Mānīgā Ziemeļblāzma

by Iveta Rēdliha

Romāna galvenajai varonei Inārai Svalbāra ir ilgu zeme – viņa vēlējusies tur nokļūt kopā ar draugu Edvartu, un par to ir sapņots gadiem. Tāda iespēja pienāk gluži negaidīti, taču viņa ar smagu sirdi atsakās, jo tieši tajā laikā jāpārcērt samezglojusies laulības dzīve. Ināras likteņa ironija izrādās pārāk drūma, jo jaunā sieviete nenojauš, ka uz Svalbāru tomēr nāksies doties. Diemžēl šim ceļojumam nepiemīt nedz romantiska jūsma, nedz jauneklīga bezbēdība. Turklāt arhipelāga lielākā sala Špicbergena ar tās galvaspilsētu Longjērbīeni, kur apmetas Ināra, kļūs par viņas dzīves pašām svarīgākajām krustcelēm. To būtiskākās iezīmes – sievietē vēl neiznīkušās cerības uz laimi līdzās šokējošam dramatismam un bīstamiem notikumiem tagadnē un pagātnē.
Pēc tam kad Ināra ir iepazinusies ar sirsnīgiem vietējiem iedzīvotājiem, Ināra saprot, ka ziemeļos neviens nemēdz ierasties nejaušības pēc. Šie cilvēki viņai palīdz pārvarēt gan nomācošo tumsu, gan zaudējumu smeldzi un mokošās šaubas. Ināra sevišķi satuvinās ar kādu vitālu rudmati, tā ka starp abām sievietēm veidojas spēja, spēcīga draudzība – tā vismaz domā Ināra…

Vismaz viens fakts rakstnieces, romānu “Soļi” un “Vēl viena dziļa ieelpa” autores Ivetas Rēdlihas biogrāfijā ir gana neparasts – viņa ir dzimusi Svalbārā, Norvēģijai piederošajā tālajā ziemeļu arhipelāgā.
Tāpēc nemaz nav neparasti, ka rakstniece ilgi auklējusi ieceri sarakstīt grāmatu, kurā notikumi risinātos šajā eksotiskajā vietā, un tikko Apgādā Zvaigzne ABC izdots rakstnieces trešais romāns “Mānīgā ziemeļblāzma” , kura darbība risinās Svalbārā.
Iveta Rēdliha savos romānos spilgti un gudri prot izgaismot vienu no aktuālajām sociālajām problēmām mūsu sabiedrībā – varmācību ģimenē, tāpēc izvēlējusies prozas žanru, kurā literārā tēlojuma triepieni ir biezi, drosmīgi, šokējoši – psiholoģisko trilleri. Par radošo procesu I. Rēdliha atceras, ka savā iztēlē viņa izstaigājusi neskarta sniega plašumus, izdzīvojusi polārās nakts valdzinājumu, izbaudījusi ziemeļblāzmas aizraujošo krāšņumu, izvizinājusies haskiju pajūgā, sastapusi varenus leduslāčus un notvērusi neaprakstāmi emocionālu sajūtu: “Esmu atgriezusies mājās!” Taču spraigajā romānā nostalģisku sajūtu ir maz, te dominē spriedze un nopietna iedziļināšanās slepkavas psiholoģijā.

416 pages, Hardcover

First published October 26, 2020

Reviews

[Edgars]

Labs stāsts par ziemeļiem. Atsauca atmiņā Longjērbīenē pavadīto laiku, kas tiešām bija tik vienreizējs, kādu iespaidu rada šis stāsts. Labi strukturēts, interesanti. Vienīgā mana piezīme - nekādā gadījumā nesāciet ar aizmugurējā vāka apraksta izlasīšanu, pirms lasīt pašu grāmatu! Šis apraksts satur "spoileri". Man tāda aizdoma radās, kā rezultātā vienu no galvenajiem stāsta noslēpumu atrisinājumiem es iedomājos jau stipri pāragri. Domāju, ka, iepriekš nelasot grāmatas aprakstu, man stāsts kopumā pat būtu šķitis vēl pārsteidzošāks...

[Agnese Jurģele]

Grāmata nostāvēja plauktā kādu gadu un tagad man skaidrs kādēļ, jo pa šo laiku es paspēju pabūt Arktikā, Svalbārā, tādēļ jo īpaši aizraujoši šo bija lasīt.
Un patiesībā līdz pašām beigām tā uzturēja neziņu par to, kā tā beigsies. Patika.

[Līga IG: anvy.dreambook]

3.5 ⭐

[Julija Lazda]

Aizraujošs un prasmīgi savītiem notikumiem bagāts romāns par latviešu sievietes Ināras piedzīvojumiem Svalbārdā. Lieliskais vīrietis Regnārs liek viņas sirdij pukstēt straujāk, tomēr viņa Longjērbīenē ir ieradusies cita vīrieša dēļ, kurš izrādās slepkavas sarakstā ir 4/6 noslepkavotajiem vīriešiem..

[Sandra Rubene]

Lasijās labi un interesanti, bet jau grāmtas pirmajā trešdaļā bija skaidrs, kādas būs beigas. Pietrūka negaidītu pavērsienu. Laba starpgrāmata, brīdim, kad gribas lasīt, bet negribas ķerties klāt kam nopietnam un smagam.

[Simona Vīksne]

Kopumā tāds viduvējs romāns. Papildus zvaigzne par to, ka sižets risinājās Svalbārā. Pāris praktiskas lietas par Svalbāru nu galīgi negāja kopā ar to, kā tur notiek - tik biežas sastapšanās ar lāčiem, gulēšana naktīs teltīs bez sardzes, došanās ārpus apdzīvotām vietām bez ieroča utt. Dialogi likās pārāk primitīvi un likās smieklīgi, ka varoņi varēja visu uz sitienu uz reiz izdarīt - braucam, tiekamies, ejam! Sižets kopumā izvērtās interesants, taču diezgan viegli varēja saprast, kurš ir vaininieks. Plusiņš par to, ka tika aprakstīta gubernatora ēka, kurā es ar vīru apprecējos.

[Daiga]

Ļoti dinamisks sižets, kas notur intrigu līdz beigām. Interesanta un neparasta notikumu norises vieta - Svalbāra, polārā nakts, tas vien rada intrigu. Autorei ir izdevies lieliski samudžināt īstu sniega virpuli iepriekš svešu cilvēku dzīvēs. Ļoti viegli lasīt.

[Inga Jirgensone]

Fantatiski aizraujošs sižets, savà iztēlē man izdevās vizualizēt šo mazo pilsētiņu un noslēpumainos cilvēkstāstus. Maniprāt ļoti profesionāli ar nepārspīlētu iztelo radīts darbs, kas aizrauj!

[Elina Dlohi]

Interesenta grāmata, īpaši ziemeļblāzmas attēlojums, viegli lasāka, laba kā starpgrāmata starp nopietnāku literatūru

[Inga Bajāre]

Ļoti patika, ļoti aizrāva. Paldies autorei!

[Ingrida Vīlipa]

Lasījās ātri, valoda raita. Saturs banāls, kaislīgu skūpstu un noslēpumu mistrojums, kas ātri vien kļūst skaidrs. Noticēt nevar, līdzi just arī.
Laiks pavadīts, bet jēgas nekādas

[Zane Cīrule]

Grāmata mani ļoti patīkami pārsteidza! Neatklāšu saturu, bet teikšu, ka jālasa gan! Spriedze bija. Ja, bija aizdoma par vainīgo un scenārijs diezgan klasisks, bet bija interesanti kasīt

[Elina Balode]

Ja autore nāktu no daudzskaitlīgas nācijas, grāmatai būtu visas izredzes kļūt par bestselleru. Viegli lasās un sižets attīstās.
Piekrītu citiem komentāriem, ka rezultāts daļēji bija zināms, bet tur pie vainas esmu es, jo par ātru salasījos Goodreads atsauksmes. Kas zina, ko domātu, bez hintiem.

Beidzot, beidzot kāds rakstu darbs, kur visi jautājumi tiek atbildēti.

Nu traki naiva galvenā varone, bet to var piedot, arī Harijs Poters nebija 'the brightest tool in the box'. Galu galā visi esam cilvēki un katram savi putni, tāpēc pieņemu, ka Irēna vienkārši dara ko jūt un ne vienmēr jūt pareizi (un kurš gan nekļūdās?).

Ļoti 'latviska' varone? Es to domāju īpašību kopuma ziņā - nav vērsta uz izrunāšanos un neizrāda, ko jūt, ignorē, lai gan tas lauž viņu pašu un ne tikai pašu.