Mans draugs Mārtiņš Freimanis

by Daiga Mazvērsīte

Mārtiņš Freimanis (07.02.1977.-27.01.2011.)

Dzejnieks, mūziķis un aktieris. Ilggadējs grupas Tumsa līderis. Rakstījis dziesmas daudziem Latvijā pazīstamiem māksliniekiem. Daudzu aprunāts, apbrīnots un mīlēts.

2011.gada 27.janvāra naktī pēc smagas un ātri progresējošas slimības Freimanis mirst, atstājot aiz sevis pārsteigumā sastingušas draugu un talanta cienītāju sirdis.

Kas notika? Kas vispār bija Mārtiņš Freimanis? Kas viņu izveidoja par to cilvēku, kuru mēs pazinām? Vai mēs viņu vispār pazinām? Kāpēc mēs viņu joprojām tik ļoti mīlam? Kas bja viņa lielais noslēpums un sāpe? Kāds bija viņa līdz galam neizstāstītais stāsts? Atbildes meklē šajā grāmatā.

/Izdevniecība MicRec/

407 pages, Hardcover

Published January 1, 2018

Reviews

[Krišs Grunte · Rating 2 out of 5]

Bāc.
Mārtiņš Freimanis būtu pelnījis daudz vairāk par šo. Ja ir jāraksta, jo to liek nevis pašam gribas, tad nevajag.
Nerunājot jau par to, ka būtu nepieciešams redaktors vai korektors.
Bija jāšķir lpp uz priekšu, lai nepazustu atkārtojumos.

[Iveta Mantromoviča · Rating 5 out of 5]

Lai gan lieku 5 zvaigznes, tad tikai Mārtiņam personīgi🧡 lasot, nepamet sajūta, ka stāstījums ir "skats no malas". Bezpersonisks, faktoloģisks redzējums laikabiedru acīm. Man Mārtiņš ir "the best" mākslinieks, tāpēc tomēr likās pārāk sausi.

[Liene · Rating 4 out of 5]

4 zvaigznes tikai par to vien, ka man ļoti patika Freimaņa mūzika, tā liktu 3 zvaigznes, jo tomēr man kaut kas pietrūka...

[Andrzej · Rating 3 out of 5]

Nu pietrūkst grāmatai kārtīga redaktora, ai kā pietrūkst. Gluži kā dzīve - situāciju, `grābekļu` uz kuriem kāpjam, cēloņu un seku virknējumu "mērķtiecīga atkārtošana" mūs ātrāk vai lēnāk nogalina. Tāpat šāda `atkārtošanās` nogalina grāmatu un tekstu. Grāmatai tomēr, pirmkārt, ir jābūt grāmatai un kvalitatīvam tekstam, un tikai pēc tam, varbūt, dzīvei.

[Rinalds Einiks · Rating 2 out of 5]

Mārtiņš Freimanis vienmēr ir mani iedvesmojis, un Tumsa ir tieši mana mīļākā grupa pēc Prāta Vētras, ar kuriem Freimim vienmēr bijusi sīva konkurence...
pēc mums vēl ilgi zeme skums, viņš ir mazliet savādāks, līdz Himalaju mākoņiem...
... tik daudzas skaistas dziesmas ar dziļu noskaņu, ar izmisumu, ar patiesām izjūtām -
bet šis autobiogrāfiskais darbs - nu, būtu labāk nesācis lasīt!
tik nesakārtoti, visu laiku atkārtojas jau teiktā informācija un un viss salikts diezgan lielā bezskaidrā putrā, ka Freimanis tiek padarīts par noteiktu skumju tēlu, patiesībā par traģisku dzērāju, kas tiek arī izpausts šajās gari garajās 400 lapās, it kā paužot tikai to, ka Freimanis bijis tāds dīvainītis, kas aprobežojas tikai ar dažām domām, no kurām arī visu arī grāmatas autore secina - traucējoši.
visa šeit ir par daudz un neloģiska - neko sev pozitīvu iegūt nevar..

bet Freimanis vienmēr būs man kā mākonītis debesīs, kurās var spēlēties līdz eņģeļiem un nekad nepiekust, un iekust ādā, lai sajuktu prātāāā...

[Sintija Meijere · Rating 4 out of 5]

Par grāmatu un autores rakstības stilu liktu 3*, bet par visām uzjundītajām atmiņām, smeldzi un gaišumu lieku 4*.
Iesaku grāmatu lasīt tiem, kas 2000.gadu sākumā ballējās Tumsas koncertos, atceras Talantu fabrikas, Eirovīzijas un citus LV šovbiznesa notikumus. Vismaz man šķita interesanti! Un tagad jāpaklausās Tumsas vecie, labie gabali...

[Laura · Rating 3 out of 5]

Krietni par daudz dominē autores pašas viedoklis un vēlme arī lasītājus pārliecināt, ka ir tieši tā un ne citādāk. Freimanis būtu pelnījis vairāk par šo. Katrā ziņā vairāk par grāmatu, kuru pirms izdošanas nekad nav skatījušas korektora vai literārā redaktora acis

[Ramona Sila · Rating 4 out of 5]

Freimanim kā parasti dodu 100, bet pašai grāmatai - 4. Atkārtojumu dēļ, grāmatas beigās jau šķita, ka velk, jo vajag apjomu. Vairakas reizes atkārtots cik svarīga bija citu mīlestība, cik daudz trūka tas un šis. Bet visādi citādi, daudz interesantu faktu un tāda forša lasāmviela!

[Liva's reading antics · Rating 2 out of 5]

Ar nepacietību gaidīju iespēju tikt pie grāmatas! Arī manā dzīvē (jaunībā) Mārtiņa mūzika un dzeja atstājusi nospiedumu. Ik pa laikam pāršķirstu viņa "zālīti truša dvēselei" un paklausos kādu Tumsas dziesmu. Manuprāt, Mārtiņš mums atstājis mūziku, kas dzīvos vēl ilgi gan pēc viņa, gan manis.
Diemžēl jau 12lpp sastopoties ar vārdu "piečakarējiens" sapratu, ka grāmata nav tas, ko gaidīju. Iespējams, ka autore vēlējās, lai grāmata būtu kā Mārtiņa paša vārdiem izstāstīta, bet man grūti saprast kā literārais redaktors bija ar to mierā. Literāri man bija ļoti grūti grāmatu "apēst". Nepārstāju grāmatu lasīt tikai tāpēc, ka man vajadzēja Mārtiņa stāstu izlaist caur sevi, un cerēju, ka iepazīšu to viņa pusi, kas uz skatuves bija paslēpusies aiz trakulībām.

Mēs esam tikai putni
Bez spārniem apgredzenoti eņģeļi
/M.Freimanis/

[Rasa Brūna · Rating 4 out of 5]

Man patīk kā grāmata ir uzrakstīta, tomēr aptuveni pusē sapratu, ka nekas nemainās - priekšstats par Mārtiņu Freimani bija skaidrs, visi draugi ir īstie draugi un visiem īstajiem draugiem tiek stāstīts viens un tas pats. Vienmēr otrais cilvēks!
Bet grāmata bija interesanta! Pat youtube atvēru, lai atsvaidzinātu kādreiz daudz klausīto mūziku.

Esmu no tiem Tumsas faniem, kam patika tās pirmsākumi un stāvēju otrā rindā Baltic Beach party koncertā, kur vētras dēļ atcēla otrās dienas koncertu.

[Emīls Ozoliņš · Rating 4 out of 5]

Materiāls jau fantastisks, bet uzrakstīts tā ne visai.

[Edgars Liepiņš · Rating 5 out of 5]

Diezgan gara, itkā daudz kas atkartojās, bet laikam tas labi, jo tā varēja tiešām saprast un uzzināt par Mārtiņu.

[sibilla · Rating 3 out of 5]

Uz beigām tā ir diezgan smaga, sākums ir diezgan garlaicīgs. Ilgi lasās, bet ir interesanta