Matildes gadsimts

by Maija Migla-Streiča

“Vecmamma Matilde ņem mani pie rokas, mēs ejam pa dzīvi ar viņas stāstiem. Dažbrīd manu roku saņem Made – vecmammas mamma. Arī viņai ir stāsti. Un vecmammas māsām un brālim. Nāk kaimiņi un draugi ar saviem stāstiem. Un tā mēs kopīgi izejam cauri gadsimtam.”

Tā savu romānu sāk Maija Migla-Streiča. Latvijā daudzi pazīst autori kā ilggadēju LTV “Panorāmas” žurnālisti. Bērnu dienās un vēlāk dzirdētie vecmammas stāsti ir tik spilgti, ka noteikti izstāstāmi lasītājiem. Tie vēsta, kā dzīvoja vienkāršie ļaudis pagājušā gadsimta Liepājā, par ko sapņoja, kam ticēja, kā pārdzīvoja laikmetu griežus. Darba centrā tēlotajai Matildei no visa 20. gadsimta pietrūkst sešu gadu, jo viņa dzimusi trīs gadus pēc 19. un 20. gadsimta mijas, bet mirusi trīs gadus pirms nākamās. Viņas māte, divas māsas un brālis visu mūžu turas kopā, dzīvo līdzi cits cita dzīvei. Plaisu ģimenes attiecībās ienes jauno laiku sākums Latvijā, bet tā ir plaisa starp Matildi un viņas meitu Austru, kas aizrāvusies ar jaunajām idejām, iestājusies komjaunatnē un apprecas ar šīs organizācijas sekretāru. Bet viņu meita Maira vēro cilvēku attiecības, pēta bēniņos atrastas vecas avīzes un žurnālus, noklausās lielo sarunas, iztaujā vecmammu par senāku laiku notikumiem. Un pastāsta to mums.

416 pages, Hardcover

First published January 1, 2020

Reviews

[Liva · Rating 5 out of 5]

Teju gadsimta garumā ar Matildes acīm redzam latviešiem un Latvijai būtiskos notikumus, ko papildina sadzīviskas ainas un ģimenes locekļu likteņa stāsti. Ļoti skaista dokumentālā proza, kurā skapī nav slēpti arī autores ģimenes skeleti.

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2021/07/...

[Matīss Mintāls · Rating 4 out of 5]

Šī bija reāla laika mašīna.
Sajūta tāda, kā būtu atgriezies komfortablajos 90-os gados. Pirmajā pēcpadomju desmitgadē bija iespēja lasīt daudzus līdzīgus ģimeņu sāgu variantus par dzīvi 20. gadsimta Latvijā. Lielākoties tās nebija nekādas pērles, bet tas smeldzīgais zudušā zelta ulmaņlaika kods šajos stāstos tolaik labi gāja pie sirds un, ja ne simpātijas, tad vismaz pietāte pret senču skumjām pēc nolaupītās dzīves ir saglabājusies. Mums tas 20. gadsimts lielākoties visiem ir diezgan līdzīgs, atšķiras tikai detaļas, tāpēc ir jāpiepūlas, lai radītu darbu, kas izceltos ar ko neordināru.
Saņēmu no "romāna" to, ko biju gaidījis. Stabils 3,5. Ja gribas darbu ar dziļāku un sarežģītāku pieeju tad šim var droši iet garām.

[Kurkulis (Lililasa) · Rating 5 out of 5]

Izlasīt "Matildes gadsimtu" mani pamudināja Līvas Alksnes atsauksme
https://lalksne.blogspot.com/2021/07/maija-migla-streica-matildes-gadsimts.html . Tā nu es brīvdienas pavadīju latviskā gaisotnē - latviešu dzīvesstāsts gadsimta garumā un, hi-hi, sēņošana pa to vidu ar'.

Visas piecas zvaigznes ir par īstumu. Pat ja autore intervijā ir teikusi, ka dialogi ir izdomāti, jo klāt pati nav bijusi.
Piecas zvaigznes ir par cilvēku vienkāršību. Matilde man atsauca atmiņā mammas māsu, kura, vienkārša, strādīga, ticīga sievietes tāla Latgales nostūrī vienmēr pievilka cilvēkus ar savu vienkāršo dzīvesziņu - i parunāsies, i padomu iedos, i norās., i ģimenes saites uzturēs.
Piecas zvaigznes par skeletu neslēpšanu skapī - un nav ne nosodījuma, ne idealizēšanas.
Piecas zvaigznes par dokumentālo prozu - man tik ļoti palīdzēja fotogrāfijas un atsauca atmiņā vecāku un vecvecāku skatītās bildes. Un šis dokumentālisms ir ievīts dinamiskā un lasītājam patīkamā stāstījumā, tā, ka lasi un aizraujies.

Viss ir savā vietā.
Beigās izlasīju autores interviju un tas palīdzēja savilkt pēdējos jau tā pozitīvās attieksmes krikumus: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/lit...

[Ingrida Ceple · Rating 3 out of 5]

Kaut kā likās bez nobeiguma. Man pietrūka pabeigtība, likās ka paliek kā pusratā. Varbūt tas tā bija plānots, kā kāju durvīs ielikt. Lasījās ļoti raiti, man gan īsti nesaistīja avīžu izvilkumi. Daudz notikumu un faktu un tad viss tā pēkšņi un ātri beidzās. Bet cepuri nost par atklātību, tā arī bija grāmatas īstā vērtība.

[Linda · Rating 3 out of 5]

Grāmatēži novembris 2021.


Pirms kādiem padsmit gadiem, kad vēl biju pārliecināta, ka rakstniece ir mans nākotnes amats, jautāju mammai, kad es varēšu uzrakstīt viņas stāstu. Viņas atbilde mani nedaudz sasaldēja - kad es būšu laimīga. Varbūt viņa teica - kad es būšu veca un laimīga, neatceros. Nezinu, vai cilvēks 60 gados ir vecs, liekas jau, ka nē. Bet laimīga viņa ir. Tomēr viņas stāstu joprojām neuzdrošinos rakstīt. Iesaistītie ir dzīvi, jūtīgi, vērtējoši un droši vien arī nosodoši attiecīgās situācijās.

Autore ir patiešām drosmīga - lai arī ar mainītiem vārdiem, tomēr cilvēkos palaidusi savas ģimenes spēku, mīlestību, mīlestības trūkumu, nodevību, padošanos, intīmus laimes mirkļus un nedienas. Lielākā daļa no grāmatas varoņiem vairs nav starp mums, tomēr viņu pēcnācēji ir. Visu cieņu autorei!

Mūsu lasītāju rindās bija arī vairāki Velnciema iedzīvotāji, arī pārējie ir dzimuši vai ienākuši Liepājnieki, līdz ar to grāmatai mūsu acīs bija papildus vērtība. Varbūt arī tādēļ sarunas laikā bija vairākas karstas domapmaiņas par to, kā bija, kur bija un kāpēc bija. Vai nebija. Bet neatkarīgi no skaistajām sarunām, mani nepameta sajūta, ka kaut kas man tomēr pietrūkst. Emocionālais dziļums. Vairākas šķiršanās, bērnu nodevība, pazuduši ģimenes locekļi - tā ir traģēdija. Un es to nejutu. Sapratu, bet nevienā acī nesajutu kāda tēla sāpi, vilšanos, lauztu sirdi. Grāmata nav slikti uzrakstīta, bet emocionālā puse nevelk līdzi sižetam. Un kāds no grāmatēžiem mani apgaismoja - autore ir žurnāliste! Un tieši to arī grāmatā var just - žurnāliste dokumentē notiekošo, radoši paspilgtina, apraksta, paplašina. Bet tas arī viss.

Ļoti ceru, ka kāds apsviedīgs liepājnieks vai liepājniece izveidos maršrutu pa "Matildes gadsimta" gaitām ar stāstiem no grāmatas un vēstures, kas palika ārpus grāmatas vākiem. Noteikti būtu vērtīgi!

[Arita Zvejniece · Rating 4 out of 5]

Interesanti lasīt par Liepājas un vienas dzimtas sievietēm cauri laika griežiem. Kaut ka biju iedomājusies, ka grāmata ar nosaukumu "Matildes gadsimts" būs dziļāk tieši par pašu Matildi, bet nepameta sajūta, ka viņa ir tikai kaut kur blakus, gribētu vairāk par viņas izjūtām. Grāmatā ir izmantotas īstas vēstules, dienasgrāmata, avīžu raksti, bet parējais domajāms ir māksliniecisks lidojums. Liekas, ka autore lavierējusi uz kaut kadas robežas, baidīdamās piedomāt pati klāt- par notikumiem, par sajūtām, pardzīvoto, lai nesagrozītu notikumus un neizdarītu greizus secinājumu. Turklāt izskatās, ka Matildes gadsimts nemaz nenoslēdzas un varētu gaidīt otro daļu. Lai gan neesmu sajūsmā par grāmatu, domāju, vai likt 3 zvaigznes vai vairāk, bet grāmatas stāsts un sieviešu likteņi tomēr paņēma uz ilgāku laiku un atstāj pēcgaršu, tāpēc 4 zvaigznes.

[Anete Strazda · Rating 5 out of 5]

Man kā liepājniecei, protams, ļoti patika, ka Matildes gadsimts izdzīvots Liepājā. Notikumiem, sajūtām, personībām bagāts dzimtas stāsts ar lieliski iekrāsotu vēsturisko fonu, līdz detaļām. Negaidīju, ka tā aizraušos, 3 naktīs izlasīju. Raita valoda, dinamisks sižets, spilgti raksturi. Teiktu arī, ka uzrakstīts tik garšīgi, ka gara acīm redzu arī iespējamu seriālu vai filmu, forši. Paldies par iespēju izdzīvoties cauri ģimenes notikumiem.

[Anna · Rating 5 out of 5]

Neskatoties uz to, ka grāmatu lasīju ļoti ilgi, tomēr samērā viegli lasīt (valoda ir raita un viegla, un samērā tāpēc, ka saturiski no notikumu un vēstures viedokļa brīžiem ir grūti).
Ļoti aizrāva piegājiens, ka tā kā vecākā sieviete raugās uz visiem paaudzes notikumiem, tomēr vienlaikus lasītājs ielūkojas arī caur katrā personāža acīm un sirdi viņu dzīves stāstos, reizēm priecīgs, reizēm skaudrākos. Cilvēks ir cilvēks, viņa dzīves stāstu veido viņa izvēles, un vienmēr tik aizraujoši (nezinu vai šis ir tuvākais apzīmējums) lasīt šos stāstus un likteņgaitas. Dikti iesaku izlasīt.
Un vāka noformējums, mm, nu brīnišķīgs.

[Zanda Da Silva · Rating 4 out of 5]

Tik viegli lasījās! Raita valoda, interesanti stāsti. Varbūt varētu vēlēties mazliet veiklāku reālo faktu iepludināšanu stāstā, bet visādi citādi - lielisks šī žanra darbs! Esmu jau dzirdējusi labas atsauksmes par nākamo grāmatu, rīt eju pakaļ :)

[Rasa Bugavičute-Pēce · Rating 4 out of 5]

Gribas teikt, ka grāmta ir valdzinoša. Ar ilgo laika posmu, ko tā aptver, ar personiskajiem ierakstiem, ar attiecību peripetijām, kas tādas radušās paralēli eksistējošā (un konstanti mainīgā) politiskā fona dēļ. Man patīk, ka man ļauj palūkoties uz lietām citādi, itin kā no iekšpuses, jo sāpēt taču sāp visiem... Šur tur vairs nesapratu, kas īsti ir stāsta ass - Matilde, Austra vai Maira, vai varbūt pat Aleksandrs, bet gadsimta grožos stāsts nevar palikt glīti taisns, vai ne? ⏳

[Inga Jurjāne · Rating 5 out of 5]

Grāmata, kas izvij cauri Liepājas vēsturi ar patiesām cilvēku sāpēm, piedzīvoto un atmiņām. Sapņiem, kas nosapņoti un pārtop par realitāti. Izdzīvot stāstu caur sevi...
Iesaku izlasīt!

[Džoanna Lebedoka · Rating 4 out of 5]

Mani vienmēr ir aizrāvuši dzimtas stāsti un šis nebija izņēmums. Lieliskākais šajā ir tas, ka stāsts vijas gadsimta garumā un to papildina reālas vēstules, reāli laikrakstu fragmenti. Lai arī grāmatas varoņi ir prototipi un autore atzīst, ka daļa ir arī viņas fantāzija, tomēr, manuprāt, patiesības ir vairāk nekā izdomājuma. Lielāko nospiedumu manī atstāja stāsti par okupācijas laiku un Austras personāžs - lasot gan dusmojos, gan izjutu izteiktu nepatiku. Prieks, ka ir stāsti, kas raisa arī šādas emocijas.
Valoda un stāstījums, lai arī raits, tomēr nav izteiksmīguma paraugstunda. Fragmenti ar mistiskajiem sapņiem ar nebija manā gaumē. Tomēr kopumā aizraujoša grāmata un liels paldies autorei, kura uzdrīkstējās atspoguļot savas dzimtas stāstu.

[Karlina Ivane · Rating 3 out of 5]

Jauks dzimtas stāsts vairākās paaudzēs dažādos vēstures līkloču griežos, tos vienmēr interesanti lasīt. Vērtīgs sīku ikdienišķu faktu uzskaitījums - piemēram, ko ēda, kas bija pieejams. Beidzot pat slavenās skābputras recepte kā dzīva! Interesanta vēstule par Jāņu aizliegšanu - to, ka tie esot baznīcas svētki, esot kādi dullie izgudrojuši. Interesanti šodienas kontekstā, kad karstas diskusijas, kas esot pareizāk - Jāņi vai Vasaras saulgrieži.
Manai vēsturiskajai interesei mīlas trijstūru nedienu par daudz, bet kādam citam lasītājam tieši šis aspekts varētu būt grāmatā uzrunājošais. Šajā grāmatā katrs kaut ko var sev atrast - iespējams, ar tādu domu tā arī rakstīta.
Piekrītu citās recenzijās paustajam, ka Matildes tēls tomēr palicis vairāk fonā - gribētos vairāk Matildes domu, pārdomu, atziņu, komentāru, - kaut ko, kas šo dažādu lasītāju gaumēm domāto raibumu salipinātu vienā spēcīgā veselumā.

[Annija Bergmane · Rating 4 out of 5]

Grāmata kā īsts piedzīvojums. Neatraujoties sekoju līdzi Matildes, Austras un Mairas piedzīvojumiem, lasot, arī to, ko tobr��d raksta avīzēs (dienasgrāmatu, avīžu un pat reklāmu fragmentu iekļaušana, manuprāt, bija brīnišķīga ideja!), redzot, kā dažādus vēsturiski būtiskus notikumus pārdzīvoja Liepājā.
Bet man likās par īsu? Šķita, ka tad grāmata neattaisno savu nosaukumu. Tā spēji izbeidzas - kad? Matilde it kā redz uznirstam karogu, bet, ai, kā man būtu gribējies ar viņu dalīt priekus, uzzinot par patieso neatkarības atgūšanu. Un kā gāja Mairiņai? Kas notika ar Austru? Liekas, ka kāds spēji pārtraucis mūsu sarunu…

[Olga · Rating 5 out of 5]

Kā silts rakstains džemperis, valdziņš pie valdziņa, notikums pie notikuma, raksturs pie rakstura. Ļoti labi var redzēt, kā rodas paaudžu atšķirības politiskās iekārtas maiņas dēļ pat vienas ģimenes ietvaros… taču Matilde kā bāka visus savus kuģīšus saved drošā ostā.

“Ar melnu nekad nevar pāršaut pār strīpu. [..] Derēs visiem gadījumiem. Ar melnu kleitu var iet gan uz lieliem godiem, gan mazām viesībam, un beigās vēl zārkā noderēs.”

[Kristiāna Štrāle Dreika · Rating 3 out of 5]

Zvaigznītes par to, cik viegli lasās šī grāmata, par interessntajiem tēliem, atklātumu (ne kuram katram patiktu atklāt, ka tēvs bijis čekists). Vāks gan lika domāt, ka būs vairāk par gadsimta sākumu, bet pārsvarā ir par padomju laiku. Stilā neviendabīgs- sākumā sapņi, tad dienasgrāmatas... Avīžu teksti varēja būt vairāk saplūduši ar norišu aprakstiem (bet, jā , tam vajag meistrību!), un nobeiguma īsti nebija, likās par ātru (beigās foto ar mazmazbērnu, bet ne vārda par to, kā radās).

[Ance Krišjāne · Rating 5 out of 5]

Kopīgi iziet cauri gandrīz veselam gadsimtam. Paldies grāmatas autorei, par iespēju ieskatīties cilvēcisko attiecību, cerību un skarbās Latvijas vēstures lapaspusēs. Man ļoti patīk grāmatas, kurās tiek aprakstītas kādas dzimtas/ģimenes vēsture un to cilvēku sajūtas tajā laika posmā. Bija par ko aizdomāties un padomāt kā rīkotos es, vai pieņemtu tādus pašus lēmumus...

[Inese Steinbahs · Rating 5 out of 5]

Ar interesi sekoju līdzi Matildes garajai dzīvei. Lai arī Matilde izdzīvoja kara un komunisma briesmas, grāmata ieskatās šajos briesmu gados tikai garāmejot un tāpēc nav traģiska, kā lielākoties grāmatas par šo laika periodu. Man tas arī patika, jo ne vienmēr gribas grāmatas lasīt izlietojot kasti kabatas lakatiņu.

[Anita Gāga · Rating 4 out of 5]

Cik labi, ka atrodas kāds, kurš apkopo dzimtas vēsturi, ļaujot citiem kaut pastarpināti skatīt aizgājušos laikus, jo tā sadzīve, iekšējie pārdzīvojumi bija vairumam. Man gan gribējās turpinājumu - saprast, kas notika ar Austru, kāda izvērtās Mairas dzīve. Atkal un atkal pārliecinos, ka latvieši varēja būt dižena, labklājībā dzīvojoša tauta, ja ne kara radītās sekas.

[Agnese · Rating 5 out of 5]

Grāmata stāsta ne vien par Matildes un viņas radinieku piedzīvoto, bet vienlaikus atklāj arī Latvijas vēstures svarīgākos notikumus 20. gadsimtā - Ulmaņlaikos, vācu laikos un padomju laikos.

Grāmatas beigas gan tādas pēkšņas. Tā kā ne līdz galam izstāstīstas. Mazuma piegarša.

[Evija · Rating 5 out of 5]

Viegli lasāma, grūti bija nolikt nost, lai paņemtu pauzi, jo gribējās uzzināt, kas notiek tālāk. Patīk dzīvās vēstures attaisnojums. Šķita, ka esmu pie Matildes Velciemā un noraugos uz viņu un viņas darbiem. Jutu līdzi stāsta varoņiem un viņu bēdām.

[Alisa Kiļjane · Rating 5 out of 5]

Ģimenes stāsts vairākās paaudzēs.

Burvīgs romāns, kuram izdzīvoju līdzi!
Katra lappuse kā labs draugs, pastāstīs par pārdzīvojumiem, neskaitāmām varas maiņām, bērnu dzimšanu, mūžīgo darbu. Un tas viss būs pārklāts ar mīlestību, kura katram bija sava gadsimta mīlestība.

Bez pārpasaulīgām lietām arī neiztiks. Sapņu pasaule, sapņu tulkošana un ticība tiem bija kā neredzama, bet ļoti sensitīva dzīves daļa. Sapnis kā ziņnesis, kā pareģotājs, kā komunikators starp dzīvajiem un mirušajiem.

Gadsimts ir pārmaiņu vīrs, kas grauj veco, pretī tam atnesot jauno. Un cilvēkam vien atliek pielāgoties un rast tajā savu laimi.