What do you think?
Rate this book
Zirgu gaļas pārdevējs
Tālivaldis Margēvičs (1946) ir ievērojams latviešu dokumentālo un spēlfilmu režisors, kinoscenārists, publicists un tagad arī lielprozas autors. Vēsturiskais romāns “Šķērsiela 13. Latvieša dibinātais gulags” (2016) ir dokumentos balstīts vēstījums par Eduardu Bērziņu, izcilu un vienlaikus neviennozīmīgi vērtējamu personību, kura dzīvi gan cildināja, gan sabradāja boļševiku necilvēcīgais politiskais režīms. Šim aizrautīgi uzrakstītajam darbam blakus liekams jaunākais T. Margēviča veikums – romāns “Zirgu gaļas pārdevējs”, kas, tāpat kā iepriekšējais, atspoguļo pretrunīgās 20. gadsimta kolīzijas.
Daiļdarba galvenais varonis ir Pēteris Kalējs, un viņa trauksmainajam dzīves gājumam par prototipu kalpojusi reāla persona, latvietis Pauls Taupmanis.
Pēcis, būdams vēl tikai nepieredzējis jauneklis, agri iesaistās sociāldemokrātiskajā strādnieku kustībā. Sākotnēji viņš tai pieķeras ar visu savu naivo, kaismīgo sirdi. Kā daudzi viņa biedri, pēc 1905. gada asiņainajiem notikumiem arī Pēcis nokļūst cietumā. Varbūt tikai tas, ka viņš nav pilngadīgs, pasargā puisi no nāves soda. Seko garais izsūtījuma ceļš uz Sibīriju. Strādādams fabrikā, Pēcis bija ieguvis tuberkulozi, tāpēc tad, kad viņš beidzot nokļūst nometinājuma vietā, vietējais dakteris spriež, ka ilgāk par divām nedēļām novārgušais jauneklis savu dzīvību neizvilks.
Tomēr Pēterim, pašam to gandrīz neapzinoties, izdodas no slimības tikt vaļā. Lai gan darbs un ikdiena pie Ļenas upes skarbajos dabas apstākļos nebūt nenorit kā sanatorijā, Pēteris piedzīvo dažu labu prieka stundu, par kurām viņu varētu pat apskaust. Un turpmākie notikumi sagriež jaunā revolucionāra dzīvi neticamā un bieži arī bīstamā virpulī. Taču Pēteris Kalējs brīnumainā kārtā tiek pāri visiem traģiskajiem laikmeta griežiem un sasniedz visnotaļ cienījamu vecumu.
“Zirgu gaļas pārdevējs” ir stāsts par vīrišķību un uzņēmību allaž stāties pretī likteņa izaicinājumiem, saglabājot jauneklīgu garu līdz mūža izskaņai.
Daiļdarba galvenais varonis ir Pēteris Kalējs, un viņa trauksmainajam dzīves gājumam par prototipu kalpojusi reāla persona, latvietis Pauls Taupmanis.
Pēcis, būdams vēl tikai nepieredzējis jauneklis, agri iesaistās sociāldemokrātiskajā strādnieku kustībā. Sākotnēji viņš tai pieķeras ar visu savu naivo, kaismīgo sirdi. Kā daudzi viņa biedri, pēc 1905. gada asiņainajiem notikumiem arī Pēcis nokļūst cietumā. Varbūt tikai tas, ka viņš nav pilngadīgs, pasargā puisi no nāves soda. Seko garais izsūtījuma ceļš uz Sibīriju. Strādādams fabrikā, Pēcis bija ieguvis tuberkulozi, tāpēc tad, kad viņš beidzot nokļūst nometinājuma vietā, vietējais dakteris spriež, ka ilgāk par divām nedēļām novārgušais jauneklis savu dzīvību neizvilks.
Tomēr Pēterim, pašam to gandrīz neapzinoties, izdodas no slimības tikt vaļā. Lai gan darbs un ikdiena pie Ļenas upes skarbajos dabas apstākļos nebūt nenorit kā sanatorijā, Pēteris piedzīvo dažu labu prieka stundu, par kurām viņu varētu pat apskaust. Un turpmākie notikumi sagriež jaunā revolucionāra dzīvi neticamā un bieži arī bīstamā virpulī. Taču Pēteris Kalējs brīnumainā kārtā tiek pāri visiem traģiskajiem laikmeta griežiem un sasniedz visnotaļ cienījamu vecumu.
“Zirgu gaļas pārdevējs” ir stāsts par vīrišķību un uzņēmību allaž stāties pretī likteņa izaicinājumiem, saglabājot jauneklīgu garu līdz mūža izskaņai.
- GenresHistorical Fiction
288 pages, Hardcover
Published October 18, 2019
5 people are currently reading
57 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 10 of 10 reviews
September 4, 2021
Grāmatu izlasīju vienā elpas vilcienā, pusotrā dienā, jeb precīzāk dienā un vienās brokastīs. Ļoti aizraujoši. Varbūt no filoloģiskā viedokļa ne tas labākais meistardarbs, bet no vēsturiskā laikam jau ļot unikāls un izcils darbs.
Autors , balstoties uz kādu manuskriptu jeb kāda vienkārša latvieša dienasgrāmatu izveidojis izcilu literāru darbu. Grāmata par nevis Latvijas vēsturi, bet par parasto latviešu un latvietības vēsturi laikmetu griežos. Caur viena latbieša dēkaino dzīvi mēs varam apskatīt tūkstošu latviešu likteņu. Vienā dzīvē saredzami tik daudzi un dažādi latviešu likteņi.
Autors nav daudz atvēlējis dabas aprakstiem, bet itkia it kā epizodiski momenti, galvenā varoņa dialogi un pārdomas. Taču līdz ar to sižets raisās ļooooti ātri. Periodiski prasās ieskatīties arī klasiskajās vēstures grāmatās.
Galvenais varonis Pēteirs Kalējs dzimis Rīgā ap 1890.gadu un savā 93 gadu mūžā ir pārdzīvojis dažādus pasaules vēsturiskos notikumus , iekārtas un valdības. Latviešu klaidu ceļos Pēteris apceļo pārnestā un tiešā veidā apkārt pasaulei: Latvija - Sibīrija - Baku - Tbilisi - Batumi - Rīga - Beļģija - Francija - Lielbritānija - Amerika - Havajas - Japāna - Rostova uz Donas - Rīga. Iespaidīgs Odiseja cienīgs ceļojums. Taču fonā visam personīgā dzīve, personīgā laime un dzīves piepildījums ...
Tāds latviešu Foresta Gampa stāsts.
Katrā gadījumā ļoti motivējoša un patriotismu audzinoša grāmata. Lepnums būt latvietim!
Citāti:
Izsūtītie veido Sibīrijas inteliģenci, jo sādžās valda tumsonība.
Pulksteni te (Sibīrijas sādžā) neviens nepazīst, jo ciematā neviena laikrāža nav. Kad Pēteris izvelk no kabatas savējo un stāsta, kā dienakts sadalīta stundās un minūtēs, visiem mutes vaļā. Savukārt skolotājs brīnās, kā vietējie var kaut kur laikus ierasties, ja viņiem nav sajēgas par pulksteni. Apķērīgākais no burjatu puišeļiem sāk Pēterim skaidrot, ka viņējo diena sadalīta rītā, dienā un vakarā, savukārt rīts sastāv no rītausmas sākuma, pašas rītausmas un saullēkta, diena iedalās pusdienā un pēcpusdienā, bet vakars - saulrietā, krēslā un pusnaktī. Nav nekādu sarežģījumu, piemēram, sarunāt tikšanos krēslā.
(Briselē) Pēc ilgākas klīšanas pa jūlija saules uzkarsēto bruģi slāpes viņš remdē pie Čurājošā puisēna skulptūras, pie kuras ir ķēdītē iesieta krūzīte - tā tik jāpieliek pie krāniņa, un zēns iečurā dzidru ūdentiņu. Un pilnīgi par velti!
Jas visu varētu izskaidrot ar veselo saprātu un kristiešu morāli un attiecīgi rīkotos, tad pasaule būtu pavisam citādi iekārtota.
-Es pat nesaprotu, kurp mēs bēgam ... Kur mēs kādam esam vajadzīgi?
-Es arī nezinu, kas mani sagaida rīt. Vienkārši dzīvoju... Dzīvoju un priecājos, ja liktenis pa reizei man uzdāvina tādus mirkļus kā šodien...
Autors , balstoties uz kādu manuskriptu jeb kāda vienkārša latvieša dienasgrāmatu izveidojis izcilu literāru darbu. Grāmata par nevis Latvijas vēsturi, bet par parasto latviešu un latvietības vēsturi laikmetu griežos. Caur viena latbieša dēkaino dzīvi mēs varam apskatīt tūkstošu latviešu likteņu. Vienā dzīvē saredzami tik daudzi un dažādi latviešu likteņi.
Autors nav daudz atvēlējis dabas aprakstiem, bet itkia it kā epizodiski momenti, galvenā varoņa dialogi un pārdomas. Taču līdz ar to sižets raisās ļooooti ātri. Periodiski prasās ieskatīties arī klasiskajās vēstures grāmatās.
Galvenais varonis Pēteirs Kalējs dzimis Rīgā ap 1890.gadu un savā 93 gadu mūžā ir pārdzīvojis dažādus pasaules vēsturiskos notikumus , iekārtas un valdības. Latviešu klaidu ceļos Pēteris apceļo pārnestā un tiešā veidā apkārt pasaulei: Latvija - Sibīrija - Baku - Tbilisi - Batumi - Rīga - Beļģija - Francija - Lielbritānija - Amerika - Havajas - Japāna - Rostova uz Donas - Rīga. Iespaidīgs Odiseja cienīgs ceļojums. Taču fonā visam personīgā dzīve, personīgā laime un dzīves piepildījums ...
Tāds latviešu Foresta Gampa stāsts.
Katrā gadījumā ļoti motivējoša un patriotismu audzinoša grāmata. Lepnums būt latvietim!
Citāti:
Izsūtītie veido Sibīrijas inteliģenci, jo sādžās valda tumsonība.
Pulksteni te (Sibīrijas sādžā) neviens nepazīst, jo ciematā neviena laikrāža nav. Kad Pēteris izvelk no kabatas savējo un stāsta, kā dienakts sadalīta stundās un minūtēs, visiem mutes vaļā. Savukārt skolotājs brīnās, kā vietējie var kaut kur laikus ierasties, ja viņiem nav sajēgas par pulksteni. Apķērīgākais no burjatu puišeļiem sāk Pēterim skaidrot, ka viņējo diena sadalīta rītā, dienā un vakarā, savukārt rīts sastāv no rītausmas sākuma, pašas rītausmas un saullēkta, diena iedalās pusdienā un pēcpusdienā, bet vakars - saulrietā, krēslā un pusnaktī. Nav nekādu sarežģījumu, piemēram, sarunāt tikšanos krēslā.
(Briselē) Pēc ilgākas klīšanas pa jūlija saules uzkarsēto bruģi slāpes viņš remdē pie Čurājošā puisēna skulptūras, pie kuras ir ķēdītē iesieta krūzīte - tā tik jāpieliek pie krāniņa, un zēns iečurā dzidru ūdentiņu. Un pilnīgi par velti!
Jas visu varētu izskaidrot ar veselo saprātu un kristiešu morāli un attiecīgi rīkotos, tad pasaule būtu pavisam citādi iekārtota.
-Es pat nesaprotu, kurp mēs bēgam ... Kur mēs kādam esam vajadzīgi?
-Es arī nezinu, kas mani sagaida rīt. Vienkārši dzīvoju... Dzīvoju un priecājos, ja liktenis pa reizei man uzdāvina tādus mirkļus kā šodien...
September 21, 2025
Ļoti interesanta un aizraujoša grāmata, kura ievilka mani. Varbūt sākums liekas tāds nedaudz nesakarīgs/nesaprotams, tomēr turpinājums to atsvēra. Par pašu grāmatu, noteikti interesanti par vēstures posmu no 1905. gada līdz padomju laikiem, bet vienlaikus kaut kā autors nav centies uzlikt smaguma slogu.
Vai grāmatu ir vērts lasīt? Noteikti jā.
Vai grāmatu ir vērts lasīt? Noteikti jā.
November 28, 2024
Loti loti laba gramata, sakuma bija gruti iesākt, sākums man šķita nedaudz bez konteksta, bet sākot lasīt grāmatu tālāk, var saprast kāpēc tā iesākts un ir ļoti loģiski, tas man arī patika, ka viss saiet kopā. Kā Pēcis satiek savus vecos draugus, bet vispār tas ir ļoti neiespējami, man neticas, ka šī grāmata rakstīta pēc īsta stāsta. Viņam reali 10 000 rizz es nejokoju
December 27, 2021
Vienreizēja grāmata!!
September 9, 2020
Sen nav gribējies lietot šo vārdu, bet nu, aizšķirot pēdējo grāmatas vāku, dziļi izelpoju un gandrīz pat skaļi nosaku – “Izcila!”
Pusgadu dienu dienā grāmata bija man tuvumā, bet neuzdrīkstējos tai tuvoties. 1905. gads, karš, bēgļu gaitas? Nē, paldies, man pietika ar “Melānijas hroniku”. Lai cik tur smagi letiņiem 20. gadsimta sākumā gājis, man negribas lasīt tās šausmas. Turklāt grāmatā iekļauti gan pirmais, gan otrais pasaules karš – viss viena cilvēka mūža dzīvesgājumā. Lasīt asarainus stāstus kā izsūtījumā no bada miruši un līķi kaudzītē krauti? Man par smagu! Kaut kad, vēlāk, ar nobriedušāku prātu... Līdz dzirdu kā mūsu veikala vadītāja iesaka pircējai šo grāmatu – “Vēsturiska, bet galīgi ne ar smaguma pēcgaršu!”. Saausos! Atšķiru pirmo lapu. Iemīlos. Tik tiešām, kad paveicies veikalā sastapt pašu šarmanto autoru Tālivaldi Margēviču, nav tak ne miņas no vecišķa, sausa snobisma, kāds uzbūries par vēstūrisko darbu autoriem. Staro gaišums un humors. Tāds vieglums parādās arī grāmatā un apstiprinās autora ievadvārdos (kad viņam rokās nonākuši kādos bēniņos atrasti Paula Taupmaņa pieraksti):
“Nolēmu, ka ir vērts ķerties pie šī darba, kaut arī apzinājos grūtības, kas stāv priekšā: jāapraksta cilvēka dzīve gandrīz simts gadu garumā, jo tikai mūža kopskats atklāj tā īsto jēgu. Pasniegt to izvērsta episka romāna formā nozīmētu radīt tūkstoš lapu biezu “ķieģeli”, kam diez vai atrastos daudz lasītāju. Kāda žanra sacerējumā materiālu ietilpināt, saglabājot neatkārtojamo vēsturisko dokumentalitāti, lai lasītājs negarlaikotos? Skaidrības nebija. Sapratu, ka vienkārši jāraksta tā, lai pašam būtu interesanti.”
Ņemot vērā, ka autors ir arī režisors un scenārists, interesanti tiešām ir! Sižets rit raiti, kā filmā! Reālas vietas, reāli notikumi. Jau ar pirmajām grāmatas lapām, kas apraksta Pētera Kalēja (dzīvē- Paula Taupmaņa) dzīves gaitas, gribas vērt vaļā google maps un pētīt Pārdaugavas šķērsieliņas, kas grāmatā minētas. Zasulauks, Āgenskalns, Iļģuciems – rajons tuvs un zināms. Kādreiz noteikti grāmatā minētās vietas gribētos izstaigāt, ieraudzīt. Darbs “Zirgu gaļas pārdevējs” būtu pērle, piemēram, raidījumam “Literatūre”. Pārsteigums un labs papildinājums ir grāmatā iekļautās fotogrāfijas.
Nu tad beidzot par sižetu? Sižets raibs un noteikti ne šeit izstāstāms. Varbūt vien nedaudz – pakārdināšanai...
Ir 1905. gada priekšvakars. Padsmitgadīgais Pēteris piepelnās spēlējot trompeti. Kādā sarīkojumā viņš atklāj, ka uzstājas maukumājā un tur kā apmeklētēju ierauga savu vācu valodas skolotāju. Skolotājs piesarkst un pamūk. Nepaiet ilgs laiks un Pēteris tiek izslēgts no ķeizarienes Katrīnas II skolas. Pamatojums- bariņš puiši sataisījušies par sociāldemokrātiem un aģitējuši pret cara tētiņu, Pēteris bijis šīs grupas līderis. Puisis tajā laikā pat nesaprot kas tie tādi “sociāldemokrāti” īsti ir. Tad apjauš, ka tādā veidā viņam atriebies nepiedienīgajā vietā pieķertais skolotājs. Izmests no skolas Pēteris sāk strādāt atslēgu rūpnīcā. Darbs nav viegls, no kaitīgajiem darba apstākļiem puisis pat saķer diloni. Nu vārds “sociāldemokrāts” vairs nav melīgs apvainojums, bet veids kā cīnīties par darbaļauža tiesībām. Pēteris kļūst īstens sociāldemokrāts, pēc darba tiražējot laikrakstu “Cīņa”, ejot demonstrācijās, pat piedaloties uzbrukumos. Reiz ar puišiem Pēteris no baznīcas augšējā stāva nolidina sociķu skrejlapas dievlūdzējiem virs galvas, tieši tad, kad norit aizlūgums par ķeizaru Nikolaju II. Kādā sociāldemokrātu demonstrācijā iet bojā Pētera draudzene.
Tālāk Pēterim seko ieslodzījuma gadi. Tad izsūtīšana uz Sibīrīju. Darbs Ustjkutā- sāls fabrikās. Brīnumaina izārstēšanāsno diloņa. Skolotāja darbs krievu sādžās, kur viņš iemāca cilvēkiem lasīt. Draudzība pret meiteni, kas izrādās kņaziene. Bēgļu gaitas. Tikšanās ar Staļinu.
Gruzija, Brisele, Francija, Anglija un pat Amerika. Daudzas vietas, kur Pēteris (Pauls Taupmanis) savās bēgļu gaitās bijis un tik daudz ko piedzīvojis. Arī 2. pasaules karš un dzīve padomju Latvijā, kur Pēteris gan augstos amatos ministrijā strādājis gan gaļu tirgū tirgojis.
Varbūt kāds šobrīd skumst, ka covid19 atņēmis iespēju ceļot un meklēt piedzīvojumus. Bet vai piedzīvojums ir nopirkt lidmašīnas biļeti un rezervēt ērtu numuriņu viesnīcā? Grāmatā “Zirgu gaļas pārdevējs” Pēterim ir piedzīvojumi, jo viņš tiešām Piedzīvo – gari, kājām ejami kilometri, kad kājas iekaltas važās jeb kandalās un dilonis liek spļaut asinis. Guļvieta uz dēļiem, kad seju sakož blaktis. Bads un trūkums. Arī viltība, pasu viltošana. Draugi un labi cilvēki apkārt.
Ne viss stāstā ir viegls, bet lasīt ir viegli! Un jo vairāk lasi, jo vairāk centies izprast arī vēsturiskos faktus, lai aina pilnīgāka. Šajā vienā darbā ir iekļauts ļoti daudz!
Pusgadu dienu dienā grāmata bija man tuvumā, bet neuzdrīkstējos tai tuvoties. 1905. gads, karš, bēgļu gaitas? Nē, paldies, man pietika ar “Melānijas hroniku”. Lai cik tur smagi letiņiem 20. gadsimta sākumā gājis, man negribas lasīt tās šausmas. Turklāt grāmatā iekļauti gan pirmais, gan otrais pasaules karš – viss viena cilvēka mūža dzīvesgājumā. Lasīt asarainus stāstus kā izsūtījumā no bada miruši un līķi kaudzītē krauti? Man par smagu! Kaut kad, vēlāk, ar nobriedušāku prātu... Līdz dzirdu kā mūsu veikala vadītāja iesaka pircējai šo grāmatu – “Vēsturiska, bet galīgi ne ar smaguma pēcgaršu!”. Saausos! Atšķiru pirmo lapu. Iemīlos. Tik tiešām, kad paveicies veikalā sastapt pašu šarmanto autoru Tālivaldi Margēviču, nav tak ne miņas no vecišķa, sausa snobisma, kāds uzbūries par vēstūrisko darbu autoriem. Staro gaišums un humors. Tāds vieglums parādās arī grāmatā un apstiprinās autora ievadvārdos (kad viņam rokās nonākuši kādos bēniņos atrasti Paula Taupmaņa pieraksti):
“Nolēmu, ka ir vērts ķerties pie šī darba, kaut arī apzinājos grūtības, kas stāv priekšā: jāapraksta cilvēka dzīve gandrīz simts gadu garumā, jo tikai mūža kopskats atklāj tā īsto jēgu. Pasniegt to izvērsta episka romāna formā nozīmētu radīt tūkstoš lapu biezu “ķieģeli”, kam diez vai atrastos daudz lasītāju. Kāda žanra sacerējumā materiālu ietilpināt, saglabājot neatkārtojamo vēsturisko dokumentalitāti, lai lasītājs negarlaikotos? Skaidrības nebija. Sapratu, ka vienkārši jāraksta tā, lai pašam būtu interesanti.”
Ņemot vērā, ka autors ir arī režisors un scenārists, interesanti tiešām ir! Sižets rit raiti, kā filmā! Reālas vietas, reāli notikumi. Jau ar pirmajām grāmatas lapām, kas apraksta Pētera Kalēja (dzīvē- Paula Taupmaņa) dzīves gaitas, gribas vērt vaļā google maps un pētīt Pārdaugavas šķērsieliņas, kas grāmatā minētas. Zasulauks, Āgenskalns, Iļģuciems – rajons tuvs un zināms. Kādreiz noteikti grāmatā minētās vietas gribētos izstaigāt, ieraudzīt. Darbs “Zirgu gaļas pārdevējs” būtu pērle, piemēram, raidījumam “Literatūre”. Pārsteigums un labs papildinājums ir grāmatā iekļautās fotogrāfijas.
Nu tad beidzot par sižetu? Sižets raibs un noteikti ne šeit izstāstāms. Varbūt vien nedaudz – pakārdināšanai...
Ir 1905. gada priekšvakars. Padsmitgadīgais Pēteris piepelnās spēlējot trompeti. Kādā sarīkojumā viņš atklāj, ka uzstājas maukumājā un tur kā apmeklētēju ierauga savu vācu valodas skolotāju. Skolotājs piesarkst un pamūk. Nepaiet ilgs laiks un Pēteris tiek izslēgts no ķeizarienes Katrīnas II skolas. Pamatojums- bariņš puiši sataisījušies par sociāldemokrātiem un aģitējuši pret cara tētiņu, Pēteris bijis šīs grupas līderis. Puisis tajā laikā pat nesaprot kas tie tādi “sociāldemokrāti” īsti ir. Tad apjauš, ka tādā veidā viņam atriebies nepiedienīgajā vietā pieķertais skolotājs. Izmests no skolas Pēteris sāk strādāt atslēgu rūpnīcā. Darbs nav viegls, no kaitīgajiem darba apstākļiem puisis pat saķer diloni. Nu vārds “sociāldemokrāts” vairs nav melīgs apvainojums, bet veids kā cīnīties par darbaļauža tiesībām. Pēteris kļūst īstens sociāldemokrāts, pēc darba tiražējot laikrakstu “Cīņa”, ejot demonstrācijās, pat piedaloties uzbrukumos. Reiz ar puišiem Pēteris no baznīcas augšējā stāva nolidina sociķu skrejlapas dievlūdzējiem virs galvas, tieši tad, kad norit aizlūgums par ķeizaru Nikolaju II. Kādā sociāldemokrātu demonstrācijā iet bojā Pētera draudzene.
Tālāk Pēterim seko ieslodzījuma gadi. Tad izsūtīšana uz Sibīrīju. Darbs Ustjkutā- sāls fabrikās. Brīnumaina izārstēšanāsno diloņa. Skolotāja darbs krievu sādžās, kur viņš iemāca cilvēkiem lasīt. Draudzība pret meiteni, kas izrādās kņaziene. Bēgļu gaitas. Tikšanās ar Staļinu.
Gruzija, Brisele, Francija, Anglija un pat Amerika. Daudzas vietas, kur Pēteris (Pauls Taupmanis) savās bēgļu gaitās bijis un tik daudz ko piedzīvojis. Arī 2. pasaules karš un dzīve padomju Latvijā, kur Pēteris gan augstos amatos ministrijā strādājis gan gaļu tirgū tirgojis.
Varbūt kāds šobrīd skumst, ka covid19 atņēmis iespēju ceļot un meklēt piedzīvojumus. Bet vai piedzīvojums ir nopirkt lidmašīnas biļeti un rezervēt ērtu numuriņu viesnīcā? Grāmatā “Zirgu gaļas pārdevējs” Pēterim ir piedzīvojumi, jo viņš tiešām Piedzīvo – gari, kājām ejami kilometri, kad kājas iekaltas važās jeb kandalās un dilonis liek spļaut asinis. Guļvieta uz dēļiem, kad seju sakož blaktis. Bads un trūkums. Arī viltība, pasu viltošana. Draugi un labi cilvēki apkārt.
Ne viss stāstā ir viegls, bet lasīt ir viegli! Un jo vairāk lasi, jo vairāk centies izprast arī vēsturiskos faktus, lai aina pilnīgāka. Šajā vienā darbā ir iekļauts ļoti daudz!
September 18, 2023
"Svešais saka: - Tas ir bezcerīgi. Ilgāk par divām nedēļām viņš nenodzīvos. - Tik traki? - pārjautā Pauls. Jaunais izsūtītais saprot, ka spriež par viņu. Bet kā svešais var zināt, cik viņam atlicis dzīvot? Kas viņš ir? Šamanis, vai?"
"Dimitrjis Ivanovičs paspiež Pēterim Kalējam roku un saka: - Paldies par centību! Esat apstiprinājis, ko iepriekš biju dzirdējis, ka latvieši esot labi strādnieki."
"Tagad, pēc krievu ienākšanas, jādomā, kas notiks ar pašu. Mēnesi darbs Zemes ierīcības komitejā turpinās, kā ierasts, tikai samazinātas jaunsaimniecībām iedalāmās platības līdz piecpadsmit hektāriem, bet Pēteris saprot, ka nabaga zemniekus māna - tūlīt boļševiki viņiem atņems ne tikai zemi, bet arī lopus, jo Krievijā visi sadzīti kolhozos, un tā būs arī te."
"Trakākais tas, ka valstī, kurai Latvija tagad ir pievienota, - Padomju Svienibā - jebkuru avāriju vai ugunsgrēku uzskata par sabotāžu, un atbildīgo, vainīgs viņš vai nē, neviens nenoskaidro, bet vienkarši ņem un nošauj. Kāds varētu neticēt, bet Pēteris zina, ka tās nav nekādas pļāpas, - tā pie boļševikiem ir ikdieniska rīcība, tādēļ viņš ir nobijies ne pa jokam."
"-Lūk, tā! Mums būs kaimiņš. Nelaimes sakne slēpjas apstāklī, ka mājas kvadratūra nedaudz pārsniedz padomju pilsoņiem pieļaujamo dzīvojamo platību. Tādēļ viņi te drīkst iemitināt, ko vien vēlas. Tas ir tikai laika jautājums - viņi šo būdu nacionalizēs."
"- Nu, pieņemsim, kādas motora dzirnavas sameistarosim, bet kā produkciju realizēsim? Padomju Savienibā privāta ražošana un tirdzniecība, kā tu zini, ir aizliegta."
"Viņas mātei nupat tika piespriesti septiņi gadi stingra režīma kolonijā par to, ka viņa mājās auda sieviešu galvas lakatiņus un pa kluso tirgoja, bet kāds nostučīja, - Pēcis brīdina draugu."
"Dimitrjis Ivanovičs paspiež Pēterim Kalējam roku un saka: - Paldies par centību! Esat apstiprinājis, ko iepriekš biju dzirdējis, ka latvieši esot labi strādnieki."
"Tagad, pēc krievu ienākšanas, jādomā, kas notiks ar pašu. Mēnesi darbs Zemes ierīcības komitejā turpinās, kā ierasts, tikai samazinātas jaunsaimniecībām iedalāmās platības līdz piecpadsmit hektāriem, bet Pēteris saprot, ka nabaga zemniekus māna - tūlīt boļševiki viņiem atņems ne tikai zemi, bet arī lopus, jo Krievijā visi sadzīti kolhozos, un tā būs arī te."
"Trakākais tas, ka valstī, kurai Latvija tagad ir pievienota, - Padomju Svienibā - jebkuru avāriju vai ugunsgrēku uzskata par sabotāžu, un atbildīgo, vainīgs viņš vai nē, neviens nenoskaidro, bet vienkarši ņem un nošauj. Kāds varētu neticēt, bet Pēteris zina, ka tās nav nekādas pļāpas, - tā pie boļševikiem ir ikdieniska rīcība, tādēļ viņš ir nobijies ne pa jokam."
"-Lūk, tā! Mums būs kaimiņš. Nelaimes sakne slēpjas apstāklī, ka mājas kvadratūra nedaudz pārsniedz padomju pilsoņiem pieļaujamo dzīvojamo platību. Tādēļ viņi te drīkst iemitināt, ko vien vēlas. Tas ir tikai laika jautājums - viņi šo būdu nacionalizēs."
"- Nu, pieņemsim, kādas motora dzirnavas sameistarosim, bet kā produkciju realizēsim? Padomju Savienibā privāta ražošana un tirdzniecība, kā tu zini, ir aizliegta."
"Viņas mātei nupat tika piespriesti septiņi gadi stingra režīma kolonijā par to, ka viņa mājās auda sieviešu galvas lakatiņus un pa kluso tirgoja, bet kāds nostučīja, - Pēcis brīdina draugu."
October 28, 2022
Likās, ka nevarētu patikt šis stāsts, bet, jo tālāk tiku, jo vairāk iemīlēju grāmatu.
Sākumā jauns un par savām avantūrista idejām pārliecināts. Apceļojis visu pasauli, katorgā atsēdējis, trimdinieks un bēglis pabijis, atgriezies dzimtenē, piedzīvojis izsapņoto ideālu par savu valsti. Beigās pārcietīs karu un divas okupācijas, ne vairs savā brīvajā dzimtenē, bet laimīgs.
Sākumā jauns un par savām avantūrista idejām pārliecināts. Apceļojis visu pasauli, katorgā atsēdējis, trimdinieks un bēglis pabijis, atgriezies dzimtenē, piedzīvojis izsapņoto ideālu par savu valsti. Beigās pārcietīs karu un divas okupācijas, ne vairs savā brīvajā dzimtenē, bet laimīgs.
May 22, 2022
Labs gabals vēstures faniem!
Paula Taupmaņa biogrāfija no 20.gs. paša sākuma līdz pat padomju laikiem.
Jo īpaši patika tas, ka vissīkāk aprakstīts samērā nepopulārs laikposms latviešu literatūrā 1905.- 1920.gads.
Paula Taupmaņa biogrāfija no 20.gs. paša sākuma līdz pat padomju laikiem.
Jo īpaši patika tas, ka vissīkāk aprakstīts samērā nepopulārs laikposms latviešu literatūrā 1905.- 1920.gads.
July 30, 2023
Ļoti interesanta grāmata, kura palīdz nedaudz iepazīt Latvijas vēsturi no 1905. gada revolūcijas līdz pat II pasaules kara beigām un dzīvi padomju okupācijā. Lasījās ļoti viegli un ātri.
August 25, 2024
Lasīju ar aizrautību. Apbrīnojami interesants un aizraujošs dzīvesstāsts.
Displaying 1 - 10 of 10 reviews