“Vai nav dīvaini, ka vēlamies izaudzināt spēcīgus cilvēkus, bet savādās bailēs no mazā bērna personības izpausmēm jau agri mēģinām salauzt viņa iekšējo spēku?”
“Niķu nav!” ir Vitas Kalniņas otrā grāmata par bērnu un vecāku attiecībām līdz triju gadu vecumam. Šim bērna dzīves posmam raksturīga arvien lielāka bērna interese par apkārtējo pasauli un aktīva tās izpēte, vienlaikus pieaugot viņa vēlmei visu noteikt pašam, kas vecākiem var nest jaunus izaicinājumus, salīdzinot ar pirmajiem bērna dzīves mēnešiem. Kā ļaut mazajam paust savu gribu, neieslīgstot neauglīgās cīņās par varu? Kā cienot bērna ķermeni un vajadzības, apgūt podiņmācību un patstāvīgu ēšanu? Kad un kādā veidā uzticēt bērna pieskatīšanu auklītei vai bērnudārzam? Un visbeidzot, kā vecākiem šajā laikā spēt parūpēties pašiem par sevi?
Ļoti vērtīga un noderīga grāmata vecākiem. Sieviņai ļoti patika, man arī, tiesa nācās apbruņoties ar pacietību. Daudzas lietas tiek teiktas 3x :) Mācoties, tas, protams, ir atbilstoši. Tagad uz podiņa eju pats ❤️😁👏🏻
Vislabākās un pārdomas raisošās nodaļas šķita tās, kas tieši saistītas ar autores profesiju - psiholoģiju. Par piesaisti, niķiem, vecāku dusmām, savstarpējām attiecībām. Lai gan to it kā zināju, grāmata palīdzēja atgādināt, ka mazs bērns nemēģina apgrūtināt dzīvi saviem vecākiem, bet pats bieži nespēj tikt ar savām izjūtām un lielajām emocijām galā, un viņam tam ir vajadzīgs vecāku atbalsts. Un cik svarīgi vecākiem ir parūpēties par sevi, lai viņi spētu kvalitatīvi parūpēties par saviem bērniem.
Tomēr vietām rodas šaubas, ka minētā informācija tiešām ir atspoguļota pētījumos, nevis ir pašas autores personīgais viedoklis. Grāmatā parādās vairākas pretrunas, piemēram, lai gan tiek uzsvērts, cik vecākiem un īpaši mammām ir svarīgi rūpēties par savām vajadzībām, tās atzīt un nepalikt malā, vienlaikus kā "pareizā" izvēle tiek uzsvērta ilgzīdīšana un bērna atrašanās mājās ar mammu vismaz līdz 3 gadu vecumam, kas šķiet grūti savienojums ar mūsdienu dzīvi un pašas mammas vajadzībām un vēlmēm. Alternatīvas tiek apskatītas vien garāmejot vai par tām netiek runāts nemaz, lai gan statistiski lielākajai daļai vecāku tieši tās būtu aktuālas.
Tik un tā varu ieteikt šo grāmatu izlasīt, jo tajā ir daudz labu un noderīgu ieteikumu, bet no šāda veida grāmatas un autores sagaidītu iekļaujošāku attieksme pret dažādām vecāku izvēlēm, iespējām un vajadzībām.
Lasot grāmatu, visu laiku domās strīdējos ar autori. Atsauču atkal pietrūkst, tāpat kā iepriekšējā grāmatā, vismaz ir norādes uz citām grāmatām, kur par konkrēto tēmu palasīt sīkāk. Beigās palika tāda kā vilšanās. Tik daudz biju gaidījusi, un patiesībā es to visu jau zinu, tik daudzas nodaļas apstiprināja manu pārliecību (piemēram, ka mazulim daudz attīstošāk ir viņu uzlikt uz ķeblīša un kopā mazgāt traukus nevis žigli nomazgāt traukus un gudrot, ko lai tādu Pareizu un Attīstošu kopā padara). Vienīgā nodaļa, kas likās daudz par maz, bija pēdējā, par pāra attiecībām. Daudzas lappuses likās tāda kā vāvuļošana par tēmu, gribējās vairāk, dziļāk, un, galu galā, ar tām sasodītajām atsaucēm, lai pati varu lasīt tālāk.
Ļoti vērtīga grāmata, īpaši pirmreizējiem vecākiem. Par cik neesmu mamma pirmo reizi, bet lasu tikai tagad, ne visur domas sakrita ar autori, bet joprojām uzskatu, ka ļoti labi uzrakstīta un ar noderīgu informāciju piesātināta grāmata.🙂
Lasot šo grāmatu, mani pavadīja ļoti daudz dažādas emocijas, reizēm klusītēm runājot pretī autorei. Ilgi domāju, kā pati priekš sevis šo lasāmvielu vērtētu. Man traucēja tas, ka reizēm autores apgalvojumiem trūka atsauces uz reāliem pētījumiem, kas lika šaubīties par to, vai tas ir autores subjektīvs skatījums vai zinātniski pamatots fakts. Nodaļā “Uzticēt savu bērnu citiem” saskatīju pretrunas un, manuprāt, tā kopumā vairāk kritizēja vecākus (vismaz es tā sajutos), kuri nevar vai negrib palikt mājās ar saviem bērniem līdz vismaz 2 gadu vecumam, nekā sniedza atbalstu tiem, kuri nevar to atļauties vai nevēlas to. Jā, bija ieteikumi kā veiksmīgāk iziet cauri adaptācijas periodam bērnudārzā, bet pēc plaša izklāsta, ka vajadzētu vispār izvairīties no BD līdz kādu 2-3 gadu vecumam. Kā rezultātā vainas izjūta ir lielāka nekā ieguvums no ieteikumiem. Tomēr neskatoties uz šiem trūkumiem es ieguvu daudz laba - labāku izpratni par dažādām bērnu uzvedības iezīmēm, savām izjūtām un attiecībām ar līdzcilvēkiem un sevi. Un grāmatas nobeigumā paliku ar sajūtu, ka man ieguvumu bija vairāk nekā pretrunu, tādēļ no 3 atgriezos pie 4 zvaigznēm.
"Vārdiem ir milzu spēks ne tikai tagad, bet arī nākotnes dzīves iespējās, tāpēc pieskati sevi un savus izteicienus. Atceries, ka arī ar vārdu var izpliķēt. Ar vārdu var realizēt savu varu, ar vārdu var pazemot un atņemt drosmi. Ar vārdu var arī iedvesmot un ļaut noticēt sev un labajam cilvēkos. Tāpēc esi apzināts par to, ko, kā un kāpēc tu saki, īpaši bērnam, bet tikpat ļoti arī sev un savam partnerim."
Fantastiska grāmata vecākiem - ne tikai topošajiem, jaunajiem, bet arī tiem vecākiem, kuriem jau ir neliela pieredze. Grāmatiņā aprakstīts svarīgākais - patiešām svarīgākais, kas attiecas uz bērniem vecumposmā no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem. Mans bērns jau ir drusku vecāks par šo vecumu, un, protams, žēl, ka šī grāmatiņa nebija man pieejama, kad es tikko kļuvu par mammu, taču šobrīd šī grāmata man bija kā supervīzija, kā atskats uz posmu, kad manam bērnam bija šis vecuma periods no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem. Un man bija patiešām svarīgi tagad apzināties, ka tik daudzas lietas esmu darījusi pareizi, kaut arī neviens nebija teicis, kā un kas ir jādara attiecīgajā bērna vecumposmā, jo es tomēr vienmēr centos ieklausīties, ko pats bērns man mēģina pateikt vai parādīt - un tas arī bija vispareizākais lēmums. Bērni ir gudri jau no savas pirmās dzīves dienas un komunikācija ar pasauli notiek jau ar pirmo kliedzienu no piedzimšanas brīža. Ieklausoties sava bērna vajadzībās un pēc labākās sirdsapziņas cenšoties tās apmierināt, neko viņam neuzspiežot, mēs palīdzam bērnam ne tikai izdzīvot, bet arī pieaugt par laimīgām personībām. Grāmatas autores atziņas un pētījumi man salika pa plauktiņiem visu, par ko līdz šim varbūt attiecīgos jautājumos izjutu sirdsapziņas pārmetumus pret bērnu, jo īpaši, kas attiecas uz zīdīšanu, taču pat šajā jautājumā, kā sapratu pēc grāmatas izlasīšanas, mēs abi ar bērnu rīkojāmies pilnīgi pareizi, jo ieklausījāmies viens otra vajadzībās. Paldies Vitai par šo grāmatu! Šai grāmatiņai ir jābūt katrā ģimenē, kurā aug mazi bērni - tieši tik ļoti vērtīgi ir to ne tikai izlasīt, bet arī pārlasīt!
Man bija interesanti un vērtīgi. Lielie vilcieni šķiet pašsaprotami, un labi, ka profesionālis to apstiprina. Es pat vairāk ceru, ka šī grāmata arī nonāks tādās rokās un sabiedrības slāņos, kur šīs lietas nav tādas loģiskas (var arī bez piespiedu aizmigšanas? var arī izrunāt ar partneri sāpi?). Un cilvēki aizvien plašāk spēs izbeigt/izbēgt no emocionālā vardarbības loka, kas, kā šī grāmata pierāda, tiek nodots no paaudzes paaudzē.
Šai grāmatai, manuprāt, jābūt katra jaunā vecāka plauktā, pat pirms bērna 6 mēn vecuma sasniegšanas. Te ir tāds resurss, kas palīdzēs saprast gan sevi pašu, gan bērnu visos tik nozīmīgajos augšanas posmos un ikdienas izaicinājumos. No mazuļa emociju izpausmēm līdz mūsu pašu iekšējās pasaules izprašanai, kā arī savas bērnības traumu apzināšanai, te ir ļoti, ļoti daudz noderīga! 👏👏👏 Paldies autorei!
"Niķu nav" - grāmata ir kā turpinājums "Pirmās attiecības cilvēka dzīvē", ko ar aizrautību un zinātkāri izlasīju, mazulim vēl puncī esot. Redzot info par šo grāmatu, nopriecājos, ka būs turpinājums - instrukcija arī laika posmam pēc bērna 6 mēnešu vecuma, tad nu vīram skaidri noteicu, ka šī būs lieta, ko vēlos dāvanā savā dzimšanas dienā. Dienu pirms tās "Niķu nav" jau pakomatā mani gaidīja 😏 paldies vīram!
Grāmata pie manis ieradās vispiemērotākajā brīdī, kad biju izlasījusi Hedvigas Montgomerijas "Vecāku maģija" un "Brīnumu laiks", kā arī Jespera Jūla "Būt vadošajiem vilkiem", jo tā bija kā fantastisks papildinājums, pārapstiprinājums tām un reizē arī vairākas tēmas "Niķu nav" tika apskatītas dziļāk un papildinoši iepriekš minētajām grāmatām. Man likās svarīgi, ka visas šīs grāmatas nenonāk pretrunās viena ar otru, bet cita citu papildina.
Esot mammai 1 gadu vecam mazulim, šī grāmata bija ļoti noderīga, jo tas info ir superaktuāls tieši šobrīd, kā arī vairākas lietas vēl būs noderīgas pēc kāda laika (kad noteikti zināmas nodaļas pārlasīšu atkal). Tas pozitīvisms, iedrošinājums, pārliecība, viedums, pieredze, ko ieguvu lasot, man noteikti noderēs un palīdzēs. Bija rindkopas, ko atzīmēju, lai arī vīrs izlasa.
Dodu trīs ar pusi zvaigznes. Noteikti neesmu V.Kalniņas fanu pulkā pēc viņas pirmās grāmatas izlasīšanas "Pirmās attiecības cilvēka dzīvē", bet šī grāmata man šķita jau daudz labāka. Autore ir ņēmusi vērā ieteikumus par atsauču lietošanu (lai gan dažbrīd mani nepamet sajūta, ka tās iestarpinātas "jo vajag"). Es personīgi sagaidīju mazāk, diezgan izteikto, subjektīvo viedokli un vairāk, padziļinātāk profesionālo, teorētisko skaidrojumu par tematiem. Kopumā apskatītās tēmas ir aktuālas. Kā jau pārsvarā atsauksmēs minēts, īpaši patika autores cieņpilnā attieksme (un tās veicināšana) pret bērnu. Grāmata rosina domāt un meklēt tālāk atbildes uz daudziem ar bērnu audzināšanu saistītiem jautājumiem.
Iedrošinoša un noderīga lasāmviela gatavojoties mazuļa nākamajam dzīves posmam. Grāmatā apkopota lokalizēta un vietējam kontekstam pielāgota informācija. Gribētos, lai attieksme un izturēšanās pret maziem bērniem Latvijā būtu atbilstošāka viņu vecuma posmiem, spējām un attīstībai, kā arī kopumā iecietīgāka un empatiskāka pret jaunajām ģimenēm. Šī grāmata dod labu atspērienu virzīties uz šo mērķi! Priecājos, ka guvu apstiprinājumu vairākām mūsu ģimenes izvēlēm vai pārdomām. Gribu pieķerties arī uzdevumu sadaļai, kas prasa motivāciju un laiku, bet parasti ir ļoti noderīgi. Grāmatu bija viegli lasīt, daudz pasvītroju un domāju, ka to vēl pārlasīšu ne vienu reizi vien.
Līdzigi kā rakstīju Vitas Kalniņas pirmās grāmatas atsauksmē, uzticos viņas viedoklim psiholoģijā. Dažbrīd šķiet, ka šīs kompetences robežas tiek nojauktas un pasperti soļi arī citos lauciņos, kuros es tomēr lūgtu viedokli šo jomu profesionāļiem. Kā arī atkal nepameta sajūta, ka autore runā par perfekti pareizo modeli un savā ziņā arī priviliģētu ģimeņu iespējām bērnu audzināšanā. Tas nav slikti, bet ne visiem derēs un neradīs rūgtuma sajūtu. Prieks, ka šajā grāmatā bija atsauču saraksts un kopuma tā likās mazāk kategoriska.
Ja būtu jāvērtē grāmatas sākums, tad liktu 3 zvaigznes, ja beigas, tad 4, jo palika labāk. Bija daudzas vietas, kuras lasot jutu vieglu aizkaitinājumu un prātā iešāvās atslēgas vārdi ‘nesabalansēts viedoklis’. Piemēram, zinot cik daudzām mammām apkārt ir bijušas problēmas ar krūtsbarošanu par kuru jau tā jutās slikti, tad izlasot sadaļu šajā grāmatā, laikam uzreiz jānoraksta sevi kā neizdevušos ja vien nebaroju bērnu līdz 2-3 gadiem. Pietrūka tā daļa, kura teiktu - lai saglabātu veselo saprātu un laimīgu attieksmi, dariet to, kas ir vispiemērotākais jums un jūsu ģimenei.
Bet bija arī vērtīgas domas ko paņemt sev un uz beigām arī padomi ar kuriem tālāk dalīties. Doma par to kā labāk izprast un sajust savu bērnu un viņa vajadzības, niķu iespējamos cēloņus, būt iejūtīgākiem - jā.
Ja šī būtu pirmā grāmata par bērniem, kuru būtu lasījusi vai arī es būtu par savām spējām nedaudz nepārliecinātāks vecāks, tad varētu iedzīvoties kompleksos.
Ļoti patika šī grāmata. Līdz šim mana mīļākā no “Līnas”. Lai gan neteiktu, ka bija kāda revolucionāri jauna informācija, tomēr visu lieliski saliek pa plauktiņiem. To noderīgi būtu izlasīt jebkuram, kurš ikdienā ir saskarsmē ar bērniem, tomēr arī, manuprāt, visiem pārējiem, jo atklāj dažas rakstura iezīmes un cīņas, kas rodas audzināšanas rezultātā. Drošā piesaiste veido cilvēka dzīvi. Redzēju ļoti daudz mūsu vecākus un to, kā audzināšanas metodes var izveidot cilvēkus, kas pilni ar kaunu, vainas apziņu, zemu pašapziņu un rezultātā ar daudz hroniskām slimībām. Redzēju daudz arī tās iezīmes, ar kurām pati cīnījos, ejot terapijā. Ir lieliski apzināties, ka pietiek ar vienu cilvēku, lai lielāko daļu paaudžu traumu apzināti atteiktos nodot tālāk. Bija, protams, arī lietas, kurām nepiekrītu, tomēr arī tās lika padomāt dziļāk.
Šī bija autores subjektīva viedokļa apvīta grāmata. Sākot no ļoti uzkrītošas pievēršanās krūts barošanai līdz stereotipam par sievietes un vīrieša attiecībām.
Trūka zinātniska pamatojuma aprakstītajam, trūka atsauču un pārāk daudz “manuprāt” lietošanas grāmatā.
Ticu, ka ir, kam šis der, ko redzu gan no milzīgās grāmatas popularitātes, gan no diezgan labiem vērtējumiem. Es gan ieteiktu lasīt kritiski, bez fanātisma.
Grāmatā nav dotas gatavas receptes, kā rīkoties konkrētās situācijās, taču ir dota ievirze, no kāda leņķa palūkoties uz situāciju, lai to risinātu. Bērna piedzimšana un audzināšana uzplēš vecākos senas, sen aizmirstas rētas, vismaz māte iziet no jauna cauri savas bērnības traumām - šai atklāsmei guvu apstiprinājumu šajā grāmatā. Noteikti noderīga grāmata.
Man patika, iesaku jaunajiem vecākiem, kuriem 1. bērns un viss jauns! Atsevišķām tēmām gribējās dziļāku izpēti, atsauces. Lai gan rakstīts, ka no 6mēnešu vecuma, man škiet, ka tomēr no 1gada vecuma. Noteikti pārlasīšu, kad bērns augs lielāks, un tēma kļūs aktuālāka gan podiņapmācība, gan laišana uz dārziņu.
Grāmata bija ļoti noderīga un daudz lietas izskaidroja. It īpaši noderīgas man šķita nodaļas par iekšējo bērnu un spēlēm. Taču nodaļas par pāru attiecībām šķita ļoti negatīvas. Tas lasot radās sajūta, ka labāk pārim palikt bez bērniem.
Grāmatā ir ļoti daudz vērtīgas informācijas. Ļoti labi liek analizēt situācijas, kas izveidojušās audzinot bērnu. Vislabāk noteikti šī grāmata noderēs vecākiem, kas gaida pirmo bērniņu.
«Šķiršanās no piesaistes personas mazam bērnam nozīmē lielākās briesmas, kādas vispār iespējamas.»
Interesanta lasāmviela bērnu vecākiem. Patīk autores cirņpilnā attieksme pret bērnu. Noteikti katrs atradīs kaut ko, kas interesē un ko pielietot dzīvē.
Noderīgi atgādinājumi. Jutos spēcināta savā izvēlētajā bērnkopības ceļā, lai arī realitāte diemžēl ne vienmēr ļauj visu izdarīt “pareizi”. Un arī to sev drīkst ļaut un piedot.
Varbūt 4, varbūt 5, bet kopumā es teiktu, ka jaunajiem vecākiem jālasa. Īpaši, ja nelasa neko citu. Un droši vien ne tikai vecākiem, bet visiem iesaistītajiem noderētu.
Nepateica neko tādu, ko mamma savā iekšējā intuīcijā jau nebūtu zinājusi. Palīdzēja neapjukt milzīgajā padomu daudzveidībā un noturēt mīlestību pret bērnu un sevi.
Ļoti uzrunāja autores "runas" stils - viegli uztverami, patīkami, cilvēcīgi. Ņemot vērā, ka ieteikumi atbilst manām vērtībām, grāmata ļoti labi ar mani rezonēja. Lasīju starp mazuļa 6 un 11 mēnešiem, lai labāk saprastu, ko un kāpēc viņš dara un kā viņu vislabāk attīstībā atbalstīt. Uzzināju daudz jauna gan par sevi un savām jūtām, gan par savu mazuli un bērniem kopumā. Noteikti lasīšu vēl Vitas Kalniņas grāmatas.