Brodvejā iedvesmojoši runā, ka šim stāstam piemīt pasakaina noslēpumainība, Volstrītā rēķina, ka šī atnākšana jau nosaka tirgus svārstības, nemaz nerunājot par brokeru asinsspiedienu, kas atkal lēkā, gaidot Ņujorkas "Knicks" vakara spēli... Ciniski un augstprātīgi izsvilpts uz jaunpienācēju skatuves, viņš pēc dažiem mēnešiem piespiež fanātisko un izlutināto pūli sevi nēsāt uz rokām, liekot apskatniekiem atzīt - ja kaut kas labs šajā basketbola pilsētā vienas sezonas laikā noticis, tad tā ir baltā vienradža iedotā cerība.
Kas ir baltais vienradzis? Mitoloģijā nav cēlāka, izsmalcinātāka, vīrišķīgāka un nevainīgāka dzīvnieka par šo! Ķeltiem tas bija arī spēka un prieka simbols, tāpēc dažās valstīs to joprojām attēlots ģerbonī. Balts zirgs ar spicu ragu pieres vietā, dažkārt ar antilopes kājām, citur - ar lauvas asti. Pasakās un leģendās vienradzis parasti attēlots tik pārliecinoši un spilgti, ka cilvēks joprojām tic, ka šāda dzīva radība kādreiz ir pastāvējusi. Pētnieki apgalvo, ka Bībelē šis tēl esot nonācis nejauši, lai gan miesas nomocītie mūki, kam pieraksta vienradža iedzīvināšanu teiksmās, paliek pie sava - nekā nejauša šajā pasaulē nav...
Grāmata ir ļoti sirsnīga un tajā pastāstīts par Porziņģu kopējām pūlēm, lai vispār kaut kas tāds ar Kristapu (un ne tikai ar Kristapu, bet ar visiem brāļiem) notiktu. Lasīju ar patiesu interesi, bet mani nedaudz sarūgtināja grāmatas beigas. Ir sajūta, ka Jānis grib attaisnoties par to, kā Kristaps pelna naudu un kāpēc viņš to naudu tērē dāžādām lietām. Saprotu, ka viņi ir nomocīti ar šiem jautājumiem no vidējo latviešu puses: sak - kāpēc trenerim iedevi, bet savam tuvam radagabalam neiedevi. Es uzskatu, ka šādai lietai nevajadzētu būt. Jābeidz skaitīt citu nauda, sevišķi, ja to pelna, nevis sazog. Un jāpriecājas, ka Porziņģu ģimene sniedz kaut ko arī Latvijai, nevis jānopeļ par to, ka ir kaut ko dzīvē sasniedzis.
Sākumā likās jocīgi, ka tik ātri jau iznākusi grāmata par Porziņģi, jo grāmatas rakstīšanas laikā nepilns gads ir pagājis, kopš Porziņģis ir debitējis NBA. Kāpēc šāda grāmata netika uzrakstīta par Biedriņu pirmajā gadā? Iespējams, tāpēc, ka Porziņģa stāsts ir jāuzzina pēc iespējas ātrāk, jo tas patiešām ir lasīšanas vērts. Varētu likties, ka grāmata ir tikai par pašu Kristapu un viņa ceļu uz NBA. Jā un nē. Grāmatas pirmā puse tomēr ir par ģimeni. Stāsts par stipru ģimeni, kas izaudzinājusi lielisku basketbolistu. Lasīju ar prieku, jo stāsts ļāva ieskatīties mazliet NBA aizkulisēs un procesos, saprast, ka nokļūšana NBA ir smaga darba un arī veiksmes rezultāts. Vienīgais, kas mazliet traucēja - bija sajūta, ka brālis nemitīgi cenšas aizstāvēt Kristapu, attaisnot viņa uzvedību kādos konkrētos brīžos un vairākkārtīgi pamanījās uzsvērt to, ka Kristaps visu sasniedzis pats. Bet paldies autoram, kurš stāstu par Kristapu ir ietvēris tik vieglā un aizraujošā valodā, un paldies Kristapa brālim, ka dalījās šajā stāstā.
Neesmu grāmatu tārps un kritiķis, bet 5 zvaigznes, jo forši, ka tāda grāmata vispār ir. Pietiekami daudz jaunu aizkulišu lietu, lai gan par sportu interesējos arī krietni citos avotos. Un patīkami iepazīt labāk mūsu, visticamāk, slavenāko sportistu. Iespējams, šo slavu nevienam nepārspēt. Ja jāpasaka arī kāds sliktāks vārds - daudzas situācijas vienmēr pagrieztas tā, ka autors vai viņa brālis ir pareizi/labi rīkojušies un citi nē, visam ir atrasts savs attaisnojums. Skaidrs, ka normāls brālis otru nenopels, bet nepamet objektivitātes trūkuma sajūta. Bet tāpat. Cepuri nost ģimenei un Kristapam, patriotismu un lepnumu veicinošs darbs.
Pilnīgi pretēji dažām jau lasītās grāmatām par sportistiem, kas kļuvuši slaveni. Kristapam nav zvaigžņu slimības, nauda nav sagrozījusi puisim galvu. Tikai ģimenes atbalsts, darbs un vēlreiz darbs, disciplīna un spēcīga nervu sistēma, ir novedusi Kristapu līdz savam sapnim.
Slavinoša PR grāmata, bez normāla satura. Publiski zināma informācija kā statistika par spēlēm utt. Vienīgā interesantā sadaļa bija, kur Kristaps pats par savām izjūtām pastāstīja. Viss pārējais - brāļa Jāņa sevis slavināšana un cik nozīmīgs viņš ir visā šajā.
Vienkāršā valodā par brāli - no viņa pirmajiem soļiem grozbumbas laukumos līdz pat nesenajiem notikumiem, kas ļauj gar aizkaru ielūkoties NBA virtuves, kur nekas nenotiek tāpat vien, kastroļos. Nepamet sajūta, ka pēc pāris gadiem sekos turpinājums, jo brālis turpina un viņam noteikti būs ko teikt.
Godīgi sakot bija maza vilšanās tajā, ka salīdzinoši ir tik daudz fakti/statistikas dati, labprātāk to vietā lasītu vairāk par paša Kristapa pieredzi, bet citiem noteikti tie bija neatņemama grāmatas sastāvdaļa. Bet kopsummā grāmata parādīja Kristapa ceļu, kas noteikti var iedvesmot jaunos censoņus