Pārupes spoku stāstu otrajā grāmatā spoki ienāk skolā. Ir Mārtiņdienas vakars, deg sveces, uz skatuves parādās trīs nāves, un drīz vien visi ir gatavi noticēt, ka omīte no zārka var atsūtīt mazmeitai īsziņu, bet fizikas kabinetā Baltā dāma naktīs meklē savu pērļu kaklarotu.
Laikam šī būs vienīgā īpaši īpaši LaLiGaBa mēnesim lasītā grāmata - pārējās ir vai nu lasītas, vai nu negribu tās lasīt vai rinda bibliotēkā ir par garu. Tāpat kā pirmā grāmata, arī šī bija patīkama atgriešanās bērnībā. Sevišķu prieku raisīja mana mīļākā spoku-joku stāsta iekļaušana (par līdzās gājēju cauri kapsētā, kurš uz jautājumu, vai jums nav bail naktī iet cauri kapiem atbild, ka tad, kad bijis dzīvs, tad baidījies, bet nu jau vairs ne...). Taču man neaptika ilustrācijas, kas likās galīgi neatbilstošas tekstam. Stāsts ir par parastu spoku, kuru sajauc ar cilvēku, un tikai vēlāk saprot, ar ko runājuši, bet tam blakus šausmoņa vieplis. Nezinu, man liekas, ka ilustrācijām ir jātaisno teksts, nevis abas ir spocīgas, bet katrs par sevi.
Labi uzrakstīts un efektīvi ilustrēts mūsu pašu vēsturei un tradīcijām pietuvinātu spoku stāstu krājums jaunākajai paaudzei. Biedējoša noskaņa, nedaudz humora un lielisks vizuālais noformējums.
Vizuāli ļoti skaista grāmata - gan raupjais vāks, gan Brektes ilustrācijas (es gan gaidīju ko ne tik bērnišķīgu, bet pakāries vīrs ar asiņojošo muti varbūt ir vairāk kā pietiekami biedējošs īstajai grāmatas mērķauditorijai).
Saturiski šī mani saistīja vairāk kā Pastaiga mirušo pilsētā. Pārupes spoku stāsti, un ļoti patika dabiskais turpinājums no pirmās grāmatas. Atceros, ka bērnībā lasīju spoku stāstu grāmatiņas. Viena bija melna ar bālu rēgu virsū (varbūt kāds atceras autoru/nosaukumu?) Otra bija sarkanu ķieģeļu vāks ar baltu skeletu virsū, ja nemaldos, arī Runguļa grāmata. Ļoti patika. Lasīju, pārlasīju, līdz vāki tā nošņurka, ka, iespējams, tas ir iemesls, kādēļ grāmatu plauktā vairs nevaru atrast. Un ar šo nelielo bagāžiņu jāsaka - "Trīs nāves Mārtiņdienā" bija svaigu stāstu pilnas! Gandrīz neviens agrāk nebija dzirdēts, kas arī priecē.
Jūtos ļoti labi, ka kaut kas šāds ir bērnu literatūras plauktos. Liek justies droši. Ja nopelnīs LaLiGaBu, es tikai priecāšos!
I dont like books where theres no specific sharacter and has not even scary storys, but this book i kindof went through very quickly. I read it in one day and im very proud of it. its just the type of the book i dont like. But the Writing and the "storry line" was pretty good.
Man patika visi spokainie stāsti šaja grāmata un arī citās daļās. Ātri izlasīju kas bija jauki un grāmatā arī bija īsas nodaļas. Un spokaini attēli katram stāstam. Tādēļ iesaku ja tev patīk spokainas grāmatas uz hellovīniem.
Atsauca atmiņā bērnībā stăstītos spoku stāstus. Jautri bija ar bērnu palasīt pirms gulētiešanas. Ilustrācijas uzrunāja jau veikala plauktā, jo īpaši vāks.