Sviests, milti, cukurs un olas ir Keiras Kingslijas uzticamākie sabiedrotie. Ik dienas viņa pulcē Montvilas mazpilsētas iemītniekus savā jaunatvērtajā kafejnīcā, lai cienātu ar svaigi ceptiem pīrāgiem un smalkmaizītēm. Pēc Ņujorkā piedzīvotajām šausmām romantiskas attiecības ir pēdējais, uz ko nesas meitenes prāts. Bet... Cilvēks domā, Dievs dara. Diemžēl jaunais, grēcīgi izskatīgais vīrietis, kurš atmodina Keirā vēl nepieredzētas jūtas, nav attiecību tips. Un to pilsētā zina katrs.
Deklans Deiviss ir kā tas solists slavenā rokgrupā, kuru, uzlūkojot vien, zini – gaidāmas nepatikšanas. Zem ikdienišķā apģērba viņš iemieso visu, no kā jaunu meiteņu tēvi cer pasargāt savas atvases. Ātri, aizraujoši un bez sarežģījumiem ir šī vienradža attiecību moto. Līdz pašas debesis izspēlē joku, noliekot ceļā vissaldāko un gaišāko no saviem eņģeļiem. Meiteni, kura liek ne tikai asinīm vēnās ritēt straujāk, bet arī vēlēties piedzīvot ko vairāk. Ja vien šis Dieva sūtītais brīnums nebūtu viņam liegts.
Juteklisks, salds, asprātīgs. “Gabaliņš Paradīzes” ir kā mutē kūstošs pīrāgs, kam nevar paiet garām, tajā neiekožoties.
“Gabaliņš Paradīzes” ir latviešu rakstnieces Lauren Lynx (īstajā vārdā Lauras Lūsēnas) otrais romāns. Jau drīzumā šajā sērijā gaidāmi vēl divi turpinājumi – “Vienīgi tu” un “Turi mani cieši”.
Laura Lūsēna (raksta arī ar pseidonīmu Lauren Lynx) ieguvusi interjera dizaineres profesiju, bet sirdī ir rakstniece un mamma diviem brīnišķīgiem bērniem.
Autores spēja rakstīt dziļi un izjusti piešķir viņas grāmatu varoņiem pilnasinīgus apveidus un vēlēšanos just līdzi.
Lasot šo grāmatu, man ļoti gribējās raudāt. Un nevis romantiskā vēstījuma vai super kārdinošo konditorejas izstrādājumu aprakstu dēļ, bet gan valodas kultūras dēļ. Vāka noformējums fantastiski skaists, sižets romantisks (lai gan gribējās vēl kādu kulmināciju), bet šo grāmatu es pati nepirktu un citiem arī neieteiktu.
Jā, es zinu, ka neesmu vēl nevienu grāmatu uzrakstījusi, jā, es apbrīnoju cilvēkus, kuriem ir apņēmība uzrakstīt un vēl izdot grāmatas, bet es neciešu cilvēkus, kuri nevīžīgi dara savu darbu. Šoreiz uzskatu, ka autorei nav izveidojusies veiksmīga sadarbība ar literāro redaktori un korektori. Arī man gadās kļūdīties, jo neesmu nekāds pārcilvēks, bet es protu lūgt citiem palīdzību un par to atbilstoši norēķināties, ja pati netieku galā.
Šajā grāmatā, neskaitot prologu no nākamās grāmatas, bija 48 pareizrakstības kļūdas. 48 nepareizi uzrakstīti vārdi!!! Ja grāmatās ir vismaz 5 kļūdas, tikai tad es kļūstu riebīga un tās skaitu. Šīs kļūdas manī raisīja riebumu, lai gan pēc 59. lpp. to uztvēru kā sociālo eksperimentu un izaicinājumu vienkopus. Šoreiz neskaitīju pieturzīmju un stila kļūdas, bet to arī bija pietiekami, lai secinātu, ka šī grāmata ir nekvalitatīva. Un man ļoti žēl, ka tā, jo tai ir potenciāls.
Iesaku autorei nežēlot līdzekļus un izvēlēties kvalitatīvi strādājošu korektoru vai arī izmantot “beta lasītājus”, kas dažkārt pat pavisam brīvprātīgi piesakās izlasīt un rediģēt valodas kļūdas.
Lai nejustos slikti (es reti kritizēju), sazināšos ar autori un par baltu velti nosūtīšu visas atzīmētās pareizrakstības kļūdas, lai cilvēkam ir vieglāk vismaz e-grāmatā tās atrast un izlabot.
Mhm, varbūt man jāapdomā tā redaktoru/korektoru padarīšana vismaz brīvprātīgā līmenī? 🙈
Esmu informēta par teksta nepilnībām “Gabaliņš Paradīzes”, un man ir ļoti nepatīkami un sāpīgi par šādu rezultātu. Es apzinos, ka tā ir mana atbildība, jo biju solījusi grāmatu lasītājiem piegādāt līdz Ziemassvētkiem. Tieši šis bija iemesls, kāpēc pasteidzos ar teksta nodošanu tipogrāfijai bez atkārtotas pārlasīšanas pēc korektores, no kuras sagaidīju, ka darbs būs padarīts ar vislielāko rūpību.
Esmu rūgti mācījusies no šīs pieredzes un tādu vairs nepieļaušu. Jau tuvākajā laikā parūpēšos, lai E-grāmatas versija tiek koriģēta un ir pieejama lasītājiem bez trūkstošajiem burtiem.
Vēlreiz atvainojos visiem grāmatu mīļiem. Būsim cilvēcīgi un atcerēsimies, ka nekļūdās tikai tas, kurš nedara.
Esmu komunicējusi ar grāmatas autori Lauru, un viņa šķiet ārkārtīgi patīkams un izpalīdzīgs cilvēks, tādēļ, ja viņa lasīs šo atsauksmi, ceru, ka neņems pie sirds. Es nebūtu neko rakstījusi, bet vienā brīdī šī romāna lasīšana man kļuva ārkārtīgi personīga, tāpēc nespēju klusēt.
Sākšu ar to, ka es (tāpat kā Laura) esmu pašizdots latviešu autors (runa ir par manu otro romānu “Uguns un pulveris”, nevis debijas darbu “Sapnis par viņu un mūziklu”, kas iznācis izdevniecībā “Zvaigzne ABC”), un būtu ārkārtīgi brīnišķīgi, ja pašizdoti autori cits citu atbalstītu. Līdz šim es to esmu darījusi ar lielāko prieku (sveiciens autorei Zanei Nuts). Diemžēl par šo grāmatu, ko pasūtīju savā universitātes bibliotēkā, vēloties atbalstīt jauno autori, man ir grūti paust līdzīgu attieksmi, tāpēc jutu sevī vilkmi uzrakstīt publisku atsauksmi.
Es sižetu nevērtēšu un zvaigznes romānam nepiešķiršu. Problēma nav “Gabaliņš paradīzes” sižetā. Lasītājs saņem tieši to, kas ticis solīts – saldu, maigu, sapņainu mīlasstāstu. Diemžēl problēma ir teksta kvalitātē.
Pirms kāds saka, ka autorei Mērijai kaut kas kremt sirsniņā, es vēlos atzīmēt, ka pēdējo pāris mēnešu laikā kā rakstniece esmu apmeklējusi vairākas Latvijas bibliotēkas un šajās tikšanās reizēs no lasītājiem esmu saņēmusi jautājumus par pašizdotu grāmatu kvalitāti. Man ticis vaicāts, vai tā saucamie “samizdati” var būt kvalitatīvi vai arī tie visi ir nolemti vērtējumam “kaut kāds savārstījums ar drukas un stila kļūdām katrā lapaspusē”. Mana atbilde: tas ir atkarīgs no autora godaprāta un spējas būt paškritiskam, tostarp atkarīgs no atvēlētajiem finanšu resursiem profesionāla teksta sakārtotāja noalgošanā.
Atmetot visus spriedumus par žanru vai autora rakstības stilu, sižeta pavērsieniem un/vai personību, es vēlos vērtēt darbu tehniski, jo šis man ir ļoti sensitīvs temats. Sensitīvs tādēļ, ka jau pirms mana otrā romāna iznākšanas saņēmu komentārus, ka romāns būs slikts, jo “tas ir pašizdevums, tātad tiks izdots bez redaktora/korektora, tas ir, nekvalitatīvi”. Un te man ir jāsaka – tas ir katra autora sirdsapziņas jautājums, kādu darbu viņš izdos. Darbu ar kļūdām (loģikas, stila un drukas) katrā lapaspusē vai darbu, par kuru bez sirdsapziņas pārmetumiem var prasīt 20 eiro no žanra cienītājiem grāmatnīcās, kā arī pašvaldību bibliotēkām. Lauras romāna sakarā loģikas kļūdas neanalizēju, bet gan pašu elementārāko – drukas un stila kļūdas (“Tā ir tikai mašīna, Lukass”, mokšķi, uzķūnēju, tūrēties, nožvingstēja, vestibilāro utt.). Piekrītu, ka errare humanum est un arī izdevniecību izdotajos romānos mēdz būt drukas kļūdas, bet šajā romānā diemžēl spilgti iezīmējas problēma, kādēļ sabiedrība pašizdotus darbus uzlūko ar skepsi. Pārāk lielais kļūdu skaits piedod nepabeigtības un pat lētuma piegaršu.
Ne visiem pašizdotajiem latviešu autoriem izdodas savus darbus pārdot vairākos tūkstošos eksemplāru, līdz ar to finanšu resursi teksta sakārtošanai ir ierobežoti. Bet es atkārtošu to, ko saku bibliotēku tikšanās reizēs: aiz cieņas pret lasītājiem, kuri darbu iegādājas par paprāvu cenu, un aiz cieņas pret bibliotēkām, kuras tērē pašvaldību piešķirtos resursus, tekstam ir jābūt sakārtotam no gramatikas viedokļa. Problēma ar “Gabaliņš paradīzes” radās, kad drukas kļūdas sāka traucēt lasīšanai tik ļoti, ka sāku tās labot ar zīmuli bibliotēkas eksemplārā. Tas nav profesionālais kretīnisms, vienkārši mana iekšējā pārliecība ir: pašizdoti autori VARĒTU parādīt, ka viņu darbi VAR būt profesionāli nostrādāti un kvalitatīvi, un šajā gadījumā izdevniecības ieguldītais darbs būtu pamatīgi noderējis (atkārtošos – nevis sižeta rediģēšanā, bet gramatikas negludumu noslīpēšanā). Vai arī būtu vajadzējis veltīt vairāk laika teksta pārlasīšanai pirms laišanas uz tipogrāfiju.
Es līdz šim esmu lasījusi maz pašizdotu romānu un ticu, ka no gramatikas viedokļa šis nav sliktākais piemērs, līdz ar to atsauksme varētu likties paskarba. Bet tajā nav nekā personīga. Tikai liels lūgums pašizdotiem autoriem (VISIEM, KURI JEBKAD ŠO LASĪS!) – pirms laižat savu darbu uz druku, lūdzu, pārlasiet to vairāk nekā vienu reizi, iedodiet izlasīt vismaz pieciem uzmanīgiem beta lasītājiem un dodiet pārskatīt profesionālim vēl reizi, pēc tam kad makets ir gatavs (šie ir padomi no pieredzes). Tad patiešām grāmata būs 20 eiro vērta. Veiksmi Laurai turpmāk!
P.S. Šī atsauksme nemaina grāmatas vidējo vērtējumu GoodReads un nepauž aizliegumu autorei izdot grāmatas (zinot sevi, kaut ko autoram aizliegt nemaz nav iespējams). Šī vienkārši ir mana pieckapeika par pašizdevumiem un to, ko Latvijā būtu vērts uzlabot, lai sabiedrības aizspriedumi pret pašizdotiem romāniem pamazām sāktu gaist.
Ļoti viegla, ļoti maiga, ļoti salda. Mīļa un sirsnīga ar mazliet pipariņu, bet kopumā viegla un bez spriedzes. Atkārtošos, bet uzsvēršu, ka arī ļoti, ļoti salda - gan sajūtās, gan sižetā.
Keira - piedzīvojusi smagu traumu un nav gatava attiecībām. Deklans - pilsētas izskatīgais, nenopietnais, vienas nakts sakaru vīrietis. Saliec abus kopā un.. tiek uzcepts kārtīgs romatikas pīrāgs.
Gabaliņš paradīzes būs piemērots visiem romantiķiem, citējot autori - viņas nevainīgākais un saldākais veikums. Ja Tu sagaidi dramatiskus notikumus un asu sižetu, tad šī nebūs Tava grāmata.
Man patika, bet cukurs te ir daudz. Varbūt man nebija par saldu, bet es ne līdz galam noticēju Keiras un Deklana mīlestībai tik ātri un no pirmā acu uzmetiena. Būtu gribējies mazliet plašāku, garāku viņu iemīlēšanās stāstu. Vairāk par Keiras piedzīvotajām šausmām no pirmās grāmatas. Bet šī ir viegla un gaisīga grāmata, kā jau tas mutē kūstošais pīrāgs. Noteikti neesmu vīlusies, bet gribēju vēl dažus pīrāga kumosiņus.
Pirmā grāmata “Vēl reizi mīlēt” mani aizrāva mazliet vairāk. Arī trešā, pēc prologa spriežot, būs kaut kas ko noteikti vēlēšos izlasīt, Lizai un Hanteram jau ir sava pagātne, varētu būt interesanti ieskatīties dziļāk viņu pasaulē, gan toreiz, gan tagad.
Un jau atkal - ļoti patīk grāmatas noformējums. Estētiski pievilcīgi, kvalitatīvi un mūsdienīgi. Uzreiz lielāks prieks lasīt! 🤍
Arī šajā (sērijās otrajā) grāmatā ar sākumu gāja grūti. Garie monologi šķita nogurdinoši un tā Lukasa auklēšanās ar Keiru šajā grāmatā tomēr šķita par daudz..
Taču, neskatoties uz to, grāmatas otra puse bija skaista un salda. (Sākot no Pjēras un Lukasa kāzu svinībām.) Pat nedaudz pavilka uz asarām, kas ar mani gadās salīdzinoši reti.
Keira - emocionāli nepieejama, bet alkst tik mīlēta, joprojām cīnās ar pagātnes dēmoniem. Deklans - pilsētas iekārojamākais vecpuisis, kurš neko vairāk kā labi pavadītu laiku un vienas nakts sakarus nevēlās.
Vai viņi satiks viens otru un neprātīgi iemīlēsies? Protams, šis viss notiek grāmatā. :) Lai arī par to varam nedaudz iesmiet (jo dzīvē šādi reti gadās), es apbrīnoju autores spēju stāstu pasniegt tā, ka man nav jādomā vai tā reāli var notikt. Es noticēju stāstam un abu jauniešu mīlestībai. Vienīgais, ko es būtu vēlējusies ir sākumā iepazīt Deklanu kā brunču mednieku no viņa darbiem, nevis noprotot to pēc visu pilsētnieku teiktā.
Taču stāsts tiešām ir salds un ātri izlasāms. Šoreiz gan nepieķēros nevienam no galvenajiem tēliem, kas varbūt pat ir nedaudz žēl, bet Leila bija mans favorīts, riktīgi foršs meitēns. 😄
Ja nu nākošai grāmatai ir atklāšanas svētki, tad ieteiktu tajā pasniegt Keiras pagatavotos kārumus, jo izklausijās debišķīgi gardi. Par to kāzu tortes garšu virknējumu joprojām domāju. 🤤😄 Un viņas skats uz interjera dizainu 😍 (tas gan es saprotu nāk no pašas autores interesēm, varbūt tāpēc tik labi aprakstīts).
"Mīlestība ne vienmēr ir vienkārša. Mīlēt kādu nenozīmē būt pasargātam no ciešanām, strīdiem un domstarpībām. Jebkurās attiecībās pienāk laiks, kad jāpārvar šķēršļi. Bet, ja gribi zināt manas domas, patiesa mīlestība ir, kad divi cilvēki dodas cauri visspēcīgākajai vētrai un, kad tā ir galā, iznākot otrā pusē, viņi vēl aizvien ir rokās sadevušies. "
Pirms 2 gadiem lasīju Aidaho sērijas pirmo romānu, kas uz mani neatstāja labu iespaidu. Zinot, ka būs vēl 3 grāmatas, pat biju nolēmusi nemaz nemēģināt turpināt lasīt. Bet... bibliotēkā roka pati pastiepās pēc pārējām trim (pat paveicās, ka visas trīs uzreiz bija pieejamas), jo grāmatu vāki tik ļoti uzrunā (tiešām skaists vāks), un te nu esmu jau pa 3 dienām otro daļu izlasījusi. Jā, pārsteidzoši ātri un viegli lasījās šī grāmata. Keira un jo īpaši Deklans šobrīd ir mani favorīti. Taču pat šajā grāmatā Pjēra un Lukass joprojām man nepatika. Viņu uzvedība brīžiem bija kā pārlieku gādīgiem vecākiem. Un Lukasa mūžīgā uzruna Keirai "draudziņ" bija ārkārtīgi kaitinoša - kā tādam sunim.
Taču kopumā šis stāsts man patika. Sižets interesants, oriģināls, un liels plus bija tas, ka nebija šo pārmērīgi saldo un detalizēti erotisko seksa ainu aprakstu. To vispār nebija, par ko man bija vislielākais prieks un tāpēc arī gandarījums lasīt. Deklans bija superīgs! Brīžiem tik ļoti smieklīgs un komisks, ka bija jāsmejas. Autore meistarīgi skaisti uzrakstīja patiešām baudāmu romantisku romānu par Keiru un Deklanu.
Bet arī man, tā pat kā jau dažās atsauksmēs tika minēts, jāsaka, ka ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdu ir ārkārtīgi daudz. Es tiešām nesaprotu, ko īsti tad dara korektori, ja pēc viņu darba vēl paliek kaudze ar kļūdām. Tas ir ļoti paviršs korektora darbs! Es ceru, ka korektors šīs atsauksmes arī lasa un vismaz liks aiz auss, ka savs darbs ir jādara atbildīgi, jo autore tiešām ir uzrakstījusi labu romānu!
Gabaliņā paradīzes varējām iepazīties tuvāk ar Pjēras māsu Keiru. Bija patīkami redzēt, ka viņai izdevās turpināt iet uz priekšu pēc Ņujorkas pārdzīvojumiem un atrast savu laimi mazpilsētā. Man patika grāmatas noskaņojums - varoņu savstarpējās attiecības, kā viņi rūpējas un sargā viens otru. Vienīgais trūkums, manuprāt, bija grāmatas garums. Gribējās vairāk laika pavadīt kopā ar varoņiem.
Grāmatas beigās bija ieskats nākamajā šīs sērijas stāstā. Es jau zināju, ka nevajag pakļauties vēlmei to izlasīt, bet esmu vāja sieviete, tāpēc ļāvu sevi pierunāt tomēr to darīt. Tāpat jau zināju, ka arī tāpat būtu gaidījusi nākamo grāmatu, bet tagad tiešām ceru, ka autore mūs iepriecinās jau pavisam drīz.
Grāmata ir viegli lasāma, patīkama un lieliska iespēja izbaudīt jaunas mīlestības veidošanos un traumas pārvarēšanu. Izlasīju šo grāmatu vienā piegājienā un vienkārši izbaudīju.
Keira: maiga un salda meitene, Montvilas pilsētas konditorejas “Gabaliņš Paradīzes” konditore un īpašniece, nav satikusi īstu mīlestību un baidās no attiecībām. Deklans: skarbs un pašpārliecināts Montvilas vecpuisis, kuru iekāro daudzas un kam interesē tikai vienas nakts sakari. Viņu savienība šķita gluži neiespējama līdz brīdim, kad starp abiem šķīlās patiesas mīlestības dzirksteles. Grāmata bija tik salda un maiga kā zefīrs. Lasot likās par daudz salduma un maiguma, trūka spriedzes un intrigu. No tāda aspekta pirmā grāmata šķita nedaudz labāka. Sākot lasīt grāmatu gaidīju arī iepriekšējās grāmatas varones Pjēras parādīšanos, un sagaidīju! Ļoti patika arī viņas un Lūkasa attiecību progress šajā grāmatā. Gribējās garāku izklāstu par to, kā soli pa solim attīstās abu mīlestības stāsts, nedaudz traucēja pārlieku garie varoņu iekšējie monologi, to varēja būt mazāk. Kopumā grāmata bija viegla, gaisīga, ideāla atpūtai. Pilnīgi iedomājos to kā filmu, kuru labprāt noskatītos! 🩷 Nākamās grāmatas prologu gan nelasīju, jo ar nepacietību gaidu pilno grāmatu. 😇🤍 Vērtējums - 3,7⭐️
📌 Šī ir 2. Aidaho sērijas romāns un sen nebiju tā vīlusies. Pirmo grāmatu šajās sērijās novērtēju ar 5⭐️, jo tā bija tiešām interesanta un par tā sižetu vēl aizvien aizdomājos kādreiz. Bet šī… ar ko lai sāk? 📌 Pirmkārt, drukas kļūdas. Ja sižets ir labs, uz drukas kļūdām piemiegšu acis, bet diemžēl ne šajā gadījumā. Otrkārt, pārspīlēti daudzie un neveiklie salīdzinājumi. Šajā grāmatā tas izskatījās pēc veida, kā pagarināt grāmatas lpp. skaitu. Treškārt, viss bija daudz par saldu, piemīlīgu un savā ziņā nereālu. Jā, nav slikti pasapņot un palasīt arī kaut ko šādu, bet man bija par saldu. 🙈 Ceturtkārt, grāmatā gandrīz vispār nekas nenotika. Pirmās 100 lpp. bija interesantākas par atlikušajām 150 lpp. Uz beigām jau vienkārši aprakstītas varoņu sarunas. Nekādas intrigas, spriedzes vai noslēpumainības. Piektkārt, nesaprotu, kāpēc grāmatā ir jāliek 50 lpp. no nākamās grāmatas šajā sērijā? Pietiks ar maksimums 10 lpp., bet ne jau 50! 😆 Pats romāns tikai 250 lpp. biezs un tajās pašās nekas ievērības cienīgs nenotiek. 📌 Tomēr plus par burvīgo un moderno vāka noformējumu visām sērijas grāmatām. 👍🏼 📌 Man ļoti žēl, ka šī grāmata nav tik ļoti izdevusies kā pirmā. Esmu iegādājusies arī 3. grāmatu šajās sērijās un cerēšu, ka tā vismaz būs laba. 😔
Bišķi par traku. Tā ir kkāda jauno lv autoru tendence? Atbilstoši sižetam, vajadzētu tapt arī kādai grāmatai par nevainīgiem 24gadīgiem superseksigiem un naiviem vīriešiem, kas ir visu sieviešu sapnis.🫢🫣
Ievelk, līdz nav izlasīta līdz galam.. Un tad liek meklēt nākamo grāmatu šai sērijā uzreiz, lai zinātu, ar ko stāsts turpinās - žetons autorei!! Bet nu gramatika un interpunkcija ļoti bēdīgā līmenī.. Wordā pat šādas kļūdas sistēma uzreiz pasvītrotu.. Ehh..
Hmm, ja kādu dīvainu iemeslu dēļ izvēlos lasīt romantisko literatūru, tad gaidu satikšanos, satricinājumu un galā laime pilnīga scenāriju. Bet kas bija šis? Parasta, ikdienišķa dzīvīte ar pārspīlētu - nauda nav problēma, viss iet no rokas, visi smuki, tik ļoti mīlam viens otru saldumiņu.