Děti lovce diamantů

by Luīze Pastore, Evija Pintān (Illustrator)

Dobrodružná výprava do jihoamerické džungle svede dohromady trojici, která by se jinak nesešla: novinářku Čmuchonosku a dvě děti, Křídu a Brášku. Proplují spolu (a s partou indiánských dětí) dravými peřejemi, utkají se s obřím hadem a zjistí, co je vzácnější než zlato a diamanty. A taky objeví jedno velké tajemství a zjistí, že všechno, co je krásné, je i nebezpečné.
Napínavý příběh o přátelství a o zlaté horečce, kterou se občas nakazí každý z nás, je určen pro děti od devíti let.

Genres: Childrens, Adventure

176 pages, Paperback

Published May 14, 2025

About the author

Luīze Pastore is a Latvian writer of children's literature. She is the author of over 15 prose books for children.

Awards and Recognitions:

2022, Laimes bērni - International Baltic Sea Region Jānis Baltvilks Award in Children's Literature

2022, Laimes bērni - 2022 BolognaRagazzi Award "New Horizons"

2018, Dog Town - #BEST NEW KIDS BOOKS 2018 Guardian pick

2018, London Book Fair, official author, Latvian delegation

2017, Pastariņš prize for the Art Detectives series

2016, "The Invisible Man" (from The Art Detectives series) selected for "The White Raven" 2016 list

2016, Annual Latvian Literature Award as the Best Children's Book for the Art Detectives series

2016, Latvian Children's Jury Chocolate Award for the Art Detectives series

2015, International Baltic Sea Region Jānis Baltvilks Award in Children's Literature for the Art Detectives series

2013, Latvian Literature Award as the Best Children's Book for Maskačkas stāsts (Dog Town)

Reviews

[Kristīne · Rating 5 out of 5]

Luīzei Pastorei kā alķīmiķei izdevies no vārdiem vien destilēt īstu zelta gabalu. Vai varam šo kronēt kā latviešu "Mazo Princi"?

Aizraujošs, emocionāls, pārdomāts un skaisti uzrakstīts ceļojums džungļu dzīlēs un cilvēka tumšākajos dvēseles nostūros.
Ar bērna muti runā patiesība, ar bērna acīm var redzēt brīnumu. Ar Krītiņu un Brālīti varam paskatīties uz mūsu pasauli caur tīru, skaidru stikliņu, kas varētu būt dimants, varētu arī nebūt, bet kāda starpība, svarīgākās lietas šai pasaulē ir pavisam citas.

Laimes laimes likumus vajadzētu drukāt uz plakātiem un karināt visās skolās!

[Anete · Rating 5 out of 5]

Aizraujošs ceļojums kopā ar Krītiņu, Brālīti un Līsu Stokholmu Venecuēlas džungļos, meklējot Laimi. Burvīgas ilustrācijas, kas lieliski papildināja stāstu. Un Laimes likumi noteikti nav sliktas dzīves gudrības arī ārpus džungļiem.

[Laura Grevina · Rating 5 out of 5]

Izlasīt šo grāmatu motivēja gana intriģējošie stāsti par tās tapšanu un saturu, ko dzirdēju podkāstā “Piedzīvot” ar grāmatas autori Luīzi Pastori.

Pirms sagaidu, kad to izlasīts kāds no maniem bērniem patstāvīgi, ķēros klāt lasīšanai pati, jo pēc noklausītā podkāsta radās pārliecība, ka autore, ilustratore, un visa izdevniecības “Liels un mazs” komanda radījuši vizuāli pievilcīgu, saturā kvalitatīvu, un sevī ļoti ievelkošu grāmatu. Un tā arī ir - ekspektācijas atbilda realitātei.

Kamēr lasīju “Laimes bērnus”, grāmata saņēma balvu “Jaunie apvāršņi” Starptautiskajā Boloņas grāmatu tirgū, kas apliecina, ka tā ir arī starptautiski atzīta, novatoriska grāmata bērniem. Liels lepnums par mūsējiem!

Tā kā grāmata adresēta vidēja skolas vecuma bērniem, un nevaru izteikties viņu vārdā, es, kā pieaugušais, priecājos par šo grāmatu, un lasot to publiski, man nebūt nebija sajūta, ka īpaši jāuzsver, ka šobrīd lasu “bērnu grāmatu”, nevis pieaugušajiem adresētu literatūru. Tieši tās, manuprāt, ir labas grāmatas bērniem - ar saistošu, piedzīvojumiem bagātu stāstu saturiski, bez mēģinājumiem ‘iztaisīt’ to pārlieku vieglu un bērnišķīgu.

Kad šo atsauksmi rakstu, esmu grāmatu sākusi lasīt vēlreiz kopā ar saviem bērniem (vienam tuvojas 6., otram 9. dzimšanas diena), un jāsaka, ka piedzīvojumu stāsts viņus ievelk. Ir daudz izbrīnas pilnu jautājumu par dārgumu meklēšanu džungļos, par stāsta patiesumu, bailēm, drosmi, Laimi un laimi. Un man tik ļoti patīk, ka, meklējot atbildes uz tiem, nākas ‘rakties’ dziļāk gan savās bērnības pieredzēs attiecībās ar pieaugušajiem, gan paša piedzīvojumu meklētāja Aleksandra Laimes biogrāfijā.

Par dizainu un ilustrācijām nemācēšu izteikties gana glauniem vārdiem, bet šo plauktā un rokās turēsim, jo šī ir arī tiešām glīta grāmata. Ļoti uzrunāja fakts, ka grāmatas varoņi tajā nav attēloti, un ir atstāta liela vaļa lasītāja iztēlei.

[Arta Brice · Rating 5 out of 5]

Kā dārznieks, kas uzticas zemē iedēstītai sēkliņai, gaida, kad acu priekšā no zemes garozas izsprauksies ārā pirmie paradīzes dārza asni, es sēdēju klusumā un starp vārdu sēklām un ilustrāciju pieturzīmēm redzēju sabiezējam īstu džungļu pasauli – tā vijās kā liānas ap augumu, apņēma savā skaudrajā mīlestībā un pielēja dvēseli pilnu bezbailības (beidzot varu piezvanīt uz ārsta praksi un pieteikt vizīti) – lasiet šo grāmatu priekšā bērniem, dodiet to lasīt viņiem un lasiet tikai paši priekš sevis – pieredziet to laimi kļūt par «Laimes bērniem»!
/ https://postscriptum.lv/

[Austra · Rating 5 out of 5]

Lielisks piedzīvojums! Sākumā jautu stāstā tādu kā “Zudušās pasaules” garšu un nolēmu ļauties arī pilnīgi neticamajam - lai nāk kaut pterodaktili! Un tā bija pieeja, kas ļāva visus trakumus izbaudīt no sirds.

Luīze Pastore kārtējo reizi parāda, cik talantīga stāstniece viņa ir - te ir gan nopietni, gan dulli piedzīvojumi, kas pierakstīti (paldies dieviņam!) lieliskā un bagātīgā valodā. Un, protams, Evijas Pintānes ilustrācijas ir vienkārši perfektas!


“Ne jau vienkārši nozagusi zeltu un dimantus - bija sajūta, ka paņemts ir kaut kas daudz lielāks. Viņa jutās tik tukša kā papagaiļu olas čaumaliņa, no kuras plēsīgs putns izzadzis cālīti.”

“Līses zelta likums: lai cik varens piedzīvojumu meklētājs tu būtu, tev tik un tā beigās ir nepieciešams apskāviens.”

[māris šteinbergs · Rating 5 out of 5]

šī grāmata ir traģēdija
traģēdija, ka latviešu literatūrai bija tik ilgi jāgaida kas šāds

[Eva Pormeistere IG lapaspusempapedam · Rating 5 out of 5]

Stāsta pamatā ir 1911. gadā Rīgā dzimušā latviešu ceļotāja,pētnieka Aleksandra Laimes raibie dzīvesstāsta motīvi,kas sevī ietver ne tikai lepnuma pilnus notikumus,piemēram,viņš ir bijis pirmais cilvēks,kurš kājām sasniedzis Anhela ūdenskritumu Venecuēlā,bet viņš ir arī nodarbojies ar zelta un dimanta ieguvi un tas sanācis ir ļoti veiksmīgi, tādēļ arī ticis dēvēts par "dimanta karali".

Grāmatas autorei lieliski izdevies šo personību un viņa leģendām un misticisma pārbagātos stāstus iepīt aizraujošos piedzīvojumos,kas kā pati autore dēvē-šī grāmata ir pēc patiesiem notikumiem izdomāts stāts.Manuprāt - šis ir īsts meistardarbs,kurā piedzīvojumu gars mūs atved uz džungļiem pie Aleksandra Laimes,kurš ir uzaicinājis daudzus žurnālistus no visas pasaules,lai atklātu ko nevienam vēl neredzētu.Bet maldoties savās pārdomās,viņš pirms svarīgā atklājuma dodas ekspedīcijā viens pats un pazūd.Viņa audžu meita Krītiņš,žurnāliste Līse un Brālītis dodās pa pēdām, lai Aleksandru atrastu, ceļā satiekot gan indiāņus,neredzētus džungļu iemītniekus, teikām apvīto Velna kalnu un vēl un vēl.Bet,lai cik daudz es šobrīd vēlētos Tev atklāt stāstu,es klusēšu,jo šis piedzīvojums Tev jāizbauda pašam-lec iekšā lapaspusēs un atver savu sirdi piedzīvojumiem! Nebūsi vīlies!

Šī grāmata ir ieguvusi vairākas balvas kā piemēram Boloņas Starptautisko grāmatu tirgus balvu "Jaunie apvāršņi 2022",un visnotaļ pelnīti.Man ļoti patika grāmatas valoda un meistarīgi satamborētais stāsta sižets,kas man lika justies kā daļai no stāsta, jo lasot un zinot, ka iedvesmas avots ir reāla personība,es pati varēju pieņemt kura no epizodēm ir reāli piedzīvota dzīvē un kura veiksmīgi veidota fikcija, nekad neuzzinot kā bija patiesībā,kas manī intrigu un pārdomas saglabāja arī pēc grāmatas izlasīšanas. Grāmata ir nenoslīpēts dimants, kas sāk palēnām iemirdzēties,lasot lapaspusi pēc lapaspuses, un beigās krāšņi mirdzēt savu aizraujošo piedzīvojumu un gandrīz katrā lapaspusē paslēpto dzīves vērtību un domu graudu dēļ.

Grāmata gan lieliem, gan maziem.Liels,sirsnīgs bravo autorei @luize.pastore un fantastiskajām @evija.pintane ilustrācijām!

[Anna Marija Reidzāne · Rating 5 out of 5]

grāmatas bērniem = grāmatas pieaugušajiem

[Helga · Rating 5 out of 5]

Negaidīti labi. Aizraujoši piedzīvojumi, ceļojumi laikā un pāri visam tāds miers no šīs grāmatas. Domāta bērniem no 10+ (kam patīk lasīt) un arī pieaugušajiem. Man patika arī ilustrācijas, kaut gan gribējās, lai būtu krāsainas.

[Inita · Rating 4 out of 5]

Bērns izlasīja un noteica, ka man jāizlasa. Piedzīvojumi bija īsti un jaukas atziņas dzīvei - desmit Laimes likumi. Man visvairāk patika - dažreiz vajag aizmirst visus likumus, visu, ko tu zini, un vienkārši piedzīvot. Jā, ne visus noslēpumus vajag atklat pasaulei, reizēm pietiek, ja tu to piedzīvo un zini, ka brīnumi eksistē.

[Linda · Rating 4 out of 5]

Esmu mākslas detektīvu fans, līdz ar to ļoti cerēju uz lieliem literāriem priekiem arī šajā grāmatā. Un dabūju!

Brīnišķīgs stāsts par Aleksandra Laimes noslēpumu, par kura eksistenci līdz šim nezināju (ne noslēpuma, ne Laimes kunga). Grāmatu gan gribējās reizes biezāku. Šoreiz ne gluži tādā oi-cik-labi-žēl-ka-tik-ātri-beidzās nozīmē, bet drīzāk sajūta, ka tika palaists garām milzīgs Laimes potenciāls. Bet visādi citādi grāmata piedāvā visu, ko piedzīvojumu romānā parasti var atrast - noslēpumu, bīstamus atgadījumus, nedaudz veiksmes, daudz drosmes, pārdzīvojumu un vilšanos un burvīgus varoņus.

Šis avots neizsmelts, ceru, ka Luīze Pastore vai kāds cits turpinās laistīt idejas, līdz taps vēl kāds darbs. Trīs reizes biezāks man par prieku.


Bildē Laimes ģimene, arī abi mazie grāmatas varoņi, iespējams, nedaudz paaugušies.

[Signe · Rating 4 out of 5]

"Reizēm, lai kaut kur nokļūtu, ir jāapstājas."
Āmen!

"Laimes bērni" mani sajūsmināja līdzīgi kā savulaik "Doktora Dūlitla peldošā sala".
Lieliska, niansēta, sirsnīga piedzīvojumu grāmata.

4,5

[Eva Draviņa · Rating 4 out of 5]

Domas ir kā sapņi. Katru rītu tu pamosties no sapņu pasaules. Tieši tāpat ir jāiemācas pamosties no domām - vajag izlīst ārā no domu mākoņainās miglas, lai iegūtu skaidrību. Citādi nav iespējams būt saskaņā ar dabu.

Cilvēki, kuri lasa grāmatas, nekad nevar būt vientuļi.

Ne visi, kas izskatās citādi, ir bīstami. Bīstamāka ir mūsu baidīšanās no citādā.

[Iveta Ozola - Cirule · Rating 5 out of 5]

“Laimes bērnus” vēru vaļā piesardzīgi, jo man bija grūti prognozēt, ko varu sagaidīt. Autore ir iedvesmojusies no leģendārā Aleksandra Laimes piedzīvojumiem Venēcijas džungļos. Ko es zināju pirms šīs grāmatas? Biju dzirdējusi par latvieti, kas pirmais sasniedzis pasaulē augstāko ūdenskritumu, un tas arī viss. Taču “Laimes bērni” nav gluži par šo notikumu. Lai gan stāsts ir veidots, balstoties uz nostāstiem par Dimantu karali, tā ir brīnišķīgi nostrādāta pasaka ar Krītiņu un viņas piedzīvojumiem centrā. Luīze Pastore un Evija Pintāne ir paveikušas neticamu darbu un grāmata ir izdevusies aizraujoša!
* …ne visi, kas izskatās citādi, ir bīstami. Bīstamāka ir mūsu baidīšanās no citādākā.
* …pasaulē notiek vēl trakākas lietas nekā grāmatās. Ja es par tām sākšu rakstīt, neviens neticēs…

[Laura · Rating 5 out of 5]

Sajūsmā spiedzu, cik laba grāmata! Gan piedzīvojums, gan valoda, gan ievilina un ieinteresē par grāmatas varoni, gribas meklēt un uzzināt vairāk. Grāmata ļoti glīta arīdzan, paldies māksliniecei!
Lasīju priekšā saviem bērniem, bet šī grāmata labi garšo arī pieaugušam cilvēkam. Paldies Luīzei Pastorei, gaidīsim vēl! Lai daudz iedvesmas!

[Madara · Rating 4 out of 5]

Ne velti ir teiciens - trakajiem pieder pasaule. Autore ir uzbūrusi brīnišķīgu stāstu, kurš liek aizdomāties par dzīves mērķiem, par būšanu kopā ar mīļajiem un par katra individuālajām vēlmēm un vajadzībām. Piedzīvojumu grāmata ar 10 zelta likumiem :) būs saistoša ikvienam, kuram patīk laba lasāmviela.

“Cilvēki, kuri lasa grāmatas, nekad nevar būt vientuļi”.

[Liene · Rating 3 out of 5]

Kaut gan grāmata nemaz nebija manā gaumē un mani pat mazliet garlaikoja, tad tomēr man gribas teikt paldies par ideju, izpildījumu un tām sīkajām pamācībām un atgādinājumiem, kas bieži vien ir sastopamas grāmatās un liek mums atcerēties, ka nemaz nav slikti būt mazliet labākam. Vienmēr ir apbrīnojami kā autors spēj savīt īstenību ar savu fantāziju un no tā izveidot stāstu.

[Dana La · Rating 4 out of 5]

Aizraujoši! Prieks, ka autore iedrošinājās sūtīt latviešus piedzīvojumā. Skaists stāsts - nepalaidiet garām.

[Laine · Rating 3 out of 5]

man kārtējo reizi nesakrīt

[Kristīne Jaunzeme · Rating 4 out of 5]

Cilvēks, kurš lasa grāmats, nekad nav vientuļš! Laimes zelta likumi noder ne tikai piedzīvojuma meklētājiem džungļos, bet arī mums “ pa dzīvi skrienošiem”, kā, piemēram, likums nr. 7 “ Reizēm, lai kaut kur nokļūtu, ir jāapstājas. Ieelpo. Izelpo. Nesteidzies.”

[Linda Andžāne · Rating 4 out of 5]

Viss sākas kā aizraujoša un piedzīvojumiem bagāta dēka, taču beidzas kā smags, bet nepieciešams ģimenes lēmums. Jo "ir patiešām svarīgi būt saskaņā ar sevi". Drosmīgs tēmas risinājums, bērnu grāmatām netipisks nobeigums...
Īpaša šīs grāmatas vērtība ir ārkārtīgi bagātā un tēlainā valoda.

[katrīna · Rating 3 out of 5]

Man ļoti, ļoti patīk viss grāmatas pamats, ka to ir iedvesmojuši leģendārā latvieša ceļotāja un pētnieka Aleksandra Laimes biogrāfiskie fakti un nostāsti par viņa dzīvi Venecuēlas džungļos un brīnumainajiem atklājumiem. Man īsti nepatīk tie žurnālisti, viņi ir ļoti uz sevi vērsti un viņiem interesē tikai savs labums. Bet Laimes ģimene ir ļoti gudra, jauka un noslēpumaina, it īpaši Aleksandrs. Ir tik jauka sajūta saprast grāmatas vāka nozīmi un grāmatas nosaukuma iemeslu! Es tagad izlasot grāmatu, jūtos, ka esmu bijusi ceļojumā. Šī grāmata ir atziņu pilna, bet es tās visas nevaru pierakstīt, tāpēc uzrakstīšu manu mīļāko no 10 Laimes zelta likumiem: Vienmēr uzticies savai nojautai.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Uhh, tekstā lasot par džungļu mitrumu, var pat sajust to! Un tās orhidejas, kas augot visapkārt un no galda pat jākasot nost…! 🥰 Darba galvenā tēma un morāle ir par mantkārību un tās ietekmi uz ekosistēmu un cilvēku dzīvi. Izcils darbs! 💚

[Ieva Artmane · Rating 5 out of 5]

Lieliska grāmata! Vienā elpas vilcienā izlasīta, malā nevarēju nolikt. Pirmo reizi biju tik dinamiskā un aizraujošā piedzīvojumā džungļos. Pēc izlasīšanas atgriezos "izlasīt" zīmējumus, jo tie nav parastas ilustrācijas. Paldies abām autorēm!

[Ilze · Rating 5 out of 5]

Negaidīti laba. Tikko pabeidzu lasīt Zeme mostas un te daudz kas sasaucās. Piedzīvojumi, ceļošana laikā, brīnumi, vibrācijas. Arī pieaugušajiem ļoti interesanta.

[Kristīne · Rating 5 out of 5]

"Un atceries - lai cik varens piedzīvojumu meklētājs tu būtu, tev tik un tā beigās ir nepieciešams apskāviens."

[Baba od polskiego]

„Dzieci króla diamentów. Zmyślona historia oparta na faktach” Luīze Pastore w przekładzie Agnieszki Smarzewskiej (Wydawnictwo Widnokrąg) to opowieść o poszukiwaniu wartości, znaczeniu intuicji i sile przyjaźni. Powieść przenosi czytelnika w serce tajemniczej i niebezpiecznej dżungli Ameryki Południowej. Jej główną bohaterką jest Lisa, dziennikarka, która po sześćdziesięciu latach wspomina niezwykłe przeżycia z czasów, gdy pracowała w szwedzkiej gazecie „ÅÄÖ”. Wszystko zaczęło się od sensacyjnej wiadomości o odkryciach Aleksandrsa Laimego, badacza znanego z eksploracji najwyższego wodospadu świata i płaskowyżu Auyantepui, zwanego Domem Diabła (Laime jest postacią historyczną, urodził się w 1911 roku w Rydze, był podróżnikiem, przepłynął kajakiem całą Polskę, ale zapisał się w historii jako odkrywca pierwszej pieszej trasy nad najwyższy wodospad na świecie – Salto Angel). Laime zaprosił dziennikarzy, aby podzielić się swoim niezwykłym odkryciem.

Podróż do serca dżungli to dla Lisy i jej towarzyszy próba charakteru, a spotkanie z rodziną Laimego, w tym jego dziećmi – Kredą i Braciszkiem – oraz żoną Vilmą, pokazuje, że każdy ma niepowtarzalne spojrzenie na życie w dżungli. Kreda, na początku marząca o opuszczeniu dzikich terenów i zamieszkaniu w mieście, odkrywa, że jej serce bije w rytm wenezuelskiej dżungli. Vilma kieruje się przede wszystkim dobrem dzieci – chce zapewnić im bezpieczne i stabilne życie. Braciszek, choć mały, wychowywał się wyłącznie w dżungli i nadal nie potrafi mówić. Laime to hipis-pustelnik, zafascynowany dziką naturą i tajemnicami, które ona kryje. Na dodatek ma coś, czego można mu pozazdrościć – drugą chatkę pełniącą funkcję biblioteki. Do jego domu przybywają dziennikarze, jednak nie są ciekawi jego odkryć, tylko złota i diamentów. W tym momencie opowieść zaczyna przypominać „Kandyda” Woltera i wyprawę tytułowego bohatera do Eldorado. Złoto działa jak Jedyny Pierścień w sadze Tolkiena – dorośli obsesyjnie chcą je zdobyć, łamiąc zasady i ignorując własne bezpieczeństwo. Laime w końcu się irytuje i w środku nocy zostawia ich samych, aby wspiąć się na Górę Diabła.

Lisa i Kreda wyruszają za nim i podczas tej wyprawy napotykają różne niebezpieczeństwa – od gigantycznych anakond po złowrogich rabusiów. Te przygody ukazują brutalną, a jednocześnie fascynującą naturę dżungli, gdzie każde piękno kryje w sobie niebezpieczeństwo.
Z kolei Lisa, początkowo cyniczna i materialistyczna, dzięki tej przygodzie przechodzi znaczącą przemianę i odkrywa, że prawdziwe bogactwo nie tkwi w złocie i diamentach, ale w relacjach międzyludzkich i przyjaźni. Jej wewnętrzna podróż jest równie ważna, jak ta fizyczna, w czym realizuje się topos homo viator.

Walory edukacyjne tej książki to na pewno aforyzmy ukazane jako zasady przetrwania w dżungli, które Laime przekazuje swoim towarzyszom. Te zasady, jak „wszystko, co piękne, jest niebezpieczne” czy „największym wrogiem poszukiwacza przygód nie jest dziki zwierz, lecz napotkany znienacka człowiek”, są nie tylko praktycznymi wskazówkami, lecz także metaforami życia w dżungli świata. Pomagają bohaterom przetrwać w ekstremalnych warunkach i zrozumieć, co nadaje życiu sens. Najmądrzejsza i wzbudzająca wiele rozczulenia jest jednak zasada wygłoszona nie przez mędrca, a przez Kredę: „nawet najodważniejszy poszukiwacz przygód czasami potrzebuje po prostu się przytulić”.

„Dzieci króla diamentów” to książka o przygodzie pełnej napięcia, co podkreślają ilustracje i wydanie w twardej, tłoczonej i złoconej oprawie, która ukazuje Górę Diabła. Chociaż w powieści nie brakuje niespodziewanych zwrotów akcji, niesie ona ze sobą przesłanie o ludzkiej naturze i pokorze wobec przyrody. Można nawet zażartować, że to łotewska powiastka filozoficzna spod znaku „Małego Księcia”.

Powieść na pewno spodoba się młodym czytelnikom (10+), lubiącym filmy i książki przygodowe. Dla młodzieży dydaktyzm może być wyrażony zbyt bezpośrednio, choć i tak polecam odczytywanie tej książki w kontekście barokowych figur egzystencji czy oświeceniowych powiastek filozoficznych.

#współpraca #Widnokrąg #Luizepastore #dziecikróladziamentów #aleksandrslaime

[Marta · Rating 4 out of 5]

Kopsummā par šo grāmatu varētu teikt - jauka :)
Zvaigznīti noņēmu, jo tā šķita mazāka vecuma bērniem paredzēta - nav universāli lasāma visiem. Beigas šķita kaut kā pārāk ātri norautas un neticamas, tomēr ilustrācijas, lai gan dažbrīd haotiskas, deva savu pievienoto vērtību! Patika, kā attēloti džungļu dzīves zelta likumiņi un arī tas, cik ļoti Aleksandrs Laime bija pieķēries dzīvei Amazones lietusmežos - viņam pat prātā neienāca doma, ka kopā ar ģimeni varētu dzīvot arī citādi, un tas būtu tikai normāli. Noprotams, ka Laime bija vienpatis un visu savu mūžu veltīja dabai, kā rezultātā pilnvērtīga ģimenes dzīve izpalika.
Pie Laimes bērni apguva to, par ko citiem skolās nestāsta. Svarīgas zināšanas par cilvēku, dabu un cilvēka dabu. (23.lpp)

Zelta likums numur DIVI: visi, kas dikti pārņemti ar domām par to, lai tikai ieietu ar kaut ko pasaules vēsturē, drīz vien ir pagalam. (36.lpp)

Cilvēki, kuri lasa grāmatas, nekad nevar būt vientuļu. (42.lpp)

Kalpi te džungļos esam mēs visi - es, jūs. Mēs kalpojam džungļiem, cilvēks pakļaujas džungļu likumiem, ne otrādi. Indiāņi man iemācīja sajust apkārtni un saskaņoties ar džungļu dabisko vidi - citādi džunģļi jau sen būtu mani aprijuši. (48.lpp)

Visiem no manis kaut ko vajag, tikai ne jau to, kas patiešām ir vērtīgs. Ne zināšanas, ne atklājumus, vienīgi zeltu un dimantus! (55.lpp)

"Laime saka, ka izsmiekls liecina par bailēm. Tas nozīmē, ka cilvēks baidās, nevis, ka viņš tic." (64.lpp)

""Bailes nav labs padomdevējs, Krītiņ," viņš vienmēr teica. "Atceries, zelta likums numur TRĪS - vienmēr uzticies savai nojautai. Savai intuīcijai, savai sestajai maņai."" (64.lpp)

Labāk ir palikt dzīvam un nabagam, nekā beigtam un nabagam. (104.lpp)

"PIEKTAIS zelta likums - piedzīvojumu meklētāja lielākais ienaidnieks nav plēsīgs zvērs, bet gan piepeši parādījies cilvēks. Zvērs ir paredzams - tas grib tevi apēst. Bet cilvēks nav paredzams!" (111.lpp)

Kad briesmas ir tuvu, ciet klusu. Neizlec. Kad esi uzveicis briesmas, ciet klusu. Nogaidi. Kad esi atradis bagātības vai brīnumus, ciet klusu. Neplāties. Citādi vienmēr būs kāds, kas atnāks un visu sabojās. SESTAIS zelta likums. (115.lpp)

Reizēm, lai kaut kur nokļūtu, ir jāapstājas. (119.lpp)

Vienmēr jāzina, kad ir īstais brīdis piedzīvojumu atstāt, lai atgrieztos mājās. (131.lpp)

Ne visi, kas ir citādi, ir bīstami. Bīstamāka ir mūsu baidīšanās no citādā. (132.lpp)

[Meldra Vītola · Rating 5 out of 5]

“Dažreiz vajag aizmirst visus likumus, aizmirst visu, ko tu zini, un vienkārši piedzīvot.”

“– Līse, tev bail?
– Pfff, nemaz, – es mānījos. Kā parasti. Savā profesijā bez mānīšanās es tālu nebūtu tikusi, jo man vienmēr bija jādzen pēdas kādam, kurš meloja, blefoja un krāpās, un, lai viņus atmaskotu, man nācās krāpties labāk.”

“– Jums te nav vientulīgi vienam pašam? Nāciet laukā, veselas desmit kuriaras ciemiņu pie jums sabraukuši, gaidām jūsu svarīgo paziņojumu, ko jaunu esat atklājis, – es vervelēju, cenšoties izturēt viņa ciešo skatienu.
Viņš mierīgi norādīja uz milzīgo grāmatpluktu:
– Cilvēki, kuri lasa grāmatas, nekad nevar būt vientuļi.”

“Reizēm, lai kaut kur nokļūtu, ir jāapstājas.”

“Bet dažas lietas jau nemaz nevar saprast, tās vienkārši jāpiedzīvo.”

[Liene · Rating 4 out of 5]

Savdabīga grāmata. Liek domāt, apstāties... Daudz fantāzijas, vietas iztēlei. Man dažkārt bija pat biedējoša sajūta. Grūti saprast kā sižeta līniju uztver bērns. Katrā ziņā saredzu, ka lasītājs nav jaunāks par gadiem 9/10.
Stāsts par izvēlēm - tām, kuras izdarām paši un tām, kuras kāds izdara mūsu vietā.
Atmiņā paliekoši, universāli pielietojami un filozofiski Laimes zelta likumi. Mani favorīti - vienmēr uzticies savai nojautai; reizēm, lai kaut kur nokļūtu, ir jāapstājas; dažreiz vajag aizmirst visus likumus, visu, ko tu zini, un vienkārši piedzīvot!
Un prieks, ka tie, kuri neko nezināja par Aleksandru Laimi, pēc grāmatas izlasīšanas būs ieinteresēti atrast papildu informāciju.