What do you think?
Rate this book
Likteņa līdumnieki #2
Zem Marsa debesīm
Turpinājums romānam "Enijas Bize" jeb Likteņa Līdumnieku 2. daļa.
- GenresHistorical Fiction
319 pages, Paperback
First published January 1, 1999
4 people are currently reading
78 people want to read
About the author
Vladimirs Kaijaks
28 books4 followersProzaiķis Vladimirs Kaijaks dzimis 1930. gada 2. septembrī Cēsīs. Rakstnieces Māras Svīres dzīvesbiedrs. Beidzis Rīgas 50. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu (1950). Strādājis Latvijas Radio par reportieri, bijis arī mežstrādnieks un Rakstnieku savienības literārais konsultants un referents. Publicējas kopš 1949. gada. Sarakstījis scenārijus kinofilmām "Šahs briljantu karalienei" (1973, kopā ar M.Steigu un L.Volfu), "Zem apgāztā mēness" (1977, kopā ar Ē.Lāci), "Bailes" (1986). Pēc V.Kaijaka romānu motīviem veidots populārais televīzijas seriāls "Likteņa līdumnieki" (kopš 2003. gada). Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (1964). Par stāstu "Cilda" apbalvots ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1990). Romāns "Rēgi" godalgots pirmajā "Karoga" romānu konkursā (1993).
Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis (līdz 1959), Kārlis Bendrups (1959–1970), kopš 1970. gada vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms; 1930–2013) – rakstnieks. Vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Pazīstams kļuva 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados ar saviem kriminālromāniem un romantiski liriskiem stāstiem. Latviešu literatūras vēsturē nozīmīgi viņa stāsti ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem. Fantastiskā reālisma
motīvi vijas cauri visai Vladimira Kaijaka daiļradei. Krājums "Visu rožu roze" (1987) ir viens no 20. gadsimta 80. gadu
spožākajiem. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju "Likteņa līdumnieki", pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls.
Līdz 1959: īstajā vārdā – Kārlis Laimonis Lazdovskis.
1959–1970: Kārlis Bendrups.
Kopš 1970: vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms.
Bijis precējies ar rakstnieci Mirdzu Bendrupi un Māru Svīru.
1949. 5. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Kolhoza tirgus" laikraksta "Padomju Jaunatne" literatūras un mākslas pielikumā.
Dzejoļu krājumi
1963: "Putni laižas pret vēju".
Stāsti
1966: "Stāsti par laimi".
1967: "Vistu elks".
1969: "Smagās sirdis".
1970: "Mans pavasaris".
1970: "Brigitas brīnums".
1973: "Akācija akmens pagalmā" (1973).
1977: "Soļi".
1980: "Atgriešanās".
1987: "Visu rožu roze".
1992: "Vecis".
2001: "Masku teātris".
Romāni
1970: "Direktora klints".
1976: "Bailes".
1983: "Signe".
1993: "Rēgi".
1999: "Enijas bize".
1999: "Zem Marsa debesīm".
2000: "Nārbuļu dēli".
2002: "Mantinieki".
2005: "Atraidītā sindroms".
2009: "Meitene no nekurienes".
2017: "Vēstule" (kopā ar Māru Svīri).
Videoromāns
2007: "Līdumnieku mantojums" (kopā ar Māru Svīri).
Proza bērniem
1964: stāsts "Putenī".
2003: stāsts "Melnais kamols-amols-mols".
Autobiogrāfiskā proza
2011: "Koka kāja, Kapu māja".
Ārzemju autoru darbu atdzejojumi
No krievu valodas
1962: Fjodors Tjutčevs "Dzeja" (kopā ar Mirdzu Bendrupi).
1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Montu Kromu un Māru Misiņu).
Darbība kinodramaturģijā
1973: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Šahs briljantu karalienei" (kopā ar Miermīli Steigu un Lazaru Volfu, režisors Aloizs Brenčs).
1977: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Zem apgāztā mēness" (kopā ar Ēriku Lāci, režisors Ēriks Lācis).
1986: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma romāna Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis).
1992: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma stāsta Dekrim studijas spēlfilmai "Zirneklis (režisors Vasilijs Mass).
Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis (līdz 1959), Kārlis Bendrups (1959–1970), kopš 1970. gada vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms; 1930–2013) – rakstnieks. Vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Pazīstams kļuva 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados ar saviem kriminālromāniem un romantiski liriskiem stāstiem. Latviešu literatūras vēsturē nozīmīgi viņa stāsti ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem. Fantastiskā reālisma
motīvi vijas cauri visai Vladimira Kaijaka daiļradei. Krājums "Visu rožu roze" (1987) ir viens no 20. gadsimta 80. gadu
spožākajiem. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju "Likteņa līdumnieki", pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls.
Līdz 1959: īstajā vārdā – Kārlis Laimonis Lazdovskis.
1959–1970: Kārlis Bendrups.
Kopš 1970: vārda un uzvārda vietā lietots pseidonīms.
Bijis precējies ar rakstnieci Mirdzu Bendrupi un Māru Svīru.
1949. 5. nov.: pirmā publikācija – dzejolis "Kolhoza tirgus" laikraksta "Padomju Jaunatne" literatūras un mākslas pielikumā.
Dzejoļu krājumi
1963: "Putni laižas pret vēju".
Stāsti
1966: "Stāsti par laimi".
1967: "Vistu elks".
1969: "Smagās sirdis".
1970: "Mans pavasaris".
1970: "Brigitas brīnums".
1973: "Akācija akmens pagalmā" (1973).
1977: "Soļi".
1980: "Atgriešanās".
1987: "Visu rožu roze".
1992: "Vecis".
2001: "Masku teātris".
Romāni
1970: "Direktora klints".
1976: "Bailes".
1983: "Signe".
1993: "Rēgi".
1999: "Enijas bize".
1999: "Zem Marsa debesīm".
2000: "Nārbuļu dēli".
2002: "Mantinieki".
2005: "Atraidītā sindroms".
2009: "Meitene no nekurienes".
2017: "Vēstule" (kopā ar Māru Svīri).
Videoromāns
2007: "Līdumnieku mantojums" (kopā ar Māru Svīri).
Proza bērniem
1964: stāsts "Putenī".
2003: stāsts "Melnais kamols-amols-mols".
Autobiogrāfiskā proza
2011: "Koka kāja, Kapu māja".
Ārzemju autoru darbu atdzejojumi
No krievu valodas
1962: Fjodors Tjutčevs "Dzeja" (kopā ar Mirdzu Bendrupi).
1981: Fjodors Tjutčevs "Lirika" (kopā ar Mirdzu Bendrupi, Māri Čaklo, Olafu Gūtmani, Montu Kromu un Māru Misiņu).
Darbība kinodramaturģijā
1973: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Šahs briljantu karalienei" (kopā ar Miermīli Steigu un Lazaru Volfu, režisors Aloizs Brenčs).
1977: scenārijs Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Zem apgāztā mēness" (kopā ar Ēriku Lāci, režisors Ēriks Lācis).
1986: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma romāna Rīgas kinostudijas spēlfilmai "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis).
1992: scenārijs pēc tāda paša nosaukuma stāsta Dekrim studijas spēlfilmai "Zirneklis (režisors Vasilijs Mass).
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 7 of 7 reviews
June 18, 2025
1.Valoda un rakstības stils.
Joprojām viegla un ātri uztverama, tas pats stils, kas ir vienkāršs un neierasti intriģējošs reizē. ❣️
2. Sižets un tēmas aktualitāte.
Turpina raisīties intrigas, lai arī tām pievienojas karš, tomēr lielākais uzsvars joprojām uz cilvēka dabu un attiecībām. Aizdomājos par to cik daudz "grēku" drīkst attaisnot ar jaunības dullumu un nesaprašanu. Kā zināms nezināšana neatbrīvo no atbildības...Pusaudžu ārējie un iekšējie konflikti, robežšķirtne ar vecāko paaudzi, vēlme izlauzties un būt patstāvīgiem - visas šīs tēmas ir aktuālas gan toreiz, gan tagad.
3. Tēlu atveidojums.
Enijas meita mirga ir kā turpinājums mistiskajai stāsta daļai, bet šoreiz vairāk saskatīju līdzības ar mūsdienu jauniešiem, būtībā pusaudžu prātos un sirdīs veidojās tās pašas intereses un tieksmes un tādas tās ir gan miera,gan kara laikā. Kā arī neviena no pieaugušajām sievietēm nav gatava atvērt savu sirdi, piedot un aizmirst pagātni, tas viņām ir kopīgs - spītība un paštaisnums. Un dēli - nu dikti lieli egoisti, katrs pārņemts ar sevi un domā tik par savu labumu, ja kādreiz izdara,ko labu tāpat gaida atlīdzību bez maz mūža garumā.🙄 Man neiepatikās neviens.💯🤣
4. Emocionālais pārdzīvojums.
Dusmojos par to, ka tik ilgi nevar salīgt mieru.😁
5. Atziņas/Citāti.
Atziņa - Naids rada vēl lielāku naidu.
Joprojām viegla un ātri uztverama, tas pats stils, kas ir vienkāršs un neierasti intriģējošs reizē. ❣️
2. Sižets un tēmas aktualitāte.
Turpina raisīties intrigas, lai arī tām pievienojas karš, tomēr lielākais uzsvars joprojām uz cilvēka dabu un attiecībām. Aizdomājos par to cik daudz "grēku" drīkst attaisnot ar jaunības dullumu un nesaprašanu. Kā zināms nezināšana neatbrīvo no atbildības...Pusaudžu ārējie un iekšējie konflikti, robežšķirtne ar vecāko paaudzi, vēlme izlauzties un būt patstāvīgiem - visas šīs tēmas ir aktuālas gan toreiz, gan tagad.
3. Tēlu atveidojums.
Enijas meita mirga ir kā turpinājums mistiskajai stāsta daļai, bet šoreiz vairāk saskatīju līdzības ar mūsdienu jauniešiem, būtībā pusaudžu prātos un sirdīs veidojās tās pašas intereses un tieksmes un tādas tās ir gan miera,gan kara laikā. Kā arī neviena no pieaugušajām sievietēm nav gatava atvērt savu sirdi, piedot un aizmirst pagātni, tas viņām ir kopīgs - spītība un paštaisnums. Un dēli - nu dikti lieli egoisti, katrs pārņemts ar sevi un domā tik par savu labumu, ja kādreiz izdara,ko labu tāpat gaida atlīdzību bez maz mūža garumā.🙄 Man neiepatikās neviens.💯🤣
4. Emocionālais pārdzīvojums.
Dusmojos par to, ka tik ilgi nevar salīgt mieru.😁
5. Atziņas/Citāti.
Atziņa - Naids rada vēl lielāku naidu.
February 14, 2022
Tetraloģijas "Likteņa līdumnieki" 2. daļa.
Turpinājums nelika vilties, lasīju līdz vēlam vakaram, jo nebija iespējams atrauties.
Ir sācies Otrais Pasaules karš. Nārbuļu dzimtas likteņi tiek šķetināti pa pavedienam. Sāk piepildīties Enijas pareģojumi, kas ne visiem dzimtā nes priecīgas dienas. Nārbuļu dēli jau pieauguši, un arī Enijas meita Mirga izaug par skaistu meiteni, kurā ieskatās visi trīs Ievas dēli. Taču Mirga mīl tikai vienu no viņiem, bet savu dzīvi uz īsu brīdi saista ar citu no brāļiem, kurš karā krīt, atstājot Mirgu vienu ar bērnu uz rokām. Ir dzimis vēl viens Nārbuļu mantinieks, kuru Ieva neatzīst. Laikam šajā daļā Ieva dabū ciest visvairāk, jo spītīgi pretojas liktenim, ar meliem un savtīgu rīcību cenšas savus dēlus pasargāt no kļūdām un ciešanām, taču rezultātā visu tikai vēl vairāk sarežģī, un dabū liet gaužas asaras.
Pat bail lasīt turpinājumu, jo stāsts, lai gan ir ļoti interesants un aizraujošs, tomēr ir sāpju un ciešanu pilns. Reti kurā grāmatā tik ļoti jūtu līdzi varoņiem. Katrs jau ir kļuvis mīļš un tuvs.
Turpinājums nelika vilties, lasīju līdz vēlam vakaram, jo nebija iespējams atrauties.
Ir sācies Otrais Pasaules karš. Nārbuļu dzimtas likteņi tiek šķetināti pa pavedienam. Sāk piepildīties Enijas pareģojumi, kas ne visiem dzimtā nes priecīgas dienas. Nārbuļu dēli jau pieauguši, un arī Enijas meita Mirga izaug par skaistu meiteni, kurā ieskatās visi trīs Ievas dēli. Taču Mirga mīl tikai vienu no viņiem, bet savu dzīvi uz īsu brīdi saista ar citu no brāļiem, kurš karā krīt, atstājot Mirgu vienu ar bērnu uz rokām. Ir dzimis vēl viens Nārbuļu mantinieks, kuru Ieva neatzīst. Laikam šajā daļā Ieva dabū ciest visvairāk, jo spītīgi pretojas liktenim, ar meliem un savtīgu rīcību cenšas savus dēlus pasargāt no kļūdām un ciešanām, taču rezultātā visu tikai vēl vairāk sarežģī, un dabū liet gaužas asaras.
Pat bail lasīt turpinājumu, jo stāsts, lai gan ir ļoti interesants un aizraujošs, tomēr ir sāpju un ciešanu pilns. Reti kurā grāmatā tik ļoti jūtu līdzi varoņiem. Katrs jau ir kļuvis mīļš un tuvs.
August 2, 2025
Tetraloģija no kuras grūti atrauties...
July 12, 2025
Vai cilvēki kādreiz varētu iemācīties teikt to, ko domā?! Drāma turpinās, jo visiem liekas, ka labāk ir nekā neteikt vai teikt tieši pretējo, nevis to, ko domā. Pa vidu iemaldās toksiska trīs dēlu māte Ieva, kura ir nenormālā šokā, ka divdesmitgadīgiem dēliem patīk meitenes!
Ap vidu jau sāka nomākt, ka attiecību peripētijas tik maļas uz riņķi. Visu laiku "kaut kur aizskrien kāda ēna", Ūve kārtējo reizi apvainojas un ne ar vienu nerunā, Ieva elsās iekrīt gultā, un, ja ne raud, tad mēģina novērot, kuram no visiem trim dēliem šoreiz ir vislielākā iespēja tikt pie Margas (hint: viņa NEKAD neuzmin pareizi). Enija vispār ir visdusmīgākais tēls pasaulē – varbūt varēja iedot kaut nelielu heads-up savai meitai, nevis tikai "nevaicā! pienāks tavs laiks un uzzināsi"?
Un, protams, es bēdājos, jo, izskatās, ka jēdzīgākais un saprātīgākais grāmatas tēls Edgars aiziet bojā karā. Jā, kara tēma parādās grāmatas sākumā un beigās. Pa vidu tā ir ļoti minimāli, par ko skumu (bet lieku cerības uz 3. grāmatu).
Biju iecerējusi ņemt pauzi, lai atvilktu elpu no šīs drāmas. Taču beigas spēja notvert manu interesi, un ir 0.47 naktī, un jau esmu nopirkusi nākamo e-grāmatu.
Also, Ūve reāli nemāk runāt ar sievietēm, sorry not sorry.
Ap vidu jau sāka nomākt, ka attiecību peripētijas tik maļas uz riņķi. Visu laiku "kaut kur aizskrien kāda ēna", Ūve kārtējo reizi apvainojas un ne ar vienu nerunā, Ieva elsās iekrīt gultā, un, ja ne raud, tad mēģina novērot, kuram no visiem trim dēliem šoreiz ir vislielākā iespēja tikt pie Margas (hint: viņa NEKAD neuzmin pareizi). Enija vispār ir visdusmīgākais tēls pasaulē – varbūt varēja iedot kaut nelielu heads-up savai meitai, nevis tikai "nevaicā! pienāks tavs laiks un uzzināsi"?
Un, protams, es bēdājos, jo, izskatās, ka jēdzīgākais un saprātīgākais grāmatas tēls Edgars aiziet bojā karā. Jā, kara tēma parādās grāmatas sākumā un beigās. Pa vidu tā ir ļoti minimāli, par ko skumu (bet lieku cerības uz 3. grāmatu).
Biju iecerējusi ņemt pauzi, lai atvilktu elpu no šīs drāmas. Taču beigas spēja notvert manu interesi, un ir 0.47 naktī, un jau esmu nopirkusi nākamo e-grāmatu.
Also, Ūve reāli nemāk runāt ar sievietēm, sorry not sorry.
This entire review has been hidden because of spoilers.
November 17, 2021
Ahh kinda boring or maybe just not my cup of tea
January 12, 2022
Lieliska lasāmvielas seriāla faniem. Fantastiska valoda un aizraujošs sižets. Neapnīk. Kaut seriāls jau redzēts n reižu.
April 19, 2023
Man sirdij tuvākā no tetraloģijas daļām, arī seriālā šī “sezona” patika vislabāk.
Displaying 1 - 7 of 7 reviews