micromamma

by Piret Raud, F. Carabelli (illustrator), D. Monticelli (translator)

Ognuno di noi è abituato a pensare che la mamma (o il papà, la nonna, uno zio), stia sempre lì a proteggerci, coccolarci, aiutarci. Ma cosa succede se è la mamma ad avere bisogno di aiuto? La mamma di Sander, infatti, un giorno comincia a rimpicciolire, così tanto fino a diventare una micromamma! E, minuscola com'è, si perde nella città. Bisogna ritrovarla! Per fortuna che c'è Zorro, cane libero e speciale. Tra bambini invisibili, Club degli orsacchiotti, spose isteriche e inseguimenti a perdifiato, un libro da leggere di corsa! Età di lettura: da 8 anni.

Genres: Childrens

123 pages, Paperback

Published April 5, 2018

About the author

PIRET RAUD was born in 1971 in Tallinn, Estonia. She has studied printmaking at the Estonian Academy of Arts. Since graduating in 1995 she has been living and working in Tallinn as a graphic artist, book illustrator and author. She has illustrated over 50 books, written 21 books for children and 3 novels and 2 short story collection for adults. Her books have been translated into French, English, Japanese, Italian, Spanish, German, Russian, Ukrainian, Polish, Latvian, Lithuanian, Slovenian, Croatian, Albanian, Hungarian, Korean, Chinese and Occitan (Gascon, Languedocien and Limousin dialects).

Piret Raud has received the Estonian Cultural Endowment’s Award on multiple occasions, most recently for her prose in 2023.

Reviews

[Aija]

Reizēm man tikai vairāk vajag ticības sev. Tā beigās saka Sandera mamma, un es tik ļoti viņu saprotu. Grāmata, kas aizķēra manu sirdi, jo atkal jau ieradusies īstajā brīdī - brīdī, kad jāsapurinās, jābeidz čīkstēt un arvien samazināties. Mums viss ir, jo mums ir pats galvenais - mēs esam viens otram, cits citam.

[Liva]

Šī grāmata iekrita acīs, jo ir iekļauta 2021. gada Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas sarakstā un ļoti pelnīti. Man šķiet, ka šī primāri nav grāmata bērniem, bet gan viņu vecākiem. Bērni ir mums blakus ik dienas un ļoti labi redz pieaugušo emocijas.

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2021/08/...

[Sandra Koka (pielasit_sirdi)]

“..tāpēc, ka man visu laiku ir sajūta, ka es ne ar ko netieku galā. Es par maz sev ticu”.

Ar igauņu slaveno rakstnieci šī man ir pirmā tikšanās, bet ak, cik sajūsminoša. Grāmata, ko mazie uztvers jautri, viegli un paradoksāli labi, bet pieaugušie saskatīs daudz metaforas un skaudras dzīves likstas, kas iezīmētas simbolos. Skumji apzināties, ka varbūt arī es un tu kādreiz esam tās mākoņmammas vai Allans, kas neuzklausa un neiedziļinās, vai mamma, kas slimības dēļ pati netiek ar neko galā.

[Laura]

Ļoti mīļš stāsts par mammām un dēliem. Lāču kluba tikšanās un laimīgas elpošanas vingrinājumu nodarbības var izlaist, jo, lai būtu laimīgs, vienkārši vajag izvilkt galvu ārā no mākoņiem un ieraudzīt savus tuvākos, samīļot viņus un tad arī paši "augsim lieli".

[Anna]

Lieliska grāmata, kas atgādina būtisko - cik svarīgi (vispirms) parūpēties par sevi un savām vajadzībām. Ieklausīties, sajust, būt labam pret sevi.

[Kristīne Butlere Peslaka]

Aizkustinoša, pārdomas raisoša, mīļa.
Patika gan bērniem (8 un 6 gadi), gan man kā pieaugušajam lika apbrīnot, cik sirsnīgi un saprotami uzrakstīts par smagām tēmām.

[Linda (bythebellbooks)]

Man ir patiess prieks, ka grāmata šogad tika iekļauta starp bērnu žūrijas grāmatām, jo citādi visticamāk to nekad nebūtu izlasījusi… tā atnāca pie mums tieši laikā.. Tikai pāris mēnešus, pēc tam, kad es pati “samazinājos”… Pēc grāmatas izlasīšanas bija vieglāk paskaidrot savam bērnam savu “samazināšanos”, gan viņai izprast labāk pašu grāmatu.. un vēl vairāk aizdomājoties, sapratu, ka arī “mākongalva” bija atrodama mūsu mājā.. pirms samazināšanās.. un ka mūsu “mazais” palaidnieks - tāds ir tikai tāpēc , ka līdz šim ir bijis “neredzamais”… grāmata lika aizdomāties un pārvērtēt gan sevi, gan savas dzīves vērtības… Paldies autore! 😊

[Iveta Ozola - Cirule]

Neizsakāmi priecājos, ka šī grāmata ir iztulkota latviski, citādāk tā manās rokās nebūtu nonākusi. Kā jau to mēdzu darīt, it kā noveļu visu "vainu" bērnam un pasūtu grāmatu, ko skaidri zinu, ka lasīšu tikai un vienīgi pati. Jāmet laikam kauns pie malas - pērku SEV gan bērnu grāmtas, gan pusaudžu, jo ir interesantas. Viss punkts! Pilnībā saslēdzos ar mammu, kam mākonis galvas vietā. Varu tikai apbrīnot autorus, kas spēj ar bērnu acīm aprakstīt pasauli. Skaisti tādā gremdēties.

[Linda]

Patiesībā kaut kas savāds ar mammu bija sācis notikt jau agrāk.

Jau no pirmajām lapām biju sajūsmā par grāmatu. Aizkustinoša, aizraujoša un skaistu atziņu un novērojumu pilna. Sandera mamma saraujas, jo viņā iekšā kas aug. Jo viņa netiek ar visu galā. Jo viņa sev netic. Aksela mamma savukārt neko neredz, tai skaitā savu dēlu, jo viņai uz pleciem ir īsta mākoņgalva. Visapkārt mums ir pilns ar šādiem stāstiem par bērniem, kas spiesti agri kļūt par pieaugušajiem. Tāpat arī pilns ar stāstiem par neredzamajiem bērniem - viņi ir, bet uzmanības un atbalsta nav. Stāstā nekas nav izdomāts, nekas nav sacerēts. Pireta Rauda ir redzīga un talantīga. Šī noteikti būtu lieliska grāmata, ko izmantot biblioterapijā ar bērniem, kuri tā arī jūtas - neredzami, ar pārāk lielu atbildību, pamesti.

Grāmatas beigas ir laimīgas, un pirmo reizi es par to neesmu sajūsmā. Nezinu, kādēļ šis cukurs (tieši un pārnesti) mani izmeta no skaistās, smeldzīgās, arī cerību pilnās stāsta noskaņas. Par noskaņas zušanu pēdējās lapās arī noņemu vienu zvaigzni. Bet lai manas subjektībās šaubas nekavē tos, kas šo grāmatu vēl nav lasījuši, meklēt grāmatnīcās un veikalos! Ir tā vērta!

[Luīze]

4.5⭐️ the illustration could be a bit cuter. The book is good and I think it represents 5 things!
1. Little mother- that sickness inside her made her to become tiny. It ate her and grew bigger but she just became smaller and smaller which is also a big part of her mental health that she thought she wasn’t good enough, she didn’t believe in herself. I’m pretty sure that if the book would end differently then the mother would become so small that she just disappeared (died)
2. Mother with cloud head- she represents all the people who lives in their own life and doesn’t see what is happening right in front of them.
3. Invisible boy- he was forgotten, unloved and lonely that’s why no one saw him. That’s pretty sad cuz there are a lot of people in this world like that- invisible, just because the people next to them are kind of a cloud heads.
4. Family is everything! No matter how many things you have to do, the first thing should always be family!
5. Parents! Don’t forget that your children can see and feel your emotions very well!

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja]]

Īsts bērnu trilleris. Sandera mamma ir nogurusi un netic sev, tādēļ saraujas pavisam maziņa - lego izmēra cilvēciņa lielumā. Sanders mazītiņo mammu ņem līdzi uz skolu un slēpj savā somā, līdz vienu dienu mammu pazaudē un tad, talkā nākot klaidonītim sunim Nerim - sākas mammas meklējumi, kur Sanders ar Neri iekuļas piedzīvojumos, satiek interesantus cilvēkus un gūst mācības.

Stāsts uzrakstīts gluži kā pieugušo trilleris, kad katra nodaļa beidzas ar intrigu un bērni gribēja dzirdēt “vēl tikai vienu nodaļu”, lai zinātu, kas notiks tālāk.

Būs interesanti gan bērniem, kam šī būs neticama un aizraujoša pasaka - trilleris, gan vecākiem, jo būs par ko aizdomāties.

Visspilgtāk man atmiņā no stāsta paliks kāda mamma mākoņgalva, kura, dzīvojot ar galvu mākonī, nepamana savu dēlu un tā viņš ir kļuvis par neredzamo zēnu gan skolā, gan sabiedrībā. Šis bija ļoti emocionāla sižeta līnija. Par laimi mākonis nolija un mamma atkal ieraudzija savu dēlu.

Taču kā izdevās izglābt mazītiņo mammu - lasiet ar bērniem!

[Tiina]

Väga armas raamat, kuid mitte liiga (või et siis üldse) imal. Lugesin seda tööl ja hoidsin muudkui pisaraid tagasi. Süžee ise oli kohati väga sünge, ehk tunnetab täiskasvanu loo tagamaid veidi rohkem. Ma ei oskagi suurt midagi rohkem öelda, kui et soovitan teistelgi lugeda. Muidu minu esimene kokkupuude selle autoriga. Kindlasti loen temalt veel midagi, sest jutu ladusus mulle istus. Joonistused sobisid loo tooniga, kuigi mulle isiklikult meeldib teistsugune illustreerimisstiil.

Neli tähte, sest viimased paar peatükki polnud päris minu maitse. Tõmbasid justkui natuke loost välja, aga ma saan aru nende elulisusest. Täiskasvanule väga kiire lugemine; ka lapse jaoks on vast tore see, et peatükid on lühemapoolsed. Saab vastavalt vajadusele lugeda kas ühe või mitu.

Lugemisinspiraatsiooni sain blogist Kohustuslikult vabatahtlik kirjandus: http://bit.ly/2rTtB1H

[Alberto]

E' il periodo delle delusioni per me, cominicio a pensare sia colpa mia! Ci siamo lanciati su questo libretto sperando in una avventura spensierata inseguendo una micromamma che si mette nei guai, all'inizio abbiamo quasi temuto che l'atmosfera si facesse cupa, con questa strana malattia che impedisce alla mamma di vivere normalmente, che costringe il figlio a occuparsi di lei, di casa, di se' stesso, con riferimenti che parevano correre diretti ad esperienze familiari di malattia e difficolta'.

Poi il tutto diventa piu' leggero, divertente anche se mai davvero scoppiettante, con alcune stamberie un po' carine un po' gratuite. Ma almeno scorre, e tutto sommato poteva andare peggio. Ma speravamo meglio.

[Ingrida Ceple]

...tāpēc, ka man visu laiku ir sajūta, ka es ne ar ko netieku galā. Es par maz sev ticu. (13)

Cik bieži mēs katra esam šādi sarāvušās mazas mazītiņas, nogurušas no ikdienas skrējiena un nebeidzamajiem darbiem, par maz sev ticošās un pārāk lepnās, lai lūgtu palīdzību. Bet tik maz mums vajag - tikai mīlestību, labus vārdus, apskāvienu un uzmundrinājumu...

Burvīga grāmatiņa īsam restartam, katrs - gan bērns, gan pieaugušais saskatīs šeit pavisam ko citu.

Un ja runa ir par dzīvniekiem, īpaši pamestajiem vai nelaimē esošajiem un pavisam īpaši suņiem, tas mani aizkustinās vienā sekundē tik ļoti, ka asaras līst pašai negribot....

[Anita Gāga]

Aizkustinoši, jo tiiik patiesi! Arī dzīvē mammas mēdz " samazināties", jo daudzo pienākumu gūstā ir sajūta, ka ne ar ko vairs netiec galā. Un par maz ticam sev. Kā arī dažas mammas neredz savus bērnus, jo ir "mākonis" virs galvas, dūmaka acīs...
Sirsnīgs darbs, kas, manuprāt, bērniem ļauj paskatīties no malas, kāda ir mammu dzīve, ka arī viņām vajag atbalstu, uzslavas, lai turpinātu veselīgi funkcionēt. Bet mammām liek padomāt, vai mēs redzam un dzirdam savus bērnus.

[Lelda Šveiduka]

"Bet, ja jums šķiet, ka ar legovīriņa mammu ir iespējama normāla dzīve un ka tā pat varētu būt jocīga un jauka, tad jūs maldāties. Tādas lietas ir baigi foršas tikai filmās un grāmatās. Patiesi viss ir stipri sarežģītāk."

Šī grāmata nolaupīja daļiņu manas sirds 🦋
Grāmata, kura jāizlasa ne tikai bērniem, bet ikvienai mammai - par to cik varam būt lielas, bet pēkšņi pavisam maziņas, mazītiņas.
Un vispār par to, cik ļoti esam saistīti, cik ļoti varam viens otram būt palīdzoši un atbalstoši.

[Kaido]

See oli oli juba natuke põnevam laste raamat ja palju tänapäeval aktuaalseid kujundeid täis: nähtamatu poiss klassis ja kodus, üksikema kes kasvatab last ja vaevleb eneseväärtuse kriisis, pilvedes elav ema, kes on mingi kahtlase psudekogukonna liige ja ei suuda enam päriseluga toime tulla. Värvi andis juurde, et seda vaadeldi paralleelselt läbi koera ja poisi silmade.

[Hanneleele]

Päris asjadest seikluslikku moodi, ja kuigi "pärisus" pole väärtus, mida ma tingimata vajalikuks peaksin ("See ei ole ju päris," on kriitika, mida ma heal meelel ei kannata), on see raamat suurepärane!

[Agnese]

Mazliet savāda grāmata, kur viena mamma saraujas mazmazītiņa, savukārt citai mammai galvas vietā ir mākonis. Vēl tur ir neredzamais zēns un rotaļu lāču klubiņš...
Bet savāda tā sķita tikai man. Mans mazais lasītājs neparko nebrīnījās un visu saprata.

[Ieva]

Laba grāmata! Laba sižeta līnija!

[Linards Kalniņš]

Ļoti jauka grāmata, kas dažādus emocionālos, cilvēku attiecību stāvokļus parāda uzskatāmā, fiziskā, simboliskā veidā.

[Marta]

Man ļoti patika šī grāmata!

[Mara Presnikova]

Bērnu grāmata, ko sāku lasīt meitai, bet pati tik nepacietīgi gribēju uzzināt, kas notiks tālāk, ka vakarā vienatnē pabeidzu lasīt. Grāmata, kas lika gan pasmaidīt, gan asarām saskriet acis.

[MeriiaV]

See oli väga hea raamat!
Mulle meeldis see raamat väga! 😁

[Ieva Artmane]

Brīnišķīgs atgādinājums, kā rīkoties, lai cilvēki nekļūtu neredzami, pārāk mazi vai lieli. Cik svarīgi ir veltīt uzmanību līdzcilvēkiem.

[Karīna Janova-Jannava]

Maza, bet ļoti sirsnīga grāmatiņa par depresiju. Vairāk mammām nekā bērniem. Raudāmgrāmatiņa ļoti piegurušiem vecākiem.

[Linda]

Šo grāmatu lasīju kopā ar jaunāko dēlu (10 gadi) un, man šķita, ka šī grāmata ir vairāk man nekā viņam. Sirsnīga, reizē skumja grāmata par to, cik daudz no mums paņem pašpārliecinātības trūkums jebšu ticības sev zudums. Jo vairāk neticam, ka mums kaut kas sanāks, jo mazāki saraujamies un nevarīgāki kļūstam. Un tad var sanāk kā grāmatā, kur dēlam ir jārūpējas ne tikai par sevi, bet arī par mammu, par kuru viņš neizsakāmi baidās - vai viņa nesaruks vēl mazāka? Vai nenodarīs sev pāri?
Spoiler alert - beigās, kā jau bērnu grāmatās pienākas, mamma atgūst ticību sev un atkal izaug un var parūpēties par sevi un Sanderu. :)

[Gautsho]

See meeldis mulle väga suurel määral.

[Evelin]

Read it, a very good book for grownups as well. Now reading it to my 4 yo.

[Anni Aru]

Lihtne, liigutav ja tõetruu, nagu üks suurepärane lasteraamat olema peab.