Ikvienam, kurš novērtē šī aktiera un dziedātāja, šī Cilvēka spējas, būtu jāizlasa viņa dienasgrāmatas, jo tas, kas redzams uz skatuves, nereti ir tikai čaula un forma, savukārt saturs - smeldze, pārdzīvojumi, pārdomas un šaubas, paliek citiem neredzamas. Šī milzu grāmata ir Edgara Liepiņa sāpīgais, bet tik atklātais šķērsgriezums. To nevar notēlot un nevar ietērpt jokā, to var tikai saprast, līdz asarām tajā visā iedziļinoties un izdzīvojot viņa pēdējos dzīves gadus līdzās - tuvajā lasījumā.