Så var den där igen, minnesbilden av en sargad kropp i strandkanten med måsarna skriande kring huvudet. Vad hände egentligen där på ön? Ville jag ens veta?
En grupp ungdomar träffas varje sommar i Vallerås. Sedan barnsben har de svetsats samman i en vänskap som de tror övervinner allt.
Men sommaren 1978 blir annorlunda. Ortens församling får en ny pastor som trollbinder dem och stämningen försämras, saker hemlighålls och gamla oförrätter gör sig påminda. Det slutar i en katastrof ute till havs.
Fyrtio år senare dör ännu en i det gamla gänget. Han efterlämnar en önskan om att begravas i Vallerås och de forna vännerna träffas igen. Men mötet blir spänt och Ingrid, som aldrig glömt vad hon var med om den gången, stannar kvar för att söka i det förflutna. Var det en olycka? Varför sprack gemenskapen? Vem ljög för vem? Och var de verkligen ensamma på ön den där natten?
Orm och stege är en spänningsroman som utforskar hur långt vi är beredda att gå för att skydda dem vi älskar.
Vallerosa, mazais idilliskais ciematiņš jūras krastā, kur īsos laivu pārbraucienos iespējams nokļūt romantiskā piknikā uz salas, ir kaut kur Zviedrijas dienvidpusē. Kartē man tādu atrast neizdodas, bet iztēloties spēju labi. Romāna darbības vietai piemīt kāds mazs bišķīts no “Sālsvārnas salas vasarnieku” gara, vismaz smeldzes un nostalģijas līmenī. Bariņš pusaudžu tur aizvadījuši šķietami laimīgākās savas dzīves vasaras. Līdz, un citādi jau nebūtu romāna, notiek traģēdija. Tad iestājas 40 gadus gara klusēšanas pauze, un sākas detektīvs. Nē, tas nav klasiskais skandināvu krimiķis. Nav ne izmeklētāju, ne stindzinošu asinsskatu, bet lasās tiešām aizraujoši. Tā drīzāk ir psiholoģiska drāma par augšanu un pieaugšanu, pirmo mīlestību un vèlmi pašapliecināties.
Ne par čūskām, ne trepēm romānà nav runas. “Čūska un trepes” ir galda spēle, kaut kas līdzīgs “Cirkam”, cik noprotu, un romānā ir vairāk kā simbols. Jūs zinājāt tādu spēli?
Ja nu piekasīties, tad man sliktais varonis (harizmātisks protestantu mācītājs) šķita drusciņ par daudz slikts, bet galvenā varone (skolotāja, kas izmeklē drauga nāvi) - drusciņ par daudz laba. Kādi pustoņi krāsainībai nebūtu nākuši par sliktu. Lai šis jūs nebaida ķerties pie lasīšanas - šī informācija jūs pie mīklas atrisinājuma neaizvedīs, un īstenībā jau arī ļoti nebojā visumā smeldzīgi aizkustinošo un viegli lasāmo stāstu par astoņiem zviedru jauniešiem Zviedrijas lauku idillē, kur aiz to piparkūku namiņu durvīm pa neizrunātai sāpei pacietīgi gaida.
Teiktu, ka šis stāsts pie manis atnāca neīstajā laikā, jo šoreiz bija daudz par lēnu un melanholisku.
Nē, tad nav slikti, jo es diezgan bieži izbaudu arī šādus psiholoģiskos trillerus, bet šoreiz kaut kā noguru no lēnā tempa.
Stāsts ir par draugiem, kuri bērnībā un pusaudžu gados pavadīja vasaras kopā idilliskajā Vallerosā. Peldes, pikniki, izbraucieni ar laivām un baznīcas apmeklējumi - tas viss tika gaidīts katru gadu pirms vasaras sākuma, bet pārtrūka, kad viens no viņiem traģiski gāja bojā. Nu pēc četrdesmit gadiem, kad viens no palicējiem nomirst, draugi atkal satiekas Vallerosā un kāda dziņa liek meklēt atbildes uz jautājumiem, kas radušies pirms četrām dekādēm.
Autorei ir ļoti liels talants aprakstīt vietas un noskaņas - vasaras Vallerosā arī mani aizveda atpakaļ atmiņu ceļos, kad 3 mēnešus garais brīvlaiks bija kā pavisam cita pasaule! Ja notikumi nebūtu tik izstiepti, es noteikti šo trilleri izlasītu ātrāk. Šoreiz gan prioritātes bija parastā ikdienas dzīve.
Bet, ja tev netraucē lēnāks temps un gribas kaut iedomās pakavēties senās karstās vasaras dienās pie jūras, kur vienīgais skaņu celiņš ir kaijas un smiekli, tad šī gan būs tieši laikā! Ļoti atmosfēriski.
Man patika. Visa tā intriga,noslēpumi un neziņa mani savaldzināja. Sajutu pagātnes Zviedrijas vasaru un drēgno tagadnes laiku. Šī ir vēl viena grāmata, kura parāda, ko var izdarīt manipulācijas spēks, kādu postu tas var atstāt. Grāmata it kā ir lēna, notikumi nerisinās strauji, tomēr garlaicīgi nav. Visu laiku gribas lasīt tālāk,lai saprastu, kas īsti notika.
Katru gadu vasaras brīvlaikā ģimenes dodas uz vasaras mājām. Bērni savā starpā sadraudzējas un izveido ciešu bariņu, kas satiekas tikai vasarās. Viss ir lieliski. Tiek apmeklēta baznīca, kur katrs ir gaidīts. Vasaras rit uz priekšu, līdz baznīcā uzrodas jauns, simpātisks mācītājs uz pagaidu laiku. Tajā mirklī virs draugiem savelkas mākoņi, parādās noslēpumi. Un tas beidzas ar traģēdiju,jo viens no draugiem, Sīmons, noslīkst.
Paiet 40 gadi un draugiem nākas vēlreiz satikties. Šoreiz mūžībā aizgājis viens no viņa bariņa.
Senās atmiņas atgriežas ar jaunu sparu.Ingrīdu turpina nepamest sajūta, ka kaut kas līdz galam netika pateikts sakarā ar Sīmona nāvi. Viņa sāk uzdot jautājumus. Vai tiešām tā bija traģēdija?
Ne visi vēlas runāt,bet pamazām atklājas dramatiski notikumi.
Nodaļas mijas starp pagātni un tagadni. Draugi pamazām sāk runāt,viņus pārņem arī nostalģija par aizgājušo jaunību.
Šis nebūs detektīvs, tomēr arī te risināsies izmeklēšana. Tikai bez varas iestādēm. Draugu neatlaidībai arī ir spēks.
Sāku lasīt, nelolojot cerības, ka būs kaut kas izcils. Lasot iepatikās un bija aizraujoši, bet atrisinājums un nobeigums bija mazliet garlaicīgs - bez asuma un spriedzes, pārāk romantizēts.