What do you think?
Rate this book
Brūnās acis
Brūnajās acīs atmirdzēja siltākā saule, mūsu pakalnu mākoņu malas un mūsu cilvēku smaidi. Viņš tik skaisti prata mīlēt un būt tuvu! Tik tuvu sirdij...
Pusaudzes Arlitas ģimenē ir ienācis melnais labradors Madors. Tikai ar laiku viņi saprot, ko patiesībā nozīmē suns – tas ir tuvums, saprašanās, piedzīvojumi, pārdzīvojumi un atbildība.
Liriski dokumentāls, sirdsietilpīgs Arlitas un Madora sajūtu un izjūtu stāsts par beznosacījumu mīlestību, par to, kā aug draudzība un līdztekus tai – cilvēks. Grāmatas lappusēs skan, dzīvo un elpo ziedošas Āraišu pļavas, ezera krasti, pakalni, alejas, smiekli un jaunības spars.
Arlita Laine (1996) studējusi psiholoģiju Latvijā un Anglijā, specializējoties kriminoloģijas nozarē. Pirmie literārie mēģinājumi uzdzirkstījuši agrā bērnībā, sacerot atskaņu pantiņus, bet tagad top scenāriji, stāsti, miniatūras un tekstuāli noformējumi kā svētkiem, tā ikdienai.
“Man patīk saukt sevi par rakstītāju, kā tautasdziesmās rokdarbu darītāju. Vērpju vārdus, mirkļus, ieaužu izelpas starp rindām, starp burtu valdziņiem. Visstiprāk es ziedu jūlija pļavās, mežos, kur sabrienu basās kājas, dziedot, vijot puķu kroņus un nirstot Āraišu ezera viducī – tur, manā saules pinumā. Valoda ir mana skaistākā rota,” tā Arlita.
Pusaudzes Arlitas ģimenē ir ienācis melnais labradors Madors. Tikai ar laiku viņi saprot, ko patiesībā nozīmē suns – tas ir tuvums, saprašanās, piedzīvojumi, pārdzīvojumi un atbildība.
Liriski dokumentāls, sirdsietilpīgs Arlitas un Madora sajūtu un izjūtu stāsts par beznosacījumu mīlestību, par to, kā aug draudzība un līdztekus tai – cilvēks. Grāmatas lappusēs skan, dzīvo un elpo ziedošas Āraišu pļavas, ezera krasti, pakalni, alejas, smiekli un jaunības spars.
Arlita Laine (1996) studējusi psiholoģiju Latvijā un Anglijā, specializējoties kriminoloģijas nozarē. Pirmie literārie mēģinājumi uzdzirkstījuši agrā bērnībā, sacerot atskaņu pantiņus, bet tagad top scenāriji, stāsti, miniatūras un tekstuāli noformējumi kā svētkiem, tā ikdienai.
“Man patīk saukt sevi par rakstītāju, kā tautasdziesmās rokdarbu darītāju. Vērpju vārdus, mirkļus, ieaužu izelpas starp rindām, starp burtu valdziņiem. Visstiprāk es ziedu jūlija pļavās, mežos, kur sabrienu basās kājas, dziedot, vijot puķu kroņus un nirstot Āraišu ezera viducī – tur, manā saules pinumā. Valoda ir mana skaistākā rota,” tā Arlita.
128 pages, Hardcover
First published January 1, 2022
11 people want to read
About the author
Arlita Laine
1 book1 followerArlita Laine (1996) studējusi psiholoģiju Latvijā un Anglijā, specializējoties kriminoloģijas nozarē. Pirmie literārie mēģinājumi uzdzirkstījuši agrā bērnībā, sacerot atskaņu pantiņus, bet tagad top scenāriji, stāsti, miniatūras un tekstuāli noformējumi kā svētkiem, tā ikdienai.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 5 of 5 reviews
December 30, 2022
Ar lielu sirsnību un mīlestību rakstīts stāsts. Kā pati autore raksta: "Tik sirdsietilpīgs stāsts".
Lieliska valoda. Tāda maiga, izjusta, izauklēta. Kad šķiet - nu kā var tik skaisti pateikt?
Tomēr gribu brīdināt, ka grāmatas beigās būs jāraud. Tāda ir dzīve, kāds teiks. Bet tas jau nepadara beigas mazāk bēdīgas un mazāk sāpīgas.
Lieliska valoda. Tāda maiga, izjusta, izauklēta. Kad šķiet - nu kā var tik skaisti pateikt?
Tomēr gribu brīdināt, ka grāmatas beigās būs jāraud. Tāda ir dzīve, kāds teiks. Bet tas jau nepadara beigas mazāk bēdīgas un mazāk sāpīgas.
February 14, 2023
Mīļi un ļoti ļoti aizkustinoši. ( bez asarām neiztikt). Zimu, cik grūti un smagi ir zaudēt tuvo četrkājaino draugu ar kuru kopā uzaugts… tiem mūsu sirsniņās vienmēr ir īpaša vieta. 🙏🏼
Paldies, par skaisti uzrakstīto stāstu! ❤️
Paldies, par skaisti uzrakstīto stāstu! ❤️
January 28, 2025
Sooo...2.5. Un es parasti nerakstu atsauksmes latviski, bet varbūt laiks sākt, ņemot vērā, ka es kaut kā esmu pasākusi lasīt latviešu literatūru. Okei.
Valoda skaista, uzrakstīts smuki. Tādā ziņā viss ļoti jauki - lasās viegli un raiti. Pats stāsts un tematika man arī it kā nebija sveši (lai gan tas varbūt deva vairāk pat negatīvu efektu).
Problēma bija tajā, ka es nekādi nevarēju līdz galam izveidot emocionālo saikni ar stāstu un tā varoņiem. Kaut gan stāsts ir par reāliem notikumiem, viss šķita gandrīz "perfekts", kaut arī ar līdzi nākošajām likstām un atbildību, bet tik un tā - visi asie stūri novīlēti apaļi un nekaitīgi. Tikai pašās beigās kaut kas mani aizķēra.
Arī suņa skatpunktam es līdz galam nenoticēju. Ievads, kur autore piemin rakstīšanas procesu, tādā ziņā nepalīdzēja un jau no paša sākuma mani "izrāva" no naratīva.
Labi. Galu galā, es nonācu pie tā, ka man pietrūkst vai nu padziļināti izpētīta un lasītājam atklāta galvenā varoņa/varoņu iekšējā pasaule un emocionālie pārdzīvojumi. Vai arī, emocionālās puses vietā - galvenās varones (un šajā gadījumā - autores) padziļināta kā sarežģītas daudzpusīgas personības izpēte/atklāšana. Piemēram, ir brīži, kuros parādās galvenās varones kaut kādas domas un viedokļi par kādu situāciju, bet tas ir īsi un bez tālākas iedziļināšanās. Piemēram, par to kā dažādi cilvēki dažādi rūpējas par saviem mājdzīvniekiem, un kaut arī galvenās varones viedoklis par to nedaudz parādās, tas ir ātri pagrūsts malā.
Oh well. Būs interesanti redzēt vai man radīsies līdzīgas domas lasot arī kādu citu autores darbu, bet līdz tam laikam jāpagaida.
Valoda skaista, uzrakstīts smuki. Tādā ziņā viss ļoti jauki - lasās viegli un raiti. Pats stāsts un tematika man arī it kā nebija sveši (lai gan tas varbūt deva vairāk pat negatīvu efektu).
Problēma bija tajā, ka es nekādi nevarēju līdz galam izveidot emocionālo saikni ar stāstu un tā varoņiem. Kaut gan stāsts ir par reāliem notikumiem, viss šķita gandrīz "perfekts", kaut arī ar līdzi nākošajām likstām un atbildību, bet tik un tā - visi asie stūri novīlēti apaļi un nekaitīgi. Tikai pašās beigās kaut kas mani aizķēra.
Arī suņa skatpunktam es līdz galam nenoticēju. Ievads, kur autore piemin rakstīšanas procesu, tādā ziņā nepalīdzēja un jau no paša sākuma mani "izrāva" no naratīva.
Labi. Galu galā, es nonācu pie tā, ka man pietrūkst vai nu padziļināti izpētīta un lasītājam atklāta galvenā varoņa/varoņu iekšējā pasaule un emocionālie pārdzīvojumi. Vai arī, emocionālās puses vietā - galvenās varones (un šajā gadījumā - autores) padziļināta kā sarežģītas daudzpusīgas personības izpēte/atklāšana. Piemēram, ir brīži, kuros parādās galvenās varones kaut kādas domas un viedokļi par kādu situāciju, bet tas ir īsi un bez tālākas iedziļināšanās. Piemēram, par to kā dažādi cilvēki dažādi rūpējas par saviem mājdzīvniekiem, un kaut arī galvenās varones viedoklis par to nedaudz parādās, tas ir ātri pagrūsts malā.
Oh well. Būs interesanti redzēt vai man radīsies līdzīgas domas lasot arī kādu citu autores darbu, bet līdz tam laikam jāpagaida.
January 29, 2023
Tāds īsts dvēseles nomazgāšanas stāsts. Tik skaista valoda, sirsnīga, izjusta, bet nepārsaldināta. Bet pats galvenais, protams, ir Madors. Katram cilvēkam, bet jo vairāk katram bērnam vajag suni, lai izaugtu par cilvēku ar sirdi īstajā vietā.
Atelpai no neapstādināmajām asarām paldies autorei par nobeigumu - par jauna stāsta sākumu.
Atelpai no neapstādināmajām asarām paldies autorei par nobeigumu - par jauna stāsta sākumu.
Displaying 1 - 5 of 5 reviews