Focusing on how someone in need can best be helped, the author identifies the skills and honesty of the person who wants to help as key to how effective this can be. Looking in detail at the nature of boundaries, willingness to speak from a place of authenticity and to be honestly present to the experience of the individual person, and the sensitive and economical use of language, the author shows how people in a state of deep personal crisis can be richly helped. Taking the view that no set response is always right or always wrong, he argues strongly for the importance of going with what is spontaneous and real in the moment, and responding thoughtfully and with integrity to the experience of the person in need.The book is an inspiration to develop deep awareness about the practice of encounter. Focusing on experiences of crisis and anxiety, the author provides many in-depth case examples, and sample scripts with actual questions and answers included. This short and deceptively simple book will raise awareness of, and broaden the range of, possible interventions for the open-minded reader.
“Cilvēks aug tikai tad, kad viņš jūtas fundamentāli pieņemts tāds, kāds viņš ir.”
Dāņu psihoterapeits un mācītājs šo grāmatu rakstījis kā savas pieredzes un ieteikumu apkopojumu palīdzošajās profesijās strādājošajiem. Tomēr ikviens no mums viņa padomos un atziņās var smelties zināšanas par to, kā veidot autentisku kontaktu sarunas laikā, kā būt klātesošam un kā runāt patiesi. Daudz piemēru, kas lika apdomāt veidu, kādā es pati komunicēju un sarunājos.
“Cilvēka eksistences apstiprināšana notiek šādā procesā: es tevi dzirdu, es reaģēju (pastāstu, ko es redzu un dzirdu, un pastāstu tev, kā tas ietekmē mani). Secinājums: mīlēt nozīmē redzēt, dzirdēt un reaģēt.”
Izteikti praktisk, par to, kā klausīties, nepadoties vēlmei “aizmierināt prom”, kā veidot robežas, caur kurām netiek pārrauts, bet tieši dibināts kontakts, un kā atbalstīt, saglabājot godīgumu, sarunā ar kādu, kurš cieš un ir grūtībās. Ļoti patika taupīgais un trāpīgais valodas lietojums.
"Cilvēki, kuri satraucas par to, ka vēlas piedot radiniekam, bet domā, ka nespēj, bieži sapratīs, ka praksē viņi to jau ir izdarījuši, saglabājot attiecības ar attiecīgo personu." - 71.lpp.
📖Kā Tu domā, vai esi labs sarunu biedrs? Psihoterapeita, mācītāja, lektora B. Falka grāmata "Atklāta saruna. Klātbūtne, veselais saprāts un robežas, kad vēlies kādam palīdzēt" ir par reālu atbalsta sniegšanu līdzcilvēkiem, personīgo robežu novilkšanu un klātesamību otra dzīvē, kad patiešām to vari sniegt, nevis imitējot palīdzību. Grāmata, kas speciālistiem palīdzēs novērtēt savu komunikāciju ar klientiem darbā un arī mums pašiem savu komunikāciju ikdienā. Kā runāt patiesi? Kā zināt, ko otram teikt? Kā atzīt, ka šoreiz nezini, ko teikt? Kā nesasirgt ar glābēja sindromu? Grāmatā ir iekļautas prakstiskas vadlīnijas un noderīgi piemēri.
📖Autors atgādina, ka ne vienmēr ir jāizdara izvēle un jāatrod risinājums kādai problēmai otra vietā, būtiskākais ir mijiedarbe, kas radusies dialoga laikā starp abiem cilvēkiem, paplašinot skatījumu uz situāciju, kas vienatnē nebūtu iespējama. Grāmatā tiek runāts par smalkām robežām komunikācijas laikā un to,kā tās nepārkāpt. Autors arī piedāvā dažas atbildes uz tādiem tekstiem kā "tu mani nesaproti", "neviens manī neklausās" u.tml. Šķiet grūti uz ko tādu izdomāt sakarīgu atbildi,lai tas nenovestu dialogu strupceļā, un otrs gūtu sev nepieciešamo dziedinošo efektu no sarunas. Nav vienas perfektās atbildes visām dzīves situācijām, bet grāmatā arī par to tiek atklāti runāts un stāstīts, kā neapjukt, ja ir iespējas un vēlme palīdzēt otram, nekaitējot sev.
📝"Vēlme sarunāties dialogu veicina, vēlme kontrolēt tā saturu vai procesu-to nogalina." (44.)