What do you think?
Rate this book
Похороните меня за плинтусом #1
Apglabājiet mani aiz grīdlīstes
Scenārista, režisora un tulkotāja Pāvela Sanajeva autobiogrāfiskais darbs „Apglabājiet mani aiz grīdlīstes” ir viens no spožākajiem krievu mūsdienu romāniem. 2003. gadā grāmata burtiski uzspridzināja tirgu un uzreiz ieguva kulta statusu, kā arī tika nominēta Bukera prēmijai. Tas ir stāsts par astoņgadīgu puisīti Sašu, kurš dažus gadus dzīvo kopā ar vecmāmiņu un vectētiņu, jo māte nodevusies jaunām attiecībām ar zēna patēvu. Grāmatas dokumentālais raksturs un tas, ka tās galvenie varoņi ir Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā populāri aktieri (autora vectētiņš ir Vsevolods Sanajevs, māte -- Jeļena Sanajeva, patēvs -- Rolāns Bikovs), auditoriju joprojām mulsina -- daļa lasītāju ir sajūsmā par autora drosmi atklāt tik personiskas atmiņu ainas, bet daļa jūtas šokēti par šo atklātību un uzskata, ka autors gribējis atriebties savai vecmāmiņai. 2014. gadā interneta žurnāls „Satori” šo grāmatu iekļāva desmit labāko pagājušās piecgades krievu grāmatu izlasē, atzīstot, ka grāmatas galvenā īpatnība slēpjas valodā, kādā radīta zēna Sašas Saveļjeva atmiņu atmosfēra. Tomēr tikpat labi grāmata ir ne vien par vispārinātu padomju bērnību, bet arī par bērna dzīves uztveri, kas jebkuru pieredzi tiecas uztvert racionāli. Lai arī notikumi brīžiem ir dramatiski, galvenais varonis uz dzīvi skatās apcerīgi un ar gaišu humoru.
Grāmatu no krievu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds, vāka dizainu veidojusi gleznotāja Elīna Vītola.
Grāmatu no krievu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds, vāka dizainu veidojusi gleznotāja Elīna Vītola.
224 pages, Hardcover
First published January 1, 1996
61 people are currently reading
1977 people want to read
About the author
Pavel Sanaev
3 books34 followersПавел Владимирович Санаев — российский писатель, актёр, сценарист, режиссёр, переводчик.
Pavel Sanayev
Pawel Sanajew
Pavel Sanayev
Pawel Sanajew
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 314 reviews
July 7, 2012
Я очень долго и тяжело отходила от этой книги...
Поэтому, хоть и написана она прекрасно, не советую Вам ее читать. Мне кажется, в жизни слишком многих детей СССР были такие вот сложные семейные узы. Сверхопека, морализаторство, двойные стандарты, и тяжелая, удушающая, почти не совместимая с жизнью любовь к родным.
Хорошая книга. Очень тяжелая.
Поэтому, хоть и написана она прекрасно, не советую Вам ее читать. Мне кажется, в жизни слишком многих детей СССР были такие вот сложные семейные узы. Сверхопека, морализаторство, двойные стандарты, и тяжелая, удушающая, почти не совместимая с жизнью любовь к родным.
Хорошая книга. Очень тяжелая.
July 30, 2017
vai jūs kādreiz esat domājuši, cik skumjas reizēm izrādās sasodīti smieklīgas? un otrādāk.
šis ir viens no skumji smieklīgākajiem un smieklīgi skumjākajiem tekstiem, kādus man ir nācies lasīt. par to, cik dažādi cilvēki izrāda savu mīlestību un pieķeršanos, un to, cik ļoti, neatkarīgi no mūsu izsniegtā un pretī saņemtā daudzuma, mēs dzīvojam šo sajūtu neremdināmā deficītā.
milzīga emociju amplitūda. no histēriskiem, grūti valdāmiem smiekliem, līdz caurumiem, ko sirdsapziņā izplēst spējīgas tikai mērķtiecīgi raidītas, indes pilnas vārdu lodes. un, kā mēs zinām, - vārdi neatstāj zilumus, taču pēc tiem paliek rētas, kas tikai retos gadījumos "izdaiļo vīrieti".
pie reizes jāuzteic arī teksta pārnesums uz latviešu valodu ("Apglabājiet mani zem grīdlīstes").
kategorijā - noteikti iesaku. ja vien tu nebaidies, ka vārdi tevi varētu savainot.
šis ir viens no skumji smieklīgākajiem un smieklīgi skumjākajiem tekstiem, kādus man ir nācies lasīt. par to, cik dažādi cilvēki izrāda savu mīlestību un pieķeršanos, un to, cik ļoti, neatkarīgi no mūsu izsniegtā un pretī saņemtā daudzuma, mēs dzīvojam šo sajūtu neremdināmā deficītā.
milzīga emociju amplitūda. no histēriskiem, grūti valdāmiem smiekliem, līdz caurumiem, ko sirdsapziņā izplēst spējīgas tikai mērķtiecīgi raidītas, indes pilnas vārdu lodes. un, kā mēs zinām, - vārdi neatstāj zilumus, taču pēc tiem paliek rētas, kas tikai retos gadījumos "izdaiļo vīrieti".
pie reizes jāuzteic arī teksta pārnesums uz latviešu valodu ("Apglabājiet mani zem grīdlīstes").
kategorijā - noteikti iesaku. ja vien tu nebaidies, ka vārdi tevi varētu savainot.
January 10, 2018
ir arī kroplas mīlestības. grāmata atgādina, ka katrs mīl, kā prot. citreiz arī neprot. bet mīl tik un tā.
March 2, 2011
The first half of the book goes to the "What's wrong with you, people?" shelf, joining Dickens, Zoshchenko, Babel and other guys whom I totally don't grok. I mean, it's a long story about child abuse by overprotective relatives with psychological problems, told by a child as a series of "humorous" substories. That's just gross.
But then there's the second half, where all the characters eventually tell their part of the story, revealing the background that made them who they are, and that half is very sad, touching and sometimes painfully familiar.
I guess the real people don't dig the truth about themselves as easily as the characters of this book, but oh well. This thing is worth the effort of reading the awful first half.
But then there's the second half, where all the characters eventually tell their part of the story, revealing the background that made them who they are, and that half is very sad, touching and sometimes painfully familiar.
I guess the real people don't dig the truth about themselves as easily as the characters of this book, but oh well. This thing is worth the effort of reading the awful first half.
August 5, 2022
Smieklīgi nebija nemaz. Drīzāk auksti drebuļi no tiem lāstiem un lamām… Grāmata Krievijā ir iemantojusi kulta statusu, tas nozīmē, ka lielākā daļa ir saskatījusi kādas līdzības ar saviem tuviniekiem. Tas ir baisi, ja šādi ir jādzīvo, tas viss jāklausās. Un vecmāmiņa taču arī nebija bez izglītības, izbijusi aktrise. Es, goda vārds, nesaprotu….
Uzrakstīts virtuozi, bet nu es nespēju tās šausmas novērtēt vairāk, jo pēcgarša ir žultaina.
Uzrakstīts virtuozi, bet nu es nespēju tās šausmas novērtēt vairāk, jo pēcgarša ir žultaina.
August 11, 2017
es šo nopirku sasodīti skaistā nosaukuma un lakoniskā noformējuma dēļ. un esmu ārprātā laimīga, ka tā izdarīju.
biezas skumjas dzirkstošu smieklu aizvadītas.
grāmata par mīlestību, tās dažādajām nokrāsām un nerimstošo mīlestības iztrūkumu pat tad, kad tās šķiet daudz.
biezas skumjas dzirkstošu smieklu aizvadītas.
grāmata par mīlestību, tās dažādajām nokrāsām un nerimstošo mīlestības iztrūkumu pat tad, kad tās šķiet daudz.
February 14, 2018
Manuprāt, mākslai ir jābūt emocionālai. Tās viens no galvenajiem uzdevumiem ir aizskart cilvēka jūtas. Jā, arī grāmatām tādām jābūt. Laba grāmata ir tā, kuru lasot var kārtīgi paraudāt. Apglabājiet mani aiz grīdlīstes ir viena no tādām grāmatām. Tā ir grāmata par mīlestību un tās trūkumu, par izmisīgām ilgām un dedzinošu vēlmi būt nepieciešamam. Lai arī valoda ir skarba un atklāta, tomēr tik dzīva un iederīga.
Grāmata, ko noteikti gribas iegādāties savam plauktam, lai ik pa laikam pārlasītu un sev atgādinātu, cik smagi sit vārdi.
Grāmata, ko noteikti gribas iegādāties savam plauktam, lai ik pa laikam pārlasītu un sev atgādinātu, cik smagi sit vārdi.
February 19, 2021
..šo grāmatu var uztvert divējādi. pirmkārt, nedomājot par to, cik galvenajam varonim bijusi grūta bērnība, romānu lasot visu laiku jāsmejas, jo autors raksta brutāli labi. otrkārt, par visu šo varētu arī raudāt vai vismaz līdzpārdzīvot, jo šitā slimot un dzīvot kopā ar vecmāti, kura tevi visu laiku lamā, nav cool. šī vecmāte man visu laiku atgādināja par Rīgas vecajām krievietēm, kuras arīdzan mēdz tā runāt un kašķēties par neko.
September 5, 2015
Восхитительная вещь. Читать и учить наизусть всем потомственным истеричкам и их семьям, цитировать утром и вечером, как захочется поскандалить или просто заорать бестолку.
Никакой гиперболы, кстати, не увидела, по ходу автору просто "повезло" с семьей. Жаль, что он не один такой счастливчик, кстати.
И еще 1 момент: многие активно приписывают сюда СССР и умудряются его критиковать на основании сего, не убоюсь этого слова, шедевра. Но СССР тут ни при чем, если бы все было так просто: дзынь, сменил страну и человек стал адекватным, бинго! Но нет, черт возьми, истерички были, есть и будут. Они извечны и великолепны в своем непрестанном негодовании. Их отличают от обыкновенных обывателей оскароносные тирады и вечные скачки настроения, равно как и абсолютное непонимание непропорциональности их реакций происходящему. И что с ними делать, непонятно, ибо они хоть и истерички, но любимые...
И все бы хорошо и уютно расставлено по полочкам... Деспотичная бабушка, угнетенный дедушка, забитая мать "под влиянием тирана-бабушки"... Да? Вот только без бабушки-тирана наш герой автор вполне мог и не остаться среди живых. У творческих личностей и здоровые-то дети не всегда живут.
Полное отсутствие чувств к бабушке и дедушке? А не убедил ли себя автор в этом, чтобы меньше мучила совесть при воспоминаниях о смерти бабушки? При такой практике художественной обработки навыков чувствования такая ювелирная работа вполне выполнима.
Эксгибиционизм чистой воды. Хотя терапевтическую силу этого приема сложно переоценить.
Напоследок, небольшой спойлер:
Никакой гиперболы, кстати, не увидела, по ходу автору просто "повезло" с семьей. Жаль, что он не один такой счастливчик, кстати.
И еще 1 момент: многие активно приписывают сюда СССР и умудряются его критиковать на основании сего, не убоюсь этого слова, шедевра. Но СССР тут ни при чем, если бы все было так просто: дзынь, сменил страну и человек стал адекватным, бинго! Но нет, черт возьми, истерички были, есть и будут. Они извечны и великолепны в своем непрестанном негодовании. Их отличают от обыкновенных обывателей оскароносные тирады и вечные скачки настроения, равно как и абсолютное непонимание непропорциональности их реакций происходящему. И что с ними делать, непонятно, ибо они хоть и истерички, но любимые...
И все бы хорошо и уютно расставлено по полочкам... Деспотичная бабушка, угнетенный дедушка, забитая мать "под влиянием тирана-бабушки"... Да? Вот только без бабушки-тирана наш герой автор вполне мог и не остаться среди живых. У творческих личностей и здоровые-то дети не всегда живут.
Полное отсутствие чувств к бабушке и дедушке? А не убедил ли себя автор в этом, чтобы меньше мучила совесть при воспоминаниях о смерти бабушки? При такой практике художественной обработки навыков чувствования такая ювелирная работа вполне выполнима.
Эксгибиционизм чистой воды. Хотя терапевтическую силу этого приема сложно переоценить.
Напоследок, небольшой спойлер:
June 12, 2020
Palieku pa vidu starp divām nometnēm — ne jūsmoju kā par izcilu darbu, ne neizprotu grāmatas panākumus. Neizprotu tikai lasītājus, kuri to uztvēruši kā smalku atriebi — kopš kura laika atklātībai ir negatīvi nolūki?
Atverot grāmatu, tiek atvērtas durvis uz kādu dzīvokli, kurā mitinās vecmāmiņa, vectētiņš un puika Saša. Vienā brīdī lasītājs uzzina, ka vectētiņa istabā ož pēc nospiestām blaktīm, un otrā istabā, vienā gultā, nakšņo Saša ar vecmāmiņu.
Ieejot dzīvoklī, lasītājs iekļūst pasaulē, kura liktu viņam aizspiest ausis, dusmoties, neizpratnē grozīt galvu un bēgt. Tomēr mazdēls Saša nekur aizbēgt nevar un visu redz citādāk nekā mēs, pieaugušie.
(Kad Saša stāstīja par saviem puikas piedzīvojumumiem, ir īpaši sanatorijā, man tas tik ļoti atgādināja "Mazo Nikolā", ka nespēju grāmatu uztvert mazāk kā vieglu komēdiju. Tomēr padomju pasaule krietni atšķīrās no Francijas laimīgajām ģimenēm.)
Iespējams, Saša nemaz nav slims — tādas šaubas mani pavadīja visas grāmatas garumā — vai visas neskaitāmās, bezgalīgās puikas kaites psihiski neadekvātā vecmāmiņa nav izdomājusi tikai tāpēc, lai viņai būtu iemesla ar viņu nepārtraukti manipulēt, paturēt savā tuvumā un galu galā noturēt jēgu sevis pašas dzīvei?
"Atvēris acis, es nošausminājos par savu pamošanos un visiem spēkiem centos pagulēt vēl mazu brīsniņu, lai pēc iespējas ilgāk nesāktos šī diena, ko nāksies nodzīvot tikai tālab, lai nākamajā rītā sāktos vēl viena tāda pati."
Atverot grāmatu, tiek atvērtas durvis uz kādu dzīvokli, kurā mitinās vecmāmiņa, vectētiņš un puika Saša. Vienā brīdī lasītājs uzzina, ka vectētiņa istabā ož pēc nospiestām blaktīm, un otrā istabā, vienā gultā, nakšņo Saša ar vecmāmiņu.
Ieejot dzīvoklī, lasītājs iekļūst pasaulē, kura liktu viņam aizspiest ausis, dusmoties, neizpratnē grozīt galvu un bēgt. Tomēr mazdēls Saša nekur aizbēgt nevar un visu redz citādāk nekā mēs, pieaugušie.
(Kad Saša stāstīja par saviem puikas piedzīvojumumiem, ir īpaši sanatorijā, man tas tik ļoti atgādināja "Mazo Nikolā", ka nespēju grāmatu uztvert mazāk kā vieglu komēdiju. Tomēr padomju pasaule krietni atšķīrās no Francijas laimīgajām ģimenēm.)
Iespējams, Saša nemaz nav slims — tādas šaubas mani pavadīja visas grāmatas garumā — vai visas neskaitāmās, bezgalīgās puikas kaites psihiski neadekvātā vecmāmiņa nav izdomājusi tikai tāpēc, lai viņai būtu iemesla ar viņu nepārtraukti manipulēt, paturēt savā tuvumā un galu galā noturēt jēgu sevis pašas dzīvei?
"Atvēris acis, es nošausminājos par savu pamošanos un visiem spēkiem centos pagulēt vēl mazu brīsniņu, lai pēc iespējas ilgāk nesāktos šī diena, ko nāksies nodzīvot tikai tālab, lai nākamajā rītā sāktos vēl viena tāda pati."
January 31, 2022
Vďaka Sanajevovi som si voľný deň užila s dosť veľkou dávkou hnevu, smútku a smiechu. Keďže rozprávačom je dieťa, sedemročný chlapec, príbeh sa vám dostane pod kožu a zavŕta sa do mysle akosi viac a emócie sú silnejšie. Pri čítaní som sa veľakrát zasmiala, no potom som sa svojho smiechu zhrozila, pretože to, čo chlapec vo svojom živote s babkou prežíval, nebolo vôbec smiešne. Práve naopak, bol to život plný zákazov, chorôb, kriku a strachu, kde len občas vyšlo slnko. Chlapec to všetko príjmal, odmietnutie a nesúhlas neviedli k ničomu dobrému, to iba choroba dokázala obmäkčiť babkino srdce. Občas mu na záchranu prišiel dedko, no ani ten napokon nemal dosť energie. Ešte šťastie, že nakoniec to "zriedkavé šťastie, ktoré sa končí, skôr ako pocítim, že som šťastný" nabralo odvahu a zatvorilo dvere. Viac neprezradím, pretože tento trpko úsmevný román, ktorý síce prekypuje nezdravou láskou, ale predsa vás chytí za srdce, stojí za to si prečítať.
July 25, 2017
Я такий хлоп, що рідко мене книжки розсмішать. А з цією книжкою вийшло так, що на мене весь автобус зглядався (знову натхнення читати приходить переважно в дорозі), бо я ржав як дика коняка.
Дуже легко читається. Й, здається, так вона читатиметься усім, бо навіть моєму дитинству, не СРСР-івському, дісталось звідти багато. Усе це безперечно зустрінете в повісті, навіть якщо глибокі психологічні травми і стани героїв Вам виявляться не близькими ні на каплю.
Дуже легко читається. Й, здається, так вона читатиметься усім, бо навіть моєму дитинству, не СРСР-івському, дісталось звідти багато. Усе це безперечно зустрінете в повісті, навіть якщо глибокі психологічні травми і стани героїв Вам виявляться не близькими ні на каплю.
April 24, 2020
Metų iššūkio sąraše užims vietą: "knyga, kurios pagrindinis veikėjas yra įvaikintas arba našlaitis".
Na, nevisai, čia toks "Сирота при живой матери".
Labai skaudi knyga. Net neatsimenu, kad ką nors tokio skaudaus būčiau skaičiusi anksčiau.
Manau, kad tą skausmą pajunta skaitydami visi, kurie save atpažįsta mažame berniuke. Labai įdomu būtų sužinoti, kokią reakciją sukelia tiems, kurie save atpažįsta močiutėje. Kažin, ar atpažįsta išvis? O jei ir taip, ar susivokia?
Na, nevisai, čia toks "Сирота при живой матери".
Labai skaudi knyga. Net neatsimenu, kad ką nors tokio skaudaus būčiau skaičiusi anksčiau.
Manau, kad tą skausmą pajunta skaitydami visi, kurie save atpažįsta mažame berniuke. Labai įdomu būtų sužinoti, kokią reakciją sukelia tiems, kurie save atpažįsta močiutėje. Kažin, ar atpažįsta išvis? O jei ir taip, ar susivokia?
September 1, 2021
Ja jūs domājat, ka jūsu bērnība dažkārt nav bijusi visai saulaina, izlasiet šo, un sapratīsiet, ka viss nemaz nav bijis tik slikti. Tādus lāstus no savas vecmāmuļas visticamāk nebūsiet dzirdējuši un nekad nedzirdēsiet.
Autors ir slavens krievu aktieru dinastijas pārstāvis un šis stāsts ir lielā mērā autobiogrāfisks un raisījis dzīvas diskusijas par to, vai grāmata ir uzskatāma par ģeniālu literāru darbu vai smalku atriebi vecmāmiņai. Es piederu pie pirmajiem.
Lasot par Sašu un viņa dzīvi kopā ar vecvecākiem Padomju Savienība, gribējās vienlaicīgi gan saķert galvu , gan sirsnīgi smieties. Lai gan brīžam tēlotās ainas bija drūmas un skumjas, lamuvārdos slīktošas, tās pasniegtas , bērnišķīgā naivumā un apcerīgā humorā, ārkārtīgi uzrunāja un par spīti visam traģiskajam, es šo grāmatu atcerēšos ar gaišu skatu.
Autors ir slavens krievu aktieru dinastijas pārstāvis un šis stāsts ir lielā mērā autobiogrāfisks un raisījis dzīvas diskusijas par to, vai grāmata ir uzskatāma par ģeniālu literāru darbu vai smalku atriebi vecmāmiņai. Es piederu pie pirmajiem.
Lasot par Sašu un viņa dzīvi kopā ar vecvecākiem Padomju Savienība, gribējās vienlaicīgi gan saķert galvu , gan sirsnīgi smieties. Lai gan brīžam tēlotās ainas bija drūmas un skumjas, lamuvārdos slīktošas, tās pasniegtas , bērnišķīgā naivumā un apcerīgā humorā, ārkārtīgi uzrunāja un par spīti visam traģiskajam, es šo grāmatu atcerēšos ar gaišu skatu.
February 22, 2022
Ja, iesākot lasīt, likās pat amizanti un vietām smieklīgi, tad, jo tuvāk grāmatas beigām, jo vairāk sapratu, cik traģiski notikumi aprakstīti. Tā nav mīlestība. Tā ir apsēstība, atriebības kāre un psihiski slima cilvēka murgi. Grāmata gan interesanta.
Kā arī interesanti likās visi grāmatā aprakstītie personāži, kas bija tik duāli. Spēju katram just līdzi un nākamajā nodaļā jau tie man nepatika. Tieši tā, kā dzīvē mēdz gadīties.
Kā arī interesanti likās visi grāmatā aprakstītie personāži, kas bija tik duāli. Spēju katram just līdzi un nākamajā nodaļā jau tie man nepatika. Tieši tā, kā dzīvē mēdz gadīties.
October 6, 2019
Fuuu, toto byla dobrá esence lidské hnusoty. Dala bych i pět hvězdiček, ale občas mi vadila určitá míra opakování některých věcí, něco by se dalo zkrátit a jinde naopak trochu přidat. Například víc rozpracovat dědkův nebo matčin pohled na věc, případně v textu lépe rozlišit přechody mezi myšlenkami postav. Ale kvalitka, už dlouho se mi nedělalo u beletrie skoro až fyzicky zle :)
June 18, 2024
Jako tužno, potresno, na momente smiješno u svoj toj tuzi, a tako životno da se vidi da roman ima elemente autobiografije, te je stoga teško i ocijeniti, ali nek idu 4⭐️, jer prosto ovoliko nježnosti uz kletve i tuge uz djetinje radosti rijetko gdje možete naći kao u ovom djelu!
August 7, 2018
Ir kāda grupiņa, kurai bija dziesma "Visskumjākā parāde uz mūsu ielas".
Neko vairāk nevajag, tikai šo vienu rindu.
Neko vairāk nevajag, tikai šo vienu rindu.
March 22, 2022
Es došu visaugstāko novērtējumu, bet neesmu vēl pati sev izskaidrojusi, kāpēc lieku šo grāmatu tik augstā plauktā, jo sajūtas ir tik divējādas. It kā teicams darbs, vismaz manā skatījumā, bet tajā pašā laikā gribētos grāmatu vispār vairs neatcerēties. Pašā sākumā pat likās traģikomiska, bet,lasot uz priekšu, palika tik smagi, ka nācās sev uzdot tik daudz "kāpēc?". Un vienīgais, par ko es vispār vairs spēju domāt, ir šis mazais zēns, kas ir izbaudījis pilna spektra psiholoģisko teroru un pazemojumus.
Vienkārši trūkst vārdu.
Vienkārši trūkst vārdu.
October 20, 2021
Nemilosrdná, chorá láska babičky v prežívaní hlavného hrdinu - chlapca Sašu. Ani zďaleka nejde o veselý príbeh, napriek tomu má v sebe akúsi zvláštnu formu "radosti". Tragikomické prvky v kontraste sociálnej drámy a akejsi nezdravej, ale predsa láskavosti vytvárajú v čitateľovi zvláštnu zmes zaujatia pútavým, umne vyrozprávaným príbehom, a clivosti z tušenia skutočnosti blízkej viacerým, než si často uvedomujeme.
Vypočuté na Rádiu Vltava vo výbornej interpretácii Jana Meduny.
Vypočuté na Rádiu Vltava vo výbornej interpretácii Jana Meduny.
November 27, 2013
Довольно поздно, в 26, Санаев психологически расправился с собственной бабушкой - и это хорошо. У некоторых не получается до старости.
August 29, 2021
Aizraujoša lasāmviela, lai gan no sērijas - būtu smieklīgi, ja nebūtu skumji. Oriģinālvalodā varētu būt vēl sulīgāk. Lasīju un redzēju kino. Patika.
July 14, 2021
Tik daudz sāpju, vardarbības, lamu vārdu, naivuma un bērnišķīga gaišuma.
February 8, 2020
This is a fascinating book. A little 8 year-old boy is the narrator and his life is filled with abuse by the adults in his life. But it's told in a heartbreaking and humorous fashion, as the little boy try to find some joy in the misery that is his life. His love for his mother who comes rarely to see him, how he goes about his days trying to find whatever little happiness he can is both sad and funny and it made me root for him.
It's clear that the tyrant grandmother has severe psychological issues, the abused grandfather is terribly codependent and the boy's mother is not the shallow careless person the grandmother describes her to be, but rather a woman who suffers from tremendous psychological trauma due to her abusive mother and is trying very hard to escape from her clutches and get her son back.
But behind all of that, there is still love between them. It's not enough to heal, it actually brings unbearable pain and damage people's lives, but it's there nonetheless.
It's a moving book and I am very happy my Russian friend recommended it for our book club.
It's clear that the tyrant grandmother has severe psychological issues, the abused grandfather is terribly codependent and the boy's mother is not the shallow careless person the grandmother describes her to be, but rather a woman who suffers from tremendous psychological trauma due to her abusive mother and is trying very hard to escape from her clutches and get her son back.
But behind all of that, there is still love between them. It's not enough to heal, it actually brings unbearable pain and damage people's lives, but it's there nonetheless.
It's a moving book and I am very happy my Russian friend recommended it for our book club.
July 4, 2019
Вообще это история семейной тирании, но очень необычная. Все в ней пропитанно советским настроением и таким странным, жутковатым юмором. Не знаю, как можно было так уместно вписать такой неуместный юмор. Читаешь, и вроде бы так забавно - потом только доходит, насколько это было не смешно и какой вообще УЖАС. Удивительно, что мальчик вырос нормальным и смог обо всем этом вот так вот написать.
Еще очень понравилось то, как Санаев передает ощущения. Одним метким абзацем он может описать то, что другому бы заняло страниц 20. Так и видишь перед собой эту бабушку, и эту квартиру, сплошь заставленную какими-то баночками, пыльный свет из окна. Серьезно, я иногда могла уловить даже запахи! Все чувства и страхи, все передано так, что ты буквально сам становишься запуганным ребенком. Но самое крутое здесь то, как он показал любовь к маме. Она здесь такая настоящая! Поразительно, ничего подобного никогда не читала.
Еще очень понравилось то, как Санаев передает ощущения. Одним метким абзацем он может описать то, что другому бы заняло страниц 20. Так и видишь перед собой эту бабушку, и эту квартиру, сплошь заставленную какими-то баночками, пыльный свет из окна. Серьезно, я иногда могла уловить даже запахи! Все чувства и страхи, все передано так, что ты буквально сам становишься запуганным ребенком. Но самое крутое здесь то, как он показал любовь к маме. Она здесь такая настоящая! Поразительно, ничего подобного никогда не читала.
December 2, 2013
Кошмар!!
С одной стороны, едет крыша от бабушки. С другой, роман можно было уместить в 10 предложениях. Не понимаю, зачем записаны все проклятия бабушки.
Не понимаю, почему эта книга считается шедевром....
С одной стороны, едет крыша от бабушки. С другой, роман можно было уместить в 10 предложениях. Не понимаю, зачем записаны все проклятия бабушки.
Не понимаю, почему эта книга считается шедевром....
January 11, 2018
Esmu viens no tiem cilvēkiem, kas saraujas pie katra lamuvārda, bet te... tik daudz lamuvārdu, bet ne brīdi nebija sajūta, ka tie ir pašmērķīgi ķiķināšanas izraisītāji. Drīzāk pierādījums, cik daudz cilvēks var pārdzīvot. Cik daudz bērns var pārdzīvot. Sanajevam izdevies ar bērna acīm meistarīgi un ar gandrīz neizprotamu pozitīvisma devu parādīt pasauli, kurai vismaz tajā vecumā vajadzētu griezties ap pašu bērnu, bet kuras daudzos centrus tā vietā ieņēmuši egoistiski, baiļu apsēsti, bet tomēr tik cilvēcīgi cilvēki.
Ja vajadzīgs pamudinājums lasīt grāmatu, tad šis ir labs ieskats:
"- Tūliņ izmērīsim tempūteli, - teica vecmāmiņa, beidzot iegrozījusi termometru, kā viņai gribējās. -
Kad tu biji maziņš, vienmēr teici "tempūtelis". Un vēl tu teici "diviots", nevis "idiots". Gadās, sēdi sētiņā, viss nočurājies. Vicini rociņas un kliedz: "Esu diviots! Esu diviots!" Es pieeju, nomainu autiņu. Maigi apčubinu: "Nevis diviots, Sašiņ, bet idiots!""
Ja vajadzīgs pamudinājums lasīt grāmatu, tad šis ir labs ieskats:
"- Tūliņ izmērīsim tempūteli, - teica vecmāmiņa, beidzot iegrozījusi termometru, kā viņai gribējās. -
Kad tu biji maziņš, vienmēr teici "tempūtelis". Un vēl tu teici "diviots", nevis "idiots". Gadās, sēdi sētiņā, viss nočurājies. Vicini rociņas un kliedz: "Esu diviots! Esu diviots!" Es pieeju, nomainu autiņu. Maigi apčubinu: "Nevis diviots, Sašiņ, bet idiots!""
August 15, 2015
Читала эту книгу три года назад. Если спросить, запомнилась ли книга? Ответ будет: неа. Только остался вкус жалости ребенку ради которого мама и бабушка терзались меж собой. Эта книга не шедевр, она не пример для чего то и не научит кого-то чему-то. Это произведение всего навсего мемуары одного советского ребенка, и книга понравится таким же ребенкам советского времени. Даже слегка удивлена как средний рейтинг смог достичь 4.00 балов.
July 30, 2018
Kad ieraudzīju vāka noformējumu, pat neiedziļinājos grāmatas aprakstā un steidzos pie kases :D Tikai tikusi mājās izlasīju aprakstu un nedaudz sabijos, ka nonākšu nīdēju pulciņā un noliku grāmatu plauktā. Šonedēļ #BookTubAThon2018 ietvaros paņēmu kā skaistāko grāmatu muguriņu (pat labāka par jebkuru spīdīgo zelta muguriņu). Ak! Pat prasījās vēl. Par bērnību un galvenais par mīlestību un tās dažādību.
January 22, 2019
Satriecoši ģeniāli! Reizē smieties un apraudāties no skumjām ir iespējams... arī par kroplu mīlestību.
Displaying 1 - 30 of 314 reviews