Heli Lāksonena (Heli Laaksonen) ir viena no populārākajām dzejniecēm Somijā. Publiku viņa iekarojusi un apbūrusi gan ar rakstīto tekstu, gan šarmu, ko liek lietā, lasot savus dzejoļus uzstāšanās reizēs. Heli grāmatas un klausāmgrāmatas Somijā iznāk desmitos tūkstošu eksemplāru. Lasītāju un klausītāju interesi rada viņas veselīgā, izprotošā un jūtīgā attieksme pret apkārt notiekošo, cilvēciskais tiešums, psiholoģiskā precizitāte un nevairīšanās no dabiskā, kā arī viņas savdabīgā valoda. Heli Lāksonena dzejoļus raksta un lasa dienvidrietumu somu valodas dialektā. Atdzejojot somu dzejnieces dzejoļus, grāmatas atdzejotājs Guntars Godiņš izmantojis Vidzemes lībiskās dialekta iezīmes, runas veidu, ko lieto Igaunijas pierobežā ap Ainažiem un Salacgrīvu.
..jau vairākus gadus šī manā grāmatiņa atradās manā grāmatplauktā, bet nekad tā nesanāca tai pieķerties. tagad paņēmu, lai gan lasīt iesāktās grāmatas netrūkst. protams, grūti šādu dialektu/izloksni lasīt, bet savs prieciņš tur ir, lai gan ne viss man gāja pie sirds. izlasīt gribēju jo īpaši tāpēc, ka apkārt ir vairāki cilvēki, kas bieži šo grāmatu ieteikuši kā labu esam :)
Unikāli. Caur šo dienvidrietumu Somijas dialektu var pateikt daudz vairāk nekā “pareizā” gramatikā. Var just sajūtas un personāžu domu vibes tikai caur vārdu rakstību… un tā ir kā vēl viena dimensija rakstītajā tekstā.
Un latvju tulkojums, protams, arī bija izcils mākslasdarbs. Ir jāspēj saglabāt to papildus dimensiju, un tas ir neapšaubāmi izdevies.
Pie šīs burvīgās grāmatas tiku, pateicoties Facebook grāmatu ķēdei, kas nu jau mazliet ir norimusi. Grāmatiņu gribēju izlasīt jau sen, tomēr satikāmies tikai tagad. Dzejoļi rakstīti somu valodas dialektā un tulkoti, izmantojot Vidzemes lībiskā dialekta iezīmes , un tas padara jau tā amizantos un humorīgos dzejolīšus vēl smaidīgākus. Lūk, fragments no tituldzejoļa: "Mēs grib sasniekt apnikum pasouls rekord / bet tad būs pārak skumig, / un es liek gov mašina / un laiž, / lielveikal mašinplaci uzvelk roķen un tais soulit. / Un oi! Kā man patik, kad gos smei." (84. lpp)
‘Tik vens un tas pac joutajens appakaļ velk: vai uz skāb gurķ burk var virsu līmet ābol zapts šilt?’ Izcili, izcili, izcili! Izcili! Un kas par gardām ilustrācijām! Mmmmm
Lasot šo te grāmatu savas izjūtas brīžiem varēja izteikt ar 3 burtiem: WTF??? (Dažiem dzejoļiem nebija ne vainas) Tomēr nevaru saprast vai es lasīju ko oriģināli neoriģinālu vai neoriģināli oriģinālu... bet tāda jau tā dzeja ir! Kā to ir iepējams iztulkot - nav ne jausmas. Viens dzejolis:
Laitil 1
Katr reiz, kad es iet uz bod, es pērk ols.
Ols un venig ols.
Nu ta paņems vel kād ol.
Paliek lab ap dūš, kad tu redz, ka visem citem sapulce, ar nebi sataisit mat.
Kolorīts dzejas krājums no Somijas, kas latviešu valodā atdzejots atbilstošā izloksnē. (Iespaidīgs darbs!) Un atkal jau dzeja tāda, kas uzbur košas bildes vien dažās rindās. Ļoti neierasts skatījums un dzejas teicējs, tāpēc īpaši piedūra.
Šajā grāmatā apkopotas vairākas Heli dzejas grāmatas, un tās man patika dažādā mērā, tāpēc vidējais vērtējums ir 3, jo pirmās man patika ļoti ļoti, bet jaunākās ne tik diži.