What do you think?
Rate this book
Na voru RA přes Atlantik
Norského cestovatele a etnografa Thora Heyerdahla znají dnes čtenáři na celém světě; jeho plavby byly popsány, zfilmovány, jeho díla vydána v mnohatisícových nákladech. Málokdo však asi ví, že obou Heyerdahlových posledních výprav na voru Ra se účastnil i mladý sovětský lékař Jurij Senkevič. Jeho cestopis je z čtenářského hlediska možná dokonce zajímavější než dílo norského vědce. Nechtěl-li se totiž Senkevič opakovat, musel zvolit vlastní originální přístup ke zpracované látce. A to se mu skutečně podařilo: napsal knížku, jakou o Heyerdahlovi nikdy nikdo nenapsal a v níž nejlépe vystihl myšlenku, které Heyerdahl zasvětil celý svůj život. Jádrem Senkevičovy knížky nejsou však Heyerdahlovy vědecké teorie ani výsledky jednotlivých expedic - ty tvoří jen rámec vyprávění. Jsou to na prvním místě lidé, jejich chování a psychologie ve zvláštních podmínkách života na moři, kdo stojí v centru autorova zájmu, neboť Senkevič zůstává i na moři víc psychologem než mořeplavcem. Avšak především je vždy a za všech okolností člověkem, který se dovede nadchnout pro dobrou věc, a skvělým kamarádem.
- GenresTravelRussiaNonfiction
148 pages, Hardcover
First published May 12, 1973
16 people want to read
About the author
Yuriy Senkevich
3 books3 followersSenkevich was a Soviet doctor, scientist and Candidate of Sciences. He became famous worldwide for his participation in the Ra Expedition, in which he sailed together with Thor Heyerdahl. Yuri Senkevich is in the Guinness Book of Records as the world's longest serving TV anchorman.
Senkevich was born of Russian parents. In 1960, he finished the Military Medical Academy in Leningrad (Saint Petersburg). After graduation, he received an assignment as a military doctor. In 1962, Senkevich started at Moscow Institute of Aviation and Cosmic Medicine of the Ministry of Defense. He continued his career in that field at the Institute of Medical and Biological Problems of the Ministry of Public Health. From 1966 to 1967, he participated in the 12th Soviet Antarctic expedition at Vostok station.
In 1973, Senkevich began his career as a host of the "Travelers' Club" (Клуб путешественников), a show on the Soviet Central Television. During the 30 years, he visited more than 200 countries as a journalist. For his lifetime contribution to the television, he was awarded "TEFI", a prize of Russian Academy of Television, in 1997.
Senkevich was born of Russian parents. In 1960, he finished the Military Medical Academy in Leningrad (Saint Petersburg). After graduation, he received an assignment as a military doctor. In 1962, Senkevich started at Moscow Institute of Aviation and Cosmic Medicine of the Ministry of Defense. He continued his career in that field at the Institute of Medical and Biological Problems of the Ministry of Public Health. From 1966 to 1967, he participated in the 12th Soviet Antarctic expedition at Vostok station.
In 1973, Senkevich began his career as a host of the "Travelers' Club" (Клуб путешественников), a show on the Soviet Central Television. During the 30 years, he visited more than 200 countries as a journalist. For his lifetime contribution to the television, he was awarded "TEFI", a prize of Russian Academy of Television, in 1997.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 4 of 4 reviews
April 9, 2025
Biju lasījis Tūra Heijerdāla grāmatu par pirmā "Ra" ceļojumu, kas itin labi patika. Grāmatu plauktā nedaudz vēlāk uzradās arī par otro "Ra II" ceļojumu - šoreiz gan no cita komandas locekļa.
Lasīju ar lielu interesi un pat var teikt, ar tādu kā satraukumu - sanāks vai nē. Neteikšu vai sanāca, bet daudz interesantas lietas par komandu ekstremālos apstākļos gan var uzzināt.
Lasīju ar lielu interesi un pat var teikt, ar tādu kā satraukumu - sanāks vai nē. Neteikšu vai sanāca, bet daudz interesantas lietas par komandu ekstremālos apstākļos gan var uzzināt.
January 26, 2015
Grāmata «Uz «Ra» pāri Atlantijas okeānam» adresēta ļoti plašam lasītāju lokam. Autors Jurijs Senkevičs, kuģa ārsts uz «Ra I» un pēc tam uz «Ra II», grāmatas veidošanā izmantojis braucienos rakstītās dienasgrāmatas. Darbs «Uz «Ra» pāri Atlantijas okeānam» pirmām kārtām ir hronika, kas sīki jo sīki vēstī par ekspedīciju, ko organizēja nenogurdināmais ceļotājs Tūrs Heijerdāls. Ekspedīcijas mērķis bija pierādīt, ka ceļojumi pāri Atlantijas okeānam bijuši iespējami jau senos laikos. Jurijs Senkevičs ne vien dzīvi un valdzinoši apraksta notikumus — viņš spriež par šiem notikumiem, balstoties uz faktiem, izdara vispārinājumus, viņu it sevišķi interesē psiholoģijas problēmas, uzvedības normas un savstarpējās attiecības nelielā internacionālā kolektīvā, kas sarežģītos apstākļos veic kopēju uzdevumu.
Teiksim godīgi, pēc šīs grāmatas izlasīšanas es sapratu, kādēļ iepriekšējā reizē lasītais ir pagaisis no atmiņas. Lai arī anotācijā lasītajam tiek solītas interesantas lietas, tomēr autora rakstīšanas stils nav no tiem spožākajiem. Man ir pāris iebildes. Pirmā - autors cenšas iebāzt vienā grāmatā gan ceļojumu ar Ra I, gan ar Ra II. Paralēlie stāstījumi un savstarpējā salīdzināšana rada nelielu jucekli un reizēm ir grūti saprast, par ko tagad ir runa. Nelīdz pat autora izvēlētais kursīvais fonts. Otrkārt autora stāstījums ir tik pieslīpēti precīzs un pareizs, ka nedaudz pazūd pats autors. Tik tālu par vājajām vietām grāmatā.
Stiprās vietas ir pats piedzīvojums, nav nekāds joks doties uz papirusa plosta pāri Atlantijas okeānam. Visi ceļotāji zina, ka ar laiku plosts nogrims un ar to rēķinās. Patīkami, ka Tūrs pierādīja, ka okeāna šķērsošana pat ar akmens laikmeta tehnoloģijām praktiski ir iespējama ar eksperimentu, nevis ar spriedelējumiem. Es gan pats sliecos uz ideju, ka lai arī, iespējams, ēģiptieši ceļoja uz Ameriku, to ietekme uz kultūras attīstību bija minimāla. Vietām autors publicē savas dienasgrāmatas fragmentus, un tie ir superīgi, te vairs nav spriedelējumi un apceres, bet tā brīža emocijas. Žēl, ka viņš izšķīrās par labu teksta pulēšanai tā vietā, lai ieblieztu visu savu dienasgrāmatu.
Nenoliedzams bonuss ir autora kā ārsta un cilvēku psiholoģijas pētnieka novērojumi. Par to, kā izvirzās līderi formālie un neformālie, kā izveidojas dažādas grupas un cik liela nozīme ir tam, lai līderis iekļautos katrā no šīm grupām. Par to, cik liela nozīme ir bijusi Tūra personībai un spējai motivēt un organizēt ceļojuma dalībnieku. Par to, kā brauciena laikā pamazām mainās dalībnieku prioritātes, kā entuziasmu aizstāj rutīna, izlien sīkie kašķīši, veidojas apātija un īgnums. Šeit cepuri nost, autora novērojumi ir trāpīgi un vietā. Tas gan reizēm rada iespaidu, ka lasām praktiskās grupu psiholoģijas rokasgrāmatu, bet ir tā vērts. Autors arī daudz nekļūdās cerot, ka viņa veiktie novērojumi reiz palīdzēs kosmosa ekspedīciju komplektēšanā.
Ir vērts lasīt kaut vai tādēļ, ka tā savā laikā bija klasika. Tās autors piedalījās ceļojumā, par kuru lielākā daļa padomju iedzīvotāju varēja tikai sapņot. Tūra piemērs sākot ar Kon-Tiki un beidzot ar Ra radīja veselu bumu okeāna šķērsošanas mēģinājumos un pierādīja, ka seno laiku cilvēki bija daudz mobilāki, nekā līdz šim domāts. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm.
Teiksim godīgi, pēc šīs grāmatas izlasīšanas es sapratu, kādēļ iepriekšējā reizē lasītais ir pagaisis no atmiņas. Lai arī anotācijā lasītajam tiek solītas interesantas lietas, tomēr autora rakstīšanas stils nav no tiem spožākajiem. Man ir pāris iebildes. Pirmā - autors cenšas iebāzt vienā grāmatā gan ceļojumu ar Ra I, gan ar Ra II. Paralēlie stāstījumi un savstarpējā salīdzināšana rada nelielu jucekli un reizēm ir grūti saprast, par ko tagad ir runa. Nelīdz pat autora izvēlētais kursīvais fonts. Otrkārt autora stāstījums ir tik pieslīpēti precīzs un pareizs, ka nedaudz pazūd pats autors. Tik tālu par vājajām vietām grāmatā.
Stiprās vietas ir pats piedzīvojums, nav nekāds joks doties uz papirusa plosta pāri Atlantijas okeānam. Visi ceļotāji zina, ka ar laiku plosts nogrims un ar to rēķinās. Patīkami, ka Tūrs pierādīja, ka okeāna šķērsošana pat ar akmens laikmeta tehnoloģijām praktiski ir iespējama ar eksperimentu, nevis ar spriedelējumiem. Es gan pats sliecos uz ideju, ka lai arī, iespējams, ēģiptieši ceļoja uz Ameriku, to ietekme uz kultūras attīstību bija minimāla. Vietām autors publicē savas dienasgrāmatas fragmentus, un tie ir superīgi, te vairs nav spriedelējumi un apceres, bet tā brīža emocijas. Žēl, ka viņš izšķīrās par labu teksta pulēšanai tā vietā, lai ieblieztu visu savu dienasgrāmatu.
Nenoliedzams bonuss ir autora kā ārsta un cilvēku psiholoģijas pētnieka novērojumi. Par to, kā izvirzās līderi formālie un neformālie, kā izveidojas dažādas grupas un cik liela nozīme ir tam, lai līderis iekļautos katrā no šīm grupām. Par to, cik liela nozīme ir bijusi Tūra personībai un spējai motivēt un organizēt ceļojuma dalībnieku. Par to, kā brauciena laikā pamazām mainās dalībnieku prioritātes, kā entuziasmu aizstāj rutīna, izlien sīkie kašķīši, veidojas apātija un īgnums. Šeit cepuri nost, autora novērojumi ir trāpīgi un vietā. Tas gan reizēm rada iespaidu, ka lasām praktiskās grupu psiholoģijas rokasgrāmatu, bet ir tā vērts. Autors arī daudz nekļūdās cerot, ka viņa veiktie novērojumi reiz palīdzēs kosmosa ekspedīciju komplektēšanā.
Ir vērts lasīt kaut vai tādēļ, ka tā savā laikā bija klasika. Tās autors piedalījās ceļojumā, par kuru lielākā daļa padomju iedzīvotāju varēja tikai sapņot. Tūra piemērs sākot ar Kon-Tiki un beidzot ar Ra radīja veselu bumu okeāna šķērsošanas mēģinājumos un pierādīja, ka seno laiku cilvēki bija daudz mobilāki, nekā līdz šim domāts. Grāmatai lieku 8 no 10 ballēm.
December 21, 2017
Юрий рассказывает о походе на Ра2 через атлантику с вставками флешбеков как это было в походе на Ра.
В целом интересно, но немного скучновато, книга Тура интереснее
http://zeka.su/2017/12/21/4628/
В целом интересно, но немного скучновато, книга Тура интереснее
http://zeka.su/2017/12/21/4628/
Read
August 20, 2018Transatlantská migrace. Stavby ve tvaru pyramid, použití kola, podobné hračky atd. v Africe i ve Střední/Jižní Americe a to ještě před objevnými plavbami Kryštofa Kolumba. Mohli dávní Afričané připlout do Ameriky, i když měli pouze plavidla vyrobená z papyru? Norský (nejen) dobrodruh a antropolog Thor Heyerdahl (autor např. známější knihy
Ve znamení Kon-Tiki
) se rozhodl, že tuto myšlenku nejlépe ověří tím, že sestaví posádků z několika (převážně) vědců různé národnosti a zkusí s nimi přeplout Atlantik na papyrusovém voru/člunu/nevímjaktonazvat. Nakonec podnikli výpravy dokonce dvě - v roce 1969 na voru RA a v roce 1970 na RA II.
Kniha popisuje plavbu na RA II z pohledu sovětského lékaře Jurije Senkeviče.
Nebylo to úplně nejčtivější, ale neobvyklost výpravy to dost vyvažovala. Ocenila bych víc fotek nebo aspoň nákresů samotného voru (obzvlášť proto, že papyrus během plavby nabobtnává vodou, takže koncem výpravy už byla většina paluby klidně metr pod vodou, což by jistě bylo zajímavý vidět). Ale třeba se někdy podívám do Osla, kde je v Muzeu Kon-Tiki vystavený i RA II.
Kniha popisuje plavbu na RA II z pohledu sovětského lékaře Jurije Senkeviče.
Nebylo to úplně nejčtivější, ale neobvyklost výpravy to dost vyvažovala. Ocenila bych víc fotek nebo aspoň nákresů samotného voru (obzvlášť proto, že papyrus během plavby nabobtnává vodou, takže koncem výpravy už byla většina paluby klidně metr pod vodou, což by jistě bylo zajímavý vidět). Ale třeba se někdy podívám do Osla, kde je v Muzeu Kon-Tiki vystavený i RA II.
Displaying 1 - 4 of 4 reviews