“Pirmās attiecības cilvēka dzīvē” ir Latvijā rakstīta grāmata, kurā apkopota pasaulē aktuāla informācija, kā rūpēties par mazuli un veidot attiecības ar viņu jau no ieņemšanas brīža. Kāpēc reizēm būt kopā ar mazuli ir tik grūti? Kā mainās pāra attiecības pēc mazuļa piedzimšanas? Kāpēc apkārtējie biedē ar izlutināšanu, lai gan īstenībā tās ir muļķības? Kad tad īsti bērns izguļ nakti? Un cik daudz viņš drīkst raudāt? Kāpēc dažas mammas izbauda zīdīšanu, bet citām tās šķiet šausmīgas mocības un gribas sevi no tā izglābt? Kur un kādu emocionālo atbalstu meklēt? Kā vecākiem palīdzēt pašiem sev?
Teorētiski grāmata domāta jaunajiem vecākiem kā labs un palīdzīgs informatīvais materiāls, un daudz, kas te atrodams, patiešām liek aizdomāties un var būt noderīgs. Bet ieteiktu šo visu lasīt piesardzīgi, kritiski un izlobīt sev noderīgo, kā arī parunāties ar citiem speciālistiem un pāriem, uzzinot viņu dažādo reālo pieredzi, jo no šeit lasītā emocionāli trausliem cilvēkiem var rasties vēl lielāka personīgā vainas izjūta par visu, kas saistībā ar mazuli nenotiek, kā gribētos. Ieteiktu arī paralēli šādai grāmatai iegūt vairāk informācijas, kas balstīta zinātnē, medicīniskos pētījumos un satur krietni mazāku devu ezotērikas. Autorei knupīši ir slikti, atsāpināšana dzemdībās tiek nosaukta par "mazuļa emocionālo pamešanu'' un bez tā visa teksts pilns daudz pretrunu.
Grāmatā ir apskatītas tēmas, kurām, manuprāt, līdz šim grāmatās par grūtniecību un mazuļa pirmajiem dzīves mēnešiem ir veltīts ļoti maz uzmanības vai tās nav apskatītas nemaz.
Ļoti vērtīga ir informācija vai pat drīzāk vienkārši apstiprinājums, ka justies tā kā jūtas jaunās mammas, ir ok. Ir pievērsta uzmanība pēdējā laikā tik polpulārajam “perfektās mammas” sindromam, ko vēl vairāk kultivē sociālie tīkli. Ļoti vērtīga ir nodaļa par bērniņa raudāšanu.
Piecas zvaigznes ir pelnījusi nodaļa Pēcdzemdību skumjas, bailes un nomāktība, ko vajadzētu izlasīt arī vecvecākiem, radiem un draugiem, kas bieži, nemaz neapzinoties, nāk ar saviem padomiem, kad tos nemaz negaida, vai piesakās uz ciemošanos, kad vajadzētu tikai klusītiņām atnest ēdienu un tīties prom, netraucējot jaunās ģimenes kopābūšanu.
Par ko noņēmu vienu zvaigzni - gribētos tomēr visā grāmatā kaut dažas atsauces uz attiecīgiem pētījumiem (vismaz uz tiem, kas pieminēti pašā gramatā), vai informāciju par citiem uzticamiem avotiem/literatūru par minētām tēmām. Ieteikums no psiholoģijas maģistres “iegūglēt” attachment parenting ir nenopietns. Zinātniskās pieejas trūkums liek grāmatu ierindot guidance nevis reference plauktā, lai gan varbūt tāds arī bija autores mērķis.
Diemžēl nevaru nevienam ieteikt. Šķiet ļoti virspusēja un nodaļās atrodamas pamatā vien autores filozofiskās pārdomas par tēmu, nesniedzot vispusēju priekšstatu par to, kā tikt galā ar sarežģītām situācijām. Grāmata tiek pozicionēta kā speciālista skatījums, taču īsti nepielieto zinātnisko pieeju. Baigais smukos vārdos paslēpts guilt trips jaunajiem vecākiem.
Prieks, ka Latvijā beidzot ir sarakstīta grāmata par gaidībām, dzemdībām un pirmajiem mēnešiem ar mazuli no psihologijas puses. Daudz laba saturā, tas ir mierpilns un vērsts uz attiecību kvalitāti, sevis iepazīšanu un harmoniskām attiecībām gimenē. Mīnusi-radās sajūta, ka autore brīžiem nonāk pretrunās ar saviem ieteikumiem, kā arī pietrūka atsauces uz pētijumiem, rakstiem, atbilstošu papildliteratūru no kuras smelta iedvesma.
Atsauču nav. Attiecīgi autores izmantotajiem avotiem izsekot nevaram. Tā vietā ir pieminēta trešā acs, paziņots, ka epidruālā ir slikti. Daudz ezotērikas.
Visu, kas sakāms saistībā ar šo grāmatu, ir pateikusi anestezioloģe, kas dzemdību nodaļā veic atsāpināšanu: Nesen vienai māmiņai pirmajās dzemdībās liku epidūru. Viņa rūgti raudāja: "Piedod bērniņ, es neizturēju " Uzreiz skaidrs, kura grāmata ir lasīta.. 😔 Ja šī sieviete vēl vairākas stundas mocītos sāpēs, viņai nebūtu spēka izstumšanai un būtu nepieciešama iejaukšanās. 1/2 Ar EA sieviete atguvās, sakopoja spēkus un, ja tā drīkst izteikties "smuki piedzemdēja". Man patiess prieks, ka līdzās bija arī tik jauka un saprotoša vecmāte, kas šos mītus kliedēja. Jā, EA ir arī potenciālas blaknes, bet izvēloties EPIDŪRU MAMMA NEPAMET BĒRNU. 2/2 (Kopēts no Anetes Geršmanes Twitter)
Paldies par šāda veida grāmatu, Latviešu valodā tiešām tādu ir maz, taču man šķita pārāk daudz ezotērikas. Daudz kas atkārtojas no citām, tulkotām grāmatām, gandrīz vārds vārdā. Man pat brīžiem bija garlaicīgi. :)
Grāmatā nodaļas viegli pārskatāmas , var atgriezties pie tā kas kurā momentā ir aktuāls. Tomēr par saturu, daudzviet uzrakstītie padomi un autores idejas likās pārspīlētas vai abstraktas, kad tu lasi un domā - nu, nē. Varbūt subjektīvi, bet šī nebūtu tā grāmata kuru nodēvētu par labāko kuru katrai grūtniecei būtu jāizlasa.
Ļoti laba grāmata, lai vecāki gaidībās un mazuļa dzīves sākumā saprastu kopbildi gan par sevi pašu, gan savu mazuli. Gandrīz katrā nodaļā bija tēmas, par ko aizdomāties un apspriest ar savu partneri, daudz arī jaunas informācijas, kas līdz šim nebija dzirdētas.. Tā kā grāmata aptver ļoti daudz atsevišķu etapu grūtniecībā,dzemdībās un mazuļa aprūpē, tad par katru atsevišķo tēmu noteikti var atrast padziļinātāku literatūru un informāciju citos avotos, bet iesākumam - super! 👌
"(..) ja gribam saviem bērniem būt tuvi, tad mums nav jāmeklē metodes, kā viņus apklusināt, padarīt mierīgus, likt nogulēt pilnu nakti jau pirmajos mēnešos pēc dzemdībām vai kā citādi saremontēt . Ir jācenšas sadzirdēt un iztulkot mazuļu vēstījumus, ir jācenšas sajust vidi, kurā viņi aug un attīstās, ir jāuzticas, ka briedumu nav iespējams panākt ar treniņu vai piespiedu kārtā. Briedums var iestāties tikai tad, ja ir nodrošināti visi attīstību veicinošie apstākļi, lai tas var notikt savā individuālajā laikā un veidā." (276)
Ienākot ģimenē papildinājumam arī nedaudz mainās literatūra. Šī grāmata bija kā mazais glābiņš stresa situācijas - vai es to daru pareizi? Vai tam tā jābūt? Kāpēc mums ir savādāk kā citiem? Viennozīmīgi man palīdzēja, bet katram jau sava tā “recepte”. :)
Lieliski, sirsnīgi, terapeitiskā manierē uzrakstīts! Ne tikai sagatavo jaunos vecākus, bet ļauj tiem pašiem lasot pārdzīvot un atskatīties uz savām sajūtam bēbīša laikos. Skaisti! 10/10!
Manuprāt vērtīga grāmata jaunajiem vecākiem, kas iekļauj gan praktisku informāciju, gan emocionālus aspektus ko pārdomāt un par ko parūpēties gaidību laikā.
Kopumā vērtīgi aspekti, bet jāspēj izvērtēt un “dalīt ar 10” vietām tendenciozās daļas un milzīgo uzsvaru uz “dabiskumu”, zīdīšanu kā vienīgo pareizo veidu un mātes milzīgo lomu, joprojām tēvus atstājot otrajā plānā. Ļoti gribētos redzēt neitrālāk rakstītu literatūru, kas būtu tikpat ļoti adresēta tēviem un dažāda veida partneriem.
Kopumā labs skatījums no psiholoģijas viedokļa, kas rada jautājumus pārdomām. Jāpiekrīt autorei, ka pārāk daudz lietu ģimenēs paliek neizrunātas un tāpēc iespējams netiek atrasts risinājums, jo pie mums nav pieņemts runāt par pēcdzemdību perioda ēnas pusēm vai tēva skatījumu, kā būtu labāk bērnam. Bet piebildīšu, ka pašai lasītājai ir jāspēj atsijāt lietas, kas ir viņas dzīvesstilam nepiemērotas - ezotēriskās lietas (man likās liekas), tāpat kā autores fanošana par slingu (tas nav ideālais risinājums visām un to būtu būtiski pieminēt). Labas domas un idejas var paņemt sev un lieko atmest, galu galā latviski nav tik daudz lasāmvielas topošajiem vecākiem.
Lasīju šo grāmatu gaidību laikā, patiešām prieks, ka arvien atklātāk tiek runāts par pēcdzemdību depresiju un visu, kas sagaida pēc tam, bet tas arī viss. Grāmata būs ideāla visa dabiskā - dzemdību un pēcdzemdību procesa piekritējām. Grāmatu neiesaku lasīt emocionāli vājākām mammam, bez savas nostājas un papildus zināšanām, tiešām var iedzīvoties depresijā vēl pirms dzemdībām vai sākt nosodīt sevi īsi pēc tām.
Autore caur puķēm, un ne tikai, nosoda anestēzijas lietošanu, saucot to par pāridarījumu mazulim un viņa pamešanu, bet arī visas grāmatas garumā noliekot mammas, kuras izvēlējušās šo metodi vai ķeizargriezienu, plauktu zemāk ( piemēram, 232lpp., "... Nenovērtējamu darbu ķermenis ir veicis mazuli dzemdējot. Arī tad, ja dzemdības notika ar medicīnisku palīdzību, sievietes ķermenim tas tik un tā bija grūts uzdevums..." ). Atbalstot dabisko tiek nosodīts viss, kas atvieglo vecāku dzīvi. Slikta ir ratiņu lietošana, knupīši, rācijas, rotaļlietas pirmos 4 mēnešus, savukārt baltais troksnis vispār ir mazuļa degradācija. Pēc 200 lapaspuses vārds slings tiek pieminēts tik bieži, ka derdzas acīs, kā visu problēmu risinājums. nevienā brīdī neuzsverot cik ļoti svarīga ir tā pareiza lietošana un, ka ir izņēmumi, kad mazuli nevajag nēsāt tajā.
Autore reizēm nonāk pretrunās ar sevi, piemēram , vienā lapā iesakot saraut attiecības ar savu mammu, jo tikai tā viņa pati varot izaugt kā mamma, nākamajā rekomendē nebaidīties lūgt palīdzību tai pašai mammai vai pat kaimiņiem. Malā tiek nemanot nostumti arī tēti, uzsverot mammas īpašo lomu. Pietrūkst atsauksmes pētījumiem, uz kuriem balstās autore. Nu nekur nevarēju atrast pētījumu, ka franču vecākiem ar bērniem ir vissliktākās attiecības pasaulē. Pārējos necentos meklēt, bet solītais pētījumu saraksts tā arī neparādās grāmatas beigās.
Par to, ka teju visās problēmsituācijās tiek vainota pietiekami nesaņemtā uzmanība pašiem vecākiem zīdaiņu vecumā, nemācēšu spriest, tomēr tā, kopā ar psihologa konsultāciju kā panaceja tiek piemērota visam. Iesaku šo grāmatu lasīt kā filozofisku darbu.
Grāmata ļoti lielu uzsvaru liek uz uzticēšanos sev, ļaušanos procesam un ieklausīšanos savās iekšējās “mātišķajās sajūtās”. Tā uzsver, ka dabisks un intuitīvs piegājiens vienmēr būs labāks nekā uzspiedošs vai “pareizs”. Man īpaši patika autora uzsvars uz to, cik svarīgi ir ciešs kontakts ar bērniņu, emocionāla pieejamība, uzticēšanās savām sajūtām un iekšējās drošības radīšana jau pirmajās dzīves nedēļās. Grāmata skaidri apraksta, kā bērni uztver vecāku klātbūtni, sirdspukstus un balsi, kā arī to, cik nozīmīgs ir vecāku miers, pieejamība un iejūtība – šīs lietas tiešām palīdz bērnam adaptēties un justies droši.
Kopumā tas rada iekšēju drošības sajūtu – gatavoties bērniņa dzimšanai var bez stresa un perfekcionisma, kas ir ļoti vērtīgi jaunajām mammām. Vienlaikus grāmatu lasot, iesaku saglabāt kritisko domāšanu un paņemt līdzi tikai to, kam pašas piekrītat. Autore daudz izsaka savu subjektīvo viedokli un filozofiju, un daži “fakti” var šķist nosodoši māmiņām, kuru bērni ir aktīvi vai raudulīgi. Ja visu uztver kā absolūtu patiesību, no grāmatas var rasties kauna vai vainas sajūta, jo realitāte bieži vien atšķiras – ne vienmēr mierīga un laimīga mamma spēj atrisināt visas grūtniecības, dzemdību vai bērnkopības problēmas.
Kopumā grāmata lasās ļoti ātri un sniedz vērtīgu perspektīvu – jo psiholoģiskais noskaņojums, iejūtība pret sevi un savām sajūtām patiešām ir būtiska daļa no bērnkopības pirmajos mēnešos. Svarīgi bija arī tas, kā autore paskaidro bērna emociju un raudāšanas nozīmi, tētus iesaisti aprūpē un kā vecāku tuvība un uzticēšanās ietekmē bērna drošības sajūtu un attīstību. Tāpēc šim lasījumam noteikti var veltīt dažus vakarus.
Topošās māmiņas lielākoties cenšas sagatavoties gaidāmajam, daudz lasa un tā. Un noteikti varētu izlasīt arī šo. Tomēr nekas nespēj pa īstam sagatavot gaidāmajam, lai gan šī ir viena no retajām grāmatām, kurā uzsvērts, ka būs slikti, būs briesmīgi (tikai citiem vārdiem), būs negulētas moku pilnas naktis, būs stress un tas var/ietekmēs partnerattiecības. Gribēsies satikt vēl citas māmiņas, redzēt arī viņas ar nemazgātiem matiem un izejam cauri tos pašus lokus, ko Tu. Par šo gaidāmo realitāti un sajūtām vajag runāt vēl spēcīgākiem vārdiem, uzsvērt vēl vairāk, taču kaut kā mūsu kultūrā iegājies, ka pieklājīgi ir runāt tikai par bērnu aprūpes rožaino pusi, un tā rezultātā realitāte pienāk nesagatavotiem cilvēkiem, un tas ir vēl smagāk. (Cita starp jāpiebilst, ka esmu ļoti neapmierināta ar visu to dzemdību kursu saturu.) Atgriežoties pie grāmatas - daudz psiholoģijas, arī šur tur kāda ezotērika. Nekādu atsauksmju uz izmantotajiem avotiem. Bet temats plašs un kaut ko sev jau atradīs katra/s. Priecē, ka ir arī sadaļas tēviem, kas varētu viņiem salikt šo to pa plauktiņiem, piespiež padomāt par to, kāds tēvs būsi. Kā "normālais cilvēks", kas lasa grāmatu no sākuma līdz beigām nevis kā haotiski, esmu cietējs, jo ar beigās pievienotajiem pielikumiem, it īpaši vajadzību sarakstu, manuprāt, māmiņa būtu jāiepazīstina jau agrāk (pieņemot, ka grāmatu neizlasa vienā setā (jo vai gan to kāda māmiņa, kas meklē risinājumu kādām problēmām un lasa šo grāmatu, spēj atļauties?!)).
Katra jaunā māmiņa laikam dzird par šo grāmatu kā vienu no tām, ko ir vērts izlasīt, gatavojoties bērniņa ienākšanai pasaulē. Es šo grāmatu lasīju grūtniecības pēdējā mēnesī. Līdz tam laikam jau biju ieguvusi daudz un dažādu informāciju par grūtniecību, dzemdībām utt. Šī viennozīmīgi nebūs grāmata, kurā tu atradīsi daudz praktisku info par bērna aprūpi tā klasiskajā izpratnē. Bet tā arī nav šīs grāmatas tēma. Šī grāmata ļāva paskatīties uz visu grūtniecības laikā sasmelto informāciju no vēl mazliet citādāka - psiholoģiskā - skatu punkta paralēli visiem praktiskajiem ieteikumiem, no kā sastāv 95% no topošo māmiņu ikdiena. Grāmatu ir ļoti viegli lasīt, tajā ir daudz informācijas, norādīti arī papildus resursi, pie kuriem griezties attiecīgajā situācijā. Rekomendēju.
Šī ir ļoti nozīmīga grāmata emocionālu, dziļu ģimenes attiecību veidošanai, tāpat kā tas, ar ko ģimenes atbalsta centrs “Līna” nodarbojas kopumā. Jā, varbūt atsevišķi teikumi grāmatā ir mulsinoši un ar racionālu prātu nepieņemami, tomēr tā runā iejūtīgas mīlestības valodā, un šo valodu ir ļoti, ļoti nepieciešams dzirdēt jaunajiem vecākiem.
Informatīvi un noteikti interesanti kā topošajiem vecākiem, tā vecākiem ar pieredzi. Ezotērikas te nemeklējiet, bet psiholoģijas skatījumu gan. Tīkama valoda, kādā autore raksta. Nemācēšu spriest vai informācija atkārtojas no angļu val. pieejamās literatūras, taču ņemot vērā, ka latviski pieejamas grāmatas par šo tēmu nav daudz, tad ir vērts lasīt.
Man personīgi šai grāmatai īstais laiks bija līdz ar mana otrā bērna piedzimšanu. Ne visi padomi der visiem, arī ne visi psihoterapeiti un viņu metodes der visiem cilvēkiem, kuri psihoterapeitu meklē un vēlas apmeklēt. Ar šo pēdējo domu tad arī grāmatu vērts lasīt. Man noderēja un patika.
Sāku lasīt gaidību laikā, pabeidzu, kas mazulim jau piektais mēnesis. Šī grāmata man lēnu lasījās, bija vietas, kur reflektēt, pārdomāt, pārlasīt vairākkārt. Atgriezties. Kopumā vērtīga grāmata jaunajiem vecākiem.
Noderīga informācija par mazuļa ienākšanu ģimenē no emociju skatpunkta. Ieteikumi no psihoterapijas viedokļa, kā jau no grūtniecības sākuma veidot tuvas attiecības ar mazuli.