Ariciul a găsit o mură mare, frumoasă şi zemoasă. Dar, chiar înainte să o guste, aterizează lângă el o cioară. Evident că dintr-o mură poţi să faci foarte multe lucruri.
Aceasta este o frumoasă poveste despre ce înseamnă să ai încredere în instinctele tale.
Ulrika is a photographer, illustrator, author and art director based in Lund, Sweden.
Her creative studies started in Lofoten, Norway, 2006. After two year with focus on photography she came back to Sweden and studied industrial design at Ingvard Kamprad Design School in Lund. After her studies she worked 3 years in advertising. Today she’s a freelancer, working on assignments within photography and illustration. She is also working part time as an Art Director at Timi of Sweden.
She has published five children’s books. Vilda grannar, Ottos ulliga tröja, Den känsliga igelkotten, Födelsedagen and Kakorna är slut! (Swedish titles). Her books have been translated to 13 languages; English, French, Italian, Russian, Danish, Latvian, Estonian, Jordanian, Romanian, Jordanian, Vietnamese, South Korean and Chinese.
Born in Latvia, the fairytales from eastern Europe often influencing her work. Ulrika loves the outdoors and the rough Scandinavian weather. The Lofoten islands will always have a special place in her heart and are the inspiration to many of her illustrations.
Otra mana favorīte bērnu grāmatu testā - tik saprotams stāsts par to, kā nepazaudēt sevi, kad apkārt visi zina labāk, ko un kā tev darīt (protams, reizēm citu padomi ir arī visai vērtīgi). Tomēr ir tik jauki, kad ir kāds draugs, kas domā tieši tāpat kā tu un grib ogu tikai baudīt!
Siilike kasvatab hiigelsuure põldmarja ja plaanib seda süüa, kuid igaüks, kes siilikest näeb, kipub õpetama, mida selle marjaga teha. Tegelikult on kõige parem mahlane mari koos sõbraga ära süüa. Tasuks lugeda ka täiskasvanutel, kes kipuvad kogu aeg õpetama.
Skrattade högt flera gånger medan jag läste. Den var rolig, snabb och ändå hann man landa i alla uppslag. Illustrationerna var väldigt vackra och gav den enkla men välskrivna texten ännu mer liv. Viktigt budskap om att ta vara på nuet, som känns viktigt även för de yngre idag.
Ezītis nepacietīgi gaida, kad nogatavosies kazene. Viņš jau iztēlojās, kā to gardi apēdīs. Kad oga ir gatava un ezītis gatavojas to notiesāt, uzrodas vārna un sāk uz viņu kliegt. Oga esot milzīga, to nedrīkstot tāpat apēst, vispirms vajagot nofotogrāfē, lai pēc tam varētu rādīt draugiem un paziņām, cik liela oga bijusi. Ezītis paklausa, ieceļ ogu ķerrā un dodas mājās bildēt. Pa ceļam uzrodas vēl daži zvēri, kuriem katram ir savs viedoklis par to, kas jādara ar ogu. Viens uzskata, ka oga jānes rokās, nevis jāstumj ar ķerru, citādi sanākšot biezenis. Cits uzskata, ka ar kazeni jādekorē kūka, vēl kādam ir pārliecība, ka oga der sulai. Ezītis nevienam nejautāja padomu, visi tie bija nelūgti. Un...ezītis centās visiem izpatikt un paklausīt pārējo viedoklim, aizmirstot, ka viņam bija savs plāns - kazeni vienkārši apēst. Arī ikdienā tā gadās, ka cilvēki nekaunīgi saka, kas otram ir jādara. Viens ir, ja sarunas veidā ieminas, pārrunā dažādas iespējas. Otrs, nekaunīgs veids, ka savu viedokli pasniedz kā vienīgo pareizo. Un gaida, ka pārmācāmais cilvēks nekavējoties rīkosies pēc izteiktām pavēlēm. Man ir gadījies, ka tad, ja es nekādi nereaģēju uz otra cilvēka skatījumu, sākas konflikts un liela apvainošanās. Jo redz, viņš ir gudrāks, zinošāks un viņa versija par darāmo ir pareizākā. Arī ezītis sākumā centās visiem izpatikt, bet saprata, ka tas nav iespējams. Vislabākā atsauksme no meitas-kāpēc tik ātri beidzās? Gribu vēl.
Oh kui raske on elada kui kõik koguaeg tulevad õpetama, kuidas oma elu elada. Ja iga järgmise õpetus läheb vastuollu eelmisega. Siis ongi hea aeg maha võtta ja kuulata hoopis oma südant. Just seda armas siilike meid tegema õpetabki.