Grāmata, kura kāpj pāri visām robežām ne vien aptverot dažādus latviešu valodas dialektus, bet arī ļaujot Bez Tabu baudīt valodas daudzveidību, tajā stāstītos romantiskus un piparotus notikumus. Šajā pasaku grāmatā mēs savienojām nerātnās un tā saucamās brīnumpasakas. Ar Vladimira Propa gādību par brīnumainām sauc iniciācijas pasakas. Teju tāpat kā ozolu klātesamība nosaka tipiskā Krievijas meža statusu (mežs bez ozoliem itin kā nemežs), tā brīnumpasaka kļuvusi par pasaku ainavas dominējošo elementu. Nerātnās pasakas – gaismas plaiksnījumi starp kokiem; to nejaušā neregularitāte lasāma caur secīgu brīnumpasakas attīstības prizmu, tās cikliskajiem klejojumiem un atgriešanos. Divu dažādu stilistiku un poētiku savienošana vienā grāmatā atļauj tulkojuma ietvaros veidot pasauli ar dažādām plaknēm, tādējādi paplašinot tulkojuma laiktelpu: laiktelpu, kurā jāiedabū krievu pasakas laiks un plašums. Dialektu izmantošana ļāva atkāpties no mūsdienu literārās valodas normētajām struktūrām un intonācijām – to vietu tūliņ ieņēma citas, oriģinālo intonāciju un situāciju radītās.
Atzīšos - visas trīs zvaigznes ir grāmatai kā kultūrvēsturiskam notikumam. Dažādās izloksnes bija interesantas. Un latgaliski arī nemaz tik bieži nesanāk lasīt.
Bet. Man tulkojumā pazuda oriģināls. Iespējams, problēma ir manā padomjlaiku bērnībā, kad pasakas krievu valodā dzirdēju / redzēju vairāk kā latviešu, un man jau zemapziņā ir noslāņojusies krievu pasaku valoda, izteiksmes līdzekļi. Piemēram, atzīšos - es tulkojumā ne uzreiz "Karašiņā" atpazinu tik populāro "Колобок". Un pasakā "Zelta zirgs" Janka Ivana vietā man, godīgi, galīgi negāja pie dūšas.
Ideja laba un visu cieņu tulkotājai, jo, lai arī kritizēju, pati nevarētu latviešu valodā pārcelt pasakas (ar mani ir kā ar sunīti - visu saprot, pateikt nevar). Un tādas grāmatas vajag - kaut vai redzesloka paplašināšanai, jo ne visi lasa krieviski.
Kopš bērnības nebiju piedzīvojusi TĀDU lasīšanu. Krievu pasakbrīnumi, dzīvīgums, prieks, nešpetns nekaunīgums un nekautrīgums (tās ir pasakas pieaugušajiem!). Manī pat iedziedājās daļiņa baltkrievu asiņu, uzkāroju mesties uz virtuvi cept bliņas. :)) Paldies Literatūras Kombainam un Vijai Laganovskai - pasakstāstniecei, kura organiski "pārkausējusi" krievu brīnumpasaku latviešu valodā un izloksnēs!
Tautas pasakas visos laikos ir bijusi vērtība un Gudrības Māte. Un mudinājums ticēt. Ticēt brīnumiem. Ticēt, ka neiespējamais ir iespējams. Ticēt, ka grūtā brīdī vienmēr kāds palīdzēs ar padomu. Šajās pasakās būs gan baltās pasaules svētās zemītes piena upe ar ķīseļa krastiem, gan arī kas nerātnāks, kā jau pasakās pieaugušajiem. Un vēl jau tas pasakvārdu izlases gardēdiens :) Un arī izlokšņu daudzveidība (latgaliskā gan tā arī man palika nesaprasta).