What do you think?
Rate this book
Uguns un pulveris
Dāvids Robežnieks ir pati pilnība – iekāres viesuļvētra, seksualitātes kvintesence. Viņam piemīt viss, ko vien sieviete var vēlēties. Izņemot…
Viņš nav iegūstams. Viņš ir īslaicīga, kaisles piesātināta izklaide. Dāvids ir pērkams uz vienu nakti vai – ekskluzīvos gadījumos – uz dažiem mēnešiem. Un tad viņš nozūd kā gaistoša vīzija, atstādams pēc sevis vien baudas alkas un neaizmirstamas atmiņas.
Vienā no vērienīgākajiem saviesīgajiem pasākumiem Latvijā Dāvida ceļi krustojas ar Rūtu Tēraudi – neatlaidīgu medicīnas studenti, kuras acīs degtin deg viss, kam viņš jau sen zaudējis ticību. Vīrietis pat nenojauš, ka pavisam drīz atkal satiks Rūtu… un viņa gluži kā šaujampulveris, sprakšķēdams karstajās liesmu mēlēs, iesvels Dāvida dvēselē uguni, ko viņam nebūs pa spēkam apdzēst.
Taču eksistē kāds, kurš jau septiņus gadus alkst atriebt savu seksa verdzībā pārdoto māsu…
Un viņš ir pārliecināts, ka vainojams neviens cits kā Dāvids.
Viņš nav iegūstams. Viņš ir īslaicīga, kaisles piesātināta izklaide. Dāvids ir pērkams uz vienu nakti vai – ekskluzīvos gadījumos – uz dažiem mēnešiem. Un tad viņš nozūd kā gaistoša vīzija, atstādams pēc sevis vien baudas alkas un neaizmirstamas atmiņas.
Vienā no vērienīgākajiem saviesīgajiem pasākumiem Latvijā Dāvida ceļi krustojas ar Rūtu Tēraudi – neatlaidīgu medicīnas studenti, kuras acīs degtin deg viss, kam viņš jau sen zaudējis ticību. Vīrietis pat nenojauš, ka pavisam drīz atkal satiks Rūtu… un viņa gluži kā šaujampulveris, sprakšķēdams karstajās liesmu mēlēs, iesvels Dāvida dvēselē uguni, ko viņam nebūs pa spēkam apdzēst.
Taču eksistē kāds, kurš jau septiņus gadus alkst atriebt savu seksa verdzībā pārdoto māsu…
Un viņš ir pārliecināts, ka vainojams neviens cits kā Dāvids.
432 pages, Hardcover
Published November 14, 2022
5 people are currently reading
93 people want to read
About the author
Mērija Elizabete Kalniņa
2 books32 followersMērija Elizabete Kalniņa ir latviešu romantiskās un romantiski erotiskās literatūras autore un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolvente. 2020. gadā piedalījusies izdevniecības "Zvaigzne ABC" rīkotajā romantisko romānu un detektīvromānu konkursā, iesniedzot vērtēšanai savu debijas romānu "Sapnis par viņu un mūziklu". Pēc godalgotas vietas iegūšanas romāns 2021. gada jūnijā ticis izdots izdevniecībā "Zvaigzne ABC". 2022. gada novembrī pašizdošanas ceļā izdots autores otrais romāns "Uguns un pulveris", kas pārstāv romantiski erotiskā spriedzes trillera žanru un kļuvis par bestselleru.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 48 reviews
November 24, 2022
Mans latviešu romantisko - erotisko romānu atsauksmju trases rekords ir diezgan nepārprotams - nekas man nepatīk un neko nav bijis vērts izdot. Nu varbūt tikai Grencbergas Sestās sievas rasols, bet ne jau tāpēc, ka viņa mani ielūdza kā pavadoni uz Mērijas Elizabetes Kalniņas jaunās grāmatas “Uguns un pulveris” atvēršanas pasākumu. Pasākuma laikā tiešām atklājās, ka Sievai esmu no tiesas ielikusi 2 goodreads zvaigznes, kas tekstā paskaidrojot, iet pretim 3.5. Račko nekad nav uzlekusi vairāk par 1 vai nevienu zvaigzni, Zane Nuts ir bijusi stabila 1.
Nav tā, ka es esmu izlasījusi visu latviešu trash`u un visam piekabinājusi indīgas atsauksmes, tik daudz laika nav nevienam. Bet ja es atrotu piedurknes un kaut kam piekasos, tad tikai cilvēces vārdā, lai kaut kā virzītu komerciālās literatūras procesus Latvijā.
Protams, kādam šķitīs, ka tā ir šķība skaudība, kas dzen manu tieksmi pārāk kritiski vērtēt literārās parādības, kas pēc principa – jo vairāk kustini, jo vairāk smird – to diez vai ir pelnījušas, un tā ir tīrā patiesība, man skauž, ka kādai ir bijis vairāk drosmes, vairāk neatlaidības, vairāk apņēmības aprakstīt lapas un palaist tās tirdzniecībā. Bet tad ar vieglu nopūtu, briesmonis manī atlaižas savā noplukušajā klubkrēslā, paceļ viskijšotu, secinot, ka tur arī apbrīna var beigties. Nekas dzīvu skaudību izraisošs nav uzrakstīts.
Es ļoti, ļoti gaidu to brīdi, kad roku uz sirds, varēšu teikt, beidzot ir uzrakstīts viegls, komercpotenciālu realizējošs romantisks, erotisks, žanrisks romāns manā gaumē. (citējot sevi no Zanes Nuts “Latvietes nevar nemīlēt” atsauksmes: “Nepiespiesta jūtu ķīmija, pikanto un emocionālo momentu balanss, varoņi, kuros iemīlēties, burvīgas, atmiņā paliekošas ainas, aizkustinājuma asaras un iekāres sviedri!)
Vai Mērijai Elizabetei Kalniņai izdevās?
’‘Uguns un pulveris” tiek pieteikts kā Latvijā pirmais erotiskais spriedzes trilleris. Trilleris jau it kā pats par sevi ir spriedzīgs, bet nu lai.
Bet vai maz bija trilleris? Vai daži krimināli personāži un pāris slepkavības grāmatu padara par trilleri? Trilleris galīgi nav mans žanrs, bet tik daudz es zinu, ka būtu jābūt kādai intrigai, kurš ko ir izdarījis, būtu jābūt miglā tītiem nodevīgiem siluetiem, bailēm, sviedriem, stīviem locekļiem, negaidītām nodevībām un šāvienam tumsā. Labi, kaut kādas skices bija, bet lasītājs gandrīz visu laiku zināja, kuri ir labie, kuri sliktie un kas ir viņu grēki. Spriedzes nebija, tikai šausmīgas, iekšas malošas ainas. Kas mūs noved pie erotikas.
Bija, bija erotika. Ja vērtējam izolētas ainas, bez kopējā grāmatas konteksta:
Rūtas pirmie soļi pavedināšanā 3/10
Minets 10/10
Rūtas un Dāvida fuckfests 7/10
Dāvida maizes darbs 5/10 (nepārliecināja, ka viņš ir tik labs, jo viss beidzās diezgan ātri)
Elīna vannas istabā 9/10
Un tagad izvelkam vidējo aritmētisko, kas dod mums 6.8, ko latviešu valodas skolotāja varētu tulkot kā starp labi un gandrīz labi. Nav slikti, vai ne?
Bet tad autore nosit jebkādas iekāres ogles ar brutālām izvarošanas ainām, prostitūcijas reāliju aprakstiem, aukstiem statistikas datiem un pretīgiem suteneriem. Ak, Mērija, es redzu, ka Tu gribi izglābt pasauli, bet izlem, vai Tu gribi lasītāju iekvēlināt vai iebiedēt? Šis ir tas gadījums, kad abus reizē nevar. Iedomājieties, vai arī labāk nē, bet erotisko romānu, kas notiek koncentrācijas nometnē 2. pasaules kara laikā. Un nē, nevis Hanu, nevis Vecmāti vai kaut ko no Heteres Morisas, bet tādu… man pat vispār nav variantu, cik pretdabīgi tas sanāktu.
Un te mums ir erotiskais romāns par seksa verdzību. Kur vienā nodaļā kāds pašķir biksītes uz vienu pusi un piedzīvo svētlaimi, bet jau nākošajā nodaļā kādam saplēš ānusu. Bet tāda ir dzīve, jūs teiksiet. Bet māksla ir lielāka par dzīvi, teikšu es. Un dažreiz svarīgāk par to, kas ir pateikts, ir tas, kas nav pateikts.
Autore ir pacēlusi ļoti svarīgu tēmu, bet izmētājusi pa pārāk plašiem kaktiem. Te ir elites žigolo, jauno prostitūtu vervēšanas shēmas, suteners ar tālejošiem plāniem, cilvēku tirdzniecība, bet tā visa ir piedāvājuma reprezentācija. Kur ir pieprasījums? Šīs un citas sabiedrības problēmas jau nebūtu, ja nebūtu pieprasījuma. Man trūka nosodījuma šajā virzienā, jo tāda nepārprotami ir autores pozīcija. Nav tā, ka viņa te aģitētu par labākiem darba apstākļiem seksa pārdevējiem vai par pieejamākiem pakalpojumiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (kas noteikti ir Rietumu sabiedrību darba plānos, bet ne jau te, Latvijā). Un ja jau mums bija miljons otrā un trešā plāna tēlu, par kuru lietderību tekstā noteikti var strīdēties (te ir kādi, pag, tūlīt saskaitīšu, vismaz 4 māsu un brāļu pāri, kur viena puse, kā likums, piepilda sižeta traģisko pusi), varēja jau arī parādīt, kas ir vidējais seksa pircējs, jo diez vai bagātā Jolanta (oriģināli no Pampāļiem (un kāpēc ne no Mazpisāniem?) ) ir mūsu tīrākā ilustrācija.
Bet grāmatas iespaidā esmu sākusi raustīties naksnīgajos gājienos mājup pēc darba, un ar aizdomām skatos uz garāmbraucošiem busiņiem vai večiem ar tetovējumiem. Šis efekts man pat patīk, vismaz to Mērija ir panākusi. Šī viena tēma ir izskanējusi gana stipri.
Bet grāmatā ir vēl daudzas, daudzas citas tēmas un par daudz šo nemīlēto varoņu arhetipu. Vismaz 3 mātes, kuras dažādos apstākļos pametušas savus bērnus. Neesošie vai pārlieku mīlošie, smacējošie tēvi. Par biezu šīs krāsas. Ja gleznošanā pārcenšas un jauc pārāk daudz krāsu, visas tāpat saplūst brūnā. Rezultātā aina ir super drūma. Vienīgais cerības stars ir Jolanta, kas pārskata savas bērnu audzināšanas metodes, un it kā pēkšņi atceroties Raini (Mainies uz augšu!), nolemj vairāk laika pavadīt ar meitu. Šis bija ļoti spēcīgs moments. Tāpēc man patīk romantiskā literatūra, kur tomēr iederas šādi neticami, bet sirsnīgi momenti. Varoņa tranformācija un viss cits no stāstniecības teorijas, kas liekas, jā, klišejiski, bet no tiesas strādā.
Jā, šis nav romantiskais romāns, bet gan erotiskais spriedzes trilleris, jūsu augstības, lasošie tiesneši. Tad kas par naivu sviestu bija Hallmark stila pikošanās aina, kurā 28 gadus vecs seksa dievs nespēj valdīt savu alkaino iekāri uz meiteni? Rūtas un Dāvida stāsts neiztur nekādu loģisko kritiku. Nevis tāpēc, ka tas nav dzīvē iespējams, bet tāpēc, ka tas nav uzrakstīts. Pēc teksta sanāk, viņa Dāvidu grib, jo viņš ir skaists, muskuļains un seksīgs, un iekāres slieksnim pāri viņu nes aina, kurā viņi brauc pa Rumbulas lidlauku un Rūtai no ātruma uzbudinājuma lec sirds pa muti laukā. Rūta NEKO nezina par Dāvida dzīvi, bet pie beigām jau ir gatava viņu precēt. Un tad ir Dāvids, kuram patīk šī kārtējā pelēkā pele, jo viņa ir tieši tik ļoti savādāka - viņai ir brilles, bet pie tām mēs vēl atgriezīsimies.
- Es negrasos pikoties ar tevi.
- Vai tāpēc, ka esmu meitene?
- Tāpēc, ka tu esi studente, kura acīmredzot aizvien ir skolnieces prātā, ja jau izaicina par sevi septiņus gadus vecāku vīrieti uz pikošanos.
Šis dialogs izcili ilustrē galveno varoņu dinamiku. Mēs nekur tālāk kā sabiedrība netiksim, ja grāmatās vīrieši turpinās gribēt meitenes. Man nepatīk, kad mani nosauc par tanti, bet ziniet, gluži meitene es arī vairs nejūtos. Rūta grāmatā ir klišejiska meitene, bet ja autore ir izlēmusi drosmīgi runāt par seksu, tīkstošā žanra jaunava izkrīt no konteksta. Šis nevienlīdzīgais mīlasstāsts, kam būtu jāsatur viss stāsts kopā, kā osteoparozes sagrauta kaulu čupiņa, pārādās arī finālā, kur protams, galveno varoņu ceļi ir šķīrušies, un Rūta saiet kopā ar māsas puisi (????????????????????). Skaidrs, te arī nosaukuma metafora, kad uguns un pulveris satiekas, paliek tikai čupiņa pelnu. Bet Rūtu par pulveri grūti nosaukt, drīzāk omes vārītu zapts` burciņu. Jo viņa ir tik mīļa, salda, uzticama.
Mēs audzinām jauno paaudzi nenodarboties ar ķermeņa kaunināšanu, bet kā ar brillēm? Briļļainā kobra ir tik ļoti pagājušais gadsimts, mūsu grāmatu klubā brilles nav tikai 2 no 15, un pat tiem, kam nav brilles, ir lēcas! Man nav jālieto brilles, bet no pietuvinātām personām zinu, cik sadzīvi ietekmējoši tas ir, un Amandas ņirgāšanās par Rūtu jaungada ballē ir tiešām, nu, ņirgāšanās. Kur nu vēl kritiski svarīgā pavedināšanas ainā varone brilles noņem, lai justos skaistāka. Atņemu Grifidoram 50 punktus par nereālistisku briļļaino komūnas reprezentāciju.
Sižeta un tēmu risinājumi var būt gaumes un patīk, nepatīk jautājumi, un ja erotika ir mans, tad trilleris nav mans žanrs, un tā ir tikai mana vaina, ka lasīju, un man varbūt nepatika, bet tikai tāpēc, ka šī žanru proporcija nebija manā gaumē. Nevar no buljona pīrādziņa prasīt, lai tas būtu pica.
Bet autores valodas stils man lika pūsties pie katras lappuses. Mutes ir alkainas, versmainas, rokas ir krampjainas, sekss ir dziļš un mežonīgs, grimases ir sāpju pilnas, viss ir vispārākajā pakāpē un ar tik stipriem īpašības vārdiem, man no patosa sāpēja galva.
“.. - aizbultētās, nesalaužamās durvis uz vīrieša slēptāko iekšējo pasauli paveras šaurā spraugā, tēraudā izkaltā maska nokrīt, un meitene aiz Dāvida Avota šķietami raupjās un skarbās ārienes ierauga… cilvēcību.”
Es esmu par bāgātīgu latviešu valodu, un ļoti gribētu zināt, kurš ir autores mīļākais latviešu klasiķis un vai rakstot šo, viņa paralēli lasīja “Sūnu ciema zēnus” -
“Mariusa sejā pavīd dziļi iesēdies rūgtums, un Dāvids atģiedas, ka abi jau labu laiku stāv uz kāpnēm, stindzinošā vēja pluinīti.”
Nav jau slikti no aizmirstības izcelt vārdus, bet vai tie iederas un uzdod pareizo toni? Arī atsauces uz Bon Jovi, Pamelu Andersoni un “It`s the Final Countdown” vedina domāt, ka autore nav 22 gadus jauna būtne, bet kaut kāds 90to Edvards Kallens, jaunā ķermenī iekapsulējusies veca dvēsele. Kolēģe aizrādīja, bet kā tad es pati jūsmoju par Viktoru Lapčenoku, un viņai ir taisnība, mēs nevaram gaidīt, ka visi jaunieši klausīsies Carnival Youth un Tame Impala, tikai tāpēc ka es, ne īsti meitene, bet vēl ne tante, tā esmu iedomājusies jauniešus darām.
Un tad es Mēriju satiku dzīvajā, grāmatas atklāšanas pasākumā, un sapratu, ka tieši tā viņa arī runā. Mani ļoti interesē šī valodas stila rašanās. Bet es vienalga domāju, ka mūsdienīgam, komerciālam romānam tas ir par vecišķu, par stīvu, par pareizu, par centīgu.
Bet tad Mērijai beigās izdevās?
Jā un nē. Personīgi man nepatika, jo nebija jūtu ķīmijas, nebija pozitīvu, izcili uzburtu ainu (dažas šausmīgās gan ilgi vēl atcerēšos). Profesionāli, šis vairs nav grāmatas izstrādājums, bet tiešām romāns, kurš liekas pamatīgi nostrādāts, ar degsmi par sociālu tēmu, bet kuru pieviļ autores pieredzes trūkums. Un tā nav atsauce uz viņas gadu skaitu, vai kompetenci rakstīt par konkrētajām tēmām. Drīzāk radošo izvēļu trūkums un fakts, šī taču ir tikai otrā grāmata.
Ir uzrakstīta grāmata strīdīgā žanrā, par kuru beidzot nav jādiskutē, vai tā ir grāmata, bet var konstruktīvi runāt par autores izvēlēm un stāsta niansēm. Tas ir solis uz augšu un pēc Mērijas publicitātes apgriezieniem spriežot, gan jau mēs no viņas vēl kaut ko sagaidīsim. Bet vai lasītāji būs lauku pensionāri un Apvienotā saraksta elektorāts, vai nodarbinātas sievietes reproduktīvā vecumā, kas citkārt izvēlētos lubu literatūru angļu valodā, tas ir autores pašas ziņā.
Paldies Ingai Grencbergai par iespēju būt grāmatas atvēršanas svētkos un Mērijai par nedzīšanu prom.
Es pilnībā izbaudīju iespēju iznest savas meitenes sabiedrībā un šī kleita iznācienu gaidīja vismaz 7 gadus, un tā bija katra no saviem 50 centiem vērta! Austeres, dzirkstošais, priekšnesumi, dievišķais slavenību pieskāriens, bet tas viss nobāl pasākuma kompānijas priekšā. Viegli klabināt atsauksmes internetā, bet tovakar es ieskatījos acīs savām 1* atsauksmju saņēmējām. Paldies, Zane, ka neizplēsi man matus, paldies, Mērija, ka uzbildējies ar mani, paldies, Inga, ka uzdāvināji man pīpīti (smēķēšana nodara ļaunumu jūsu veselībai)(bet “sapīpēšana ar rakstniecēm” iet mana šī gada top 10 notikumos), ok, Karīna Račko nebija, bet viņa arī planē pati savā orbītā un pie vienkāršajiem mirstīgajiem nenolaižas, paldies pārējām satiktajām dāmām, kuras lika man justies nozīmīgai, kaut gan es rakstu tikai blogus, nevis grāmatas. Un svarīgākais, ko es sapratu – ir būtiski sarunāties, iepazīties un atvērties citiem, nevis katram palikt savas sienas pusē un indēt ekosistēmu. Un REDAKTORI. Mums ir izmisīgi nepieciešami labi redaktori, kas prasmīgi iejātu šīs jaunās, radošās ķēvītes, un ievirzītu viņu upes auglīgās palienās un nebaidītos no drosmīgiem lēmumiem.
Goodreads šis ies ar 2 zvaigznēm, jo 3 ir “I liked it”, un man nepatika. Bet objektīvi tuvāk 3.
Nav tā, ka es esmu izlasījusi visu latviešu trash`u un visam piekabinājusi indīgas atsauksmes, tik daudz laika nav nevienam. Bet ja es atrotu piedurknes un kaut kam piekasos, tad tikai cilvēces vārdā, lai kaut kā virzītu komerciālās literatūras procesus Latvijā.
Protams, kādam šķitīs, ka tā ir šķība skaudība, kas dzen manu tieksmi pārāk kritiski vērtēt literārās parādības, kas pēc principa – jo vairāk kustini, jo vairāk smird – to diez vai ir pelnījušas, un tā ir tīrā patiesība, man skauž, ka kādai ir bijis vairāk drosmes, vairāk neatlaidības, vairāk apņēmības aprakstīt lapas un palaist tās tirdzniecībā. Bet tad ar vieglu nopūtu, briesmonis manī atlaižas savā noplukušajā klubkrēslā, paceļ viskijšotu, secinot, ka tur arī apbrīna var beigties. Nekas dzīvu skaudību izraisošs nav uzrakstīts.
Es ļoti, ļoti gaidu to brīdi, kad roku uz sirds, varēšu teikt, beidzot ir uzrakstīts viegls, komercpotenciālu realizējošs romantisks, erotisks, žanrisks romāns manā gaumē. (citējot sevi no Zanes Nuts “Latvietes nevar nemīlēt” atsauksmes: “Nepiespiesta jūtu ķīmija, pikanto un emocionālo momentu balanss, varoņi, kuros iemīlēties, burvīgas, atmiņā paliekošas ainas, aizkustinājuma asaras un iekāres sviedri!)
Vai Mērijai Elizabetei Kalniņai izdevās?
’‘Uguns un pulveris” tiek pieteikts kā Latvijā pirmais erotiskais spriedzes trilleris. Trilleris jau it kā pats par sevi ir spriedzīgs, bet nu lai.
Bet vai maz bija trilleris? Vai daži krimināli personāži un pāris slepkavības grāmatu padara par trilleri? Trilleris galīgi nav mans žanrs, bet tik daudz es zinu, ka būtu jābūt kādai intrigai, kurš ko ir izdarījis, būtu jābūt miglā tītiem nodevīgiem siluetiem, bailēm, sviedriem, stīviem locekļiem, negaidītām nodevībām un šāvienam tumsā. Labi, kaut kādas skices bija, bet lasītājs gandrīz visu laiku zināja, kuri ir labie, kuri sliktie un kas ir viņu grēki. Spriedzes nebija, tikai šausmīgas, iekšas malošas ainas. Kas mūs noved pie erotikas.
Bija, bija erotika. Ja vērtējam izolētas ainas, bez kopējā grāmatas konteksta:
Rūtas pirmie soļi pavedināšanā 3/10
Minets 10/10
Rūtas un Dāvida fuckfests 7/10
Dāvida maizes darbs 5/10 (nepārliecināja, ka viņš ir tik labs, jo viss beidzās diezgan ātri)
Elīna vannas istabā 9/10
Un tagad izvelkam vidējo aritmētisko, kas dod mums 6.8, ko latviešu valodas skolotāja varētu tulkot kā starp labi un gandrīz labi. Nav slikti, vai ne?
Bet tad autore nosit jebkādas iekāres ogles ar brutālām izvarošanas ainām, prostitūcijas reāliju aprakstiem, aukstiem statistikas datiem un pretīgiem suteneriem. Ak, Mērija, es redzu, ka Tu gribi izglābt pasauli, bet izlem, vai Tu gribi lasītāju iekvēlināt vai iebiedēt? Šis ir tas gadījums, kad abus reizē nevar. Iedomājieties, vai arī labāk nē, bet erotisko romānu, kas notiek koncentrācijas nometnē 2. pasaules kara laikā. Un nē, nevis Hanu, nevis Vecmāti vai kaut ko no Heteres Morisas, bet tādu… man pat vispār nav variantu, cik pretdabīgi tas sanāktu.
Un te mums ir erotiskais romāns par seksa verdzību. Kur vienā nodaļā kāds pašķir biksītes uz vienu pusi un piedzīvo svētlaimi, bet jau nākošajā nodaļā kādam saplēš ānusu. Bet tāda ir dzīve, jūs teiksiet. Bet māksla ir lielāka par dzīvi, teikšu es. Un dažreiz svarīgāk par to, kas ir pateikts, ir tas, kas nav pateikts.
Autore ir pacēlusi ļoti svarīgu tēmu, bet izmētājusi pa pārāk plašiem kaktiem. Te ir elites žigolo, jauno prostitūtu vervēšanas shēmas, suteners ar tālejošiem plāniem, cilvēku tirdzniecība, bet tā visa ir piedāvājuma reprezentācija. Kur ir pieprasījums? Šīs un citas sabiedrības problēmas jau nebūtu, ja nebūtu pieprasījuma. Man trūka nosodījuma šajā virzienā, jo tāda nepārprotami ir autores pozīcija. Nav tā, ka viņa te aģitētu par labākiem darba apstākļiem seksa pārdevējiem vai par pieejamākiem pakalpojumiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (kas noteikti ir Rietumu sabiedrību darba plānos, bet ne jau te, Latvijā). Un ja jau mums bija miljons otrā un trešā plāna tēlu, par kuru lietderību tekstā noteikti var strīdēties (te ir kādi, pag, tūlīt saskaitīšu, vismaz 4 māsu un brāļu pāri, kur viena puse, kā likums, piepilda sižeta traģisko pusi), varēja jau arī parādīt, kas ir vidējais seksa pircējs, jo diez vai bagātā Jolanta (oriģināli no Pampāļiem (un kāpēc ne no Mazpisāniem?) ) ir mūsu tīrākā ilustrācija.
Bet grāmatas iespaidā esmu sākusi raustīties naksnīgajos gājienos mājup pēc darba, un ar aizdomām skatos uz garāmbraucošiem busiņiem vai večiem ar tetovējumiem. Šis efekts man pat patīk, vismaz to Mērija ir panākusi. Šī viena tēma ir izskanējusi gana stipri.
Bet grāmatā ir vēl daudzas, daudzas citas tēmas un par daudz šo nemīlēto varoņu arhetipu. Vismaz 3 mātes, kuras dažādos apstākļos pametušas savus bērnus. Neesošie vai pārlieku mīlošie, smacējošie tēvi. Par biezu šīs krāsas. Ja gleznošanā pārcenšas un jauc pārāk daudz krāsu, visas tāpat saplūst brūnā. Rezultātā aina ir super drūma. Vienīgais cerības stars ir Jolanta, kas pārskata savas bērnu audzināšanas metodes, un it kā pēkšņi atceroties Raini (Mainies uz augšu!), nolemj vairāk laika pavadīt ar meitu. Šis bija ļoti spēcīgs moments. Tāpēc man patīk romantiskā literatūra, kur tomēr iederas šādi neticami, bet sirsnīgi momenti. Varoņa tranformācija un viss cits no stāstniecības teorijas, kas liekas, jā, klišejiski, bet no tiesas strādā.
Jā, šis nav romantiskais romāns, bet gan erotiskais spriedzes trilleris, jūsu augstības, lasošie tiesneši. Tad kas par naivu sviestu bija Hallmark stila pikošanās aina, kurā 28 gadus vecs seksa dievs nespēj valdīt savu alkaino iekāri uz meiteni? Rūtas un Dāvida stāsts neiztur nekādu loģisko kritiku. Nevis tāpēc, ka tas nav dzīvē iespējams, bet tāpēc, ka tas nav uzrakstīts. Pēc teksta sanāk, viņa Dāvidu grib, jo viņš ir skaists, muskuļains un seksīgs, un iekāres slieksnim pāri viņu nes aina, kurā viņi brauc pa Rumbulas lidlauku un Rūtai no ātruma uzbudinājuma lec sirds pa muti laukā. Rūta NEKO nezina par Dāvida dzīvi, bet pie beigām jau ir gatava viņu precēt. Un tad ir Dāvids, kuram patīk šī kārtējā pelēkā pele, jo viņa ir tieši tik ļoti savādāka - viņai ir brilles, bet pie tām mēs vēl atgriezīsimies.
- Es negrasos pikoties ar tevi.
- Vai tāpēc, ka esmu meitene?
- Tāpēc, ka tu esi studente, kura acīmredzot aizvien ir skolnieces prātā, ja jau izaicina par sevi septiņus gadus vecāku vīrieti uz pikošanos.
Šis dialogs izcili ilustrē galveno varoņu dinamiku. Mēs nekur tālāk kā sabiedrība netiksim, ja grāmatās vīrieši turpinās gribēt meitenes. Man nepatīk, kad mani nosauc par tanti, bet ziniet, gluži meitene es arī vairs nejūtos. Rūta grāmatā ir klišejiska meitene, bet ja autore ir izlēmusi drosmīgi runāt par seksu, tīkstošā žanra jaunava izkrīt no konteksta. Šis nevienlīdzīgais mīlasstāsts, kam būtu jāsatur viss stāsts kopā, kā osteoparozes sagrauta kaulu čupiņa, pārādās arī finālā, kur protams, galveno varoņu ceļi ir šķīrušies, un Rūta saiet kopā ar māsas puisi (????????????????????). Skaidrs, te arī nosaukuma metafora, kad uguns un pulveris satiekas, paliek tikai čupiņa pelnu. Bet Rūtu par pulveri grūti nosaukt, drīzāk omes vārītu zapts` burciņu. Jo viņa ir tik mīļa, salda, uzticama.
Mēs audzinām jauno paaudzi nenodarboties ar ķermeņa kaunināšanu, bet kā ar brillēm? Briļļainā kobra ir tik ļoti pagājušais gadsimts, mūsu grāmatu klubā brilles nav tikai 2 no 15, un pat tiem, kam nav brilles, ir lēcas! Man nav jālieto brilles, bet no pietuvinātām personām zinu, cik sadzīvi ietekmējoši tas ir, un Amandas ņirgāšanās par Rūtu jaungada ballē ir tiešām, nu, ņirgāšanās. Kur nu vēl kritiski svarīgā pavedināšanas ainā varone brilles noņem, lai justos skaistāka. Atņemu Grifidoram 50 punktus par nereālistisku briļļaino komūnas reprezentāciju.
Sižeta un tēmu risinājumi var būt gaumes un patīk, nepatīk jautājumi, un ja erotika ir mans, tad trilleris nav mans žanrs, un tā ir tikai mana vaina, ka lasīju, un man varbūt nepatika, bet tikai tāpēc, ka šī žanru proporcija nebija manā gaumē. Nevar no buljona pīrādziņa prasīt, lai tas būtu pica.
Bet autores valodas stils man lika pūsties pie katras lappuses. Mutes ir alkainas, versmainas, rokas ir krampjainas, sekss ir dziļš un mežonīgs, grimases ir sāpju pilnas, viss ir vispārākajā pakāpē un ar tik stipriem īpašības vārdiem, man no patosa sāpēja galva.
“.. - aizbultētās, nesalaužamās durvis uz vīrieša slēptāko iekšējo pasauli paveras šaurā spraugā, tēraudā izkaltā maska nokrīt, un meitene aiz Dāvida Avota šķietami raupjās un skarbās ārienes ierauga… cilvēcību.”
Es esmu par bāgātīgu latviešu valodu, un ļoti gribētu zināt, kurš ir autores mīļākais latviešu klasiķis un vai rakstot šo, viņa paralēli lasīja “Sūnu ciema zēnus” -
“Mariusa sejā pavīd dziļi iesēdies rūgtums, un Dāvids atģiedas, ka abi jau labu laiku stāv uz kāpnēm, stindzinošā vēja pluinīti.”
Nav jau slikti no aizmirstības izcelt vārdus, bet vai tie iederas un uzdod pareizo toni? Arī atsauces uz Bon Jovi, Pamelu Andersoni un “It`s the Final Countdown” vedina domāt, ka autore nav 22 gadus jauna būtne, bet kaut kāds 90to Edvards Kallens, jaunā ķermenī iekapsulējusies veca dvēsele. Kolēģe aizrādīja, bet kā tad es pati jūsmoju par Viktoru Lapčenoku, un viņai ir taisnība, mēs nevaram gaidīt, ka visi jaunieši klausīsies Carnival Youth un Tame Impala, tikai tāpēc ka es, ne īsti meitene, bet vēl ne tante, tā esmu iedomājusies jauniešus darām.
Un tad es Mēriju satiku dzīvajā, grāmatas atklāšanas pasākumā, un sapratu, ka tieši tā viņa arī runā. Mani ļoti interesē šī valodas stila rašanās. Bet es vienalga domāju, ka mūsdienīgam, komerciālam romānam tas ir par vecišķu, par stīvu, par pareizu, par centīgu.
Bet tad Mērijai beigās izdevās?
Jā un nē. Personīgi man nepatika, jo nebija jūtu ķīmijas, nebija pozitīvu, izcili uzburtu ainu (dažas šausmīgās gan ilgi vēl atcerēšos). Profesionāli, šis vairs nav grāmatas izstrādājums, bet tiešām romāns, kurš liekas pamatīgi nostrādāts, ar degsmi par sociālu tēmu, bet kuru pieviļ autores pieredzes trūkums. Un tā nav atsauce uz viņas gadu skaitu, vai kompetenci rakstīt par konkrētajām tēmām. Drīzāk radošo izvēļu trūkums un fakts, šī taču ir tikai otrā grāmata.
Ir uzrakstīta grāmata strīdīgā žanrā, par kuru beidzot nav jādiskutē, vai tā ir grāmata, bet var konstruktīvi runāt par autores izvēlēm un stāsta niansēm. Tas ir solis uz augšu un pēc Mērijas publicitātes apgriezieniem spriežot, gan jau mēs no viņas vēl kaut ko sagaidīsim. Bet vai lasītāji būs lauku pensionāri un Apvienotā saraksta elektorāts, vai nodarbinātas sievietes reproduktīvā vecumā, kas citkārt izvēlētos lubu literatūru angļu valodā, tas ir autores pašas ziņā.
Paldies Ingai Grencbergai par iespēju būt grāmatas atvēršanas svētkos un Mērijai par nedzīšanu prom.
Es pilnībā izbaudīju iespēju iznest savas meitenes sabiedrībā un šī kleita iznācienu gaidīja vismaz 7 gadus, un tā bija katra no saviem 50 centiem vērta! Austeres, dzirkstošais, priekšnesumi, dievišķais slavenību pieskāriens, bet tas viss nobāl pasākuma kompānijas priekšā. Viegli klabināt atsauksmes internetā, bet tovakar es ieskatījos acīs savām 1* atsauksmju saņēmējām. Paldies, Zane, ka neizplēsi man matus, paldies, Mērija, ka uzbildējies ar mani, paldies, Inga, ka uzdāvināji man pīpīti (smēķēšana nodara ļaunumu jūsu veselībai)(bet “sapīpēšana ar rakstniecēm” iet mana šī gada top 10 notikumos), ok, Karīna Račko nebija, bet viņa arī planē pati savā orbītā un pie vienkāršajiem mirstīgajiem nenolaižas, paldies pārējām satiktajām dāmām, kuras lika man justies nozīmīgai, kaut gan es rakstu tikai blogus, nevis grāmatas. Un svarīgākais, ko es sapratu – ir būtiski sarunāties, iepazīties un atvērties citiem, nevis katram palikt savas sienas pusē un indēt ekosistēmu. Un REDAKTORI. Mums ir izmisīgi nepieciešami labi redaktori, kas prasmīgi iejātu šīs jaunās, radošās ķēvītes, un ievirzītu viņu upes auglīgās palienās un nebaidītos no drosmīgiem lēmumiem.
Goodreads šis ies ar 2 zvaigznēm, jo 3 ir “I liked it”, un man nepatika. Bet objektīvi tuvāk 3.
November 13, 2022
Kad paņēmu grāmatu rokās, biju pārliecināta, ka tas būs kārtējais klišejiskais un vieglais sieviešu erotiskais romāns, bet šī izrādījās skarba un sāpīga grāmata, kura liek aizdomāties par prostitūcijas ētiskumu. Sāpīgi bija lasīt.
October 26, 2023
Pēc specifiskās literatūras lasīšanas vēlējos atslodzes literatūru, tāpēc izvēlējos lasīt šo grāmatu. Autores debijas romānu "Sapnis par viņu un mūziklu" jau biju lasījusi - tas bija viegls, romantisks stāsts ar laimīgām beigām, kas par spīti visām klišejām mani kā lasītāju aizveda četru zvaigžņu vērtā lasīšanas ceļojumā pa Franciju.
Dž. Dž. Džilindžera raidījumā "Dž.Spot" ar Karīnu Gleitneri (ex Račko) Džilis ļoti forši izteicās par grāmatu lasīšanu: ka lasot jāpieņem spēles noteikumi. Tas mani iedvesmoja izlasīt kādu grāmatu, par kuru man ir skepse, un šoreiz uz lasāmvielu raudzīties nevis skarbi un kritizējoši, bet patiešām pieņemt spēles noteikumus. Jāatzīst, ka šādi arī grāmatas atsauksmi uzrakstīt ir krietni grūtāk. Skarbam būt ir viegli. :)
Atšķirībā no autores iepriekšējās grāmatas, šajā romānā ir krietni mazāk romantikas un ir vairāk drūmu tēmu. Grāmatas vāka noformējuma foto rosina gaidas par kārtējo divu cilvēku romantisko mīlasstāstu, kas, pēc grāmatas nosaukuma spriežot, būs diezgan kaislīgs. Kaisle tur nudien ir - nevar noliegt! Tomēr stāsts nav tikai divu iemīlējušos cilvēku romantika. Romāns pārstāv romantiskās erotikas un spriedzes trillera žanru (erotic romance suspense), no kura, šķiet, neko citu neesmu lasījusi, kur nu vēl no vietējo rakstnieku radītā.
Kā jau vēsta grāmatas aizmugures vāka anotācija, galvenais stāsta Romeo ir eskorta pakalpojumus sniedzošs vīrietis, turklāt ar netīru pagātni. Stāstā ik pa laikam parādās vairāki citi tēli, kuri ieskicē diezgan skarbas ainas no tā, kas, visticamāk, arī realitātē notiek prostitūcijas un seksa verdzības pasaulē. Lasot domāju: nez, cik daudz priekšizpētes par šo tēmu autore ir veikusi pirms grāmatas rakstīšanas?
Stāstam bija īpatnēja dinamika. Sākumdaļa, kas satuvina kopā stāsta galvenos varoņus, nedaudz atgādināja "Sapnis par viņu un mūziklu" tipa naivo romantiskumu. Nespoilošu stāsta saturu, bet īsi iezīmēšu, ka stāstījuma dinamika krietni pamainās. Jāpiebilst gan, ka manā skatījumā stāstījums iegriezās vien ap 256. lappusi (kas ir krietni vēlu).
Lasītājs ik pa laikam tiek iepazīstināts ar jauniem tēliem. Par vairākiem tēliem, kas sākumā šķita svarīgi, dažbrīd gadās aizmirst un tad atcerēties: paga, kur tad tā sieviete palika? Kāpēc es lasīju par šo cilvēku? Lai gan šis mainīgums radīja nelielu haosu, man personīgi tas palīdzēja noturēt uzmanību un nepārtraukti vēlēties uzzināt, ar ko stāsts beigsies.
Jāatzīst, ka man patika atrisinājums, taču es vīlos stāsta epilogā. Manuprāt, tas bija aiz ausīm pievilkts un lieks. Līdz epiloga daļai man kā lasītājam bija skaidrs, ka šis nav easygoing romantiskais gabals, bet seksa verdzības reāliju apraksts. Līdz ar to pabeigt grāmatu bez epiloga daļas būtu bijis interesanti. Kāpēc gan neatstāt lasītāju ar pāris neatbildētiem jautājumiem? Galvenās varones dzīvesstāsta turpinājums šķita jocīgs un man nepieņemams. No otras puses: grāmatā visi varoņi bija ar diezgan salauztiem dzīvesstāstiem, līdz ar to varbūt nav jābrīnās par tādu iznākumu. Man personīgi tas var šķist nepieņemami, bet tādi ir grāmatas varoņi - un tas uzreiz nenozīmē, ka viss stāsts ir slikts.
Kā jau erotikas žanram pienākas, grāmatā arī bija gana daudz seksa ainas. Tās bija patīkami uzkurinošas. Man patika. Tās nebija jēlas, aprakstītajam bija forši sekot līdzi pašam savā iztēlē. Protams, es joprojām brīnos par to, kā pēc dažiem vīrieša grūdieniem, pie tam bez papildu klitora stimulācijas, sieviete jau kliedz orgasma liesmās. Zinātniskie pētījumi rāda citu ainu. Bet varbūt sievietes raksta par tādu seksu, kādu vēlētos? Vispār jau man arī tā gribētos - tik viegli sasniegt orgasmu. Jebkurā gadījumā - man un, domājams, arī citiem lasītājiem nudien nebūtu iebildumi iztēlē 'pavērot' nedaudz reālistiskāki ilgāku kaislīga seksa aprakstu. :)
Kopumā lasītais spēja noturēt manu uzmanību un interesi par atrisinājumu, turklāt bija kaut kas jauns. Domāju, ka autorei ir labi izdevies ar šo žanru iepazīstināt vietējos lasītājus.
Jāatzīst, ka bija arī daži šaubu vai vilšanās momenti.
Grāmatas pirmajā daļā (vismaz manai gaumei) bija pārāk daudz aprakstošās daļas un izjūtas un sajūtas apzīmējoši īpašības vārdi. Man kā lasītājam rodas iespaids, ka man jājūt vai jādomā par varoņiem kaut kā konkrēti. Manuprāt, jo vairāk autors pievēršas situācijas un darbību aprakstam, jo vairāk pats lasītājs organiski var iejusties kopainā un jau no situācijas apraksta nojaust vai izjust konkrētās varoņu izjūtas un kopainas noskaņu.
Dažbrīd pavīdēja arī apzīmējumi, kurus es nevarēju iztēloties, jo man nebija konteksta. Piemēram, es īsti nezinu, kā ir justies šādi: “[..] Jūtos kā tāda zvērināta advokāta palīdze no Sorainen vai Eversheds Sutherland [..]”. Pieņemu, ka autorei kā LU Juridiskās fakultātes studentei šīs firmas ir zināmas. Tomēr es tādas nezinu, turklāt man nav ne jausmas, kā jūtas zvērināta advokāta palīdzes šajās (vai jebkurās) firmās.
Vēl viens piemērs ir: “Mariuss piespiež viņu pie sienas un sakāpināto emociju intensitātē gāž vīrietim pa žokli.” Ir skaidrs, ka Mariuss gāž pa žokli, jo ir konkrētas dusmas, tāpēc, manuprāt, ir lieki explicitly pieminēt sakāpināto emociju intensitāti.
Lasot es arī ļoti cenšos nevērtēt grāmatas tēlus atbilstoši saviem subjektīvajiem principiem. Ne vienmēr sanāk. Dažreiz tēli mani tik ļoti nokaitina vai trigerē, ka ir grūti atturēties no spriedumiem par varoņiem. Šajā grāmatā mani ļoti trigerēja Rūtas nespēja saredzēt košus sarkanos karodziņus par cilvēku un situāciju kopumā. Dāvids, kurā Rūta pret savu vēlmi neglābjami ir samīlējusies, zvana pie Rūtas dzīvokļa durvīm trijos naktī. Rūta, kas iepriekš pēc strīda ar Dāvidu uz viņu ļoti dusmojās, salūst pēc tam, kad Dāvids teju vardarbīgi viņu skūpsta. Pēc tam abi īsi parunājas, Dāvids atklāj 20% savas netīrās pagātnes (atgādināšu, ka viņš ir eskorta čalis, ko viņš, protams, Rūtai neatklāj), Rūta viņu akceptē, un Dāvids jau plāno dzīvokļa pirkšanu viņam un Rūtai, viņa meitenei. Viss eskalējas tik ātri, ka zūd ticamības moments. Vismaz man šādā situācijā acu priekšā būtu sarkano karodziņu festivāls. Bet galvenajā lomā ir jauna meitene, pie tam jaunava, tā ka turpināju censties pieņemt spēles noteikumus un neļaut tēlu specifikai ietekmēt grāmatas vērtējumu.
Kopumā jāatzīst, ka man prasījās, lai autore iet vēl dziļāk tajā drūmajā skarbumā, kas notiek seksuālo pakalpojumu pasaulē. Kopumā šķita, ka autore te ieskicē eskorta pakalpojumu būtību, te pastāsta ko romantisku, te uzmet aci seksa verdzībā ierautas meitenes dzīves stāstā, bet nekur tā īsti neiet dziļumā. Ā, pa vidu arī ir vecāku un bērnu attiecību dinamikas ieskats, kas vispār šķiet pilnīgi lieks. Kaut kā šķiet, ka visa ir par daudz un vienlaikus - par maz. Aizverot grāmatas vāku, es paliku ar tādu īpatnēju erotiski nepatīkamu kopizjūtu. Bija seksīgi un bija arī diezgan nasty. Manuprāt, stāsts varēja vēl vairāk izaicināt lasītāja izjūtas un iespaidus. Ja reiz par brutālām dzīves reālijām, tad davai - brutāli! Ja reiz autore spēj no viegla romantiskā romančika uzreiz lekt prostitūcijas un seksa verdzības ainās, tad es ticu, ka viņa var iet vēl dziļāk. No romantiski erotiskā spriedzes trillera es labprāt mestu nost to romantisko daļu.
Man šķiet, ka nākamā Mērijas Elizabetes Kalniņas grāmata būs vēl labāka, es ticu autores izaugsmei un labprāt kā lasītājs to pieredzēšu!
Ā, un man šķiet, ka mēs varam pārtraukt salīdzināt Kalniņas un Gleitneres (ex Račko) literatūru. Vismaz - ja Mērija turpinās šīs grāmatas stilā un neies atpakaļ pie viegli naivā romantisma.
Dž. Dž. Džilindžera raidījumā "Dž.Spot" ar Karīnu Gleitneri (ex Račko) Džilis ļoti forši izteicās par grāmatu lasīšanu: ka lasot jāpieņem spēles noteikumi. Tas mani iedvesmoja izlasīt kādu grāmatu, par kuru man ir skepse, un šoreiz uz lasāmvielu raudzīties nevis skarbi un kritizējoši, bet patiešām pieņemt spēles noteikumus. Jāatzīst, ka šādi arī grāmatas atsauksmi uzrakstīt ir krietni grūtāk. Skarbam būt ir viegli. :)
Atšķirībā no autores iepriekšējās grāmatas, šajā romānā ir krietni mazāk romantikas un ir vairāk drūmu tēmu. Grāmatas vāka noformējuma foto rosina gaidas par kārtējo divu cilvēku romantisko mīlasstāstu, kas, pēc grāmatas nosaukuma spriežot, būs diezgan kaislīgs. Kaisle tur nudien ir - nevar noliegt! Tomēr stāsts nav tikai divu iemīlējušos cilvēku romantika. Romāns pārstāv romantiskās erotikas un spriedzes trillera žanru (erotic romance suspense), no kura, šķiet, neko citu neesmu lasījusi, kur nu vēl no vietējo rakstnieku radītā.
Kā jau vēsta grāmatas aizmugures vāka anotācija, galvenais stāsta Romeo ir eskorta pakalpojumus sniedzošs vīrietis, turklāt ar netīru pagātni. Stāstā ik pa laikam parādās vairāki citi tēli, kuri ieskicē diezgan skarbas ainas no tā, kas, visticamāk, arī realitātē notiek prostitūcijas un seksa verdzības pasaulē. Lasot domāju: nez, cik daudz priekšizpētes par šo tēmu autore ir veikusi pirms grāmatas rakstīšanas?
Stāstam bija īpatnēja dinamika. Sākumdaļa, kas satuvina kopā stāsta galvenos varoņus, nedaudz atgādināja "Sapnis par viņu un mūziklu" tipa naivo romantiskumu. Nespoilošu stāsta saturu, bet īsi iezīmēšu, ka stāstījuma dinamika krietni pamainās. Jāpiebilst gan, ka manā skatījumā stāstījums iegriezās vien ap 256. lappusi (kas ir krietni vēlu).
Lasītājs ik pa laikam tiek iepazīstināts ar jauniem tēliem. Par vairākiem tēliem, kas sākumā šķita svarīgi, dažbrīd gadās aizmirst un tad atcerēties: paga, kur tad tā sieviete palika? Kāpēc es lasīju par šo cilvēku? Lai gan šis mainīgums radīja nelielu haosu, man personīgi tas palīdzēja noturēt uzmanību un nepārtraukti vēlēties uzzināt, ar ko stāsts beigsies.
Jāatzīst, ka man patika atrisinājums, taču es vīlos stāsta epilogā. Manuprāt, tas bija aiz ausīm pievilkts un lieks. Līdz epiloga daļai man kā lasītājam bija skaidrs, ka šis nav easygoing romantiskais gabals, bet seksa verdzības reāliju apraksts. Līdz ar to pabeigt grāmatu bez epiloga daļas būtu bijis interesanti. Kāpēc gan neatstāt lasītāju ar pāris neatbildētiem jautājumiem? Galvenās varones dzīvesstāsta turpinājums šķita jocīgs un man nepieņemams. No otras puses: grāmatā visi varoņi bija ar diezgan salauztiem dzīvesstāstiem, līdz ar to varbūt nav jābrīnās par tādu iznākumu. Man personīgi tas var šķist nepieņemami, bet tādi ir grāmatas varoņi - un tas uzreiz nenozīmē, ka viss stāsts ir slikts.
Kā jau erotikas žanram pienākas, grāmatā arī bija gana daudz seksa ainas. Tās bija patīkami uzkurinošas. Man patika. Tās nebija jēlas, aprakstītajam bija forši sekot līdzi pašam savā iztēlē. Protams, es joprojām brīnos par to, kā pēc dažiem vīrieša grūdieniem, pie tam bez papildu klitora stimulācijas, sieviete jau kliedz orgasma liesmās. Zinātniskie pētījumi rāda citu ainu. Bet varbūt sievietes raksta par tādu seksu, kādu vēlētos? Vispār jau man arī tā gribētos - tik viegli sasniegt orgasmu. Jebkurā gadījumā - man un, domājams, arī citiem lasītājiem nudien nebūtu iebildumi iztēlē 'pavērot' nedaudz reālistiskāki ilgāku kaislīga seksa aprakstu. :)
Kopumā lasītais spēja noturēt manu uzmanību un interesi par atrisinājumu, turklāt bija kaut kas jauns. Domāju, ka autorei ir labi izdevies ar šo žanru iepazīstināt vietējos lasītājus.
Jāatzīst, ka bija arī daži šaubu vai vilšanās momenti.
Grāmatas pirmajā daļā (vismaz manai gaumei) bija pārāk daudz aprakstošās daļas un izjūtas un sajūtas apzīmējoši īpašības vārdi. Man kā lasītājam rodas iespaids, ka man jājūt vai jādomā par varoņiem kaut kā konkrēti. Manuprāt, jo vairāk autors pievēršas situācijas un darbību aprakstam, jo vairāk pats lasītājs organiski var iejusties kopainā un jau no situācijas apraksta nojaust vai izjust konkrētās varoņu izjūtas un kopainas noskaņu.
Dažbrīd pavīdēja arī apzīmējumi, kurus es nevarēju iztēloties, jo man nebija konteksta. Piemēram, es īsti nezinu, kā ir justies šādi: “[..] Jūtos kā tāda zvērināta advokāta palīdze no Sorainen vai Eversheds Sutherland [..]”. Pieņemu, ka autorei kā LU Juridiskās fakultātes studentei šīs firmas ir zināmas. Tomēr es tādas nezinu, turklāt man nav ne jausmas, kā jūtas zvērināta advokāta palīdzes šajās (vai jebkurās) firmās.
Vēl viens piemērs ir: “Mariuss piespiež viņu pie sienas un sakāpināto emociju intensitātē gāž vīrietim pa žokli.” Ir skaidrs, ka Mariuss gāž pa žokli, jo ir konkrētas dusmas, tāpēc, manuprāt, ir lieki explicitly pieminēt sakāpināto emociju intensitāti.
Lasot es arī ļoti cenšos nevērtēt grāmatas tēlus atbilstoši saviem subjektīvajiem principiem. Ne vienmēr sanāk. Dažreiz tēli mani tik ļoti nokaitina vai trigerē, ka ir grūti atturēties no spriedumiem par varoņiem. Šajā grāmatā mani ļoti trigerēja Rūtas nespēja saredzēt košus sarkanos karodziņus par cilvēku un situāciju kopumā. Dāvids, kurā Rūta pret savu vēlmi neglābjami ir samīlējusies, zvana pie Rūtas dzīvokļa durvīm trijos naktī. Rūta, kas iepriekš pēc strīda ar Dāvidu uz viņu ļoti dusmojās, salūst pēc tam, kad Dāvids teju vardarbīgi viņu skūpsta. Pēc tam abi īsi parunājas, Dāvids atklāj 20% savas netīrās pagātnes (atgādināšu, ka viņš ir eskorta čalis, ko viņš, protams, Rūtai neatklāj), Rūta viņu akceptē, un Dāvids jau plāno dzīvokļa pirkšanu viņam un Rūtai, viņa meitenei. Viss eskalējas tik ātri, ka zūd ticamības moments. Vismaz man šādā situācijā acu priekšā būtu sarkano karodziņu festivāls. Bet galvenajā lomā ir jauna meitene, pie tam jaunava, tā ka turpināju censties pieņemt spēles noteikumus un neļaut tēlu specifikai ietekmēt grāmatas vērtējumu.
Kopumā jāatzīst, ka man prasījās, lai autore iet vēl dziļāk tajā drūmajā skarbumā, kas notiek seksuālo pakalpojumu pasaulē. Kopumā šķita, ka autore te ieskicē eskorta pakalpojumu būtību, te pastāsta ko romantisku, te uzmet aci seksa verdzībā ierautas meitenes dzīves stāstā, bet nekur tā īsti neiet dziļumā. Ā, pa vidu arī ir vecāku un bērnu attiecību dinamikas ieskats, kas vispār šķiet pilnīgi lieks. Kaut kā šķiet, ka visa ir par daudz un vienlaikus - par maz. Aizverot grāmatas vāku, es paliku ar tādu īpatnēju erotiski nepatīkamu kopizjūtu. Bija seksīgi un bija arī diezgan nasty. Manuprāt, stāsts varēja vēl vairāk izaicināt lasītāja izjūtas un iespaidus. Ja reiz par brutālām dzīves reālijām, tad davai - brutāli! Ja reiz autore spēj no viegla romantiskā romančika uzreiz lekt prostitūcijas un seksa verdzības ainās, tad es ticu, ka viņa var iet vēl dziļāk. No romantiski erotiskā spriedzes trillera es labprāt mestu nost to romantisko daļu.
Man šķiet, ka nākamā Mērijas Elizabetes Kalniņas grāmata būs vēl labāka, es ticu autores izaugsmei un labprāt kā lasītājs to pieredzēšu!
Ā, un man šķiet, ka mēs varam pārtraukt salīdzināt Kalniņas un Gleitneres (ex Račko) literatūru. Vismaz - ja Mērija turpinās šīs grāmatas stilā un neies atpakaļ pie viegli naivā romantisma.
Read
November 19, 2022Koša dažādu žanru buķete vienā grāmatā.
Grāmata aktualizē smagas un neērtas tēmas, par kurām nerunā sabiedriskos burziņos un draugu kompānijās - prostitūcija, cilvēku paverdzināšana, nāve,… arī nodevība, krāpšana, (ne)mīlestība. Un tomēr, autorei par šīm tēmām izdodas rakstīt ar zināmu vieglumu un pat romantismu. Tas ir grāmatas + un, iespējams, arī -.
Katrā ziņā, ir vērts šo grāmatu lasīt!
Paldies, Mērij!
Grāmata aktualizē smagas un neērtas tēmas, par kurām nerunā sabiedriskos burziņos un draugu kompānijās - prostitūcija, cilvēku paverdzināšana, nāve,… arī nodevība, krāpšana, (ne)mīlestība. Un tomēr, autorei par šīm tēmām izdodas rakstīt ar zināmu vieglumu un pat romantismu. Tas ir grāmatas + un, iespējams, arī -.
Katrā ziņā, ir vērts šo grāmatu lasīt!
Paldies, Mērij!
November 20, 2022
Pirku grāmatu ar tādu attieksmi “nu ko tas skuķis tur uzrakstījis!?” WOW!
Daudzas detaļas aprakstīt ne katram autoram pa spēkam!
Lieku visas 5 zvaigznes par šīs tēmas aktualizēšanu.
Varbūt grāmatas nosaukums mazliet tizls, bet tieši tas būs jūsos pēc grāmatas izlasīšanas - BAIGAIS SPRĀDZIENS!
Daudzas detaļas aprakstīt ne katram autoram pa spēkam!
Lieku visas 5 zvaigznes par šīs tēmas aktualizēšanu.
Varbūt grāmatas nosaukums mazliet tizls, bet tieši tas būs jūsos pēc grāmatas izlasīšanas - BAIGAIS SPRĀDZIENS!
November 13, 2022
Negaidīti smaga grāmata.. Lai gan par šo tēmu esmu jau iepriekš lasījusi neskaitāmus darbus, redzējusi vairākas filmas, tomēr katra reize ir kā pirmā - šokējoša un biedējoša. Paldies autorei, ka uzdrošinās par to rakstīt un atgādināt, ka tas notiek katru dienu, katru stundu jebkur pasaulē..
Read
December 16, 2022Izlasīju un esmu apmulsusi. Pilnīgi un noteikti šī grāmata mani nošokēja. Ja es nepazītu autori, tad pie pirmajiem skarbajiem vai varmācīgajiem aprakstiem grāmatu aizvētu un nelasītu, jo esmu pārāk jutīga un tāpēc nelasu psiholoģiskus trillerus, vai grāmatas, kurās ir vardarbība.
Taču šo es izlasīju. Vēl tagad cenšos noškurināt nost pēcgaršu. Mērija ir meistarīgi aparakstījusi daudz smagu tēmu - prostitūciju, seksa verdzību, vecāku emocionālo vardarbību, u.c. Nodaļu pēc nodaļas biju šokēta, ne mirkli nenojautu, kas sekos turpmāk vai kā grāmata beigsies.
Subjektīvi, man grāmata nepatika, jo vienkārši par daudz smagu tēmu priekš manis tajā bija. Objektīvi, grāmata ir prasmīgi uzrakstīta un liek domāt par joprojām pasaulē aktuālām problēmām, kādas nenojaušam pastāvam. Autore dod iespēju paskatīties uz šīm problēmam gan no upura, gan varmāku, gan izmeklētāju, gan tuvinieku skatu punktiem.
Apbrīnoju autori par spēju radīt šo darbu.
Taču šo es izlasīju. Vēl tagad cenšos noškurināt nost pēcgaršu. Mērija ir meistarīgi aparakstījusi daudz smagu tēmu - prostitūciju, seksa verdzību, vecāku emocionālo vardarbību, u.c. Nodaļu pēc nodaļas biju šokēta, ne mirkli nenojautu, kas sekos turpmāk vai kā grāmata beigsies.
Subjektīvi, man grāmata nepatika, jo vienkārši par daudz smagu tēmu priekš manis tajā bija. Objektīvi, grāmata ir prasmīgi uzrakstīta un liek domāt par joprojām pasaulē aktuālām problēmām, kādas nenojaušam pastāvam. Autore dod iespēju paskatīties uz šīm problēmam gan no upura, gan varmāku, gan izmeklētāju, gan tuvinieku skatu punktiem.
Apbrīnoju autori par spēju radīt šo darbu.
December 18, 2022
4.75 ⭐️
📌 Salīdzinot ar autores pirmo grāmatu “Sapnis par viņu un mūziklu” šis ir kaut kas pavisam citādāks un DAUDZ LABĀKS. Liekas, ka to rakstījis kāds cits. “Sapnis par viņu un mūziklu” tiešām bija kaut kas līdzīgs sapnim – viegls, gaisīgs un interesants romāns, tomēr “Uguns un pulveris” – WOW! Autore ir ļoti augusi kā rakstniece!
📌 Stāsts ir aizraujošs un ievilks paralēlā pasaulē, kas liekas tik neiespējama, bet tomēr ir citu cilvēku realitāte. Tāda sajūta, ka es skatos ilgu un interesantu seriālu, kas jāpabeidz vienā vakarā, jo es gribu zināt, kas notiks tālāk. Līdz pat stāsta beigām nav nojaušams, kas notiks tālāk.
📌 Grāmatā aplūkotas smagas un biedējošas tēmas – prostitūcija, cilvēku tirdzniecība, vardarbība, slepkavība un citas, kas nereti kādam lasītājam var izraisīt nepatīkamas emocijas un pat riebumu, tāpēc noteikti iesaku vispirms izlasīt grāmatas anotāciju un citas atsauksmes pirms ķerties klāt.
📌 Mērij, paldies, ka vairs nav tik daudz salīdzinājumi kā pirmajā grāmatā! Jo daži jau zina, cik man tie ir kaitinoši. Nekas nav ideāls un arī ne šis darbs, bet tas noteikti ir pelnījis būt bestselleros! Neesmu lasījusi daudz latviešu romānus, bet šis ir kaut kas, kas varētu nonākt ārzemju grāmatnīcu plauktos. Nav prasts, vienkāršs un garlaicīgs.
📌 Par stāsta beigām ir dažādi viedokļi, bet man patika, likās, ka tieši tā tam arī ir jābūt.
📌 Neesmu gan grāmatas vāka fane. 😕
📌 Paldies autorei par aizraujošo un skarbo piedzīvojumu! Nevaru sagaidīt nākamo darbu!
📌 Salīdzinot ar autores pirmo grāmatu “Sapnis par viņu un mūziklu” šis ir kaut kas pavisam citādāks un DAUDZ LABĀKS. Liekas, ka to rakstījis kāds cits. “Sapnis par viņu un mūziklu” tiešām bija kaut kas līdzīgs sapnim – viegls, gaisīgs un interesants romāns, tomēr “Uguns un pulveris” – WOW! Autore ir ļoti augusi kā rakstniece!
📌 Stāsts ir aizraujošs un ievilks paralēlā pasaulē, kas liekas tik neiespējama, bet tomēr ir citu cilvēku realitāte. Tāda sajūta, ka es skatos ilgu un interesantu seriālu, kas jāpabeidz vienā vakarā, jo es gribu zināt, kas notiks tālāk. Līdz pat stāsta beigām nav nojaušams, kas notiks tālāk.
📌 Grāmatā aplūkotas smagas un biedējošas tēmas – prostitūcija, cilvēku tirdzniecība, vardarbība, slepkavība un citas, kas nereti kādam lasītājam var izraisīt nepatīkamas emocijas un pat riebumu, tāpēc noteikti iesaku vispirms izlasīt grāmatas anotāciju un citas atsauksmes pirms ķerties klāt.
📌 Mērij, paldies, ka vairs nav tik daudz salīdzinājumi kā pirmajā grāmatā! Jo daži jau zina, cik man tie ir kaitinoši. Nekas nav ideāls un arī ne šis darbs, bet tas noteikti ir pelnījis būt bestselleros! Neesmu lasījusi daudz latviešu romānus, bet šis ir kaut kas, kas varētu nonākt ārzemju grāmatnīcu plauktos. Nav prasts, vienkāršs un garlaicīgs.
📌 Par stāsta beigām ir dažādi viedokļi, bet man patika, likās, ka tieši tā tam arī ir jābūt.
📌 Neesmu gan grāmatas vāka fane. 😕
📌 Paldies autorei par aizraujošo un skarbo piedzīvojumu! Nevaru sagaidīt nākamo darbu!
December 28, 2022
Paldies par grāmatu! Noticēju stāstam un varoņiem.
Psiholoģija, cilvēku tirdzniecība, vēlreiz psiholoģija un erotika. Viss labi aprakstīs un sižēts spraigs.
Tiešām ir vērts izlasīt.
Psiholoģija, cilvēku tirdzniecība, vēlreiz psiholoģija un erotika. Viss labi aprakstīs un sižēts spraigs.
Tiešām ir vērts izlasīt.
March 5, 2023
Gribot negribot nagi niez salīdzināt Račko un Kalniņu, lai gan pati apzinos, ka tas ir bezgaumīgi, taču to latviešu erotikas autoru pulks nav tik liels. Taisnību sakot, pārsist Račko uzstādīto latiņu nešķiet tas grūtākais darbs, un Mērijai tas ir izdevies - kaut vai tik daudz, ka "Ugunij un pulverim" ir sižets, kas pilda vairāk funkciju kā tikai sasaistīt kopā seksa ainas.
Mērijai ir talants un vēlme ar stāstiem dziedēt pasauli, taču tieši tas mani visvairāk sāpina, jo to, ko nupat pabeidzu, tā vien gribas dēvēt par nenostrādātu darbu. Tik daudz tēlu, sižeta līniju, tēmu - "Ugunij un pulverim" tikai par labu būtu nācis kādu gadiņu vai divus nostāvēt atvilktnē, ievilkties un varbūt procesā nomest kādu daļu no liekā. Un, protams, stingrs redaktors, kas palīdzētu autorei nonākt pie stāsta labākas versijas.
Mērijai ir talants un vēlme ar stāstiem dziedēt pasauli, taču tieši tas mani visvairāk sāpina, jo to, ko nupat pabeidzu, tā vien gribas dēvēt par nenostrādātu darbu. Tik daudz tēlu, sižeta līniju, tēmu - "Ugunij un pulverim" tikai par labu būtu nācis kādu gadiņu vai divus nostāvēt atvilktnē, ievilkties un varbūt procesā nomest kādu daļu no liekā. Un, protams, stingrs redaktors, kas palīdzētu autorei nonākt pie stāsta labākas versijas.
December 13, 2022
Izlasīta vēl viena grāmata.
Jā nu atstāja mani mazliet uz pauzes , un negaidīju tik daudz upuru . Negribas atklāt sižeta detaļas, jo tas ir jālasa.
Viegli lasāms, ugunīgs un postošs . Gan skarbā realitāte uzrakstīta , gan nevainīgās pirmās attiecības ar vīrieti. Jutekliski un aizraujoši.
Un beigas pilnībā atbilst sižetam - un kāpēc notika tieši tā - un ne savādāk .
Negribu rakstot atsauksmē , atklāt visus notikumus un sižeta pavērsienus , jo tas ir vienkārši jālasa.
Goodreads ⭐⭐⭐⭐⭐
Jā nu atstāja mani mazliet uz pauzes , un negaidīju tik daudz upuru . Negribas atklāt sižeta detaļas, jo tas ir jālasa.
Viegli lasāms, ugunīgs un postošs . Gan skarbā realitāte uzrakstīta , gan nevainīgās pirmās attiecības ar vīrieti. Jutekliski un aizraujoši.
Un beigas pilnībā atbilst sižetam - un kāpēc notika tieši tā - un ne savādāk .
Negribu rakstot atsauksmē , atklāt visus notikumus un sižeta pavērsienus , jo tas ir vienkārši jālasa.
Goodreads ⭐⭐⭐⭐⭐
January 3, 2023
Smaga patiesība. Loti laba gramata
December 9, 2022
Viegli lasāma, tajā pašā laikā ļoti daudzas neērtas tēmas aizskaroša. Paldies, Mērij, ka Latvijā ir šādi autori.
November 16, 2022
Kad jautāju savam draugam, kurš strādā vēstniecībās ārvalstīs, vai viņa nākamā darba vieta varētu būt Apvienotajā Karalistē, jo tajā laikā es tur dzīvoju, un man tas likās forši, ka kāds no maniem draugiem arī varētu dzīvot Londonā, viņš daudz nedomājot, pakratīja noraidoši galvu. "Nē... " viņš teica. "Neviens negrib strādāt UKejā. Tur visu laiku jāņemas ar tiem vergiem, kas izbēguši no saviem vagoniem un atrāpojuši līdz Londonai." Ciniski, vai ne? Bet realitāte...
Varbūt tāpēc, ka es principā zināju situāciju, mani īpaši nepārsteidza grāmatas centieni pastāstīt, ka cilvēku tirdzniecība ir lieta arī mūsdienās. Protams, ka ir. Protams, ka pastāv.
Mani daudz vairāk šokēja Rūtas tēva egoisms un ārkārtīgi toksiskās attiecības ar meitām. Vēl vairāk mani šokēja, ka viņš principā 'Got away with this' vienkārši paņemot un nomirstot. Uzkraujot uz savas meitas dvēseles pārāko vainas apziņu. Vecīt, tev ir rezervēta vieta elles katlā!
Briesmīgākais ir tas, ka arī šādi cilvēki - manipulatori pastāv. Tāpat, kā tā cilvēku verdzība. Un pats briesmīgākais, ja šāds manipulators ir tavs ģimenes loceklis. Brr! Nevienam nenovēlu.
Autorei plus punktiņi par šo smago tēmu pacelšanu. Un par mēģinājumu rakstīt atklātu erotiku, nevis softporn.
Es gan atzīšos, ka man grafisko seksa ainu grāmatā bija par daudz. Jo īpaši mulsināja tā viena, kad Dāvids mašīnā gaida Rūtu un atminās savu nesen notikušo seksu ar klienti un tas tiek aprakstīts tik detalizēti. Nu ēee... nē... pēc tā, manā skatījumā nebija vajadzības. Tāpat kā pēc izvarošanas ainas detalizētā apraksta. Jo man jau liekas, ka tā erotika tomēr tiek attainota, nu... you know... izklaidei. Bet ķert kaifu lasot izvarošanas ainu, man liekas kaut kā slimi.
Bet es jau tā īsti nezinu, ko cilvēki vispār meklē erotikas grāmatās. Tāpēc kādam varbūt tās seksa ainas vajag tā pavairāk un smalki. Es tomēr palikšu pie pārliecības, ka latviešu valoda nav seksa valoda un kaut kādā mērā lasot detalizētu seksu latviski, es nespēju atkratīties no 'awkward' sajūtas. Angliski kaut kā tas viss skan daudz dziedošāk, daudz emocionālāk.
Tad vēl arī tas, ka erotiskajos romānos, es īsti nemeklēju tieši pašu aktu, bet man daudz būtiskāk ir tēlu ķīmija un spriedze, kas pie tā seksa noved. Kā tēli spēlējas un spēlējas viens ar otru un manī, kā lasītājā, rada vēlmi, nu, lai taču viņi beidzot izdara to!
Grāmata lasās viegli un ātri. Ir dinamika. Drusku traucē mētāšanās pa tēlu skatu punktiem. Bet kopumā autore ir augusi, kopš sava debijas romāna.
3.5 zvaigznes stabili. Un vēl pusīte klāt par uzdrīkstēšanos un visu to enerģiju, kuru autore iegulda savu ideju realizēšanā.
Varbūt tāpēc, ka es principā zināju situāciju, mani īpaši nepārsteidza grāmatas centieni pastāstīt, ka cilvēku tirdzniecība ir lieta arī mūsdienās. Protams, ka ir. Protams, ka pastāv.
Mani daudz vairāk šokēja Rūtas tēva egoisms un ārkārtīgi toksiskās attiecības ar meitām. Vēl vairāk mani šokēja, ka viņš principā 'Got away with this' vienkārši paņemot un nomirstot. Uzkraujot uz savas meitas dvēseles pārāko vainas apziņu. Vecīt, tev ir rezervēta vieta elles katlā!
Briesmīgākais ir tas, ka arī šādi cilvēki - manipulatori pastāv. Tāpat, kā tā cilvēku verdzība. Un pats briesmīgākais, ja šāds manipulators ir tavs ģimenes loceklis. Brr! Nevienam nenovēlu.
Autorei plus punktiņi par šo smago tēmu pacelšanu. Un par mēģinājumu rakstīt atklātu erotiku, nevis softporn.
Es gan atzīšos, ka man grafisko seksa ainu grāmatā bija par daudz. Jo īpaši mulsināja tā viena, kad Dāvids mašīnā gaida Rūtu un atminās savu nesen notikušo seksu ar klienti un tas tiek aprakstīts tik detalizēti. Nu ēee... nē... pēc tā, manā skatījumā nebija vajadzības. Tāpat kā pēc izvarošanas ainas detalizētā apraksta. Jo man jau liekas, ka tā erotika tomēr tiek attainota, nu... you know... izklaidei. Bet ķert kaifu lasot izvarošanas ainu, man liekas kaut kā slimi.
Bet es jau tā īsti nezinu, ko cilvēki vispār meklē erotikas grāmatās. Tāpēc kādam varbūt tās seksa ainas vajag tā pavairāk un smalki. Es tomēr palikšu pie pārliecības, ka latviešu valoda nav seksa valoda un kaut kādā mērā lasot detalizētu seksu latviski, es nespēju atkratīties no 'awkward' sajūtas. Angliski kaut kā tas viss skan daudz dziedošāk, daudz emocionālāk.
Tad vēl arī tas, ka erotiskajos romānos, es īsti nemeklēju tieši pašu aktu, bet man daudz būtiskāk ir tēlu ķīmija un spriedze, kas pie tā seksa noved. Kā tēli spēlējas un spēlējas viens ar otru un manī, kā lasītājā, rada vēlmi, nu, lai taču viņi beidzot izdara to!
Grāmata lasās viegli un ātri. Ir dinamika. Drusku traucē mētāšanās pa tēlu skatu punktiem. Bet kopumā autore ir augusi, kopš sava debijas romāna.
3.5 zvaigznes stabili. Un vēl pusīte klāt par uzdrīkstēšanos un visu to enerģiju, kuru autore iegulda savu ideju realizēšanā.
November 26, 2022
"Liktenis bieži vien mums liek iziet caur uguni un ūdeni, caur visiem deviņiem elles lokiem, lai galu galā ļautu mums piedzīvot dziļāko un bezgalīgāko laimi, kādu cilvēks vispār ir spējīgs sasniegt. Laimi mīlēt un būt mīlētam."
"Uguns un pulveris" vienmēr būs mana visīpašākā grāmata, kuru kopā ar Mēriju gada garumā izlolojām no pirmās līdz pēdējai lapaspusei. Būt par beta lasītāju ir ļoti aizraujošs piedzīvojums ikvienam kaislīgam lasītājam. Jo īpašs paldies Mērijai par uzticēšanos!
Vardarbība, cilvēku nolaupīšana, izvarošana, cilvēku tirdzniecība, piespiedu prostitūcija, slepkavība. Un tā ir mūsdienu baismīgā realitāte, par kuru joprojām pasaule nevēlas skaļi runāt. Bet Mērija runā, viņa raksta, un es noticēju ikkatram vārdam, ikkatra varoņa skaudrajam liktenim.
Šajā grāmatā ir erotiski baudāmākās seksa ainas, kas aprakstītas vienkārši izcili. Spriedze, kas pavadīs lasītāju ikkatrā nodaļā, kas liks aizturēt elpu un asinīm sastingt. Šoka momenti liks mutei pavērties. Līdzjūtība stāsta varoņiem - liks raudāt.
Dāvids - viņā nav iespējams neiemīlēties. Bet tik daudzas reizes bija stipra vēlme viņu iepļaukāt, viņu apstādināt.
Rūta - burvīga meitene, kas saņēma visskaudrāko dzīves pērienu, zaudējot mīļos vienu pēc otra. Un pat mīlestība nespēja glābt Rūtas un Dāvida stāstu, kas viņu ceļiem liek šķirties ļoti nežēlīgi.
Pēc 34.nodaļas man pat bija bail iedomāties, kas sekos tālāk. Visi iespējamie turpinājuma scenāriji, kurus biju iztēlojusies par iespējamiem, nepiepildījās. Mērijas domu gājiens ir lasītājam pilnīgi neparedzams, kas šo darbu padara jo īpaši aizraujošu un neaprakstāmi interesantu.
Rūta un Dāvids saberzīs pelnos jūsu līdz šim lasītos erotiskos darbus!
"Uguns un pulveris" vienmēr būs mana visīpašākā grāmata, kuru kopā ar Mēriju gada garumā izlolojām no pirmās līdz pēdējai lapaspusei. Būt par beta lasītāju ir ļoti aizraujošs piedzīvojums ikvienam kaislīgam lasītājam. Jo īpašs paldies Mērijai par uzticēšanos!
Vardarbība, cilvēku nolaupīšana, izvarošana, cilvēku tirdzniecība, piespiedu prostitūcija, slepkavība. Un tā ir mūsdienu baismīgā realitāte, par kuru joprojām pasaule nevēlas skaļi runāt. Bet Mērija runā, viņa raksta, un es noticēju ikkatram vārdam, ikkatra varoņa skaudrajam liktenim.
Šajā grāmatā ir erotiski baudāmākās seksa ainas, kas aprakstītas vienkārši izcili. Spriedze, kas pavadīs lasītāju ikkatrā nodaļā, kas liks aizturēt elpu un asinīm sastingt. Šoka momenti liks mutei pavērties. Līdzjūtība stāsta varoņiem - liks raudāt.
Dāvids - viņā nav iespējams neiemīlēties. Bet tik daudzas reizes bija stipra vēlme viņu iepļaukāt, viņu apstādināt.
Rūta - burvīga meitene, kas saņēma visskaudrāko dzīves pērienu, zaudējot mīļos vienu pēc otra. Un pat mīlestība nespēja glābt Rūtas un Dāvida stāstu, kas viņu ceļiem liek šķirties ļoti nežēlīgi.
Pēc 34.nodaļas man pat bija bail iedomāties, kas sekos tālāk. Visi iespējamie turpinājuma scenāriji, kurus biju iztēlojusies par iespējamiem, nepiepildījās. Mērijas domu gājiens ir lasītājam pilnīgi neparedzams, kas šo darbu padara jo īpaši aizraujošu un neaprakstāmi interesantu.
Rūta un Dāvids saberzīs pelnos jūsu līdz šim lasītos erotiskos darbus!
July 23, 2023
3,7☆ Sajūta tāda kā izkāpjot no galvu reibinoša karuseļa, par kuru sākotnēji šķitis, šit's būs labais, bet kad brauciens beidzas, tu manāmi izspūris, apreibis un vieglu nelabumu pārņemts dodies prom.
Te bija visa kā. Romantika, erotika, vardarbība, noziegums.
Erotiskās ainas tik piesātinātas, ka dažam labam šī žanra pārstāvim jānobāl par autores spējām, darbības gultā aprakstīt tik detalizēti niansēti. (Ja mērķis ir izlasīt vienā piegājienā šo stāstu, tad var būt par daudz).
Un tad sākotnēji viegli romantiskā fantāzija noliek uz lāpstiņām tavas ekspektācijas, jo šī vairs nav tikai fantāzija, šī ir reāla, skarba patiesība par to, kas notiek mums visapkārt. Te parādās vardarbība un noziegums. Morālei vairs nav vietas tāpat kā cilvēku likteņiem, jo visu nosaka nauda, bizness.
Grāmatas nobeigumam tuvojoties dažas varoņu rīcības mani pamatīgi mulsināja. Taču cepums šim darbam par noslēgumu. Šis nav kārtējais ilgi un laimīgi stāsts. Šī grāmata aktualizē skarbas tēmas un ir savā ziņā pamācoša.
Nē, es pa klubiem nestaigāju un uzsauktus dzērienus bāros nepieņemu, bet arī pa ielām vēlos vakaros viena iet nevēlos… vairs…
Man ļoti patika autores bagātīgi lietotā valoda. Lai gan daži izmantotie salīdzinājumi, es nezinu…
Grāmatas vāka noformējums, manuprāt, neataino tās spraigo sižetu, tas šķiet klišejisks un banāls. Es šaubos vai būtu izvēlējusies paņemt šo grāmatu no plaukta tikai vāka dēļ, taču komentāri dara savu, esmu priecīga, ka izlasīju.
Paldies autorei par drosmi iznest šo darbu saulītē!
Te bija visa kā. Romantika, erotika, vardarbība, noziegums.
Erotiskās ainas tik piesātinātas, ka dažam labam šī žanra pārstāvim jānobāl par autores spējām, darbības gultā aprakstīt tik detalizēti niansēti. (Ja mērķis ir izlasīt vienā piegājienā šo stāstu, tad var būt par daudz).
Un tad sākotnēji viegli romantiskā fantāzija noliek uz lāpstiņām tavas ekspektācijas, jo šī vairs nav tikai fantāzija, šī ir reāla, skarba patiesība par to, kas notiek mums visapkārt. Te parādās vardarbība un noziegums. Morālei vairs nav vietas tāpat kā cilvēku likteņiem, jo visu nosaka nauda, bizness.
Grāmatas nobeigumam tuvojoties dažas varoņu rīcības mani pamatīgi mulsināja. Taču cepums šim darbam par noslēgumu. Šis nav kārtējais ilgi un laimīgi stāsts. Šī grāmata aktualizē skarbas tēmas un ir savā ziņā pamācoša.
Nē, es pa klubiem nestaigāju un uzsauktus dzērienus bāros nepieņemu, bet arī pa ielām vēlos vakaros viena iet nevēlos… vairs…
Man ļoti patika autores bagātīgi lietotā valoda. Lai gan daži izmantotie salīdzinājumi, es nezinu…
Grāmatas vāka noformējums, manuprāt, neataino tās spraigo sižetu, tas šķiet klišejisks un banāls. Es šaubos vai būtu izvēlējusies paņemt šo grāmatu no plaukta tikai vāka dēļ, taču komentāri dara savu, esmu priecīga, ka izlasīju.
Paldies autorei par drosmi iznest šo darbu saulītē!
December 17, 2022
Pabeidzu lasīt un tad domāju, vai vispār kaut ko rakstīt un ja jā, tad ko. Bet nu pavisam īsi.
Biju jau pāri pusei, kad domāju, kāpēc ir minēts, ka šis ir arī spriedzes trilleris? Un, protams, neilgi pēc tam viss sāka tā kārtīgi virzīties uz priekšu.
Skartās tēmas patiesi smagas, brīžiem lasījās ne tik viegli kā ierasts, kas ir pilnīgi likumsakarīgi.
Bet, kas bija tas, kas man līdz galam nepatika? Pašas, pašas beigas. Ja es būtu beigusi lasīt pirms epiloga, būtu 5/5. Sīkāk gan neko nerakstīšu, tie jau būtu maitekļi.
Biju jau pāri pusei, kad domāju, kāpēc ir minēts, ka šis ir arī spriedzes trilleris? Un, protams, neilgi pēc tam viss sāka tā kārtīgi virzīties uz priekšu.
Skartās tēmas patiesi smagas, brīžiem lasījās ne tik viegli kā ierasts, kas ir pilnīgi likumsakarīgi.
Bet, kas bija tas, kas man līdz galam nepatika? Pašas, pašas beigas. Ja es būtu beigusi lasīt pirms epiloga, būtu 5/5. Sīkāk gan neko nerakstīšu, tie jau būtu maitekļi.
February 13, 2023
Lai gan iesākot lasīt romānu, sižets bija diezgan labi paredzams, atspogulojot klišejisko mīlas stāstu starp nevainīgo, nepieredzējušo meiteni un “slikto zēnu” grāmatas “Greja piecdesmit nokrāsas” stilā, taču lasot tālāk, romāns ieguva pilīgi citu nokrāsu un vēstījumu. Negaidīts atrisinājums, saspīlējums līdz pat grāmatas pēdējām nodalām un reāls, ticams stāsta atrisinājums, iz dzīves.
Paldies autorei par uzdrīkstēšanos aktualizēt un pievērst uzmanību šai tēmai.
Paldies autorei par uzdrīkstēšanos aktualizēt un pievērst uzmanību šai tēmai.
February 22, 2023
Lasot šo grāmatu, šķita — ar ko tad diez tā mani varētu pārsteigt? Un tad nu es attopos vēlā vakarā, turot grāmatu rokās un asarām ritot pār vaigiem. Wow, es tiešām esmu pārsteigta gan par beigām, gan par pieķeršanos tēliem un autores izvēlēto tematiku. Ļoti, ļoti daudz pārdomu. Ļaušos tām.
“Bet cilvēks, kurš patiesi mīl, nedarītu pāri, vai ne?”
“Bet cilvēks, kurš patiesi mīl, nedarītu pāri, vai ne?”
March 17, 2023
Ļoti, ļoti, ĻOTI interesanta grāmata. Likās, ka visu laiku ir spriedze, kas turēja manu uzmanību. Ļoti patika varoņi, bija arī ļoti negaidītas beigas. Mērija ir ļoti liels malacis - šī grāmata ir 10/10
July 19, 2023
Grāmatas sākums šķita cerīgs, bet tad parādījās vīrietis, kura klātbūtnē visām sievietēm ļimst ceļi. Arī Račko parasti tieši šādi raksturo savus galvenos varoņus. Šajos brīžos vienmēr saskumstu, ka neesmu šādu eksemplāru sastapusi dzīvē. (Acīmredzot abas autores ko tādu ir piedzīvojušas. Apskaužu!)
Sižeta līnija ar sieviešu zāļošanu bāros šķita pārāk primitīva. Nenoticēju arī galvenā varoņa dvēseles mokām.
Savukārt grāmatas beigu daļā notikumi risinās ārkārtīgi strauji. Šķiet ir spieduši grāmatas izdošanas termiņi.
Kopumā vērtējot - tā var būt, bet līdz bestselleram gan vēl ļoti tālu.
P.s. Samulsināja Agneses Zeltiņas un Unas Ulmes atsauksmes. Mārketings. Šaubos, vai tas nāca grāmatai par labu. Jo, ja Tev solīts, kas talantīgs un īpašs, vilšanās ir lielāka.
Sižeta līnija ar sieviešu zāļošanu bāros šķita pārāk primitīva. Nenoticēju arī galvenā varoņa dvēseles mokām.
Savukārt grāmatas beigu daļā notikumi risinās ārkārtīgi strauji. Šķiet ir spieduši grāmatas izdošanas termiņi.
Kopumā vērtējot - tā var būt, bet līdz bestselleram gan vēl ļoti tālu.
P.s. Samulsināja Agneses Zeltiņas un Unas Ulmes atsauksmes. Mārketings. Šaubos, vai tas nāca grāmatai par labu. Jo, ja Tev solīts, kas talantīgs un īpašs, vilšanās ir lielāka.
April 4, 2025
Šī grāmata, pateicoties kritikai un atsauksmēm, tika pasniegta kā pornogrāfija uz lapām, taču tā īstenībā gluži nebūs patiesība.
Jā, grāmatā visas seksa ainas ir aprakstītas līdz sīkākajai detaļai un šis noteikti ir tāds “mamm, piedod” moments.🫣😂
Prostitūcija, cilvēku tirdzniecība, vardadbība, nauda, bauda utt.. bet starp visu šo slēpjās stāsts par cilvēkiem. Par viņu izvēlēm un to sekām, par viņu traumām un glābiņiem, par attiecībām un sāpēm, par visu citu ko vien vari iedomāties. Šis nav pliks erotiskais stāsts par diviem cilvēkiem kuri iemīlas, sprinto un dejo palagos, un dzīvo ilgi un laimīgi, tas ir kas nopietnāks, iespaidīgāks un dziļāks.
Rūta ir mazliet naiva, pelēkā latviešu pele, medicīnas studente. Dāvids ir seksa Dievs ar pamatīgu pagātnes koferi. Amanda ir Rūtas foršā māsa un, manuprāt, viņas glābšanas riņķis, un Andris viņas foršais draugs policists. Elīna ir dzīvē apjukusi jauna meitene, kuras stāstam es gribēju, lai tiktu veltītas vēl dažas lapas. Rihards ir sasodīts velns, izkāpis no elles un Jolanta ir dubļu pika ar gliteriem.
Izlasot visus grāmatā minētos vīriešu tēlu vārdus es mazliet sasmējos, jo radās tada nereāla sajūta it kā autore būtu ielauzusies manā prātā un ielikusi grāmatā visus vīriešus kurus es pazīstu😂
Nesen filmā “Luckiest Girl Alive” es dzirdēju šādu izteicienu “ Lai uzrakstītu ko lasīt vērtu, tev jāraksta tā, it kā neviens to nekad nelasītu”. Es gribētu teikt, ka šī grāmata noteikti ir tāda, jo kā jau teicu tajā ir tādi “mamm, piedod” momenti.
Šo grāmatu nav iespējams, es pat neieteiktu, izlasīt vienā piegājienā. Jo viss ir uzrkastīts tik izjusti, tik reāli. Es ļoti ļoti ceru, ka autore ir iespaidojusies no filmām un citām grāmatām nevis no draugu stāstītā vai nedod dievs savas pieredzes. Smadzenēm ir jāsaprot ko tieši tu tikko izlasiji, jo tas ko lasīsi nebūs vieglais gabals. Es personīgi grāmatu aizvēru 2 reizes, pa vidu paņemot 3 dienu lasīšanas pauzi, jo man fiziski sāpēja galva.
Dažas nianses kas man nepatika ir grāmatas vāka noformējums, atgādina meksikāņu drāmu seriālu, nav mans stils, taču rozā tonis gan man patīk. Es galvenos tēlus galīgi neiztēlojos tādus kā uz vāka. Uz vāka Dāvids ir vairāk līdzīgs aktierim Jamie Dorman (Kristiāna Greja tēls) taču es Dāvidu redzu izskatāmies kā aktieri Henry Cavill ( 2016.g Supermens, seriāls “The Witcher”, filma “Enola Holmes” Šerloks) Un Rūtu es redzu izskatāmies kā aktrisi Melissa Benoist (seriāls “Supergirl”) (abi šie aktieri iekļauti video) un pēdējais- visi vienmēr fano par grāmatas galveno varoni, šajā gadījumā Rūtu, man gan labāk patika Amanda un tādēļ esmu nedaudz dusmīga par Amandas dzīves stāstu. Taču šīs nianses nav tik būtiskas, lai es grāmatai liktu zemāku vērtējumu.
Grāmatā mazliet sasteigto apliecinājumu brīdī es jutu, ka tas tiek darīts speciāli, lai vēlāk lasītājām sajūtu karuselī piepildītos visas sēdvietas. (If you know you know! 🫣😏😉Bez spoileriem) līdz ar to manā sajūtu karuselī visas vietas ir aizņemtas- es trīcēju, man bija nelabi, es gribēju bļaut, es pāris reizes izmetu skaļi “nu lol”, “Oh god” un “nu kāds sakars”, es novērsos no grāmatas un vēl un vēl daudz citu sajūtu un emociju.
Kad pirmo reizi dzirdēju par šo grāmatu un pašu autori es domāju, nu kā tā var būt?! Kāpēc viņa šajā vecumā var uzrakstīt un izdot grāmatu, bet es varu tikai saglabāt savu sarakstīto failu datorā?! Sev prātā biju ielikusi pavēli nekad nelasīt šo grāmatu, jo tā noteikti nebūs laba, jo ja es jauns cilvēks nevaru uzrakstīt neko labu, tad viņa arī nevar. Bet tad vienā dienā es sapratu, ka nevis jauns cilvēks nevar uzrkastīt neko labu, bet gan man iekšā ir mazā skaudība, ka ES tā nevaru. Galīga muļķe. Tad nu es pārkāpu pāri savai spītībai un nopirku grāmatu, un noteikti nenožēloju ne centa.
Kāpēc es tik ļoti uzsveru uz “jauns cilvēks”?! Jo visu laiku apkārt dzirdu, ka mēs neko nesaprotam, mums nav pieredzes un mums nav savs viedoklis. Tad nu mīļais lasītāj, es esmu gadu jaunāka par šīs grāmatas autori un es tūlīt pateikšu to ko negrib dzirdēt neviens no tiem boomeru heiteriem - šī grāmata ir līdz šim labākais ko es esmu lasījusi latviešu autoru vidū un tajā nemaz nav manāms, ka autore būtu gados jauna. Šajā grāmatā nav jālauza galva par vārdu izrunu un nav jāskrien pēc vārdnīcas, lai vispār saprastu no kāda laikmeta kāds vārds vispār ir un ko tas nozīmē.
Grāmata ir acis atveroša, tā liks visiem lasītājiem padomāt par savu dzivi, par apkārtējiem un novērtēt to kas tev ir dots un saprasts, ka netīrās krūzes ielikšana trauku mašīnā, suņa izvešana pastaigā vai gultas saklāšana nemaz nav tik grūts darbs.
December 18, 2022
Grāmata, kas atstāj spēcīgu pēcgaršu. Rakstniecei sanācis izklāstīt smagas tēmas un apvienot tās ar vieglu gaisīgumu. Lasījās viegli un plūstoši. Skaistas seksa ainas, kuras mijās ar netik pievilcīgām ainām, jo dzīve nesastāv tikai no tīkamām ainām, kā mēs zinām. Dažkārt man bija par daudz mežģīņainu valodas izteiksmes līdzekļu un situāciju, vienkārši neesmu šādu caku cienītāja. Tomēr valoda un rakstnieces stils mani aicināja un vilināja dziļāk stāstā. Domāju, ka tas ir tas, ko literatūrai spēj sniegt gados jauni, talantīgi un inteliģenti autori: tādu savu skatienu uz lietām un jaunības svaigumu, kas dzīvi pārstrēbušiem autoriem vairs nav pieejami. Papildus paldies par informatīvo un foršo pēcvārdu.
May 3, 2023
Apsveicami uzrakstīts darbs!Cepuri nost autores priekšā!
January 24, 2023
No vāka skatot varētu šķist, ka "Uguns un pulveris" ir kārtējais erotiski romantiskais stāsts, un, jā, romānā tiešām ir liela deva erotikas, ko autore apraksta viegli un inteliģenti, taču patiesībā tas ir pilns skaudruma un dod milzīgu pārdomu devu par to paralēlo, nežēlīgo pasauli, kurā eksistē cilvēktirdzniecība, prostitūcija un kura patiesībā ir tepat, blakus.
Autorei ir brīnišķīgi raita, bagātīga valoda.
Sižets sākotnēji šķiet paredzams, taču noslēgumā savijas intriģējoši un izvēršas pavisam citādi, nekā lasītājs sākotnēji varētu prognozēt.
Autorei ir brīnišķīgi raita, bagātīga valoda.
Sižets sākotnēji šķiet paredzams, taču noslēgumā savijas intriģējoši un izvēršas pavisam citādi, nekā lasītājs sākotnēji varētu prognozēt.
December 24, 2022
Tēma sirdi plosoša, reāla, biedējoša - cilvēku tirdzniecība - par to ikdienā nedomā.
Ne tikai tāpēc, ka ikdienā ar to nav saskare.. bet arī tāpēc, ka par tik šausminošām tēmām domāt negribas.
Bet kad sāc par to aizdomāties, liekas, ka jebkura ikdienas problēma ir tik niecīga. Citur cilvēki cīnās par savām dzīvībām! Bet tu satraucies par sīkumiem..
Bet cilvēku tirdzniecība nav vienīgā tēma, kas aizķer dziļākās dvēseles stīgas.. un varbūt ne visiem tas rezonē, bet mani pat ļoti aizķēra vecāku/bērnu attiecības - toksiskās attiecības.
Gan savu vecāku dēļ, gan pašai esot mammai ..... jo ceri, ka nekad nekļūsi par to pārāk daudz mīlošo vecāku.. no kura bērns nespēj tikt vaļā.. bet laiks rādīs..
Šo grāmatu atvēru ar pilnīgi savādākām sajūtām un gaidām nekā to aizvēru... kā jau labai grāmatai vajadzēju izdarīt - likt aizdomāties!
Bet ..
Kaut kas līdz galam nesaslēdzās.. tur kur gribējās vairāk emociju, to nebija, bet kur likās, ka vajag mazāk iedzilināties, tur bija pamatīgs izklāsts... bet tas jau subjektīvi..
Bet vispār - jaunā rakstniece ir talantīga. Ar nepacietību gaidu uz ko vēl jaunā rakstniece ir spējīga!
Ne tikai tāpēc, ka ikdienā ar to nav saskare.. bet arī tāpēc, ka par tik šausminošām tēmām domāt negribas.
Bet kad sāc par to aizdomāties, liekas, ka jebkura ikdienas problēma ir tik niecīga. Citur cilvēki cīnās par savām dzīvībām! Bet tu satraucies par sīkumiem..
Bet cilvēku tirdzniecība nav vienīgā tēma, kas aizķer dziļākās dvēseles stīgas.. un varbūt ne visiem tas rezonē, bet mani pat ļoti aizķēra vecāku/bērnu attiecības - toksiskās attiecības.
Gan savu vecāku dēļ, gan pašai esot mammai ..... jo ceri, ka nekad nekļūsi par to pārāk daudz mīlošo vecāku.. no kura bērns nespēj tikt vaļā.. bet laiks rādīs..
Šo grāmatu atvēru ar pilnīgi savādākām sajūtām un gaidām nekā to aizvēru... kā jau labai grāmatai vajadzēju izdarīt - likt aizdomāties!
Bet ..
Kaut kas līdz galam nesaslēdzās.. tur kur gribējās vairāk emociju, to nebija, bet kur likās, ka vajag mazāk iedzilināties, tur bija pamatīgs izklāsts... bet tas jau subjektīvi..
Bet vispār - jaunā rakstniece ir talantīga. Ar nepacietību gaidu uz ko vēl jaunā rakstniece ir spējīga!
February 19, 2024
Skarba grāmata, neesmu tādu cienītāja, bet ir vērtīgi izlasīt un apzināties, kas viennozīmīgi notiek mūsu pasaulē, arī mūsu mazajā Latvijā.
Par to cik viegli sajaukt kaisli ar mīlestību, par narkotikām, par cilvēku tirdzniecību, par izvarošanām, par vieglprātīgu dzīvi un toksisko skaistumu. Par to, ka līdzcilvēki blakus var būt mūsu lielākie glābēji, ja vien uzticam savus stāstus viņiem.
Patika, ka beidzās oriģināli, nevis, ka princese skrien pie sava toksiskā prinča. :D
Vāks liekas ļoti nepiemērots, nepiestāv vispār un škiet nedaudz lēts.
Par to cik viegli sajaukt kaisli ar mīlestību, par narkotikām, par cilvēku tirdzniecību, par izvarošanām, par vieglprātīgu dzīvi un toksisko skaistumu. Par to, ka līdzcilvēki blakus var būt mūsu lielākie glābēji, ja vien uzticam savus stāstus viņiem.
Patika, ka beidzās oriģināli, nevis, ka princese skrien pie sava toksiskā prinča. :D
Vāks liekas ļoti nepiemērots, nepiestāv vispār un škiet nedaudz lēts.
February 27, 2023
Tas ir smags stāsts, kas parāda sabiedrības slēptās/aizliegtās tēmas. Bija gan romantika, gan erotika, gan trilleris.
Kas man trūka? Sākotnējas Rūtas un Dāvida attiecības, jo radās tāds iespaids - nepatīk, bet pēkšņi patīk, mīl un viss ir skaisti.
Grāmata lasījās raiti, ņemot vērā, ka stāsts ir smags.
Kas man trūka? Sākotnējas Rūtas un Dāvida attiecības, jo radās tāds iespaids - nepatīk, bet pēkšņi patīk, mīl un viss ir skaisti.
Grāmata lasījās raiti, ņemot vērā, ka stāsts ir smags.
December 7, 2022
Gudrs un atjautīgs bērns centies salikt kopā visu savu zināšanu bagāžu (nelielo) un pievienot fantāziju, centies izrādīt pats savus plikumiņus un pievilkt sapņu attēlus, bet no tā visa nekad nesanāks īsta grāmata, jo bērns ir un paliek bērns. Viņam nav tā, ko sauc par dzīves pieredzi un emocionālu rūdījumu. Protams, ka citi bērni jūsmīgi lasa un un pat daža laba tante ieinteresējas (jo neko tādu nav agrāk lasījusi). Bet laiku nav iespējams pasteidzināt. Jāgaida, mīļumiņ. Tagad labāk ķerties pie savas paaudzes apcerēšanas ar iespējami apvaldītiem izteiksmes līdzekļiem.
December 11, 2022
Aizraujoši un viegli lasījās! Skarba tēma, par grūto ceļu ko mainīt un vai tas izdodas. Lasot tiešām domaju,ka būs happy end, bet nekā! Paldies par pārsteigumu :)
Displaying 1 - 30 of 48 reviews