Erna ir simpātiska, apaļīga izklaidīga trīsdesmitgadniece, kura aizraujas ar pavārmākslu un pastāvīgi pamanās iekulties dažādās nepatikšanās, tomēr nezaudējot optimismu un labo omu. Taču nu pat viņai ir par daudz: īsā laikā aizgājis mīļotais Mārtiņš, uzteikts dzīvoklis, pedagogam neatbilstošas rīcības dēļ zaudēts darbs. Un kas to zin, kādas vēl neveiksmes uzglūn aiz stūra. Vai tur nav jāgaudo pret debesīm?! Taču nē, to gan Erna nedarīs. Viņa ņems savu dzīvi savās rokās, un lai tad nāk, kas nākdams!
2.3/5 Quality of writing: 3 Plot development: 2 Pace: 3 Characters: 1 Enjoyability: 2 Ease of reading: 3
Ar ko lai sāk... Laikam jau ar to kā šeit nonācu. Pāris nedēļas atpakaļ, ar puisi ieklīdām grāmatnīcā. Mana lasītkāre, kopš Dune, pabeigšanas aprobežojās ar komiksu lasīšanu. Pacilāju pāris Vakara romānus un nolēmu, ka ir pienācis brīdis izlasīt kaut ko no šīs "lēto romānu" sērijas. Iegādājos divus no Vakara romāniem. Viens Latvijas Mediju romānu konkursā ieguvis debijas balvu, otrs bijis šī paša konkursa laureāts. Tad jau jābūt kam labam. Vai ne? VAI NE?! Ļoti labi apzinos, ka tūlīt analizēšu ko tādu kam analīze vienkārši nav vajadzīga, bet, mīlīši, šitā nav labi. Sākšu ar šo - visu cieņu Monikai Zīlei par grāmatas satura atstāstīšanu uz grāmatas 4.vāka. Principā var izlasīt rakstnieces sniegto komentāru un likties mierā. Sākšu ar grāmatas varoņiem. Mūsu galvenā varone ir Erna, 38, vizuālās mākslas skolotāja, kuras kaislība ir ēst gatavošana. Viņa ir stulbi neveikla un pārprot līdzcilvēku teikto un darbības komiski bieži. Ā, un viņa var viena noēst 30 gabaliņus suši. Vienā piesēdienā. Un kautiņu starp diviem skolēniem viņa atrisina abus kaušļus noliekot uz lāpstiņām. Džekija Čana stilā. Es nezinu nevienu pašu loģiski domājošu pieaugušo, kurš ieraugot divus mazgadīgos kaujamies domātu "O, labs treniņš manām superīgajām karatē iemaņām!". Ernai grūtniecības tests stāv rokassomiņā. Nevis, piemēram, vannasistabas skapītī. Es grāmatu pabeidzu lasīt 30 minūtes atpakaļ un jau esmu aizmirsusi par grāmatā aprakstītajiem vīriešiem... Vienīgais izņēmums, laikam ir Oļģerts, kurš tika aprakstīts kā diki stilīgs barista. Iedomājieties tipiskāko hipstera aprakstu un esat ieguvuši sev Oļģertu. Sākot ar salmu cepurīti, ķieģeļkrāsas biksēm un bikšturiem un beidzot ar tetovējumiem un mokasīniem, kurus nēsā bez zeķēm. Un spēlē viņš saksofonu. Lasot sajutos kā 10 gadus atpakaļ un drošības pēc pat pārbaudīju vai tiešām grāmata izdota šogad. Un, nē, Oļģerts nav Ernas izredzētais. Tieši tik aizmirstami ir Ernas bijušais un jauniegūtais sirdsāķītis. Toties Erna un viņas labākā draudzene Laura brīžiem samainās ar personībām. Es cenšos saprast, cik ļoti pie grāmatas ir strādājis redaktors, jo ir vairākas vietas kuras prasījās pārrakstīt. Piemēram, Ernu atlaiž no darba, pēc nedēļas viņa dodas uz bērēm un divas dienas vēlāk tiekas ar bijušo, pa ceļam uz mājām viņa satiek bijušo skolēnu, kuram atlaišanas dienā (~9 dienas atpakaļ) viņa ir sarunājusi savu karate treneri. Bet tekstā norādīts, ka pagājušas trīs nedēļas nevis pusotra... Vai nu es nemāku rēķināt vai šī ir muļķīgi ielaista kļūda. Es nemaz nerunāšu par illy kafiju un vegāniskajām kūkām kā stilīgas kafejnīcas stūrakmeni. Principa ir tā... Ja šī grāmata būtu rakstīta un paredzēta kā parodija, cepuri nost autorei - lieliski. Bet tā kā es ļoti labi saprotu, ka Romāns virtuvē ir paredzēts kā vieglā romantiskā kino aizstājējs, nedaudz gribējās parāties. Jā, grāmata lasās ātri, pat ar visu acu bolīšanu un nikno bubināšanu no manas puses. Vieglas romantiskās lasāmvielas vietā es tiku pie vieglām galvassāpēm. Autorei ir talanta pazīmes, dažās grāmatas vietās Erna pat bija ciešama galvenā varone, teksts nepiespiesti plūda un likās, ka autore raksta no savas pieredzes. Domāju, ka ar pareizā redaktora ieteikumiem, Ruta Zimnoha varētu uzrakstīt ko tiešām super. Piedodiet, bet mani šoreiz nepaņēma.
Varen labs romāns ..... Ar visādām dzīves nebūšanām .... Un tomēr ar laimes piegaršu .... kā jau " Romāns virtuvē" Silti iesaku izlasīt! ⭐⭐⭐⭐⭐ Goodreads zvaigznes.
Bērnības draugu satiekas atkal pēc vairākiem gadiem. Abi no viņiem nes savu bagāžu, abiem ir sāpe, kas neļauj atvērties citiem.
Šis bija viegls romāns, ko lasīt pie kūkas gabaliņa un tases tējas. Beigas gan likās nedaudz sausas, bet apziņa, ka mēs nepaliekam gaidīt laimīgas beigas, dod mums mazo kirsīti.
Šo romānu ļoti trāpīgi raksturo autores pēcvārdā paustais: "Romāns virtuvē" ir stāsts par sevis pieņemšanu un drosmi dzīvot pa savam. Nejauša izvēle vieglai lasīšanai, bet šis bija kas svaigs – sāpīgas situācijas, kuras tomēr ved labākā virzienā; pārpratumi, saskaroties ar pagātnes rētām un domājot, pieņemot lēmumus cita vietā; humors par sevi, tuvajiem; nepadošanās, pieņemot dzīves izaicinājumus, uztverot tos kā iespējas. Lielisks emociju sajaukums!