Dzimšanas diena

by Jana Egle

Grāmatā apkopoti astoņi stāsti par sievietes dzīvi ikdienas ritumā atšķirīgos dzīves posmos un dažādu apstākļu ietekmē. Stāsti par ilgām un zaudējumiem, par vērtībām, alkām, vientulību, bailēm no nāves, pieķeršanos, mīlestību – kā tās transformējas mūža gaitā, kā ietekmē sievietes dzīves ceļu, liekot izcīnīt dažādas ārējas un iekšējas cīņas. Pirmā plāna tēli grāmatā ir sievietes plašā vecuma amplitūdā (no sešiem līdz septiņdesmit gadiem), viņu iekšējā pasaule kā ārējo notikumu atspulgs. Te ir gan maza meitene ar saviem pirmajiem novērojumiem par sievišķību un skaistumu, gan sieviete, kuras dzīve rit ratiņkrēslā, gan ikdienas nogurdināta piecu bērnu māte, kas gaida sesto, un daudz citu sieviešu ar savām problēmām, kuras lielākoties būs zināmas ikvienam lasītajam, taču stāsti, iespējams, ļaus uz tām palūkoties no cita rakursa.

Genres: Short Stories, Fiction

248 pages, Hardcover

Published February 1, 2020

Reviews

[Jana Egle]

Goodreads jau kuro nedēļu man uzstājīgi iesaka izlasīt šo grāmatu.

[Sintija Buhanovska · Rating 5 out of 5]

Es sev nosolījos, ka nelasīšu šos stāstus tālāk par pirmo. Jo es negribu lasīt par to, kā vecāki sit savus bērnus, un es negribu lasīt par to, kā akā peld kakas. Es negribu ielaist sevī autora radīto tēlu ikdienu, nodzeršanos, liekulību, šizofrēniju. Bet es nevarēju apstāties, jo Egles varoņi, lai cik toksiski arī būtu, lasītāju sažņaudz cieši kā astoņkājis, kā visindīgākais zirneklis, lai tīksminātos par upura - lasītāja! - bezspēcību. Un tā ir liela māksla, pat ja katrs teikums, katra doma ir rūpīgi izplānots solis, lai lasītājs vienlaikus ienīstu un izbaudītu rakstnieka meistarību.

[Oskars Kaulēns · Rating 5 out of 5]

Jana Egle pavisam droši šobrīd ir iekarojusi augstāko pjedestāla pakāpienu manā latviešu rakstnieku Olimpā. un daudz vietu tur nav. īpaši daiļliteratūras formā, kas man pašam šķiet visietilpīgākā, - stāstos.

veidā, kā viņa runā par dzīvošanu, ir tāda silta, trausla dzīves pieredzes poētika, kas mani personīgi uzrunā visvairāk.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..šī grāmata esot sievietēm. tas gan nespēj mani atturēt lasīt Janu Egli, zinot, ka būs šermuļi. šoreiz gan daži stāsti beidzās mierīgāk, nekā biju gaidījis :)

[Darta · Rating 5 out of 5]

Apriju visus stāstus kā karstas pankūkas svētdienas rītā - apdedzina mēli, bet gribas vēl

[Linda · Rating 4 out of 5]

Jana Egle atkal bliež. Kvalitatīvi un savā lauciņā.

Visiem stāstiem noticēju, neapšaubīju. Realitātes garša, smarža un bilde kārtīga. Tik ļoti priecē fakts, kapārmaiņas pēc negribas aizrādīt redaktora trūkumu. Un tur vien gribas likt piecas zvaigznes, jo pēdējā laikā daudz lasīti darbi, kuri, liekas, laisti uz druku uzreiz pēc pēdējā punkta vai die's pasarg - daudzpunktes pielikšanas. Lai gan ticu, ka redaktoram "Dzimšanas dienā" bija maz darba - liekas, ka autore savus stāstus sakārto līdz sīkākajām detaļām, nelaižot tos tautās, ja kāds krekla stūris izlīdis no biksēm.

Baigākā mazuma piegarša, jo sazinnezinkāpēc trīs stāsti jau bija dzirdēti/lasīti, līdz ar to prieks bija īss. Bet jaunie stāsti nelika vilties. Aiztaisot acis, redzu balto māju kalna galā, nezinot, vai tā no kādas bērnībā skatītas vācu romantiskās filmas vai no "Dzimšanas dienas". Ja filmas, tad vācu, ne meksikāņu, jo miglainie plankumi atmiņas bildē te pasniegti kā pasteļkrāsu ziedi līgojamies vasaras krēslā. Nenovēršami un skaisti. "Balta māja kalna galā" ir burvīgs stāsts. Tāpat arī uzrunāja "Aleksandra ir skaista" - stāsts lauž stereotipus un manas gaidas par iespējamajiem pūkainajiem atrisinājumiem (iedomājieteis, es pat uz mirkli aizmirsu, ka tā ir Jana Egle, un sasapņojos!) Ja godīgi, "Labākais laiks tavā dzīvē" ir jau atstājis manu atmiņu. Lai kā arī gribētu nevaru atcerēties neko vairāk kā vien cilvēku ar krūzīti rokās. Varbūt arī mani sauc balta māja kalna galā. "Pīle" ik pa mirklim man uzpil, kad viena eju pa ielu. Nezinu, kādēļ, arī šis aizķērās.

Tādi jau tie Egles radījumi ir - aizķeras. Nekas prātu spridzinošs, nekas neprātīgi unikāls, bet stabils un ar dadzīšiem, kas salīp reizēm deniņu rajonā, reizēm saules pinumā. Atkārtošos - kvalitatīvi, ļoti kvalitatīvi. Kādēļ tad tikai četras zvaigznes? Tādēļ, ka es beidzot sapratu, kā man vērtēt Svešie jeb Miļeņkij ti moi.

[Liva · Rating 5 out of 5]

man ļoti patīk, kā šī autore spēj stāsta formā, ar tik nedaudziem vārdiem, izveidot plašu tēlu, iepazīstināt lasītāju ar varoni ļoti ierobežotā zīmju skaitā. Ja salīdzinu ar iepriekš lasītajiem Egles krājumiem stāsti palikuši atmiņā kā rāmāki, neatstājuši tik spēcīgu saviļņojumu pēc tam. Taču tas nav slikti. Dažreiz no spēcīga saviļņojuma grūti atgūties.

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2020/02/j...

[Jolis · Rating 5 out of 5]

Tā rakstīt māk tikai Jana Egle.

Paldies viņai par to.

[Santa · Rating 5 out of 5]

Ar Janu iepazīstos pirmo reizi. Nezinu, kas mani piesaista vairāk - grāmatas košais vāks vai Goodreads labās atsauksmes.
Es pieļāvu divas kļūdas jau pašā sākumā, domājot, ka visa grāmata būs ieturēta pirmā stāsta stilā (nenoliegšu, ka man tas patika) un vēl viena kļūda bija lasīt visus stāstus pēc kārtas vienā vakarā. Gluži kā uz galda noliktu šokolādi tu sāc ēst ar naivu iedomu, ka pietiks jau ar diviem gabaliņiem, arī ar šo grāmatu ir tāpat - neiespējami apstāties, Jana meistarīgi ievilina lasītāju savos tīklos.
Vislielākais mīnuss ir stāstu beigas, tās pienāk pārāk ātri un atstāj lasītāju neziņā - kas varētu notikt tālāk? Šausmīgi kaitinoši un izcili reizē.
Jana varētu katru stāstu pārvērst romānā - es tos noteikti pirktu un lasītu. Burvīgs jaunatklājums man personīgi latviešu literatūrā. ❤️

[Aija Puriņa · Rating 4 out of 5]

Šis bija mūsu vietējā mēroga grāmatu kluba maija '25 mēneša lasāmgabals. Godīgi noturējām savus vērtējumus un pārdomas par šo spilgti dzelteno grāmatu pie sevis līdz satikšanās brīdim. 😅 Bija daudz, ko pārrunāt un apspriest.

Salīdzinot ar nesen izlasīto stāstu krājumu "Gaisma", šis jau šķita par 100 gramiem gaišāks (bet varbūt šo izjūtu rada gaišais, tomēr mazliet spocīgais grāmatas vāks?!). Stāsti atkal, galvenokārt, ir par sievietēm un bērniem. Tēmas dažādas, bet joprojām skarbas un raupjas. Janas Egles valoda viņai raksturīgi raita, skaista un talantīgi izmantota.

Mans mīļākais stāsts bija "Pīle", jo tas bija īpatnējs, kā arī varēju to vizualizēt un izjust "stalkošanu" it kā uz savas ādas. "Runaway train" radīja daudz neatbildētu jautājumu, bet šķita viens no visspēcīgākajiem. "Balta māja kalna galā" šķita nedaudz personīgs, jo arī manai omei dzīves beigās bija šāda slimība, un tas atsauca to laiku atmiņā. Vismazāk man patika "Labākais laiks tavā dzīvē", jo viss šķita tik mistiski haotisks, ka nekas nebija skaidrs. Jūtu, ka to vajadzētu izlasīt vēlreiz... 👀

Vispār man ar stāstiem ir kā ar filmām. Neciešu, ja tā nobeigumu atstāj lasītaja ziņā 🫣🙂 Man patīk, ja beigas pārsteidz un iedzeļ dvēselē. Viens teikums var uzsist asini (Piemēram, "Runaway train " vieta, kur patēvs iztīrījis sniegu - viens nieka teikums, bet tajā ir ietverts tik daudz!🧡), bet ne visos šajos stāstos ieguvu šo sajūtu. Toties patika beigas stāstam "Dzimšanas diena".

Savā ziņā katrā stāstā bija saikne ar dzimšanas dienu - vai nu īstu, "samelotu" vai vienkārši ar pārdzimšanu jaunā dzīves posmā.✨

Katrs stāsts ir kā spilgta bilde. Nez kāpēc, lasot vairākus šos stāstus, galvenās varones vietā iztēlojos pašu autori. 🫣🙃 Starp citu, šī grāmata ir lielisks pamats sarunām grāmatu klubā, mums veidojās interesantas diskusijas par katru stāstu.👍

Man joprojām draudzene sola, ka nākamie divi stāstu krājumi esot vislabākie, tad jau man vēl viss labākais priekšā. ✨☀️

[Vilis]

Iespējams, savu ietekmi ir atstājuši pārmetumi par asaru spiešanu iepriekšējās grāmatās, jo šajā krājumā daži stāsti šķita drusku par daudz pastumti mazāk drūma un arī mazāk ticama risinājuma virzienā. Visādi citādi līmenis ir noturēts, iespējams, pat pacelts kādu centimetru augstāk.

[Kristīne Līcis · Rating 5 out of 5]

Labu stāstu lasīšana ir sava veida katarse - stāsts ierauj, uzmanība piekalta, nekas cits neeksistē, emocijas kāp kaklā, atrisinājuma izlāde, lasītājs aptver, ka aizelsies kā pēc sprinta, iztukšots un piepildīts vienlaikus, vajag pauzi pirms nākamā, lai atgūtos.

Nu vismaz ar "Dzimšanas dienu" ir tieši tā, katrs no 8 stāstiem ir piesātināts, ļoti cilvēcīgs, trāpīgām detaļām, kas spēj pieslēgties lasītāja nervu smalkākajiem galiņiem apmēram tāpat, kā "Avatārā" jātnieki saslēdzas ar zirgiem, lai sajūtu līmenī nodotu stāsta varones pārdzīvojumus. Pa to laiku pašas varones pacietīgi sastājušās secīgi kā dzīvē, no sešgadīgā Dačuka līdz Alcheimeram līdzīgu atmiņas zudumu viegli skartās Lilijas. Pa vidu Ditas it kā mietpilsoniskā, bet vienlaikus siltā sadzīve, Aleksandras un Dagnijas spriedzes pārpilnās attiecības, Laine, kura attopas trillerim cienīgā situācijā, bezvārda būtne, kura iznīkst starp visiem vārdos nosauktajiem un kuru vajā kāds tēls un bailes par vīra atkarību, neticami empātiski aprakstītās Vanesas bēdas un naida slogs, Karolīnas pārgājiens gar Kurzemes jūrmalu un sava ritma sargāšana. Nevaru izvēlēties favorīti, visas uzrakstītas meistarīgi. Paklanos autorei.

"Mūžīga aizejošā vilciena sajūta. Tā nekad nepāriet."

[Guna Federe · Rating 5 out of 5]

Tik laba sajūta, smeldzīgi laba sajūta pēc stāstu izlasīšanas...

[Ženija · Rating 5 out of 5]

"Dagnija dusmojās, pieradusi rūpēties, palīdzēt, apčubināt, viņa tagad palika kā gaisā karājoties - nevienam nevajadzīga. Būtu vismaz bērniņš... Bet "kādu" viņai ne vajadzēja, ne gribējās." Šis ir tikai viens no piemēriem, cik vienkārši J. Egle uzbur tēlus, ko vismaz lielākā daļa no mums noteikti atpazīst. Lasot šos brīnišķīgos stāstus, neskaitāmas reizes iedomājos "tādi cilvēki taču patiešām ir" vai "kā es viņu saprotu", vai "man negribas to atzīt, bet es viņu saprotu". Paldies par visiem aizgrābjošajiem brīžiem - gan lielas pacilātības, gan ārkārtīga riebuma pilniem! (Pēdējais attiecas uz "Pīli". Brrr. Bet vajag arī prast tā uzrakstīt.)

[Zanda · Rating 5 out of 5]

Jana Egle man jau ir kā kvalitātes zīme no iepriekšējām grāmatām.
Šoreiz tie ir stāsti - un katrā ir savs īpašais dzīves līkloču ceļš ejams, pat ir tādi, kur šis ceļš sākas, bet ar autores vārdiem nebeidzas - varam pieslēgt katrs savu iztēli un scenāriju :)
Stāsti ir dziļi, aizkustinoši un skumju pilni.
Pie sevis domāju, ko es no tiem varu paņemt: ja tajos vairāk ir par "izdzīvošanu", tad tie rosina man vairāk pārslēgties un koncentrēties uz "dzīvošanu" "šeit un tagad". :)

[Elina Tola (Bookeliina) · Rating 5 out of 5]

Kā ierasts, Janas Egles stāsti ir atmiņā paliekoši. Jau tagad nevaru sagaidīt nākamos.

[Zane · Rating 4 out of 5]

Man patika. Viegli un raiti lasījās. Pēc pirmā stāsta izlasīšanas, kur akā kakas peldināja, likās nebūs man. Bet priecājos, ka turpināju. Ar katru nākamo stāstu - ievilka mani arvien dziļāk. Iesaku! Jana Egle ir mans jaunais latviešu literatūras atklājums

[Laura · Rating 5 out of 5]

Brīnišķīgi stāsti par cilvēkiem mums līdzās. Visvairāk laikam uzrunāja "Dačuks un dvīņi", kas aizveda atpakaļ uz bērnību, savukārt, "Runaway train" un "Parāds" - abi ieveda drūmos un sāpīgos ģimeņu noslēpumos.

[Ulrika Krētaine · Rating 5 out of 5]

Uhh.. nu tā rakstīt.. Tā rakstīt ir jāmāk! Janu Egli lasīšu vēl!

[Baiba · Rating 5 out of 5]

Es nekad neesmu bijusi liels "stāstu" cilvēks, bet šie nudien bija tādi, kas ļoti ievilka savos notikumos! Ir sajūta, ka būtu piedalījusies šo cilvēku dzīves stāstos.
No dažiem stāstiem iznāktu arī izcilas izrādes! (Kā man pietrūkst teātra!!!)
Absolūtas piecas zvaigznes no manis!

[māris šteinbergs · Rating 4 out of 5]

Šķietami daudz gaišāka daļa no citām Janas grāmatām. Un tomēr lasot šos visus stāstus itkā ir pienākums domāt par tiem kā bēdīgiem, melniem, tumšiem, bet es tā nejūtos, man šķita smieklīga kaka akā, un pazīstama sajūta, kad jādodas mājup no skolas, jo mājas brūk. Bet, ja dzīve nav centra dzīvoklis vai Mārupes māja, un Tu to dzīvo , Tu nemaz nepamani , ka tā ir bēdīga , tumša , melna . Tā ir vienkārši citāda dzīve un nemaz nav melna. Jo tomēr kaka ir akā un tas visām ģimenēm šķistu smieklīgi.

Un + par dizainu .

[Elīna Jurberga · Rating 4 out of 5]

trešais stāstu krājums, kurš manī atstāja vismazāk nospiedumu.
nezinu, vai tas tāpēc, ka daļa stāstu jau šķita reiz lasīti (vai pat dzirdēti), vai tāpēc, ka pietrūka pārsteigumu. bet kvalitāti noliegt nevar. tā mani notur līdz galam.

[Arta · Rating 5 out of 5]

Janas Egles stāstu krājumā "Dzimšanas diena" uz divsimt četrdesmit piecām lappusēm ērti iekārtojušies astoņi stāsti. Iekārtojušies tur lasītāju baudījumam. Grāmatas īsais raksturojums gan dara zināmu, kā krustvārdu mīkla, kurā kāds ar zīmuli vāji sarakstījis priekšā atbildes, ka vienkopus, muguru pie muguras pieglauduši, savirknēti stāsti, kuri vēstī par dažādām sievietēm, dažādos vecumos, kuras nokļuvušas dzīves spiediena izraisītās krustugunīs. Krustugunīs, kuras kļūst par iemeslu virzienrādītāju karuseļiem, izmetot katru, savu iekšējo un ārējo cīņu nogurdinātām, jauna ceļa sākumā.

"Dzimšanas dienu" gribas apņemt ar abām rokām. Izmīļot no tās sāpes un ciešanas, haosu un vieglprātību, žēlumu un dusmas, bailes un nerimstošu izmisumu. Un kāda vietā palūgt piedošanu.
Šī ir jau trešā reize, kad Jana Egle ar savu vārdu pieskārienu atblāzmām uz grāmatas lappusēm padara mani mēmu. Un šķietami nevienam nemanāmu, sēžot pie sava virtuves galda, vērojot pa logu kaimiņa un dārznieka dzirkļu organisko savienību.
Sajūta, kuru gribas pievilkt aiz matiem, lai paildzinātu.
Plašāk blogā: https://austra.lv/2020/07/13/jana-egl...

[Diana Lismane · Rating 5 out of 5]

Tagad neesmu spējīga iedomāties, kā es varēju dzīvot, nelasot stāstus. Vēl viens meisardarbs. Nav tik tumsnējs un smags kā "Gaismā" un "Svešie" (tā pat jau skarbs), bet tik pat daudz pārdomu raisošs.
Šoreiz pirmās vijoles spēlē sievietes. Tāds prieks, ka latviešu literatūra nepadodas pasaules klišējām un raksta kā ir.
Šoreiz arī nav tik liels uzsvars uz problēmām, ko rada pudele. Ir vairākas varones, kurām ir psiholoģiskas kaites – noteikti tēma, par kuru daudz vēl jārunā sabiedrībā.
Plašāk blogā: https://www.dzivesmaceklis.lv/post/ja...

[Lauma Gurgone · Rating 5 out of 5]

Brīnišķīgi!

[Ligita · Rating 4 out of 5]

Šī Janas Egles stāstu grāmata ir kā kaste ar astoņām sāļajām kūciņām - tās jāēd pa vienai, lai garšas nesajauktos, ļaujot katrai vēl pakavēties uz mēles. Tā, lai jūt vēl pēc tam, lai nāk pārdomu un iespaidu atraugas. Visvairāk es sajutu un izgaršoju "Aleksandra ir skaista" un "Runaway Train". Jūtos gan panašķējusies, gan paēdusi. Paldies! :)

[Arvis Austrums · Rating 4 out of 5]

Autorei jau izveidojusies tā balss, ko gaidu. Tas ir kā skatīties aculiecinieka stāstu, tas ir kā apjaust, ka šo nevar izdomāt, bet norakstīt no dzīves. Un tas ir krietni labi jāprot. Kā vienmēr, grāmata tiek izlasīta teju vienā rāvienā - kā labs detektīvs. Tā tiek nodzīvotas arī dažu varoņu dzīves - vienā rāvienā. Un tas ir tepat kaut kur - Liepājā, Aizputē, varbūt Mazsalacā. Latviešu dzīvesveida garša šajā dzimšanas dienas tortē ir visgardākā.

[Laura B · Rating 4 out of 5]

Vienā vārdā - biedējoši! Ar katru stāstu arvien vairāk nepameta sajūta, ka kāds uzglūn, vai nu tas ir svešinieks tumsā vai arī katra paša varoņa iekšējie briesmoņi...
Ļoti reālistiski uzrakstīts darbs. Lai gan man nav pārlieku liela pieredze ar stāstiem (šis žanrs mani īsti neuzrunā), šis tomēr ir pirmais stāstu krājums, kurš man tiešām patika.

[Liene Kainaize · Rating 4 out of 5]

Viena stāsta varone ir bibliotekāre, nav nemaz tik bieži sastopamas grāmatās, patika, ka nebija stereotipiski garlaicīga un paredzama :) jo bibliotekāres sen vairs nav tādas kā mūs pārsvarā attēlo filmās un grāmatās ;)

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 4 out of 5]

Janas Egles trešais stāstu krājums, kurā iekļauti astoņi stāsti un kuru centrā ir dažādas sievietes vecumā, kad sevi vēl neapzinas kā sievietes līdz pat sirmam vecumam.

Autore raksta brīnišķīgi un trāpīgi, valoda ir skaista un pūstoša, tēmas ir trāpīgas un kopumā man stāsti patika, un tomēr man vienmēr ir par maz. Un atkal man ir sajūta, ka es neesmu “stāstu cilvēks”, jo gribas uzzināt vai pazudušais brālis jelkad atradīsies, vai sieviete izglābsies no sadūmota dzīvokļa, vai sieviete, kuru satika kāda cita galvenā varone bija īsta vai tikai viņas nestabilā prāta iztēles auglis?

Vārdu sakot stāsti ir brīnišķīgi, taču tie uz mani nespēj atstāt tik lielu iespaidu kā romāns, lai gan autores otrais stāstu krājums “Svešie” man patika līdz kaulam, jo visi atsevišķie stāsti galu beigās veidoja vienu lielu un šāds formāts, manuprāt, ir izcils.

Vislabāk šajā stāstu krājumā man patika stāsti “Pīle” un “Runaway train”.