“Dievmātes draudzene” ir rakstnieces Noras Ikstenas Gruzijas pieredzes grāmata. Vairāku gadu laikā šajā senajā ticības, kultūras un dabas svētītajā un varu plosītajā zemē sastaptie ļaudis un piedzīvotie notikumi kļuvuši par pamatu rakstnieces stāstiem. Tos vienos ārpusnieces skats, kas tomēr vēlas kļūt par savējo. Izcilais gruzīnu dzejnieks Grigols Rabahidze reiz rakstīja: “Māte un māsa, Dievmātes draudzene, tu esi mūsu balsts”. Tieši tāda rakstnieces acīm izskatās Gruzija — Dievmātes draudzene.
Siltajā dienvidu naktī, aizmiegot istabā, kuras grīda noklāta ar ābolu ražu, bērnības atmiņa liegi uzvējo dzimtenes smaržu. Starp miegu un nomodu tā atgādina, cik vēl ciešāk mīlu pirmējo dzimteni, otrējo atrazdama. Mums joprojām slēptiem viensētniekiem, noslēgtajiem baltiešiem, Gruzijā atveras sirds slūžas. Pati sevi ne reizi vien esmu pieķērusi pie domas, ka te, Dievmātes draudzenes klēpī, man jādomā skaidrāk un īsāk. Jādomā neikdienišķāk, mēģinot citādo pieņemt par savējo un savējiem piešķirt citādā vaibstus. Nora Ikstena
Grāmatas noformējumā izmantotas Andras Ceriņas fotogrāfijas un fotomateriāli no autores ģimenes krājuma.
Nora Ikstena (1969-2026) was a prose writer and essayist. Ikstena is considered one of the most visible and influential prose writers in Latvia, known for elaborate style and detailed approach to language. After obtaining a degree in Philology from the University of Latvia in 1992, she went on to study English literature at Columbia University. In her prose, Nora Ikstena often reflected on life, love, death and faith. Soviet Milk (2015, shortlisted for the Annual Literature Award for best prose), Besa (2012), Celebration of Life (1998), The Virgin's Lesson (2001) are some of her most widely appreciated novels.
The novel Amour Fou has been staged for theatre, and published in Russian (2010); other works have been translated into Lithuanian, Estonian, Georgian, Swedish, Danish, etc. Ikstena is also a prolific author of biographical fiction, non-fiction, scripts, essays, and collections of short prose. Her collection Life Stories (2004) was published in English in 2013, and Hindi in 2015. Her story Elza Kuga’s Old Age Dementia was included in the "Best European Fiction 2011" anthology. Ikstena was an active participant in Latvia's cultural and political life, and a co-founder of the International Writers and Translators’ House in Ventspils. In 2006, she received the Baltic Assembly Prize in literature.
Brīdinājums - absolūti un 100% subjektīva atsauksme! Šī grāmata nav nekāds literārais šedevrs, bet gan atzīšanās mīlestībā Gruzijai! Un par šiem sirsnīgajiem stāstiņiem nevaru likt mazāk par 5 zvaigznēm. Ļoti labi uzķerta un aprakstīta Gruzijas un gruzīnu dvēsele. Lasot, vairākkārt iedomājos - autore taču vēlāk izšķīrās ar gruzīnu rakstnieku Levanu Beridzi. Nez kā, var izšķirties no Gruzijas, ja reiz tā iekritusi sirdī?.. საქართველო, მე შენ მიყვარხარ! ❤️
Autores dziļi personiskas attiecības ar Dievmātes draudzeni - Gruziju. Vienlaikus arī izzinoša informācija par Gruzijas radošo profesiju izcilākajiem pārstāvjiem.
"Devusies dēkā uz Gruziju, sastapu draudzeni uz mūžu. Dievmātes draudzeni. Bet kājas aizvien tai pašā - dzimtenes un valodas medū." (119.lpp.)
Pretrunīgas izjūtas par šo grāmatu, kas ir gluži vai intīms stāsts par attiecībām ar otro mājvietu. Ēdienu, kloseru, kalnu, vīna un vecpilsētu apraksti radīja nepārvaramu vēlmi atkal aizbraukt uz Gruziju, taču daudzviet teksts ir - piedodiet - pārsalds ar naivuma piegaršu, īpaši pagātnes idealizēšanā un "muļķīgās, sarežģītās šodienas" salīdzināšanā ar "viedo un skaidro vakardienu". Lai kā arī būtu, autores acīmredzamā mīlestība pret Gruziju atbruņo.
Gruzijā man palaimējās sastapt ļaudis, kuru gaita palīdz noticēt nācijas pastāvēšanas iespējai cilvēciskā, gudrā un ētiskā satvarā.
Pirmkārt, nav smuki prasīt tik daudz naudas par grāmatu, ko var izlasīt 3 stundās. Otrkārt, vismaz man nebija līdz galam saprotams, kāpēc man tas bija jālasa (nopirku, jo devos uz Gruziju)
Grāmatu nopirku jau rudenī kādā labdarības veikaliņā un noliku kaudzītē pie lasāmajām grāmatām. Tā nu sanācis, ka šo grāmatu lasu dienā, kad pasaule uzzina par rakstnieces aiziešanu mūžībā. Skumjas ir tik lielas, ka grāmatas vērtējums ir subjektīvs. Mazāk par 5* nevaru dot. Tā ir mīlestības vēstule Gruzijai, kuru lasot, vizualizēju dabas skaistumu, gruzīnu viesmīlību un domās izgaršoju gruzīnu ēdienus un vīnu. Un noteikti zinu, ka vēlos doties ceļojumā uz Gruziju jau pavisam drīz.
Lai arī ļoti plāna, šī tomēr ir superīga grāmata. To lasot, tik tiešām saprotu, kādēļ autore tik sirsnīgi izsakās par Gruziju - jo arī man, tur ciemojoties, radās tāds pats priekšstats - tā ir valsts, kas apveltīta ar fantastisku dabu un vieniem no viesmīlīgākajiem cilvēkiem, kādus nācies satikt. Un nemaz nesākšu runāt par gruzīnu ēdieniem - diēta šajā valstī nav iespējama. :D
Gruzija <3. Tieši tāda, kādu to iepazinu pirms nu jau 13 gadiem. Sirsnīgi un patiesi, aizmirstiet par glaunajiem tūrisma bukletiem, izlasiet šo grāmatu un patiesi iepazīsiet šo zemi.
Nav daudz grāmatu par Gruziju, vismaz latviski. Uzgāju šo, lidmašīnā lidojot, rada foršu sajūtu un ieskatu par Gruziju un gruzīniem. Viegla, īsa lasāmviela.
Nice reading before a trip to Georgia. If you aren't interested in Georgia, I don't think you will find this book attractive. I enjoyed the number of short inside sketches of life in the Caucasus country.