Vēl viena diena

by Jana Veinberga

Janas Veinbergas stāsti ir kā teiksmainas salas platā un dūmakainā laika upē. Līdzīgi robotām klinšu grēdām virs miglas paceļas nesakārtotu attiecību asumi, noklusētas bēdas, nemiers un greizsirdība, un iztālēm redzamās vientuļa koka aprises liek domāt par atšķirtību un nepiepildītu mīlestību.

Stāstu tēli bez mitas meklē mājas, sev par ceļabiedru ņemot šīs grāmatas lasītāju, un rāda tam pārsteidzošas, skaudras, taču allaž patiesas dzīves ainavas. Un tā – līdz ceļa galam, līdz pat ilgotajām mājām...

“Ikdienā jau vairākus gadus palīdzu sadarboties cilvēkiem un organizācijām, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. Tas ir dinamisks un daudzkrāsains darbs, kurš nekad neapsīkst. Tomēr būtiska manas sirds daļa vienmēr piederēs rakstniecībai. Pabeigts stāsts, izdevniecībā iesniegts romāns, mana grāmata lasītāja rokās piešķir dzīvei to dimensiju, par kuru saka: ES ESMU… Es esmu tā, kurai jārada stāsti. Īsāki un garāki.”
Jana Veinberga

176 pages, Hardcover

Published December 1, 2017

Reviews

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Jā, stāsti laikam ir un paliek man tuvs formāts. Tiesa -stāsti ir īsi, grāmata plāna, un lasīšanas prieks tātad diemžēl īss. Tomēr pārsteidzoši, ka tādā formātā tik viegli iejusties tēlu dzīvē un noticēt gan meitenei, kura aizstāvoties nosit savu vīru un dodas bēguļot mežā, trakajai Bellai, kura vainas apziņas mākta nespēj iziet no mājas (kaut objektīvi viņas vainas līgavaiņa nāvē patiešām nebija), noticēt mājai, kura vēro lilijas likteni un pusaudzei Santai, kurai zdzīvo savu pusaudža dzīves krīzi.. Žēl, ka 2012, g. paslinkoju uzrakstīt, kas man īsti nepatika krājumā "Nenotikusi mīlestība" (ieliku 3 zvaigznes, kas man ir samērā zems vērtējums), bet tātad Veinbergas rakstniecība vismaz manās acīs ir uzlabojusies.

[Kristīne Līcis · Rating 2 out of 5]

5 zvaigznes par izdevuma noformējumu. Esmu sajūsmā par smalkajiem spilgti sarkanajiem zīmējumiem, par drosmīgajiem tukšumiem, par jēgpilnu abstrakto. Pēc izlasīšanas turpinu šķirstīt tikai ilustrāciju dēļ. Vienvārdsakot, esmu kļuvis par Kristas Jūlijas Kreišmanes fanu. Grāmata ir pierādījums, ka drukātais formāts nekad nepazudīs, jo neviena elektroniskā grāmata nesniegs šādu estētisku baudījumu.

4 zvaigznes par stāstu idejām. Daudzsološa dažādība gan stāstu varoņos, gan laika tvērumā - ir mirkļa etīdes, ir dzimtas stāsti. Vienvārdsakot, nav stāstu krājumiem tik bieži raksturīgās vienveidības.

1 zvaigzne par izpildījumu. Izmisīgi pretenciozi, eksaltēti, provinciāli, un - piedodiet - šlāgeriski, lai gan tīkojums ir vismaz uz Gundegas Repšes līmeni. Un trakākais, ka teju katrs stāsts sākas tik cerīgi, tādēļ vilšanās ir divtik sāpīga. Metaforas ir pliekanas un tālāk par "atmiņu bezdibeņiem" un smaidošām sniegpulkstenītēm netiek, tēlojumi ir salkani, īpaši par baložiem, kas stāsta stāstus, jo pasaule, redz', tik "pārpilna ar cilvēku dzīvēm". Un kur nu vēl māja "Ūdensrožu dīķī". Pilnīgi dusmas.

[Jana Pitčenko · Rating 5 out of 5]

Nesen pievērsos uzrakstam- “Less is more”… to var teikt par šiem stāstiem.
Patika tāda “īsā” bauda no grāmatas lasīšanas, kas lieliski iederās darba dienas vakarā.
Autorei ir talants ievilkt stāstos ar visām četrām.

[Annija Šķēle · Rating 4 out of 5]

Kas notika ar Anniju?
Kas notiek tālāk?

Katru stāstu iesākot lasīt rūpīgi sekoju līdzi stāstam un to varoņu gaitām, domās uzdodot jautājumus sev.. Ko šis stāsts man pastāstīs, kādas mācības slēpjas vārdu rindās, un visskaļāk no visiem KAS NOTIEK TĀLĀK?
Pāršķirot pēdējo lapaspusi es paliku uz pauzes un centos meklēt kādu turpinājumu satura rādītājā… vai tiešām nav vēl kāda lapaspuse, kas turpinās šo stāstu? Tomēr man savā veidā patīk arī tas, ka man kā lasītājām ir dota telpa fantāzijai, dota iespēja pašai izdomāt kā turpinās stāsts, novērot to kā es vēlētos, lai stāsts beidzas.

Stāsti nav no tiem priecīgākajiem, bet tie ir uzrakstīti tieši tā, ka kripatiņa prieka slēpjas katrā, un daži pat iedveš negaidītu mieru.

[Sintija Buhanovska · Rating 5 out of 5]

Desmit stāstu krājums, kas izlasāms vienā elpas vilcienā, bet atstāj vielu pārdomām. Janas Veinbergas stāstiem es lieku 5 zvaigznītes no piecām, jo tie aprāvās tieši tajā teikumā, kas bija kā punkts uz i. Jā, es dusmojos uz autori, jo gribēju zināt, kas notiks tālāk ar stāsta varoņiem, tomēr aplaudēju par meistarību lasītāju atstāt sasprindzinājumā un nepadoties liekvārdībai, kas vēstījumu tikai izbojātu. Šie nav stāsti, kas sniegs atbildes uz mūs pašus urdošajiem jautājumiem. Iesaku lasītājiem, kuriem patīk realitāte, kas brīžiem nav pat izskaidrojama.

[Liesma Sakovica · Rating 4 out of 5]

Padrūma. Bet nevērtējam jau priecīgumu. Valoda laba! Lasot stāstu, ESMU stāstā. Ne pārāk tuvu manām sajūtām, bet nav jābūt tuvu. Lasiet, ja gribat iekrist cita cilvēka emociju amerikāņu kalniņā. Vai, ja pašam sava nav :)

[Ieva Artmane · Rating 4 out of 5]

"Tagad viņa atcerējās, kā sauc sajūtu, kad sirds kļūst liela un silta kā saule un dziesma laužas pār lūpām. Prieks." (142.lpp.)
Prieka gan te mazāk par skumjām un dvēseles sāpēm, bet sajūta gluži gaiša. Var noraudāt kādu dziedinošu asaru.

[Melita · Rating 2 out of 5]

vairāki stāsti šķita bezjēdzīgi un mazliet murgaini, bet visus noteikti bija interesanti lasīt.
Patika dažādie skatapunkti no kuriem stāsti tika rakstīti. Pluss - grāmatas vizuālais noformējums, krāsu izvēle.
Es domāju, pēdējie divi stāsti mani attur no 3 zvaigžņu ielikšanas.

[Aija Vanaga · Rating 4 out of 5]

Stāsti, kas sarunājas, brīžiem ar skumju nokrāsu. Mazliet par daudz skumjas nokrāsas.

[Sandra Rubene · Rating 3 out of 5]

Daži interenti, daži ne tik ļoti.

[Magdalēna Rakstina · Rating 4 out of 5]

Grāmata ar vairākiem stāstiem, katrs stāsts ir unikāls, tie viens no otra atšķiras…

[Iveta Ozola - Cirule · Rating 3 out of 5]

Šogad esmu apņēmusies lasīt vairāk no savas iepriekš sapirkto grāmatu plaukta. Janas Veinbergas grāmatu izvilku no sava “melnā cauruma” tieši tā paša iemesla dēļ, kādēļ es to nopirku – ļoti skaists vāks. Un mani uzrunā stāstu formāts. Autores stāsti man patika lasīšanas brīdī, bet tagad, kad rakstu atsauksmi, saprotu, ka tie nav bijuši īpaši atmiņā paliekoši.

[Maija Liepa · Rating 5 out of 5]

Bija labi grāmatu lasīt, jo stāstos ir interesanti varoņi, bet rodas vēlme pastaigāt pat pa pazīstamām vietām.
https://domgraudi.blogspot.com/2025/0...