„Mis toimub lasteaias“ on praktiliste nõuannetega käsiraamat, mis aitab lapsevanemal mõista, mis on lasteaed ja kuidas lapsele lasteaiaga kohanemisel toeks olla. Peresid, kus lapsed alles alustavad lasteaiateed, ootavad ees suured elumuutused – see raamat aitab nendeks valmis olla.
* Milliseid riideid lapsele selga panna?
* Kuidas saada hakkama sellega, et laps nutab ja ei taha lasteaeda jääda? Kuidas saaks lapsevanem oma süütunde ja lapse nutuga toime tulla?
* Mis on hommikuring?
* Milline näeb välja lasteaiapäev?
* Kuidas valmistutakse kooliks?
Need on ainult mõned praktilised teemad, mida raamatus käsitletakse. Siit leiavad oma küsimustele vastused nii pered, kellel lasteaed alles ees, kui ka vanemad, kelle laps on juba lähenemas koolieale.
Dana Gulbe õppis Riia Pedagoogika- ja Haridusjuhtimise Kõrgkoolis, kus omandas koolieelse lasteasutuse õpetaja 1. taseme kõrghariduse. Samal ajal õppis ta Riias kontaktõppes 1,5 aastat Montessori pedagoogikat ja sai tunnistuse Montessori õpetaja erialal. Dana koondas oma kogemused praktilisse ja kasulikku raamatusse, et iga lapsevanem leiaks ühest kohast vastused kõigile huvipakkuvatele küsimustele, millele vastamiseks lasteaia töötajatel mõnikord paraku ressursse napib.
Dana leiab, et side pere ja lasteaia vahel peaks olema veelgi tihedam kui praegu, sest koolieelne vanus on inimese isiksuse kujunemise aluseks. Pealegi võib iga lapsevanem lasteaia protsesse ja sündmusi mõistes leida endas rohkem rahu ja usaldust, mis on selle eluetapi toredaks kujunemisel eriti oluline.
Raamatu sisutoimetaja Kairi Burk on lasteaiaeluga seotud juba pea 15 aastat. Esialgu lihtsalt aktiivse lapsevanemana, kellele meeldis lasteaiaeluga kursis olla ja end igakülgselt appi pakkuda. Ühel hetkel tekkis lasteaias vajadus kvalifitseeritud tööjõu järele, mis andiski tõuke läbida alustuseks põhjalik lapsehoidjate kursus ja seejärel omandada bakalaureusekraad Tallinna Ülikooli alushariduse erialal.
Sākšu ar pozitīvo. 1) Grāmata aplūko bērnudārza posmu no A-Z, ne tikai pašu sākumposmu. Tiek piedāvāti risinājumi katras vecumu grupas aktuālākajām problēmām, kas, protams, ir noderīgi. Autore arī izskaidro mācību procesa atšķirības katrā vecuma grupā. 2) Autore ir novilkusi robežu, kur sākas un kur beidzas audzinātāja atbildība. Tāpat autore apraksta kā izskatās "monētas otra puse". Proti, kā dažādi "nevainīgi" vecāku izgājieni var sarežģīt audzinātāja dzīvi. 3) Tiek dota virkne praktisku padomu par un ap bērnudārza gaitām - sākot no skapīša iekārtošanas, beidzot ar vecāka attieksmi pret bērna darbiņiem. 4) Grāmatas sākumā autore izskaidro dažādu bērnudārzu veidu atšķirības un pastāsta par bērnudārza alternatīvām. 5) Grāmata ir uzrakstīta ļoti vienkāršā, saprotamā valodā. Autores rakstīto bez problēmām uztvers cilvēki, kuriem iepriekš nav bijis nekāda sakara ar bērnu izglītošanu.
Tiesa, grāmatai manā skatījumā ir liels, būtisks mīnuss. Autore vairākkārtīgi uzsver, ka bērnu vajadzētu laist bērnudārzā no 3 gadu vecuma. Šis viedoklis ir pamatots un tā atbilstību patiesībai es neapšaubu. Autore jebkurā gadījumā ir tiesīga izteikt savu viedokli.
Taču man nešķiet pieņemami, ka šis autores viedoklis grāmatas sākumā atkārtojas teju katrā otrajā lapā! Turklāt šādā garā: "...es jūs lūdzu, nevediet bērnu uz bērnudārzu līdz 3 gadu vecumam..". Autore arī min, ka jebkādi iemesli, kurus mamma izdomā, lai palaistu bērnu dārziņā, ir atrunas ar kurām mamma sevi mierina (šis man vispār šķiet absolūti nekorekts izteikums).
Vienlaikus autore uzsver, cik svarīgi ir, lai MAMMA būtu gatava palaist bērnu dārziņā un cik postoša ir mammas vainas apziņa. Autore šādā veidā veicina gan veco labo mammas vainas apziņu, gan kaitē mammas emocionālajam stāvoklim attiecībā uz bērna palaišanu dārziņā. Būtu pilnīgi pietiekami, ja autore šādu viedokli paustu vienreiz, nevis ar to uzbāztos.
Ļoti laba lasāmviela jebkuram bērnudārznieka vecākam. Varbūt nebūs pilna padomiem, bet jēdzīgā un saprotamā veidā izskaidros, kā strādā bērnu dārzs, palīdzēs saprast skolotāju uzdevumus un to, kas bērnam jāiemācās.
Ilgi lasīju, bet sanāca pabeigt. Nezinu atliku laikam, jo vēl laiks pabeigt lasīt, jo bērns vēl neiey dārziņā. Visnoderîgākā likās nodaļa, kas ir veltīta spēju novērtēšanai, vai bērns būs gatavs skolai, līdz tam gan vēl tālu. Arī patika apstiprinājums, ka mazais dārziņu nav nokavējis, ja uzsāk divos vai trijos gados, ja bērns vairāk nobriest dārziņa uzsākšanai, jo labāk. Vai es kā mamma esmu gatava dārziņam, to es nezinu. Bet paldies par šo ievadgrāmatu dārziņa pasaulē.
Paldies, bija vērtīga lasāmviela. Interesanti saprast, kā strādā dažāda veida bērnudārzi, noteiktās vadlīnijas un reālā situācija. Visvairāk patika, kā paskaidro bērna prasmes pa vecumposmiem. Izstāsta, kā vecākiem labāk palīdzēt bērnam, lai sadarbība ar bērnudārzu ir veiksmīgāka un bērns būtu lielāks ieguvējs prasmju attīstībā.
Grāmata visticamāk atvērs acis uz bērnudārzu kā uz ko daudz vairāk nekā pieskatīšanas vietu, un ieraudzīt, ka audzinātājas ir izglītības nozares profesionāļi, kas mīl savu darbu. Iemācīs kaut ko par sarunāšanos kā ar audzinātājam, tā arī pašiem ar saviem bērniem. Katrā ziņā vērtējums (4/5) ir "nenāks par ļaunu" jaunajiem vecākiem.
Arī uzsākot trešā bērna gaitas bērnudārzā ir vērtīgi izlasīt un atsaukt lietas atmiņā, jo sajūta, ka tu jau visu zini, piemēram, kā novilkt krekliņu un nolikt to uz krēsla pašam bērnam, vai ļaut bērnam pašam iztīrīt zobus, jo dārziņā bērnam neviens tos zobiņus nepucēs. Ļoti vērtīga ir ieskaitīšanās likumos (cerot, ka tie nav mainījušies), tāpat kā mācību priekšmetu apraksti, ņemot vērā vecumposmus (cerot, ka arī tie nav šobrīd mainījušies). Noteikti turama grāmata pa rokai, lai atsauktu atmiņā noteiktā vecumposma raksturīgās iezīmes. Kaut vai kā labāk/ drošāk sagatavoties bērnudārza gaitām vai noskaidrot pamata prasmes un bērna vajadzības, kas būtu bērnam jāmāk pašam izdarīt / zināt uzsākot skolas gaitas.
Vēlējos šo grāmatu izlasīt pirms mans bērns sāk bērnudārza gaitas. Kopumā varu teikt, ka ir vērts iepazīties ar šajā grāmatā sniegto informāciju, jo tas iedeva skaidrību par pāris prakstiskām lietām, par ko es pat nebūtu savādāk aizdomājusies. Bet liela daļa grāmatas savā ziņā ir tāda "klusā cīņa" starp bērnudārzu un vecākiem - tiek skaidrots, kad un kādos veidos vecākiem būtu jāatbalsta audzinātājas un kas nebūtu jādara, lai ikdienas dzīve bērnudārzā būtu baudāma.
Izvēlējos šo grāmatu, jo mūsu ģimenē šobrīd aktuāla tēma. Grāmatā tiek stāstīts kā vajadzētu komunicēt ar audzinātājām, ievērot bērnu dārza grafiku, būt atsaucīgiem un ņemt vērā audzinātāju ieteikumus. Ja pavisam godīgi, man tas škita lieki, jo katrs loģiski domājošs vecāks uzturēs dialogu ar bērnu dārza audzinātāju, rēķināsies ar citu vecāku viedokli un centīsies uzturēt draudzīgas attiecības kā pieaugušo, tā bērnu starpā. Man nepatika, kā tika uzsvērts cik svarīgi ir laist bērnu dārziņā no trīs gadu vecuma, un mammai ir jādara viss, lai tas tā arī notiktu - jāmeklē aukle, vai nu pašai jāatsakās no atgriešanās darbā.. Līdz ar to grāmatā viss pirmais gads dārziņā tiek pakārtots 3 gadniekam, nevis reālai situācijai LV, kad dārziņš tiek sākts no pusotra gada. Bet kopumā noderīga grāmata, kas ļauj ielūkoties bērnudārza ikdienā pa vecuma posmiem, kur beidzas audzinātāju atbildība, un, kāda vecāku iesaiste ir nepieciešama, lai atvieglotu audzinātāju darbu, nepārkāpjot robežas. (Visu laiku grāmatā tiek uzsvērts, cik ļoti nenovērtēts un maz atalgots ir audzinātājas darbs.) Grāmatā bija daži noderīgi padomi kā veicināt bērnā patstāvību, kā rīkoties konflikta situācijās, ko teikt/neteikt, lai bērnam nesabojātu dārziņu un audzinātājas autoritāti. Es ieteiktu grāmatu jaunajiem vecākiem pirmo bērnu palaižot bērnudārza gaitās, bet ne kā obligāto literatūru. Ir vērtīgi uzzināt, ko sagaidīt, taču bez šīs informācijas nebūs tā, ka būsi kaut ko palaidis garām.
Ļoti laba grāmata mazāku un lielāku bērnudārznieku mammām. Paldies autores un Domāšanas Attīstīšanas Uzdevumu kopīgi veidotajiem video materiāliem, kuri mani ieinteresēja šīs grāmatas lasīšanā. Lai gan vecākajiem no bērniem tūlīt izlaidums, bet jaunākais- bērnudārzā jau labi iejuties, ar lielu interesi izlasīju visas grāmatas daļas (pat ieteikumus bērnudārza uzsākšanas vecumam). Sev par noderīgiem atzinu gan mācību programmas apguves posmus, ar kuriem esmu apņēmusies papildus mājās ieinteresēt jaunāko meitu, gan pāris zināšanas, kuras vēl jānostiprina dēlam pirms skolas gaitu sākšanas. Priekšdienām likšu aiz auss ieteikumus konfliktu risināšanai ar vienaudžiem/ audzinātājām. Mammām bez iepriekšējās bērnudārza pieredzes šī grāmata jāiekļauj obligātās literatūras sarakstā!
Dana Gulbe Mis toimub lasteaias: käsiraamat lasteaialapse vanematele pakub ülevaadet lasteaiaelust ja jagab lapsevanematele teadmisi, mida nad võiksid enne lasteaia algust teada. Raamat on kirjutatud lasteaiakasvataja vaatepunktist ning käsitleb erinevaid teemasid alates kohanemisest kuni kooliks ettevalmistumiseni.
Mulle meeldisid teatud osad sellest raamatust. Eesti keelne tõlge oli enamasti hästi kohandatud (välja arvatud näiteks merevaigu kaelakeede teema). Samuti oli lõpuosa kasulik – seal kirjeldati, mida laps võiks enne kooli minekut osata.
Samas jättis raamat mulle kohati mulje, et see on kirjutatud selleks, et autor saaks südamelt ära rääkida kogu kriitika, mis on aastate jooksul lapsevanemate suunal kogunenud. Kuigi juba alguses rõhutatakse, et see on lasteaiakasvataja perspektiivist, muutus see mingi hetk pigem kriitiliseks kui toetavaks. Mõnes kohas jäi puudu praktilistest soovitustest lapsevanematele – kriitika oli olemas, aga lahendusi ja nõuandeid oli vähe.
Mõned teemad olid täiesti ignoreeritud või käsitletud väga pinnapealselt. Näiteks mainiti küll, et lapsed võivad lasteaeda minna juba 2-aastaselt, aga enamik tekstist keskendus sellele, et laps läheb lasteaeda 3-aastaselt ja mida ta siis oskama peaks. Samuti ei mainitud isasid peaaegu üldse ning raamatu toon tundus kohati vanamoodne – tüdrukud kandsid ainult kleite (kuigi mängida lubati ka autodega). Võib-olla oli see lihtsalt minu tõlgendus, aga see häiris mind.
Raamatu ülesehitus oli ka veidi segane. Pealtnäha oli järgitud lapse vanust, aga tegelikkuses ei olnud vanuse ja teemade vahel alati loogilist seost. Näiteks 3-aastase lapse peatükis kirjeldati pikalt lasteaia päevakava, mis oleks võinud olla eraldi teema. Samuti tundus esimene osa (0–1,5-aastased) väga lühike ja pealiskaudne – nagu oleks mainitud vaid ühte asja ja siis juba järgmise teema juurde mindud.
Pean küll juurde mainima, et silmaringi avab see raamat küll, eriti kui eelnevalt ei ole aimugi mida kõike tegelikult lasteaia õpetaja tegelikult teeb.
Kui sul on esimene laps lasteaeda minemas ja kogu süsteem on sulle uus, siis võib see raamat olla kasulik sissejuhatus. Samas tasub arvestada, et lapsevanemat võidakse juba enne lasteaeda jõudmist üsna tugevalt kritiseerida.
Võib tutvuda, kui varem pole lasteaiaga kokku puutunud, kuid midagi nii fundamentaalset, ilma milleta üldse hakkama ei saa või mis ei selguks niigi nii-öelda töö käigus või ei kuuluks puhtalt terve mõistuse valdkonda teada ei saa. Kõige kasulikum on raamat õpetajatepoolse vaate avamise osas. Hakkasid vastu üldine toon ja sage lapsevanemate kritiseerimine. Ühtlasi oli kõik lapsega seonduv justkui ainult "emmede" vastutus, kuna räägiti põhimõtteliselt ainult emadest (samuti kippus autor seda müstilist emade süütunnet igal sammul rõhutama ja seeläbi võimendama), isad polnud üldse pildil või siis ainult paar korda ja sedagi pigem negatiivses võtmes. Võib-olla ongi Lätis asjad teistmoodi, ehkki tekst on meie oludele kohandatud. Läti-spetsiifilisena kõlas ka soovitus tüdrukutele ikka ainult kleit selga panna või õpetused, kuidas kaelaristikesi ja merevaiguehteid ohutult ja ärakaotamata kanda. No ja ainult püüdke leida väikelapsele kindaid, mis oleksid samal ajal soojad, vettpidavad, hästi paigal püsivad, mugavad kätte panna ning võimaldaksid ühtlasi ka kõike vabalt haarata, aga ei oleks sõrmikud, mida oleks õpetajatel liiga tülikas lapsele kätte aidata... Ei soovitaks raamatut lugeda neil, kes on sunnitud oma lapse alla kolmeaastaselt hoidu viima, aga tegelikult ei sooviks seda nii varakult teha ja end niigi seetõttu halvasti tunnevad.
"Audzinātājas pienākums nav skriet pakaļ vecākiem! Ar vienu reizi izteiktu lūgumu ir jābūt pietiekoši. Tas attiecas arī uz tādiem sīkumiem kā trūkstošs sporta krekliņš, beigusies zobu pasta vai neesoša matu gumija. Ja jums kaut kas šķiet muļķīgi, nepamatoti, neizpildāmi, sakiet to labāk uzreiz, tikai neignorējiet!"
Absolūti izcila grāmata, kurai jābūt ikviena vecāka grāmatu plauktā, kura bērns gatavojas uzsākt bērnudārza gaitas. Tik daudz vērtīgu atziņu, padomu un informācijas, burtiski - atbildes uz visiem vecāku jautājumiem par bērnudārzu. Vienvārdsakot, tā ir bērnudārza enciklopēdija. 📗👌
Jauka lasāmviela, kas atsvaidzina zināšanas un iedod pārliecību, ka dodamies pareizajā virzienā. Noder gan domājot par savu teju divgadnieku pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas, gan (īpaši pēdējā nodaļa) četrgadniecei, kā labs atgādinājums, ka bērnudārzs neaizstāj zināšanas, ko apgūstam mājās. Grāmata motivē būt kopā ar bērnu un pavadīt laiku kvalitatīvi, jo kā vairākkārt atgādina autore: laiks ir visvērtīgākais, kas mums ir. Viens mīnuss manā skatījumā ir tas, ka grāmata ir nevajadzīgi liela un smaga. Tā vietā šo pašu tekstu un ilustrācijas varēja salikt kabatas izmēra grāmatā, tā, lai var ņemt līdz un lasīt pa ceļam.
Tõeliselt väärtuslik lugemine lapsevanematele, kelle laps lasteaia teekonda alustab! Sain palju parema visiooni, mis lasteaias tehakse ja kuigi mitmete autori seisukohtadega ma nõus ei ole (nt et 5 aastased peavad lõunaund magama), siis mitmed vaated kattusid minu omadega (nt et parim aeg aiaga alustamiseks on, kui laps on 2,5-3 aastane). Pani mõtlema lapse aiaskäimisele rohkem õpetaja seisukohast ja sellega arvestama.
Veidi häiris raamatu üleolev toon, eriti lõpupoole. Samuti oleks oodanud kirjeldust lasteaiaga esmakordsest harjutamisest, kuidas seda protsessi võimalikult hästi teha.
Olen tänulik, et selline teos olemas on ja minuni jõudis!
5 💖 no 5 💖 Šī grāmata mani patīkami pārsteidza ar tiešumu un atklātību par to, kas patiešām notiek bērnudārzā. Pati esmu strādājusi divos privātajos un divos "valsts" jeb pašvaldību dārziņos. Mans novērojums par vecāku vienaldzību un izlikšanos, ka bērns tiekot atvests uz dārziņu "vairs nav mana problēma" ir patiesi biedējošs. Man būtu daudz, ko teikt par bērnudārza aizkulisēm, bet šoreiz par grāmatu - iesaku, ļoti silti iesaku izlasīt un ņemt vērā visus padomus, nomest savu "es visu zinu labāk" attieksmi un tiešām iedziļināties tajā kā labāk funkcionēt bērnudārzā, kā labāk mijiedarboties ar audzinātāju, ja jums ir nepieciešamība savu bērnu tur vest! 🙏🏻 Galu galā bērni ir mūsu VISU nākotne.
Patiesi noderīga grāmata jaunajiem vecākiem, lai labāk sagatavotu savu bērnu bērnudārza gaitām un izprastu bērnudārza pamatfunkcijas. Tā kā grāmatas autore pati ir mamma un arī strādājusi par bērnudārza audzinātāju, vērtīgi ieskatīties sagaidāmajā bērnudārza ikdienā no šo abu lomu perspektīvas. Lai maksimāli varētu likt lietā grāmatā apkopotos padomus, ieteiktu lasīt laicīgi - gadu vai pusgadu pirms bērnudārza gaitu uzsākšanas.
Grāmata noteikti ir noderīga, lai gūtu ieskatu tajā, kas notiek bērnudārzā. Tāpat arī vērtīgs ir skatu punkts tieši no dārziņa audzinātāju puses. Bija noderīgi padomi un tika iegūta labāka izpratne par procesiem. Bet- ļooti traucēja autores kategoriska, pat mazliet agresīva, viedokļa izpaušanas maniere. Daudzas lietas būtu iespējams pateikt saudzīgāk un ne tik pārmetoši. Grāmata noderīga, bet rakstības stils gan nepatika 🙂
Danas Gulbes grāmata “Kas notiek bērnudārzā” būs noderīga ne tikai tiem vecākiem, kuru bērni vēl tikai plāno uzsākt bērnudārza gaitas, bet arī tiem, kuru atvases jau iet dārziņā. Tā dod iespēju iekāpt audzinātāja kurpēs. Ļoti patika kā šī grāmata sastrukturēta - izlasāma pavisam raiti, jo valoda nav sarežģīta un pārblīvēta ar terminiem. Tāpat arī vizuāli šī grāmata ir ļoti baudāma.
Daudz noderīgas informācijas, ja pirmo reizi nākas saskarties ar bērnudārzu. Sākuma nodaļās ļoti “uz emocijām spēlēja” teksti, ka nekādā gadījumā bērnudārzā nelaist bērnu, kurš jaunāks par 3 gadiem. Ka viss ir tikai mammas atrunas un ir jāspēj bērns “atstāt mājās” līdz šim vecumam. Kādā utopijā autore dzīvo, ka ar tik kategoriskiem tekstiem kaunina mammas?
Man šobrīd ļoti aktuāla tēma, tāpēc izlasīju ar lielu interesi. Patika autores valoda, pieredzē balstītais skatījums un nepretendēšana uz vienu patiesību. Silti iesaku visiem esošo un topošo bērnudārznieku vecākiem.
Manuprāt, vērtīga grāmata visiem pirmskolas vecuma bērnu vecākiem. Tiešām daudz noderīgas, praktiskas informācijas. Viss no dzīves - tā laikam grāmatas lielākā pievienotā vērtība. Noteikti pārlasīšu vēl pēc kāda laika.
Grāmata vispārināti apskata notiekošo bērnu dārzā. Kā skolotāja, neko jaunu neuzzināju, tomēr iesaku izlasīt vecākiem, it īpaši par mācību priekšmetiem. Divgadnieki nerēķina sākot dārziņu un trīsgadnieki nelasīs pēc mēneša. :)
Autore ļoti precīzi apraksta bērnudārzā notiekošo gan no audzinātāju, gan bērnu skatu punkta. Grāmata ir liels palīgs vecākiem, kam bērns sāks iet savā pirmajā bērnudārzā.
Varbūt grāmatai arī nebija ne vainas. Tikai manām ekspektācijām. Daudz svarīgāk par pii praktiskās dzīves aizkulisēm man šķiet tās emocionālās, par kurām šis izdevums teju vai klusē.
Vērtīgi un noderīgi. Autore cenšas aptvert visus aspektus, kas saistīti ar bērnudārzu no visu iesaistīto pusēm - bērns, vecāki, audzinātājas, valsts. Grāmata paplašina redzesloku un sniedz vērtīgu informāciju.