Lidojums uz Mēnesi

by Andrus Kivirähk, Andruss Kivirehks, Guntars Godiņš (Translator)

Populārā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka (Andrus Kivirähk) jaunais romāns “Lidojums uz Mēnesi” ir aizraujoša un uz pārdomām vedinoša grāmata. Groteska, ironija un humors, kā vienmēr, ir klātesoši līdzekļi rakstnieka neizsmeļamajai fantāzijai. Ju pirmās lappuses vedina atcerēties kādreiz kritiķu pausto, ka ikviens A. Kivirehka darbs pārsteidz kā sprādziens, un ir tik neparedzams kā uguņošanas raķešu kompozīcija. Pats autors teicis, ka ierosmi guvis no igauņu valodā lasītas ukraiņu tautas pasakas “Gaisa kuģis”. Romāna pamatā ir ceļš – galvenā varoņa kosmonauta vēlēšanās satikt savus septiņus līdzbiedrus un draugus – Plato, Aso Aci, Garo, Vēderu, Ausaini, Žiglo Kāju un Stipro –, ar kuriem pirms daudziem gadiem lidojis uz Mēnesi.

Genres: Book Club, Fiction

168 pages, Hardcover

First published January 1, 2022

About the author

Andrus Kivirähk is an Estonian journalist, playwright and novelist. His writing style can be called self-mocking and sarcastic with dark humour. His best known work "Rehepapp ehk November", a.k.a. "Rehepapp", has been translated to Finnish and Norwegian. "Mees, kes teadis ussisõnu", a bestseller in Estonia, so popular that a board-game was based on it, has been translated to English as "The Man Who Spoke Snakish". These books, as well as his other historical-themed works such as "Ivan Orava mälestused" and "Kalevipoeg" resonated strongly with contemporary Estonian society.

Kivirähk is also the author of the children's book "Leiutajateküla Lotte" and its sequels, and wrote the screenplay for the cartoon based on it.

Andrus Kivirähk works as a journalist, and is married with 3 children.

Reviews

[Ints · Rating 3 out of 5]

Ja tā godīgi, tad es no šī autora esmu lasījis tikai Čūskvārdus un Oskaru un lietas. man šķita ka pēc Čūskvārdiem autoram būs grūti sevi pārspļaut un tādēļ citas viņa grāmatas apzināti vairījos lasīt. Gan jau, ka būtu vairījies arī no šīs lasīšanas, bet ja tev vilcienā ir somā grāmata, tad kādēļ neatšķirt?

Reizēm der izlasīt anotācijas, tad man nebūtu jāizlasa kādas 2o grāmatas lapaspuses, lai nonāktu pie acīmredzama, grāmata ir par pasaku. Kosmonauts un visa viņa komanda ir no kaut kādas pasakas. No tādas, kur skrodera māceklis nosit septiņus ar vienu sitienu un klejojot pasaulē salasa varoņu blici un vinnē princesi. Princeses šeit nav un stāsts ir par blici pēc pasakas beigām. Un tādas lietas parasti nav diez ko pasakainas.

Kā stāsts interesants un nav arī pārāk garš, paldies Pelēkajam vilkam. Kosmonauts it tipisks cilvēks, kurš dzīvē kaut ko ir sasniedzis, bet bez darba (lidošanas uz Mēness) īsti neko citu neprot darīt. Brīvajā laikā mēģina iekļauties sabiedrībā, bet viņam tas slavas dēļ diez ko nesanāk.

Lasīju un domāju, nez ko šī grāmata man vēlas pavēstīt, vai tiešām acīmredzamo - ka satikt senus ilgi neredzētus bijušos draugus, biedrus lielākoties izvēršas diezgan garlaicīgā pasākumā? Par to kā vecus piedzīvojumus nomāc pelēkā ikdiena? Par to, ka mēģinot pastāstīt citiem ar ko tu nodarbojies reizēm nav iespējams un vieglāk ir ļauties, lai viņi paši tev to pastāsta?

Izlasīju, nenožēloju 7 no 10 ballēm, ja neesi lasījis Vīrs, kas zināja čūskvārdus, tad ieteiktu izlasīt to.

[Helena · Rating 4 out of 5]

Äärmiselt omapärane raamat. Ma arvan, et ainult Andrus, kes on omale juba nime teinud, võib sellise mõistuloo kirja panna. Mul oli peale raamatu lugemist tükk aega tunne, et äkki ma sõin enne lugemist seeni või midagi :)

Loo peategelane on kosmonaut, kes külastab oma vanu sõpru, kellega ta kunagi koos seikles. Need ei ole lihtsalt sõbrad, üks omapärasem ja traagilisem kui teine. Usutavasti kosmonaut raamatu lõppedes mõtles, et oli siis vaja neid külastama minna. Autori sõnul on "Lend Kuule" fantastiline jutustus, kus ei peeta kinni olmeloogikast. "Seal juhtub väga kummalisi asju ja on väga eriskummalisi tegelasi," kirjeldas ta - vot see kõik vastab tõele!

Suurepärase hinnangu on kirjutanud Alvar Loog- https://kultuur.postimees.ee/7639187/....

[Oskars Kaulēns · Rating 4 out of 5]

Kivirehks raksta tikpat labi, kā citkārt. mazliet veselīgas ironijas, mazliet maģiskā reālisma un skumju. par to, cik gan tāli mēs reizēm attopamies viens otram lidojumā uz Mēnesi.

[Kristīne Līcis · Rating 4 out of 5]

Katrs jauns Kivirehka darbs man ir svētki, jo katrs darbs pārbauda, vai prāts joprojām spējīgs atvērties gana plaši, nav ierūsējis, nav aizvilcies ar mietpilsonisku paštaisnumu. "Lidojums uz Mēnesi" nav izņēmums, grāmata no sirds traka, jo sižets it kā lineārs un nesamākslots - personāžs Kosmonauts pēc kārtas apciemo savus biedrus Plato, Aso Aci, Garo, Vēderu, Ausaini, Žiglo Kāju un Stipro, kuri visi kopā Gaisa kuģī lidojuši uz Mēnesi - taču piepildīts ar tik daudznozīmīgu un brīžam psihodēlisku saturu, ka par to varētu taisīt pētījumu pētījumus.

Katrs no personāžiem ir sava vārda cienīgs. Platais spēj izplesties vairāku kvadrātkilometru platībā, bet varat iztēloties, ko tas ilgtermiņā nodara iekšējiem orgāniem. Asā Acs spēj redzēt cauri sienām vairāku kilometru attālumā, bet tas nozīmē, ka viņš redz ne tikai izskatīgas dāmas, bet arī vardarbību, ciešanas un bēdas, kurām nevar palīdzēt, jo vienkārši ir pārāk tālu. Garais var izstiepties ar galvu mākoņos, bet tur viņam acis izknābā putni... Katram personāžam sava drāma, katram personāžam sava attieksme pret Kosmonautu, kas, šķiet, bijis galvenais, katram personāžam blakus ir sieviete - māte, sieva, meita, draudzene - kuras vārds sākas ar A. Alla Bella, Aurora, Abigaila, Ādi, Alise un Alika, Annika, Aili. Kosmonauta ceļvedis-vadātājs ir Lielais Pelēkais Vilks, kurš teju pie katra soļa meža takā spēj pastāstīt, kurš no viņa paziņām-dzīvniekiem šeit ticis bezjēdzīgi nogalināts ("Kāpēc mežacūkām vajadzētu mainīt vecos paradumus? Bez šaubām, cilvēki ar to nebija mierā, nekad arī nesamierinātos, jo viņiem riebjas, ka dabas likumi nav viņu ieviesti un tos nevar mainīt parlamentā"). Savukārt pats Kosmonauts ciemošanās ceļā regulāri spiests mainīt apavus, vispirms uzvelkot Platā kurpes, tad - gumijas čības, mājas čības, beigās pat peldēšanas pleznas.

Skaidrs, ka Kosmonauta ciemošanās ir ceļš. Ceļš uz sevis apzināšanos? Ceļš uz izpratni par sabiedrību? Vai katrs no 7 personāžiem ir kāds no 7 nāves grēkiem? Vai arī tie hipertrofēti ilustrē mūsdienu sabiedrības dažādās attieksmes pret vidēja līmeņa slavenību?

Iedvesma "Lidojumam un Mēnesi" esot nākusi no ukraiņu tautas pasakas, bet koncepts par spilgtu personāžu komandu grūtā ceļojumā ir teju arhetipisks, D'Artanjanu un trīs musketierus un "Gredzenu pavēlnieku" ieskaitot, vienīgi "Lidojumā uz Mēnesi" nav 100% skaidrs, vai varoņi tiešām pabijuši uz Mēness. Bet tas pat nav svarīgākais. Iespējams, ka svarīgākais ir tas, kā lasītājs uztver autora no jebkādiem rāmjiem brīvās iztēles lidojumu. Rezultātā katram savs lidojums uz savu Mēnesi.

"Ja tu cilvēkam nepievērs uzmanību, ja tu uz viņu neskaties, ja tu viņu nemaz neredzi, tad viņš izžūst, top sīks un indīgs."

[Kurkulis (Lililasa) · Rating 5 out of 5]

Jā, mums ir jāsteidzas, vilks zobgalīgi atbildēja. "Mums vēl ir jāaiziet te un jāaizskrien tur, un beigās jāaizlido uz Mēnesi, jo mēs taču esam kosmonauti, vai ne? Uz Mēness ir daudz mierīgāk, tur neviens nekliedz, nevienu neslāna, neviens neiejaucas. Uz Mēness varam būt vieni un netraucēti klusumā iepazīties ar šīs planētas izcilajiem brīnumiem.

Interesanti, Kivirehkam tā "planēta" bija lasītāja tests uz uzmanību?

Bet ne par to ir stāsts.

Izlasīju, un palika kauns un nedaudz skumji.
Īstenībā tā ir grāmata par mūsu sabiedrību. Un kauns, kad atpazīsti sevi.

Piepeši kosmonautam šķita, ka viņam noteikti vajadzēja Annikai ko labu izdarīt, varbūt pat kādu laiciņu palikt un rūpēties par meiteni, pēkšņi tas viņam likās ārkārtīgi nepieciešams, taču - kā parasti - bija par vēlu. Vienmēr, kad šādas domas ienāca prātā, bija par vēlu. Kosmonauts vienkārši stāvēja un skatījās, kamēr meitene pazuda no acīm, pēc tam apgriezās un soļoja uz priekšu.

Lai arī man pirmajā vietā joprojām paliks "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus", Kivirehkam katra grāmata ir ar kaut ko īpašu, tās pat nelīdzinās viena otrai.
Šeit - tipāži un izcilas intonācijas. Un nedaudz vientulības.

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 3 out of 5]

"Ja tu cilvēkam nepievērs uzmanību, ja tu uz viņu neskaties, ja tu viņu nemaz neredzi, tad viņš izžūst, top sīks un indīgs." (38.lpp.)

Tie, kas ir pazīstami ar igauņu raksntieka Andrusa Kivirehka daiļradi, labi atpazīs humoristisko un satīrisko stilu, kurā autora fantāzijā sadzīvo visneparastākie iedomu tēli, gluži kā izlīduši no senām teikām un pasakām. 

Arī savā jaunākajā darbā populārais kaimiņzemes rakstnieks pieturas pie šīs kombinācijas- ar izfantazētiem tēliem asprātīgā veidā parādīt sadzīviskas un reizē traģikomiskas situācijas, kurās lasītājs atpazīs sabiedrības iezīmes, krāsaini spilgtus notikumus un cilvēcisko īpašību komplicētību.

Lai arī ironiski grāmatas nosaukums ir "Lidojums uz Mēnesi" (es to nosauktu par "Kosmonauts no Mēness", galvenais varonis kosmonauts, kas ir atgriezies no Mēness, vienu pēc otra dodas apciemot savus līdzgaitniekus- Plato, Aso Aci, Garo, Vēderu, Ausaini, Žiglo Kāju un Stipro. Kā noprotams- autora radītie varoņi ir spilgti, neparasti un simboliski.

Kosmonauta sarunās ar vecajiem biedriem atklājas varoņu metaforiskā nozīme, reizē absurdi, ārprātīgi, un komiski. Jo vairāk kosmonauts pavada laiku sarunās ar draugiem, jo vairāk autors ieved lasītāju labirintā, no kura nav zināms, vai pats autors ir spējīgs izvest laukā. 

Šī grāmata ir kā videospēle. Var lasīt neskaitāmas reizes, arvien nonākt jaunā līmenī, kurā kā lasītājs atrodi jaunus veidus kā apzināt un izprast izlasīto, bet nav iespējams šajā bezgalīgajā spēlē laimēt, jo aiz katrām šķietami atvērtajām durvīm ir priekšā jauns līmenis.



Grāmata Kivirehka literāro asortu gardēžiem.



3.5 zvaigznes

[Kristi Einberg · Rating 5 out of 5]

Oh. Olen rõõmus !
Pelgasin veidi selle raamatu lugemist. Nimelt eelmine aasta taipasin, et olen nii mitmeid raamatuid lugenud sellelt autorilt ja nendest on reaalselt ainult kuskil 4 raamatut meeldinud. Kuid ikkagist ostan automaatselt uue raamatu. Alustasin kartlikult selle raamatu lugemist kuid juba esimeste lehekülgedega asi sujus, lugemine läks absoluutselt sujuvalt. Läbi nagu niuhti.
On raamatuid mis teevad meele rõõmsaks ja oled elevil raamatu lugemisest. Reaalselt raamatuid mis naerma ajavad on siiski väga vähe ette tulnud. Kohe kindlasti pole nii mitmel korral mind ükski raamat varem naerma ajanud nagu see. Naer purskus lihtsalt esile (Eriline lemmik oli vestlus Sõber Välejalg tütre Annikaga kes rääkis, et isa jookseb lausa nädalaid, kui mitte isegi kuid järjest. Kosmonaut küsib ema kohta, tüdruk mainib, et ema jooksis ka ära ... ühe teise mehega). Kurb, aga samas see kuidas see kirjutatud oli ja kokku sobis oli nii naljakas. Samuti ühe teise sõbra naise kirumine, et ta mees vahib plikasid (pole küll sõna mida naine kasutas, aga jäägem viisakaks siin..see ajas ka ikka nii naerma momentaalselt - lk 45)
Naerma ajas ka Hundi korduv kuul käimise mainimine. Kerge lõõpimine Kosmonaudi üle.

Humoorikalt kirjutatud teos, aga jagus ka nukraid momente (eriti just siis kui hunt räägib tapetud metsaelanikest). Inimesed ise trügivad loomade elupaikadesse ja nagu sellest veel vähe oleks, siis ka tapavad neid kui loomad ikka oma kodu ligiduses on.


Annika üks lause meeldis väga " .. pole mõtet kiirustada, midagi toredat tuleb ka tulevikuks jätta".

[Hanna · Rating 4 out of 5]

3.5 arrondi à 4.

J’ai souvent du mal à choisir *un* truc préféré, que cela soit un artiste, un film, un musicien, etc, mais pour ce qui concerne la littérature, il y a un livre que je préfère sans conteste à à peu près tout le reste des livres que j’ai lus. Il s’agit de L’Homme qui savait la langue des serpents, de Andrus Kivirähk.

Grâce à cet énorme succès, Monsieur Kivirähk a un statut d’honneur pour moi, et par conséquent je sais que je lirai un jour ou l’autre chaque livre qu’il aura publié.

Ceci étant dit, à part ledit livre préféré et Novembre, les histoires de Andrus Kivirähk me laissent souvent confuse. Tandis que ces deux premières histoires avaient l’air d’être fondées sur une réflexion mûre sur le comportement humain et les sujets que l’auteur tient à cœur, le reste de son œuvre m’a, jusqu’à présent, laissée un peu perplexe. On sent qu’il y a quelque chose, une folie, un goût pour l’étrange et le surréel, mais avant tout pour la provocation. J’ai retrouvé ici cette envie de surprendre le lecteur, mais malgré cela Kivirähk a réussi, cette fois-ci, à toucher une corde sensible.

Dans « Lend Kuule » (« Voyage sur la lune » en Estonien), on suit un Cosmonaute dont le nom n’est jamais révélé mais qui est reconnu par tous, où qu’il aille. Après une matinée ennuyeuse, il décide de rendre visite à un ancien ami, un collègue du « Navire Volant » (qui a bien l’air d’avoir été un navire, volant). On retrouve alors le réalisme magique débordant d’imagination de Kivirähk, parce que ce premier ami a la capacité spéciale de pouvoir s’étirer pour être aussi large qu’il le souhaite. A l’heure actuelle cependant, son corps souffre tellement de ses étirements passés qu’il n’arrive plus à se contracter pour revenir à sa taille naturelle. Il gît donc, sur le parquet de son salon, comme un liquide visqueux qui a été renversé et laissé là.

On découvre petit à petit le monde de ce Cosmonaute, sans qu’une description concrète n’en soit jamais donnée. Il s’avère que l’équipe du Navire Volant était constituée de tous sortes de prodiges humains, les uns plus farfelus que les autres, le tout parsemé du folklore estonien, et tout au long de l’histoire, on suit le Cosmonaute alors qu’il rend visite à chacun de ses anciens amis. Il est guidé par le Grand Loup Gris, un compagnon de voyage grincheux qui lui permet de rejoindre ses amis en prenant des chemins raccourcis connus seulement par ceux qui vivent dans la forêt. Ce dernier profite de chaque arbre et de chaque ruisseau pour raconter l’histoire d’un animal de la forêt qu’il a connu et qui aurait été sauvagement abattu par un humain, parce que tout ce que savent faire les humains, c’est tuer. Et il se moque également de notre protagoniste, qui a tendance, entre chaque visite, à perdre ses chaussures et à devoir en trouver des nouvelles, qui font trop de bruit, qui sont trop inconfortables, ou qui ne servent qu’à nager.

Les anciens membres de l’équipage du Navire Volant font tous désormais autre chose de leur vie. Certains continuent de se servir de leurs capacités spéciales, d’autres n’en ont plus l’occasion. Un point commun les relie tous en revanche : on sent qu’ils sont une chose du passé. Avec chaque nouveau personnage qu’on rencontre, Kivirähk dessine la caricature de quelqu’un de brillant qui a été enseveli par les sables mouvants du temps qui passe et qui le rendent, à terme, obsolète. Parfois, Kivirähk est un peu lourd, surtout, je pense, si on est Estonien. Certaines thématiques m’étaient très reconnaissables, parce qu’elles touchent en particulier l’Estonie et ses problèmes sociaux. La question de l’ivrognerie revient, du sacrifice maternel, des charlatans. Mais, malgré cela, une chose est certaine, c’est que Andrus Kivirähk parvient toujours à nous transmettre une image qui nous glace le sang : tous ses personnages se sont enlisés dans la monotonie de la vie, au prix de leur santé, de leur identité, de leur bonheur et de leur humanité. Et je trouve ça terrifiant.

[Andrei · Rating 1 out of 5]

Siit-sealt kiita saanud, aga no üldse ei hakanud minu jaoks tööle ühe lemmikkirjaniku (kelle poleks) värskeim töö. Keskmes kosmonaut ja tema üsna teadvuse voona lahti hargnevad seiklused, mille jooksul ta kohtab rääkivaid võsavillemeid ja taevani ulatuvaid kunagisi sõpru. Stiili osas näikse eeskuju pakkuma "Väike prints", kuid sarnast maagiat ma siit enda jaoks ei leidnud. Püüdsin ja püüdsin, higimull otsa ees, aga suurt mitte midagi ei leidnud. Sisemine laps minus on ilmselgelt ära kägistatud ja maha maetud. 1/5

Üks meeldejääv koht siiski: "Ja selles metsas elas karu. Tavaline karu, ta ei teinud kellelegi kurja. Läks sügisel magama, nagu loodusseadused ette näevad, aga keset talve hakati heast peast metsa maha võtma, karu ärkas selle peale üles, tuli koopast välja ja siis lasti ta muidugi maha, sest ühele mehele oli antud karu laskmise luba - selleks, et karude arv oleks kontrolli all. Mina tundsin seda karu ja mulle küll ei tundunud, et ta on kuidagi üleliigne, vastupidi, ta oli igati tarvilik, sest metsa juurde kuulub alati ka üks karu. Küll aga oli minu arvates täiesti üleliigne see mees, kes karu maha laskis, ja samuti olid üleliigsed need mehed, kes tulid ja metsa maha raiusid."

[Sandra Koka (pielasit_sirdi)]

"Ja tu cilvēkam nepievērs uzmanību, ja tu uz viņu neskaties, ja tu viņu nemaz neredzi, tad viņš izžūst, top sīks un indīgs." (38.lpp.)

Tie, kas ir pazīstami ar igauņu raksntieka Andrusa Kivirehka daiļradi, labi atpazīs humoristisko un satīrisko stilu, kurā autora fantāzijā sadzīvo visneparastākie iedomu tēli, gluži kā izlīduši no senām teikām un pasakām.

Arī savā jaunākajā darbā populārais kaimiņzemes rakstnieks pieturas pie šīs kombinācijas- ar izfantazētiem tēliem asprātīgā veidā parādīt sadzīviskas un reizē traģikomiskas situācijas, kurās lasītājs atpazīs sabiedrības iezīmes, krāsaini spilgtus notikumus un cilvēcisko īpašību komplicētību.

Lai arī ironiski grāmatas nosaukums ir "Lidojums uz Mēnesi" (es to nosauktu par "Kosmonauts no Mēness", galvenais varonis kosmonauts, kas ir atgriezies no Mēness, vienu pēc otra dodas apciemot savus līdzgaitniekus- Plato, Aso Aci, Garo, Vēderu, Ausaini, Žiglo Kāju un Stipro. Kā noprotams- autora radītie varoņi ir spilgti, neparasti un simboliski.
Kosmonauta sarunās ar vecajiem biedriem atklājas varoņu metaforiskā nozīme, reizē absurdi, ārprātīgi, un komiski. Jo vairāk kosmonauts pavada laiku sarunās ar draugiem, jo vairāk autors ieved lasītāju labirintā, no kura nav zināms, vai pats autors ir spējīgs izvest laukā.

Šī grāmata ir kā videospēle. Var lasīt neskaitāmas reizes, arvien nonākt jaunā līmenī, kurā kā lasītājs atrodi jaunus veidus kā apzināt un izprast izlasīto, bet nav iespējams šajā bezgalīgajā spēlē laimēt, jo aiz katrām šķietami atvērtajām durvīm ir priekšā jauns līmenis.

Grāmata Kivirehka literāro asortu gardēžiem.

3.5 zvaigznes

Tulkotājs: Guntars Godiņš

[Inita · Rating 3 out of 5]

Šoreiz grāmata ne patika, ne nepatika. Laikam biju pārāk lielas cerības likusi uz Kivirehku, jo iepriekš lasītās grāmatas patika. Viens tēls gan man ļoti patika, saucu viņu par Kosmonauta "eko sirdsapziņu" Pelēkais Vilks. Stāsts kopumā atstāja iespaidu - aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko.

Citāts no darba:
Cilvēkiem ir sajūta, ka bez viņu brīnumainajiem izgudrojumiem pasaule apstāsies. Taču tā nemaz nav. Viss notiek, un sevišķi labi viss notiek, kad cilvēki neiejaucas.

[Flanöör · Rating 4 out of 5]

Alguses läks sellel raamatul pisut aega, et ennast käima saada, kuid üsna pea oli selge, et ka siin särab Kivirähk oma tundud headuses. Kuigi teoses oli mõnus Kivirähkile omane huumor ning hea fantaasia, kumas läbi ka üsna depressiivne alatoon. Mida siit siis välja lugeda, et vanadus ei ole meie kellegagi enamasti hell või puudutab see siiski ainult superkangelasi, kellelt aastatepikkune üliinimlike võimete kasutamine lõpuks oma lõivu hakkas nõudma? Seega võib-olla on loo sõnum hoopis see, et ei tasu ennast noorena nii öelda ribadeks tõmmata või üle pingutada. Või võib-olla sellel raamatul ei olegi sõnumit, vaid on lihtsalt kirjutatud inimestele nautimiseks ja nauditav ta kahtlemata oli ka.

[Huda · Rating 3 out of 5]

Ma olen sellest raamatust ja selle autorist palju head kuulnud, ning tahtsin väga, et see raamat mulle meeldiks, aga kahjuks see ei õnnestunud. Lugu lihtsalt polnud haarav. Samuti lugemise tegi natuke raskemaks peatükkide puudumine. Keeleõppijana siiski meeldis mulle see, et raamat oli täis jutukaid tegelasi, mis aitasid mul õppida palju uusi sõnu.

[Hugo-Tanel Kaasik · Rating 4 out of 5]

Raamat pole just pikk, aga kes sellegipoolest tervet raamatut lugeda ei viitsi, siis kõige vaimukam episood on lk 143-166, mis räägib joodikutest.

[Pinta Kauce · Rating 3 out of 5]

“”Tipiski, cilvēki vienmēr aizmirst par dzīvniekiem,” teica vilks. “Tie daži simt tūkstoši gadu, kas jūs šķir no pērtiķiem, ļoti slikti jūs ir ietekmējuši, esat kļuvuši augstprātīgi un nepateicīgi.””

[Järvi · Rating 1 out of 5]

On see nüüd lasteraamat või lapsikuvõitu narkounenägu.

[Joosep · Rating 3 out of 5]

Olin kohati pettunud raamatus.
Olles ulme-fänn, siis hakkas lugu olema paljulubav, kui Lai mängu tuli. Leidsin paralleele Watchmen koomiksiga. Siis aga hakkas lugu rohkem unenäolisemaks muutuma. Ning tegelikult oli lugu pigem "Odüsseia"-moodi eksirännakud.
Iga seik oli loos huvitav ja mõni oli kohati liigagi Kivirähk.
Mida lugu edasi läks, seda rohkem hakkas ka kõik unenäolisemaks muutuma. Üldiselt ma pole unenäoliste juttude vastu, ning nagu mainitud, individuaalselt olid kõik huvitav. Kivirähk värvis väga hästi iga olustiku silme ette, ning tõmbas tugevalt loosse.
Probleemiks oli, et poole raamatu peal hakkas häirima, et mis on selle kõige mõte on? Mida Kivirähk tahab looga öelda? Kuni lõpuni ei suutnud jutust südamikku välja lugeda.
Kosmonaut käis oma rännaku läbi ja ei jõudnud sellega kuhugi. Tutvusime erinevate värvikate tegelastega aga kogu loo jooksul keegi neist ei muutnud Kosmonauti ja Kosmonaut ei muutnud ka neid.
Raamatut lõpetades oli meel kurb, sest kõik need hästi kirjeldatud olukorrad, mis lõpuks ei viinud kuhugi.

[Ilze Veigura · Rating 4 out of 5]

Stāsts par to, kas notiek, kad varoņdarbs ir paveikts un spožumu nomaina posts. Varoņu īpašās spējas un prasmes, kas kādreiz glābušas dzīvības, nu ir kļuvušas par pašu iznīcības avotu. Kamēr kādreizējie cīņubiedri kļuvuši par netikumu un grēku karikatūrām, kosmonauts ir ticis slavināts un apbrīnots, tomēr arī viņa tēls ātri vien iegūst groteskus apveidus - cildināta slavenība, kuru visi atpazīst, bet neviens tā pa īstam nepazīst.

Sākotnēji šķiet, ka došanās ceļā sola izziņu un attīstību, bet īstenībā nebeidzamais ceļš kļūst par iespēju aizbēgt no neērtā. Vēlme meklēt zudušo un apjauta, ka to nevar atgriezt. Atmiņu un realitātes disonanse, kas atgādina to, ka divreiz vienā upē neiekāpsi, pat ja esi pamanījies iekāpt svešās kurpēs.
Stāstu vainago apziņa, ka cilvēks var aizlidot uz mēnesi, bet nevar tikt galā ar savām vājībām vai atbildēt uz esības jautājumiem, kas urda un moka tepat uz zemes.

[Ruth Maria · Rating 4 out of 5]

Lugu algab paljutõotavalt: on selge, et ees on ootamas midagi põnevat. Üsna pea läheb aga asi imelikuks ning sellega harjumine võtab pisut aega. Kui silme ette hakkavad kerkima mälestused lapsepõlves loetud muinasjutust, muutub absurd talutavamaks.

Kokkuvõttes on tekst klassikaline Kivirähk: kohati groteski kalduv absurdihuumor, mille kaudu käsitletakse tegelikult väga keerulisi ja tõsised ühiskondlikke valupunkte. Popurrii lugudest, mis oleks väga naljakad, kui nad ei oleks nii tragöödilised.

Üks täheke jäi puudu vaid seetõttu, et mõni teine Kivirähki teos on mind rohkem haaranud.

[Joonas · Rating 5 out of 5]

kosmonaudi kohtumine
seitsme superkangelasega

lai
teravsilm
pikk
kõht
läki-läki
väle
tugev
ja kosmonaut ise ka

kuigi viimane jääb teekonnal pigem
vaatlejaks ja tema kohta
midagi teada ei saa

mis omakorda võib olla ka üks võti
millega seda raamatut avada

kivirähk kirjutab oma häälega teemadel
mis teda huvitavad

raske aru saada mis žanr see täpselt on
või kellele aga nagu parimad raamatud on
see ka pigem ikkagi
iseendale

[Kristi A]

Imepärane oskus näha ja tabavalt kirjeldada erinevaid inimesi, inimtüüpe. Saab naerda ja sisimas nutta. Äratundmist jagub. Kes ei tahaks vahel Kuul käia? Kuule lennata? Kasvõi vabanduseks, õigustuseks? Kui ise ei taha minna, siis teisi sinna saata ja pärast seda meelde tuletada. Me kõik vajame Kuud ühel või teisel moel ja oleme seal käinud ühel või teisel moel erinevate kaaslastega või nende tõttu. Käigem Kuul, jäägem Maale.

[Susanna · Rating 5 out of 5]

Kivirähk teeb seda jälle!
Nii palju äratundmist huumoris ja lugudes.
Ei tahtnud, et see läbi saaks, aga kui sai, siis tegelikult ei saanud. Terve lugemise vältel ketras visuaal kaasa, kujutasin lugu ette filmina, lavastusena, animatsioonina... ja vana tuttava M.A.Puhkani illustratsioonidega. Eks tulevikus. :)

Tore, vahva, hakkan nüüd pikemalt analüüsima ja tõlgendama. ehk jõuan ka Kuule

[Marca · Rating 3 out of 5]

Teatud hetkel ma mõtlesin sarnaselt ühe eelkõnelejaga, et minu sisemine laps on liiga surnud selle loo jaoks, aga siis jõudsin raamatu mõtestamisega hoopis teise äärmusse - "põrgu on teised inimesed". Parem kosmoses, kui siin. Ja ei, te ei mõista mind, mul ei ole mõtet selgitada. Iga inimene on saar. Kivike kosmoses. Seejärel tahtsin juba neli tärni panna. /Nuttes vasakule ära

[Iveta Graudina · Rating 3 out of 5]

Vairākkārt ienāca prātā doma - tas ir stāsts par Mazo princi Kivirekha gaumē. Septiņi pieturas punkti kā septiņi grēki vai septiņi elles loki? Lielisks Pelēkais Vilks viedā ceļveža statusā. Nācās visu laiku piedomāt, kā skanētu Zanes Balodes tulkojumā (iepriekš biju lasījusi tikai to un biju sajūsmā).

[Marge · Rating 5 out of 5]

Kõigepealt oli õudne. Nii õudne, et mõtlesin, kas peaksin seda lugema väiksemate ampsude kaupa. Siis oli kurb. Minu meelest sarnanes see kurbus ussisõnade kurbusega. Ja siis oli väike õrn õnnelik lootus, et kuskil ikka on midagi head ka. Kasvõi sisalikes ja seinale maalitud jänese silmades.

[Astra Türk · Rating 2 out of 5]

Minu jaoks see lugu ei toiminud üldse ja oli raju ponnistus

[Silvia Kronberg · Rating 4 out of 5]

Ütleksin oma kogemuse põhjal, et pole kõige parem Kivirähu raamatutest, kuidagi... veniv ja, minu meelest oli "Sinine sarvedega loom" isegi parem, aga see on lihtsalt minu arvamus.

[Ott P]

kosmonaudid on ikka kasutud olevused.

[Reelika Raimet · Rating 5 out of 5]

https://raamaturiiulike.wordpress.com...

[Ilze · Rating 2 out of 5]

Kas šis viss te tikko bija?
Caur caurēm vientulība.