Kad Irma Valdovska piekrīt vēlīnā vakara stundā savā kabinetā tikties ar kādu vīrieti, viņa nenojauš, ka tas būs viņas pēdējais klients… Un ka drīz vien bojā ies arī vairāki citi ar viņas darījumiem saistīti cilvēki. Kas ir noslēpumainais slepkava, kurš gan apveltīts ar mežonīgu, pat mistisku fizisku spēku, gan apguvis tādas īpašas metodes, kas viņa upuriem neatstāj cerības uz izdzīvošanu? To noskaidrot cenšas jaunais privātdetektīvs Zintis Endijs Neibergs kopā ar saviem kolēģiem. Iesaistoties izmeklēšanā, viņi pievērš sev slepkavas uzmanību, un tagad arī viņu dzīvības ir apdraudētas...
…ja esi kriminālromānu cienītājs/-a, tad “Pēdējais klients” (mamma nez kāpēc grib šo grāmatu dēvēt par “pēdējais pacients”-tas tāds dakterīšu joks😅) ir tavas uzmanības cienīgs romāns.
Gunta Tālera sen lolota debija, kas labi noslīpēta un izstrādāta, ne velti šeit noderējusi praktiskā puse žurnālistikā. Pietiekami sarežģītais sižets ved lasītāju savos tīklos, lai saprastu, kas galu galā šeit notiek. Bet vairāk par slikto noķeršanu un atrisinājumu šajā romānā interesi piesaista pats process..
Vadošais tēls privātdetektīvs Zintis manī radīja divejādas sajūtas. Jaunais vīrietis ar galīgi ne detektīviskām spējām un milzu bailēm. Neskatoties uz ko-tomēr spēj risināt mazās pilsētiņas nelikumīgos notikumus, ar ko policija netiek galā. Tāds latviskā stilā ieturēts kriminālromāns, bet ar spēcīgu izpildījumu. Lai apjaustu, uz kuru pusi skatīties, tad teiktu, ka Alda Bukša “Brālis” ir mazliet noskaņās līdzīgs romāns. (Ko noteikti, noteikti iesaku izlasīt-lielisks!)
Ļoti labs detektīvs. Ir gan intriga, gan iespēja kā lasītājai pašai funktierēt, kurš tad ir vainīgais, gan savdabīgs detektīvu trio ar papildinājumiem. Tomēr lasot rodas sajūta, ka tas ir pirmais darbs sērijā, tāpēc detektīvu personīgās dzīves aizkulisēs varam tikai mazliet palūrēt. Varbūt varēja izlaist vienu otru sapņu epizodi, bet citādi ļoti labi uzrakstīts, ievelkošs gabals.
Liktu 4,5⭐️, bet ņemot vērā simpātijas pret autora darbiem, vilkšu uz augšu. Patiesi interesanti samudžināta grāmata :) noslīpēti varoņi. Viennozīmīgi turpināšu iepazīt latviešu autoru detektīvus.
4.5 zvaigznes! Negaidīti ievelkoša stāsts, kuru grūti nolikt nost. Esmu ļoti patīkami pārsteigta par sižeta līniju, par intrigu un cepumiņš man pašai par to, ka izdevās uzminēt vainīgo! Tas mani vienmēr iepriecina!
Notikumi ir interesanti, noziegums pietiekami sarežģīts, varoņi nav ideāli vai garlaicīgi. Mazliet mulsināja tas, ka pilsēta, kurā notiek liela daļa darbības, nekur netiek saukta vārdā, kaut arī visi apkārtējie ciemi, Rīga, ielas un citi vietu nosaukumi ir lietoti gana bieži. Arī daudzie iespraudumi no citiem skatupunktiem ne vienmēr palīdzēja (kaut kādas mistiskās vīzijas un sapņi). Bet bija arī ļoti interesantas epizodes, piemēram, par telefonu signāliem un likumsakarībām.
Tas, kas man nepatika, bija biezais ezotērikas slānis. Man nav iebildumu, ja noziedznieks, liecinieki vai kādas otrā plāna iesaistītās personas tic visādiem māņiem un pesteļiem, bet ja pati izmeklēšana tiek balstīta uz pareģojumiem, vīzijām vai citām ezotērikai piederīgām darbībām, tad tā šķiet kā šmaukšanās, kur fakti tiek uzburti no zila gaisa, it kā kāds pateiktu priekšā. Ja es gribētu lasīt par pareģiem, tad ņemtu mistiku. Detektīvā tas ievērojami grauj to baudu, kas rodas, kad īsti fakti tiek meklēti, salikti pa plauktiņiem un tie uzbūvē sakarīgu kopbildi. Šeit it kā beigu beigās ir viss izskaidrots un noziedznieks nav mistiska būtne, tomēr pats process vienas izmeklētājas paņēmienu dēļ likās kā tāds "ai, slinkums domāt, kā šito atklāt ar parastiem līdzekļiem, lai viņa paburās". Pie tam ne tad, kad visas pārējās metodes ir meklējumus iedzinušas strupceļā, bet kā pirmā metode, pie tam ar vienmēr ticamu rezultātu. Protams, ja ir lasītāji, kas sen ilgojušies, kaut garlaicīgajā materiālās pasaules izmeklēšanā tiktu iepītas ezotēriskās zināšanas, tad - lūdzu! Es laikam pieturēšos pie klasiskā izmeklēšanas procesa.
Bet kopumā lasās labi, bija interesanti. Vai gribēšu lasīt nākamo autora darbu, tas būs atkarīgs no virziena, kurā viņa daiļrade dosies. Ezotērisko detektīvu varbūt arī nē, bet klasisko gan labprāt.
Man patika. Aizraujoši uzrakstīts, intriga noturējās līdz beigām - vai tiešām mans aizdomās turamais būs “īstais” vainīgais? :) Vienīgi man traucēja tas, ka atpazinu pilsētu, kas grāmatā aprakstīta. Līdz galam nespēju iztēloties, ka tiešām šajās lokācijās notiek aprakstītie notikumi un brīžam jutu, ka vairāk šķetinu kura iela, māja un vieta aprakstīta nekā rosinu iztēli virzienā, kas pēc būtības vairāk tuvinātu stāsta būtībai. Lai nu kā, prieks lasīt sakarīgu latviešu detektīvu.
Lai iet 5*! jā, sižets, un privātdetektīvu kantora ikdiena - nevarētu teikt, ka gluži svaigas un neaprakstītas idejas, bet arī tās jāspēj pasniegt smuki un lasāmi:) un apraksti, un mazpilsēta, tik pazīstami un forši.
Autora radītajai detektīvu komandai brīnumu darbā netrūkst. Atjautīgi un mistiski. Ļoti patīk rotaļīgums starp tēliem. Autoram, šķiet, ir sava formula, kas lasītāja interesi notur katrā lappusē.
Wow! Ļoti pozitīvā nozīmē. Es gan laikam neesmu baigi daudz lasījusi krimiķus un man pat būtu ļoti jāpadomā, lai nosauktu kādu, kuru esmu lasījusi, tad nu es arī nezinu, kā tur īsti visam jābūt, lai atbilstu žanram. Bet tas nav būtiski! Jo grāmata man ļoti patīk un ir viena no labākajām, kuru šogad esmu lasījusi.
Priecēja autora zināšanas. Vai nu veiktā izpēte, vai paša pieredze profesijās. Bet man kā cilvēkam, kas strādājis medicinā un mobilo telefonu pakalpojumu nodrošinātājfirmā, nevienā brīdī neradās vēlme iebilst, ka vispār jau tā nav, kā autore te mēģina iesmērēt. Gan par mobilo telefonu izsekošanu bija korekti (IMEI gan var uzlauzt un piešķirt aparātam jaunu, ja vajag, bet tas ir ķēpīgi, pēc katra zvana ko tādu darīt) un arī par halucinācijas izraisošajām vielām viss bija korekti, cik nu daudz manas zināšanas sniedzās. Nekādu iebildumu.
Bet nu viss stāsts mani paņēma ar mistikas piesitienu, reliģijas fonu un nu jā... nāves eņģelis! Ļoti smalki savīts darbs. Man personīgi netraucēja. ka ideja ir visai skaidri noprotama varbūt ātrāk, kā gribētos īstiem krimiķu faniem. Tiešām labi! Gaidu nākamo daļu!
Pārsteidzoši labs latviešu detektīvs. Mani ir mulsinājis un mulsina, kāpēc latviešu autoru darbos nevar iztikt bez ezotērikas, nu kaut kas ar to maģisko domāšanu mums ir pārāk iesakņojies. Jo esmu pārliecināta, ka tas, cik meistarīgi un detalizēti autors (+++ par to, cik ļoti G. Tālers iedziļinājies un aprakstījis, kā izsekot telefona sakarus) apraksta izmeklēšanas detaļas, viņš spētu atrisināt loģiski arī to brīdi, kur tika izmantota ezotērika. Bet šķiet, autoram šī ir svarīga joma un tēma, tāpēc tas darīts apzināti. Papildu novērtējums par nepārspīlējumiem gan varoņu socioekonomiskajā stāvoklī un gan bez pēkšņiem, pilnīgi neticamiem pavērsieniem. Varoņu dzīvesveidi ir attēloti reālistiski un ticami.
Kopumā aizraujoši, tieši pats izmeklēšanas process, bet atrisinājuma izklāsts likās tāds pabālāks, tik dziļi tāda veida intrigu "ploti" neinteresē. Pluss par lieliski tēlotajiem cilvēku raksturiem, Zintis it sevišķi dzīvīgs :)
Daudzslāņains, aizraujošs sižets, spilgti un labi attēloti varoņi. Lapas šķīrās ļoti raiti; grāmatu bija grūti nolikt malā, jo ieintriģēja negaidītie notikumu pavērsieni. Stāstā atpazinu savu bērnības pilsētu Tukumu. :)
“Pēdējais klients” labākais šogad lasītais detektīvromāns latviešu valodā. Interesants sižets, raita valoda, detektīvu darbs lieliski atspoguļots. Ļoti patika! Un prasās turpinājums.
Man kā detektīvu mīļotājai pēdējā laikā sāka šķist, ka paēdušai pelei milti rūgti - tas nepatīk un šis nepatīk, tāpēc neloloju nekādas ilūzijas. Un labi, ka tā.
Ik pa laikam kaut kur uzpeldēja labas atsauksmes par Gunta Tālera darbiem, bet kaut kā iemanījos tās ignorēt (galu galā, vienam meita, otram - kleita). Tad Ziemassvētku laikā bibliotēkas plauktā paņēmu autora "Nemierīgās dvēseles" (par kurām pat nebiju dzirdējusi, un tas nebija detektīvromāns) un atklāju, ka autors patīkami (nu, tur gan bija arī pa kādai visnotaļ biedējošai ainai) un raiti raksta. Tad nu biju gatava noprovēt arī viņa debijas romānu "Pēdējais klients".
Kas mani parasti biedē latviešu detektīvromānos un kāpēc tos tikpat kā nelasu - Latvija ir maza un vietas vai vides atpazīstamība man traucē, kā arī nāk prātā ķecerīgas domas - vai tad tā var būt. Bet Guntim Tāleram kaut kā ir izdevies no tā visa izvairīties. Lasot jau zināju, kurā pilsētā un apkārtnē viss norisinās un, ziniet, man patika tā pilsēta. Ja par sižetu - ļoti raits (pie tam, vienlaicīgi gan bez liekvārdības, gan ar tēlainu bagātīgu valodu), tā ka neatslābsti ne mirkli pat nojaušot, kurš ir vainīgais. Bija interesanti, kāda tad ir pārējo loma, un arī pati izmeklēšana. Starp citu, lai arī detektīvi man patīk to intrigas un loģikas dēļ (bez visādām iracionālām izpausmēm), tomēr šoreiz jāsaka, ka nedaudz paranormālu spēju piešķiršana vienam privātdetektīvu komandas loceklim, Marijai, ir veiksmīgs risinājums, tādejādi atbrīvojot autoru no nepieciešamības izdomāt vai nu kādas apstākļu sakritības vai veselu darbību kopumu, lai kaut ko atklātu. Pie tam, autors nepārspīlē ar Marijas spējām un tā saglabājas dabiskais notikumu plūdums.
Ok, varbūt mazliet par daudz mistikas un ezotērikas, bet kā debijas romāns ļoti labs! Simpātiski varoņi, spriedze, tāda izteikta skandināvu noir tematika. Labs un tumšs trilleris!
Tikai man viena subjektīva sāpe par kļūdu, ko nav pamanījis ne autors, ne redaktore. Viena no varonēm sākumā tiek nodēvēta par Meijeri, pēc tam vislaik par Sintiju Milleri un vēl vienā vietā par Sigitu Milleri. Pirmkārt, gana rupjas kļūdas, otrkārt, varu tikai iedomāties savu sajūsmu, ja grāmatā būtu varone Sintija Meijere, bet beigās autors sačakarējās un netika man šis gods..
Jebkurā gadījumā - atvērtās beigas liek cerēt, ka ar galvenajiem varoņiem varētu tikties vēl kādā grāmatā.
Mana pirmā tikšanās ar Gunti Tāleru. Nu, ko lai saka? Bija labs detektīvs latviešu stilā. Tas nav ne labi, ne slikti. Varoņi mazliet neveikli kā jau latvieši, mazliet pelēcīgi, nu tādi tipiski. Sižets interesants, līdz galam nostrādāts. Man patika! Noteikti lasīšu vēl kādu G.Tālera grāmatu, jo kādreiz jau gribas to gruntīgo, smagnējo latviešu stilu. Grāmata ierindojās labu detektīvu kategorijā, kuru lasot ir skaidrs par ko ir stāsts un pietiekami ilgi nav skaidrs kurš būs izvēlēts par vainīgo un kā līdz tam nonāks detektīvi.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Noteikti viens no maniem favorītiem starp latviešu detektīviem, kaut vainīgo personu atšifrēju jau pavisam ātri, tas netraucēja turpināt lasīt. Lasu, ka daudziem nedaudz traucējusi ezotērika izmeklēšanas darbā, taču, manuprāt, tā grāmatas sižetā netika pārspīlēta. Iesaku!
Ļoti aizraujošs sižets. Bija brīži, kad likās, ka viss norit pārāk lēni, bet pēc tam grāmatas izlasīšanas viss noritēja tieši kā vajadzēja. Caurvijas dažādas tēmas - reliģija, bizness. Tās kopā savijas ļoti interesantā stāstā.
Sākums likās daudzsološs, t.s."ezotērika" patika, bet tomēr ar laiku tēlu par daudz, viss par samudžinātu un lēni izstieptu, nesapratu arī slepkavas "iekšējo monologu" jēgu- atgādināja D.Brauna "Eņģeļus un dēmonus". Nomocīju līdz beigām.
Visās malās valdīja nepmierinātība, vaidēšana un čīkstēšana par grūto dzīvi, bet vienlaikus tik daudzi dzīvoja pilnīgi bezrūpīgi, bez taupības un apdoma, dzenoties pēc modernu brendu drēbēm, apaviem, tehnikas...
Bet tomēr, izlasot grāmatas aprakstu biju iztēlojusies kaut ko pavisam citu. Biju domājusi, ka grāmata vairāk vīsies ap Irmas slepkavību. Bet viņa tika pieminēta tik divas reizes xD