Pauls Bankovskis ir latviešu rakstnieks un žurnālists. Pauls Bankovskis dzimis 1973. gadā Cēsīs, līdz četru gadu vecumam dzīvojis Līgatnē, pēcāk Siguldā; mācījies Siguldas astoņgadīgajā (vēlāk deviņgadīgajā skolā). Pēc tās beigšanas mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV) mākslinieciskās stikla apstrādes nodaļā. Pēc RLMV beigšanas studējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļā. Studiju laikā kā ārštata autors sācis strādāt laikrakstos "Literatūra un Māksla" un "Labrīt", vēlāk arī žurnālā "Rīgas Laiks". 1996. gadā sācis strādāt laikrakstā "Diena" — bijis žurnālists, vēlāk pielikuma "Izklaide", rubrikas "Grāmatas" redaktors, kopš 2001. gada — laikraksta "Diena" interneta versijas Diena.lv redaktors. Kopš 2006. gada grāmatu apgāda "Liepnieks un Rītups" direktors un žurnāla "Rīgas Laiks" līdzstrādnieks. Strādājis žurnāla "Ir" redakcijā, kopš 2011. gada strādā reklāmas aģentūrā "TBWA Latvija". Pirmās literārās publikācijas 1993. gadā. Divreiz godalgots žurnāla "Karogs" un Raimonda Gerkena romānu konkursā (1996. gadā par romānu "Laiku grāmata", 2002. gadā par romānu "Misters Latvija"). Par grāmatu "Mazgalvīši spēlē mājās" 2008. gadā saņēmis Jāņa Baltvilka balvu. 2009. gadā par filmas "Klucis — nepareizais latvietis" scenāriju saņēmis balvu Lielais Kristaps.
Visnotaļ labā romānā iestīvēts lielisks materiāls, kaut arī parasti nepavelkos uz nostalģiskām un vienkārši spilgti aprakstītām vēsturiski ainiņām, kurām piekārtots stāsts.
Grāmata uzrakstīta labi. Šokēja tikai brīžiem aprakstītā vardarbība un pedofilu ainas. No otras puses šīs ainas kaut kā izskaidroja Zmeja nežēlību, rakstnieka savdabīgās novirzes...
Kopumā vides un laika, un telpas atainojums sataustāms un ar veselīgu ironijas līdzsvaru, taču mākslīgi dramatiski saasinājumi (it sevišķi izvarošanas formā) neattaisnojās.
Galīgi nepatika rakstības stils. Viss likās tik haotiski un neloģiski. Brīnos kā izmocīju šo grāmatu līdz beigām, jo vairākkārt gribēju vienkārši aizvērt un nolikt.
Šī grāmata spilgti apraksta dažas pazemojošas un citādi neērtas situācijas Padomju Latvijas laikā, kuru cēloņus autors, šķiet, meklē varas un cilvēku attiecībās, precīzāk, skaidrā visaptverošā cilvēka bezvērtības manifestācijā caur to, ka valdība sūta cilvēkus uz Afganistānu karā vai Černobiļu un nav atklāta pret sabiedrību, aizliedz brīvi pārvietoties uz rietumvalstīm, klausīties, piemēram, džezu un arī caur to ka pārtikas veikali tukši.
Lai gan man nav bijusi iespēja apzināti dzīvot astoņdesmitajos un deviņdesmito gadu sākumā un nevaru salīdzināt Bankovska interpretāciju ar saviem iespaidiem par to laiku, tomēr "Čeka, bumba & rokenrols" stāsta patiešām ticamus dzīvesstāstus. Dažbrīd pat pārņem nepatīkama priekšnojauta, ka tie cilvēki vēl aizvien kaut kur tepat mīt, un "dižķibeļu", kukuļošanu un citu likstu risināšanā līdzēt varētu vien paaudžu maiņa.
Divi citāti no grāmatas:
"Mājās viņu neviens negaidīja.Kad Zmejs pavēra pusvirus atstātās durvis, degunā iecirtās skābi dzīvniecisks smārds. Istabā skanēja ķildīgas balsis. Uz galda un izlietnē stāvēja nemazgāti trauki. Sagumzītā burkas vākā dīga vairāki cigarešu gali." 182
"Tomēr dažkārt Ilonai uzmācās šaubas. Kāpēc mēs dzīvojam tā, kā mēs dzīvojam, galvā ņerkstēja uzstājīga balss. Kāpēc vieni cilvēki visu mūžu spiesti mitināties iztrunējušā koka graustā, bet citi savas dienas vada siltos un mājīgos dzīvokļos? Kurš ir tas, kas pasaulē nosaka kārtību? Ja vien to vispār var saukt par kārtību." 165
Par laikiem, kurus tikai iztēloties varu, ne saprast vai atcerēties - un tomēr tik sasodīti garšīgi visos niekos un sīkumos, raksturos, tipāžos un problēmās. Tāds laiks, kādu es to zinu nezinot - un nu vēl vairāk, ar jaunākām niansēm. Ļoti labi. Un pati gribētos vēl un vēl - ja vien aplis nebūtu noslēdzies.