Nu māk tā Mihalkova savīt intrigu un, galvenais, uzturēt to līdz beigām! Lasot, mocīju sevi ar domu, kas ir 'sliktās' varones motīvs un tiku atalgota ar to, ka beigās viss salikās savās vietās - i motīvs veco klasesbiedreņu sapulcināšanai bija skaidrs, i slepkavu noķēra.
Vienkārša valoda, lasās neparasti raiti, ļoti labi cilvēku raksturojumi.
Kāpēc tikai 3 zvaigznes, ja es guvu patiesu baudījumu.
Tāpēc, ka tā nav nekāda auKstā māksla. Tas ir super darbiņš atslodzei, bet tas nav nekas unikāls.
Pirms tam biju izlasījusi divas Mihalkovas grāmatas krieviski, pareizāk būtu teikt, aprijusi. Un bija neierasti lasīt šo latviski - sākumā bija vēlme tulkot tekstu krieviski, bet pēc tam sākās straujāka darbība un tā mani aizrāva. Tā kā valoda vienkārša (nejaukt ar prastu!), tad nekādus fēlerus tulkojumā nejutu. Taču iesaukas, kur pamatā ir vārdu spēle, nemaz nevar tā pārtulkot, piemēram, Kuvalda.
Tā kā šī jau bija trešā grāmata, ko izlasīju, tad laikam esmu uzķērusi autores niķi labo varoni beigās paglābt ar nelielu aizsaules spēku palīdzību (kādam mīļs miris cilvēks sapnī īstajā brīdī liek mosties, kādam miruā cilvēka gars pēkšņi iegūst poltergeista spēku), bet ja viņai tā ir vieglāk pabeigt darbu, tad kāpēc gan ne. Pašā intrigas atklāšanā nekādas mistikas nav.