What do you think?
Rate this book
Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas #3
Dienasgrāmata 1947-1960
“Dienasgrāmatu Vizma Belševica rakstīja no 1947. gada 13. maija līdz 2005. gada 14. jūlijam,” grāmatas priekšvārdā stāsta Jānis Elsbergs. “Ir saglabājušās 33 atsevišķas vienības – klades jeb pabiezas burtnīcas, bloknoti, blociņi, divas A4 izmēra lapu kopas. Šajā izdevumā iekļautas pirmās deviņas no šīm vienībām – par periodu līdz 1960. gada 19. septembrim. (..) V. Belševica dienasgrāmatās visvairāk raksta nevis par sevi, bet par to, kas viņai apkārt, sniedzot ārkārtīgi kolorītu, dokumentālu liecību par laikmetu. (Interesanti, kā gadu no gada mazinās komjaunietiskais naivums skatījumā uz to.) Piezīmēs par lasīto, muzejos, kino un teātrī redzēto iezīmējas tas kultūras fons, kāds nu pēckara gados topošajiem rakstniekiem bija pieejams. Proti, teksts, manuprāt, vērtīgs ne tikai kā liecība par V. Belševicu.” Jāatzīmē, ka J. Elsbergs lasītājiem sagatavojis arī dienasgrāmatā pieminēto personu rādītāju. V. Belševicas teksts šajā izdevumā saglabāts, nemainot tajā ne vārda.
“Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas” “Mansards” sāka izdot rakstnieces 85. jubilejas gadā (2016), laižot klajā sērijas pirmo burtnīcu “Nepazītā mīlestība un citi stāsti” un gadu vēlāk sērijas otro grāmatu “Bille, Anss un citi”. 2016. gadā “Mansards” izdeva arī triloģijas “Bille” jaunu izdevumu.
“Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas” “Mansards” sāka izdot rakstnieces 85. jubilejas gadā (2016), laižot klajā sērijas pirmo burtnīcu “Nepazītā mīlestība un citi stāsti” un gadu vēlāk sērijas otro grāmatu “Bille, Anss un citi”. 2016. gadā “Mansards” izdeva arī triloģijas “Bille” jaunu izdevumu.
215 pages, Paperback
Published April 23, 2020
33 people want to read
About the author
Vizma Belševica
63 books30 followersVizma Belševica was a Latvian poet, writer and translator. She was nominated for the Nobel Prize in Literature.
Receiving the Nobel prize was her childhood dream; she, as a poor but bright girl, spent much of her time reading classical literature. Belševica's work has been recognised: on December 6, 1990, she was elected honorary member of the Latvian Academy of Sciences; she has twice received the Spidola Award, which is the highest recognition in Latvian literature. Belševica has also received the highest award of the Latvian State, namely the Three Star Order.
Vizma Belševica published her first poems in 1947; her first book of poetry appeared in 1955. Her most notable poetry collections are Jūra deg (The Sea is Burning, 1966), Gadu gredzeni (Annual Rings, 1969), Madarās (In My Lady's Bedstraw, 1976), Kamola tinēja (The Clew Winder, 1981), Dzeltu laiks (Autumn Time, 1987). Her short stories' collections are Ķikuraga stāsti (Stories from Kikurags, 1965), Nelaime mājās (Misfortune at Home, 1979), Lauztā sirds uz goda dēļa (Broken Heart on the Board of Honour, 1997). During the post-Soviet period, Belševica wrote three semi-autobiographical books – stories about the girl Bille, following her life from the late 1930s, throughout the first year of Soviet occupation of Latvia (1940–41), the Nazi occupation (1941–45), and the first post-war years under Stalin's regime: Bille (Bille, 1992, 95), Bille un karš (initial title: Bille dzīvo tālāk) (Bille and War, 1996), Billes skaistā jaunība (The Wonderful Youth of Bille, 1999). Its first edition was published by the Latvian publisher Mežābele in 1992 in the United States and only in 1995 in Latvia. Now this trilogy has been recognized as one of the most important works of Latvian literature of all times. It has been translated into Swedish, but not in English.
Belševica's poetry and fiction has been translated in about 40 languages. Within the Soviet Union of the 1960s–1980s, several books of her selected poetry were published in Russian, Belarusian and Armenian. Her poems were translated into English by Inara Cedrins for the anthology Contemporary Latvian Poetry published by the University of Iowa Press in 1983. From the 1980s onwards, Belševica has been regularly present on the Swedish literary scene, (translator Juris Kronbergs), books of her poetry and Bille stories have enjoyed immense critical success and wide readership there. Her Selected Poems have been published also in Norway, Denmark and Iceland. Selected Short Stories – in Russia, Georgia and Germany. The Russian translation of the Bille trilogy has been published in Riga, Latvia.
In her work she criticized the situation of oppressed nations in Soviet Union, therefore from 1971 to 1974 she was not allowed to publish. Her name could not be mentioned in media. KGB agents searched her apartment twice confiscating manuscripts and notes.
Receiving the Nobel prize was her childhood dream; she, as a poor but bright girl, spent much of her time reading classical literature. Belševica's work has been recognised: on December 6, 1990, she was elected honorary member of the Latvian Academy of Sciences; she has twice received the Spidola Award, which is the highest recognition in Latvian literature. Belševica has also received the highest award of the Latvian State, namely the Three Star Order.
Vizma Belševica published her first poems in 1947; her first book of poetry appeared in 1955. Her most notable poetry collections are Jūra deg (The Sea is Burning, 1966), Gadu gredzeni (Annual Rings, 1969), Madarās (In My Lady's Bedstraw, 1976), Kamola tinēja (The Clew Winder, 1981), Dzeltu laiks (Autumn Time, 1987). Her short stories' collections are Ķikuraga stāsti (Stories from Kikurags, 1965), Nelaime mājās (Misfortune at Home, 1979), Lauztā sirds uz goda dēļa (Broken Heart on the Board of Honour, 1997). During the post-Soviet period, Belševica wrote three semi-autobiographical books – stories about the girl Bille, following her life from the late 1930s, throughout the first year of Soviet occupation of Latvia (1940–41), the Nazi occupation (1941–45), and the first post-war years under Stalin's regime: Bille (Bille, 1992, 95), Bille un karš (initial title: Bille dzīvo tālāk) (Bille and War, 1996), Billes skaistā jaunība (The Wonderful Youth of Bille, 1999). Its first edition was published by the Latvian publisher Mežābele in 1992 in the United States and only in 1995 in Latvia. Now this trilogy has been recognized as one of the most important works of Latvian literature of all times. It has been translated into Swedish, but not in English.
Belševica's poetry and fiction has been translated in about 40 languages. Within the Soviet Union of the 1960s–1980s, several books of her selected poetry were published in Russian, Belarusian and Armenian. Her poems were translated into English by Inara Cedrins for the anthology Contemporary Latvian Poetry published by the University of Iowa Press in 1983. From the 1980s onwards, Belševica has been regularly present on the Swedish literary scene, (translator Juris Kronbergs), books of her poetry and Bille stories have enjoyed immense critical success and wide readership there. Her Selected Poems have been published also in Norway, Denmark and Iceland. Selected Short Stories – in Russia, Georgia and Germany. The Russian translation of the Bille trilogy has been published in Riga, Latvia.
In her work she criticized the situation of oppressed nations in Soviet Union, therefore from 1971 to 1974 she was not allowed to publish. Her name could not be mentioned in media. KGB agents searched her apartment twice confiscating manuscripts and notes.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 9 of 9 reviews
May 4, 2020
Beidzot sagaidīju kārtējo arhīva burtnīcu izdevumu! Īsti nevaru pateikt, kad un kā tas notika, bet man Vizma Belševica ir kļuvusi par nozīmīgāko latviešu literāti. Ļoti simpatizē atturīgais stils, nekā eksaltēta vai pārjūsmīga. Ļoti imponē daudzveidīgās prasmes - proza, dzeja, tulkojumi, scenāriji. Un milzīgu bijību izraisa valodas meistarība un sajūta, cik apzināti ir veidoti teikumi, cik ļoti katrs vārds ir savā vietā. "Kājas medū mērcēdams / iet mana kunga zirgs. / Šonakt medū sarkanā / tēva galva mirks." Tādēļ esmu sajūsmā par arhīva burtnīcām, tās ļauj iztēloties Belševicas domu gaitu, sajūtas, patikas un nepatikas, radīšanas procesu. Un es beidzot, BEIDZOT atradu kādu, kurai - tāpat kā man - krīt uz nerviem Laimdota, "mazasinīgā, kuslā gļēvule", kurai "nav nekā sava, tītenis, kas meklē balstu". In. Ya. FACE.
"Dienasgrāmatā 1947-1960" jeb 3.arhīva burtnīcā redzams, kā sākusi veidoties Belševicas slavenā valodas meistarība. Haotiskas piezīmes, pieraksti ar izteiksmīgām frāzēm no 19.gadsimtā izdotas Bībeles, garāmejot dzirdētas sarunas, īpaši veiksmīgas rindas no citu autoru darbiem. Par Pāvela Fedotova gleznu "Atraitne" Belševicai bijis svarīgi pierakstīt, ka glezna tapusi ilgi, bijuši četri uzmetumi, ka "visa pamatā ir darbs, darbs, pacietība, spēja pamest iesākto, sākt no gala, meklēt, līdz beidzot atrasts visīstākais veids, kā izteikt savu domu visā pilnībā." Tieši to pašu man gribētos teikt arī par Belševicas darbiem. Ļoti gaidu nākamo arhīva burtnīcu.
"Rakstnieka darbs veidojas kā, piemēram, patafona plate. Izejot ļaudīs, rakstnieka vērojumā visi iespaidi iegulstas kā vaskā. Domu viņš izveido, pārlej to cietā masā, un, kad rakstnieks ņem spalvu, uztvertais sāk skanēt ar skaistu pilnu skaņu."
"Dienasgrāmatā 1947-1960" jeb 3.arhīva burtnīcā redzams, kā sākusi veidoties Belševicas slavenā valodas meistarība. Haotiskas piezīmes, pieraksti ar izteiksmīgām frāzēm no 19.gadsimtā izdotas Bībeles, garāmejot dzirdētas sarunas, īpaši veiksmīgas rindas no citu autoru darbiem. Par Pāvela Fedotova gleznu "Atraitne" Belševicai bijis svarīgi pierakstīt, ka glezna tapusi ilgi, bijuši četri uzmetumi, ka "visa pamatā ir darbs, darbs, pacietība, spēja pamest iesākto, sākt no gala, meklēt, līdz beidzot atrasts visīstākais veids, kā izteikt savu domu visā pilnībā." Tieši to pašu man gribētos teikt arī par Belševicas darbiem. Ļoti gaidu nākamo arhīva burtnīcu.
"Rakstnieka darbs veidojas kā, piemēram, patafona plate. Izejot ļaudīs, rakstnieka vērojumā visi iespaidi iegulstas kā vaskā. Domu viņš izveido, pārlej to cietā masā, un, kad rakstnieks ņem spalvu, uztvertais sāk skanēt ar skaistu pilnu skaņu."
August 4, 2020
1947.-1960.gada laikabiedra liecības, skatītas un pierakstītas no radoša cilvēka - dzejnieces un rakstnieces - skatpunkta, tādēļ manu uzmanību visvairāk piesaistīja tā laika literārās sabiedrības, lielākoties dzejnieku, dzīves un darba aizkulises jeb tie cilvēki un notikumi, kuri tiešā un netiešā veidā veidoja un ietekmēja pašas Vizmas Belševicas personīgo un darba dzīvi.
"Parasti sāk ar to, ka dienasgrāmatai (vai "dienasburtnīcai" kā šinī gadījumā) apsola stāstīt visu. Nē, visu es nestāstīšu. Sirdslietas ir kā pieputējusi istabas augša - jo vairāk rakņājas, jo vairāk put. Tāpēc apmierinies, mana "dienasburtnīca", ar šādām tādām ikdienišķām piezīmēm. Garlaicīgi jau ir, bet ko lai dara - iztiec. Arī tavai saimniecei bez daudz kā jāiztiek." (60.lpp.)
"Man reizēm liekas, ka esmu slikts cilvēks, bet, redzot, kā ap mani līp visi suņi, kaķi un cilvēki, gribas atkal ticēt, ka esmu tīri ciešama." (74.lpp.)
"Parasti sāk ar to, ka dienasgrāmatai (vai "dienasburtnīcai" kā šinī gadījumā) apsola stāstīt visu. Nē, visu es nestāstīšu. Sirdslietas ir kā pieputējusi istabas augša - jo vairāk rakņājas, jo vairāk put. Tāpēc apmierinies, mana "dienasburtnīca", ar šādām tādām ikdienišķām piezīmēm. Garlaicīgi jau ir, bet ko lai dara - iztiec. Arī tavai saimniecei bez daudz kā jāiztiek." (60.lpp.)
"Man reizēm liekas, ka esmu slikts cilvēks, bet, redzot, kā ap mani līp visi suņi, kaķi un cilvēki, gribas atkal ticēt, ka esmu tīri ciešama." (74.lpp.)
May 11, 2020
Noteikti jāsāk ar to, ka dienasgrāmatas, manuprāt, nav novērtējamas ar zvaigznēm. Šī varbūt ir mazāk dienasgrāmata tajā klasiskajā izpausmē, ka lasītājs gaidītu intīmas detaļas, personiskus pārdzīvojumus. Šajā grāmatā ir īsas piezīmes, domu graudi, īsi ideju fiksējumi. Tā ir ilustrācija tam, kā veidojas cilvēka personība.
Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2020/05/...
Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2020/05/...
May 7, 2020
..šī dienasgrāmata ir skaista, interesanta, emocionāla, uzjautrinoša un literāri bagātīga.
July 29, 2020
Īpatnējs veids, kā iejusties agrīnajā Belševicā.
https://satori.lv/article/vesturisks-...
https://satori.lv/article/vesturisks-...
May 12, 2020
Ir taisni vai neticami, ka mums ir tik izcila dzejniece, kura, neraugoties uz ideoloģiskās mašinērijas ietekmi savā jaunībā, tomēr izveidoja unikālu un izkoptu, bagātīgu valodas stilu.
Žēl, ka dienasgrāmatā tik maz personīgā, bet no tā, kas ir, jūtama piesardzīga un pašā dziļumā - melanholiska dvēsele, kas alkst ne tikai būt mīlēta, bet arī mīlēt pati un tiecas pēc jūtu patiesīguma it visur dzīvē.
Paldies izdevējiem un Jānim Elsbergam, ka varam iepazīt Vizmu Belševicu viņas pašas domās, vārdos un izjūtās.
Žēl, ka dienasgrāmatā tik maz personīgā, bet no tā, kas ir, jūtama piesardzīga un pašā dziļumā - melanholiska dvēsele, kas alkst ne tikai būt mīlēta, bet arī mīlēt pati un tiecas pēc jūtu patiesīguma it visur dzīvē.
Paldies izdevējiem un Jānim Elsbergam, ka varam iepazīt Vizmu Belševicu viņas pašas domās, vārdos un izjūtās.
June 1, 2020
Man ir ļoti grūti ar Belševicu - viņas darbos es redzu, kā emocionāli jūtīgam cilvēkam dara pāri neiejūtīgie vai neprasmīgie līdzcilvēki. Bet lasītājs ir bezspēcīgs ko nebūt labot...
visādi citādi - šis ir lielisks ieskats tajā, kā rodas literārs darbs, ko tad autors dara. ...un arī tajā, kā padomju vara lauza un lieca radošā darba darītājus.
visādi citādi - šis ir lielisks ieskats tajā, kā rodas literārs darbs, ko tad autors dara. ...un arī tajā, kā padomju vara lauza un lieca radošā darba darītājus.
April 24, 2024
Izlasīju aiz cieņas un man aizdomas, ka tikai aiz cieņas arī patika.
Cieņa nav mazinājusies, varbūt pat augusi augumā, bet grāmata lasīšanai man nebija visai interesanta. Bet nelasīt jau arī nebija variants.
Patīk Belševica.
Cieņa nav mazinājusies, varbūt pat augusi augumā, bet grāmata lasīšanai man nebija visai interesanta. Bet nelasīt jau arī nebija variants.
Patīk Belševica.
May 12, 2020
Dzīve kā rūgts bumbiers.
Displaying 1 - 9 of 9 reviews