Man patika!