What do you think?
Rate this book
Kas es esmu
Katrs cilvēks nodzīvo mūžu. Taču ne katrs cilvēks kļūst par Valsts prezidentu. Kā paveikt savu darbu, lai daudz cilvēku tev sacītu paldies? Kā kļūt par prezidentu? Kādus darbus paveikt, kļūstot par prezidentu? Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers no 2007. līdz 2011. gadam savā grāmatā “Kas es esmu” stāsta par savu darbu Valsts prezidenta amatā, vēloties parādīt dažas mazāk zināmas prezidenta darba aizkulises, atklāt varas cinisko un reizē arī cilvēcisko dabu. Valdis Zatlers grāmatas ievadā saka: “Rakstu zīmēs varu attēlot tikai paša piedzīvoto. Visobjektīvākais viedoklis ir subjektīvais viedoklis, jo samelot sev nav iespējams. Visi notikumi grāmatā attēloti no mana skatu punkta, un tā ir mana patiesība par notikušo. Ar šo grāmatu es vēlos pateikties visiem cilvēkiem, ar kuriem krustojušies mani dzīves ceļi. Īpaši vēlos uzrunāt jaunatni. Tikai tauta, kas zina savu vēsturi, spēj veidot savu nākotni. Mēs varam bezgalīgi citēt daudz gudru domu, bet nekad nevajag pārstāt domāt pašiem. Ceru, ka mans stāsts rosinās cilvēkus domāt. Domāt par sevi, par mūsu tautu un Latviju.”
- GenresBiographyNonfiction
472 pages, Hardcover
First published January 1, 2015
22 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 9 of 9 reviews
March 26, 2015
Pirms sāc lasīt šo grāmatu pavisam nopietni sev pajautā, cik ļoti tevi interesē Valdis Zatlers kā personība, viņa uzskati par dažādām tēmām un viņa biogrāfija. Ja atbilde uz šo jautājumu ir ļoti interesē, tad grāmatu vari droši šķirt vaļā un sākt lasīt. Tad var nešaubīties ne mirkli. Ja vēlies uzzināt prezidenta būšanas aizkulises, tad te arī šis tas būs atrodams. Ja politisko skandālu sīkus un smalkus aprakstus, tad diemžēl varētu nākties vilties. To jau var redzēt arī tagad, neviens žurnālists vēl neko lāga skandalozu no šīs grāmatas nav izlobījis un nopublicējis. Varu pieņemt, ka viņi iespējams lēni lasa.
Es grāmatu izlasīju, jo lasu praktiski visu, kas man gadās ceļā. Lielu devumu šai lietai protams deva arī tas, ka ne katru dienu tev eksprezidents paša sarakstītā grāmatā ieraksta, ka viņš tevi patiesi ciena. Tad nu vairs neko nācās vien izlasīt. Patiesībā bija labi, autors ir izvēlējies savas pārdomas un atmiņas, kuras skar dzīvi, prezidentūru, politiku, Latviju un latviešus, sarakstīt kā īsas nodaļas uz pāris lapaspusēm. Jau pašā grāmatas sākumā autors skaidri pasaka, ka tas ir viņa subjektīvais objektīvās pasaules redzējums. Līdz ar to lasītājam ir skaidrs vai nu tu pieņem autora interpretāciju vai ne, tu esi brīdināts. Īso nodaļu formāts nedaudz noved pie tā, ka dažas lietas tiek atkārtotas vairākas reizes. Brīžiem rodas sajūta, ka to jau kaut kur esi lasījis.
Nenoliedzami autors dod iespēju ielūkoties savā personībā un domu gaitā. Ciniski jau var apgalvot, ka Valda Zatlera vājā vieta ir ordeņi. Patiesi nesapratu, vai nodaļas, kuras tiem bija veltītas, bija ironija vai nedaudz vīdēja cauri Brežņeva sindroms. Te nu katrs var mērīt pēc sevis. Vēl mani neuzrunāja autora spriedumi par Veselīgo dzīvesveidu, daļai no apgalvojumiem es vienkārši neredzu zinātnisku pamatojumu, bet kā autors pats saka visiem diviem miljoniem jau neizpatiksi. Lasot grāmatas sadaļas, kuras veltītas prezidenta darbībai, nevilšus radās iespaids, ka Zatlers ir bijis klāt un bīdījis visas valsts svarīgās lietas savas prezidentūras laikā. Gandrīz jūras robežu ar leišiem saskaņojis, aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda izdabūjis, un ko slēpt valsti izglābis. Saeimas atlaišanas procedūru laicīgi sagatavojis (tas nu gan ir viņa tiešs nopelns). Bet var jau arī saprast, kāda jēga rakstīt par lietām, kurās pats neesi bijis klāt un kurās savu artavu neesi pielicis. Un katrs jau pats savu lomu saredz kā visnozīmīgāko.
Labas bij nodaļas, kas veltītas politiķu un oligarhu aprakstiem. Labi identificēti "uzmetēji", domājams, ka viņiem grāmata varētu nepatikt. Netiek slēpts, ka politika ir viena skarba padarīšana, kurā izdzīvo viduvējības. Te, protams, varētu izplūst, ka autors iespējams tā mēģina sevi pacelt pāri citiem un attaisnot savas neveiksmes politikā un iekļūt tajos gudrajos, kurus uz zemi novilkušas viduvējības.
Bonusā grāmata atrodami viņa ģimenes locekļu, ārvalstu politiķu un sabiedrisku darbinieku domas par Valdi Zatleru. Tas, manuprāt, ir labs risinājums un ļauj vismaz daļēji neieslīgt pašslavināšanā. Nevar gan teikt ka autors ar to slimotu hroniski un līdzsvaram viņš nebaidās atzīt arī savas kļūdas. Izlasot grāmatu var secināt, ka Valdis Zatlers cilvēks vien ir. Un viņš vismaz pats tic, ka viss, kas daŗīts prezidentūras laikā ir darīts tautas un Latvijas labā.
Lieku 7 no 10 ballēm. Grāmatu patiešām iesaku lasīt tiem, kurus interesē Valdis Zatlers kā cilvēks un viņa domas. Grāmatas sižets nebūs nedz aizgrābjošs, nedz piedzīvojumiem bagāts. Tas ir kāda konkrēta cilvēka mūža daļas apraksts no paša cilvēka skata punkta. Te nav nekādu literāru izskaistinājumu un liela nozīme būs tam, kāda ir lasītāja jau esošā attieksme pret autoru un viņa darbiem. Diez vai viņa kļūs par skolu obligāto literatūru, taču, ja reiz kāds vēlēsies uzrakstīt Zatlera biogrāfiju viņam būs labs pamats.
Es grāmatu izlasīju, jo lasu praktiski visu, kas man gadās ceļā. Lielu devumu šai lietai protams deva arī tas, ka ne katru dienu tev eksprezidents paša sarakstītā grāmatā ieraksta, ka viņš tevi patiesi ciena. Tad nu vairs neko nācās vien izlasīt. Patiesībā bija labi, autors ir izvēlējies savas pārdomas un atmiņas, kuras skar dzīvi, prezidentūru, politiku, Latviju un latviešus, sarakstīt kā īsas nodaļas uz pāris lapaspusēm. Jau pašā grāmatas sākumā autors skaidri pasaka, ka tas ir viņa subjektīvais objektīvās pasaules redzējums. Līdz ar to lasītājam ir skaidrs vai nu tu pieņem autora interpretāciju vai ne, tu esi brīdināts. Īso nodaļu formāts nedaudz noved pie tā, ka dažas lietas tiek atkārtotas vairākas reizes. Brīžiem rodas sajūta, ka to jau kaut kur esi lasījis.
Nenoliedzami autors dod iespēju ielūkoties savā personībā un domu gaitā. Ciniski jau var apgalvot, ka Valda Zatlera vājā vieta ir ordeņi. Patiesi nesapratu, vai nodaļas, kuras tiem bija veltītas, bija ironija vai nedaudz vīdēja cauri Brežņeva sindroms. Te nu katrs var mērīt pēc sevis. Vēl mani neuzrunāja autora spriedumi par Veselīgo dzīvesveidu, daļai no apgalvojumiem es vienkārši neredzu zinātnisku pamatojumu, bet kā autors pats saka visiem diviem miljoniem jau neizpatiksi. Lasot grāmatas sadaļas, kuras veltītas prezidenta darbībai, nevilšus radās iespaids, ka Zatlers ir bijis klāt un bīdījis visas valsts svarīgās lietas savas prezidentūras laikā. Gandrīz jūras robežu ar leišiem saskaņojis, aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda izdabūjis, un ko slēpt valsti izglābis. Saeimas atlaišanas procedūru laicīgi sagatavojis (tas nu gan ir viņa tiešs nopelns). Bet var jau arī saprast, kāda jēga rakstīt par lietām, kurās pats neesi bijis klāt un kurās savu artavu neesi pielicis. Un katrs jau pats savu lomu saredz kā visnozīmīgāko.
Labas bij nodaļas, kas veltītas politiķu un oligarhu aprakstiem. Labi identificēti "uzmetēji", domājams, ka viņiem grāmata varētu nepatikt. Netiek slēpts, ka politika ir viena skarba padarīšana, kurā izdzīvo viduvējības. Te, protams, varētu izplūst, ka autors iespējams tā mēģina sevi pacelt pāri citiem un attaisnot savas neveiksmes politikā un iekļūt tajos gudrajos, kurus uz zemi novilkušas viduvējības.
Bonusā grāmata atrodami viņa ģimenes locekļu, ārvalstu politiķu un sabiedrisku darbinieku domas par Valdi Zatleru. Tas, manuprāt, ir labs risinājums un ļauj vismaz daļēji neieslīgt pašslavināšanā. Nevar gan teikt ka autors ar to slimotu hroniski un līdzsvaram viņš nebaidās atzīt arī savas kļūdas. Izlasot grāmatu var secināt, ka Valdis Zatlers cilvēks vien ir. Un viņš vismaz pats tic, ka viss, kas daŗīts prezidentūras laikā ir darīts tautas un Latvijas labā.
Lieku 7 no 10 ballēm. Grāmatu patiešām iesaku lasīt tiem, kurus interesē Valdis Zatlers kā cilvēks un viņa domas. Grāmatas sižets nebūs nedz aizgrābjošs, nedz piedzīvojumiem bagāts. Tas ir kāda konkrēta cilvēka mūža daļas apraksts no paša cilvēka skata punkta. Te nav nekādu literāru izskaistinājumu un liela nozīme būs tam, kāda ir lasītāja jau esošā attieksme pret autoru un viņa darbiem. Diez vai viņa kļūs par skolu obligāto literatūru, taču, ja reiz kāds vēlēsies uzrakstīt Zatlera biogrāfiju viņam būs labs pamats.
December 23, 2016
"Kas es esmu" man sagādāja diezgan lielu vilšanos. Protams, tā kā Valdis Zatlers raksta pats par sevi, tas, ka viņš dažādas ļoti apšaubāmas izdarības (piemēram, kukuļu ņemšanu savā ķirurga praksē) cenšas parādīt kā cēlus un nesavtīgus lēmumus, mani ārkārtīgi nepārsteidza. Es gaidīju, ka grāmata būs informatīva, sniegs vērtīgu atskatu par Latvijas jaunāko laiku vēsturi un varbūt pat autors būs iekļāvis kādu iepriekš nedzirdētas informācijas drusku, bet tā vietā saņēmu kaudzi samērā nevērtīgas informācijas. Piemēram, grāmatā (un es nejokojos) ir nodaļa "Veselīgs dzīvesveids". Citēju: "Pirmkārt, veselīga dzīvesveida pamatā ir veselīgs ēdiens. Izvēloties sev pārtiku, jāvadās pēc sajūtām, ko organisms prasa konkrētajā brīdī. Un nevajag ēst vairāk kā nepieciešams." No visa, ko viņš varēja pastāstīt kā ex-prezidents, viņš izvēlējās uzrakstīt tieši to. Patiesībā smieklīgi.
August 27, 2024
Šis vairāk ir muļķu drošs ieskats prezidenta ikdienā. Diemžēl tā arī nesapratu, kāpēc man jālasa viņa uzskati par veselīgu uzturu (viņš, lūk, zemenes ēd tikai jūlijā, nevis martā vai maijā). Kāpēc bija vajadzīgi ārzemju viesu pastāsti cik Valdis labs, arī ne. Interesanti palika ekonomikas sadaļā, tās problēmas kā mode arī nāk atpakaļ. Kam īsti grāmata domāta? Šķiet, ka autors vēlējies apmierināt visu intereses, tāpēc teksts ir diezgan daudzām tēmām īpaši tās nekārtojot un neveidojot kādu sistēmu. Tā pietrūka.
September 29, 2025
Ja lasot Īlona Maska vai Stīva Džobsa biogrāfijas man bija "akd cik interesanti”, tad šeit Zatlera kungs vienkārši, saprotamā veidā un bez īpaši pompoziem izlecieniem uzrakstījis par to, kas viņam savā dzīvē bijis svarīgs.
Ka no bailīgas pakaļas kārtīgu pirdienu neizspiedīsi. ka vienkārši salasoties daudz grāmatas tu paliksi tikai sauss un augstprātīgs intelektuālis. Ka savas domas, enerģiju, vērtības un spriedumus labāk attiecināt uz sevi un savām attiecībām. Un to, ka svarīga ir interasanta dzīve, kas rit saskaņā ar sirdsapziņu un mierīgu miegu naktī. Stingri un nelokāmi.
Bija arī forši palasīt kaut ko saistītu ar Latviju un uzzināt par politiskajām aizkulisēm krīzes laikā.
Ka no bailīgas pakaļas kārtīgu pirdienu neizspiedīsi. ka vienkārši salasoties daudz grāmatas tu paliksi tikai sauss un augstprātīgs intelektuālis. Ka savas domas, enerģiju, vērtības un spriedumus labāk attiecināt uz sevi un savām attiecībām. Un to, ka svarīga ir interasanta dzīve, kas rit saskaņā ar sirdsapziņu un mierīgu miegu naktī. Stingri un nelokāmi.
Bija arī forši palasīt kaut ko saistītu ar Latviju un uzzināt par politiskajām aizkulisēm krīzes laikā.
February 15, 2023
Šī grāmata ir par divām lietām, kuras mani aizrauj (katra atšķirīgā līmenī) - medicīnu un politiku. Grāmatas autors nav rakstnieks un sakotnēji kaitināja gan diez gan formālais rakstības stils, gan politkorektums, bet ielasoties, vai nu es pie tā pieradu vai tas mazinājās.
Un nobeigumā varu teikt, ka man šī grāmata pat vilka uz visām 5 zvaigznēm. Tā noteikti nav jāuztver kā vēstures grāmata, bet vēstures liecinieka skatījums.
Visspilgtāk iespiedusies nodaļa, kur eksprezidents pamostas naktī pēc narkozes un nejūt kājas, bet nesauc pēc palīdzības un gaida rītu...
Es savējiem allaž cenšos uzsvērt situācijas, kurās nav jākautrējas ģimenes ārstam vai citam mediķim lūgt palīdzību vai uzdod jautājumus, kas ārkārtīgi nomoka un, lasot šo nodaļu, kaut kā saslēdzās, ka tad nav pat zināšanu trūkumu vai neuzdrīkstēšanos ( jo Zatleram, šķiet, ir abi), bet gan par cilvēcīgām bailēm.
Un nobeigumā varu teikt, ka man šī grāmata pat vilka uz visām 5 zvaigznēm. Tā noteikti nav jāuztver kā vēstures grāmata, bet vēstures liecinieka skatījums.
Visspilgtāk iespiedusies nodaļa, kur eksprezidents pamostas naktī pēc narkozes un nejūt kājas, bet nesauc pēc palīdzības un gaida rītu...
Es savējiem allaž cenšos uzsvērt situācijas, kurās nav jākautrējas ģimenes ārstam vai citam mediķim lūgt palīdzību vai uzdod jautājumus, kas ārkārtīgi nomoka un, lasot šo nodaļu, kaut kā saslēdzās, ka tad nav pat zināšanu trūkumu vai neuzdrīkstēšanos ( jo Zatleram, šķiet, ir abi), bet gan par cilvēcīgām bailēm.
August 4, 2015
Tāda skaista atziņu grāmata. Es lasot gan smējos, gan raudāju, gan biju gatava skriet uz blakusistabu, lai nocitētu gabalus no grāmatas katram kurš gatavs klausīties. Man liekas, ka te daudz kas saskanēja ar manu izpratni par dzīvi tikai es to nekad sev nebiju formulējusi. Principā lieliska grāmata, kuru nebija slikti izlasīt un nebūtu slikti reiz iegūt savā īpašumā.
"No visiem nevar prasīt soļošanu pirmajās rindās, visiem tur tik un tā nav vietas."
"Litene, latviešu virsnieki, izsūtīšana, Sibīrija - tie bija vārdi, ko dzirdēju, bet kuru jēgu izpratu tikai daudzus gadus vēlāk. Uz mūsu dzīvokli nāca dažādi onkuļi un tantes, gudri runāja, bet es viņos neklausījos, dzīvoju savā pasaulē - vecajās Latvijas pastmarkās, sudraba pieclatnieku monētās un skaistās brīvprātīgo ugunsdzēsēju nozīmītēs. Es dzīvoju savā Latvijā, pilnā ar noslēpumiem un brīnumiem,"
Es tā varētu turpināt citēt ar tādiem teikumiem kā "zārkam nav kabatas" un stāstu par Turkmenistānas prezidentu un to cik labi ir zināt valodas un ka pārējie prezidenti tieši tādi paši cilvēki vien ir.
Piemēram, es nemaz nezināju, ka prezidentam būtu jābūt traukiem ar valsts simboliku, lai jauki prezentētu mūsu valsi. It kā tik vienkārši un tomēr traukus mēs īrējot no ēdināšanas firmām.
Vispār par domām, kas salasītas šai grāmatā es varētu runāt gari un plaši. Iespaidoja un lika padomāt.
"No visiem nevar prasīt soļošanu pirmajās rindās, visiem tur tik un tā nav vietas."
"Litene, latviešu virsnieki, izsūtīšana, Sibīrija - tie bija vārdi, ko dzirdēju, bet kuru jēgu izpratu tikai daudzus gadus vēlāk. Uz mūsu dzīvokli nāca dažādi onkuļi un tantes, gudri runāja, bet es viņos neklausījos, dzīvoju savā pasaulē - vecajās Latvijas pastmarkās, sudraba pieclatnieku monētās un skaistās brīvprātīgo ugunsdzēsēju nozīmītēs. Es dzīvoju savā Latvijā, pilnā ar noslēpumiem un brīnumiem,"
Es tā varētu turpināt citēt ar tādiem teikumiem kā "zārkam nav kabatas" un stāstu par Turkmenistānas prezidentu un to cik labi ir zināt valodas un ka pārējie prezidenti tieši tādi paši cilvēki vien ir.
Piemēram, es nemaz nezināju, ka prezidentam būtu jābūt traukiem ar valsts simboliku, lai jauki prezentētu mūsu valsi. It kā tik vienkārši un tomēr traukus mēs īrējot no ēdināšanas firmām.
Vispār par domām, kas salasītas šai grāmatā es varētu runāt gari un plaši. Iespaidoja un lika padomāt.
February 15, 2021
Šī noteikti nav grāmata, kas Tev liks mainīt domas par Valdi Zatleru, kā arī tā nav detalizēts prezidentūras apraksts. Par ko grāmata ir un kam tā domāta?
Pēc Zatlera teiktā, šī biogrāfija ir domāta jauniešiem, ko apstiprina arī vieglā valodas maniere un daudzie fotoattēli. Neskatoties uz to, grāmatu drīzāk atradīsiet citu paaudžu personīgajās bibliotēkās. Ko no grāmatas var mācīties - Zatlera spēju aprakstīt cilvēkus, kuriem ir negatīva slava, tos nepazemojot un nenonicinot, lai gan Zatlera paša domas ir skaidri negatīvas.
Pēc Zatlera teiktā, šī biogrāfija ir domāta jauniešiem, ko apstiprina arī vieglā valodas maniere un daudzie fotoattēli. Neskatoties uz to, grāmatu drīzāk atradīsiet citu paaudžu personīgajās bibliotēkās. Ko no grāmatas var mācīties - Zatlera spēju aprakstīt cilvēkus, kuriem ir negatīva slava, tos nepazemojot un nenonicinot, lai gan Zatlera paša domas ir skaidri negatīvas.
May 24, 2016
Tie ir Zatlera memuāri. Turklāt, ņemot vērā vēl to, ka viņam joprojām ir darbs valsts struktūrās, nekādas dzeltenās sensācijas grāmatā neizlasīt. Interesanta ir ne tikai netīrā virtuve, bet arī prezidenta ikdienas darbs un iekšējie pārdzīvojumi.
Bez šaubām, cilvēks rakstot par savu rīcību un pieredzēto būs subjektīvs, kas noteikti būtu jāņem vērā lasot. Pat tad, grāmata priekšstatu par prezidentu tikai uzlaboja. Grāmata (un reizē galvenais varonis) simpatizē ar to, ka Zatlers gājis pats savu ceļu, cenšoties darbu veikt pēc labākās sirdsapziņas, un ar pašiniciatīvu, tā pat kā filozofiskā atziņu, vērtību meklēšana. Un viņa atziņām ir grūti nepiekrist.
Grāmatas divas galvenās vērtības - prezidenta atziņas un prezidenta personība.
Galvenā atziņa pašam ir par cilvēka likteņiem un mūsu izvēlēm dzīvē. Zatlers kļuva par prezidentu, tikai dēļ īpašībām un prasmēm, kuras tam piemita un kuras bija dzīves laikā pilnveidojis. Tas liek padomāt par savu un citu potenciāliem - kas esi, kas būsi, kas vari būt...
Bez šaubām, cilvēks rakstot par savu rīcību un pieredzēto būs subjektīvs, kas noteikti būtu jāņem vērā lasot. Pat tad, grāmata priekšstatu par prezidentu tikai uzlaboja. Grāmata (un reizē galvenais varonis) simpatizē ar to, ka Zatlers gājis pats savu ceļu, cenšoties darbu veikt pēc labākās sirdsapziņas, un ar pašiniciatīvu, tā pat kā filozofiskā atziņu, vērtību meklēšana. Un viņa atziņām ir grūti nepiekrist.
Grāmatas divas galvenās vērtības - prezidenta atziņas un prezidenta personība.
Galvenā atziņa pašam ir par cilvēka likteņiem un mūsu izvēlēm dzīvē. Zatlers kļuva par prezidentu, tikai dēļ īpašībām un prasmēm, kuras tam piemita un kuras bija dzīves laikā pilnveidojis. Tas liek padomāt par savu un citu potenciāliem - kas esi, kas būsi, kas vari būt...
January 31, 2017
Labs ieskats par to, ka politiķi arī ir cilvēki.
Displaying 1 - 9 of 9 reviews