Vai uz pasaules ir tāda vieta, kur beidzot drīksti būt pats — tāds, kāds esi, neizlikties, neizdabāt, necensties mantas, statusa, panākumu un citu viedokļa dēļ? Tibo saprot, ka valdzinošā Florānsa ideālo Pasaules centru iztēlotos gluži citādu — kā mūžīga karnevāla līksmi un bezrūpību. Vai tas nozīmēs vientulību?
“Lilijas Berzinskas pasakā “Pasaules centrs” Tibo teic — “Es gan par Pasaules centru vairāk iztēlojos vietu, kurā valda klusums.” Tieši klusumā ir šī stāsta maģija. Piepildītā, pārlaicīgā, pasakainā. Klusuma atbilde mūsu skaļajam un ārišķīgajam laikmetam. Lilija Berzinska dāvājusi mums cilvēkmīlestības un bijības pilnu brīnumainu pasaku. Mēs esam dzīvi — signalizē Pelēkais tornis.” Nora Ikstena
Nepavisam nav man. Frāžainība. Pilns ar teikumiem par gaismu un dvēseli, seni nostāsti, bet nekas no tā nepārliecina - neviens no tēliem nav īsti dzīvs, ir aprakstīts, ka viņi runā un darbojas, bet ko viņi pasaka, kā pasaka, kāpēc, kas notiek? Palasot citu atsauksmes, es tikai iebilstu, ka valoda nu gan man nešķiet īpaši laba, par pārējo - gaumes lieta un man nepatika. Bet man nepatīk pasakas.
Šo paņēmu lasīšanai, jo FB "Izcilajās grāmatās" dikti slavēja. Bet kopš sapratu, ka tur jūsmīgas atsauksmes raksta arī cilvēki, kuri izlasa vidēji 3 grāmatas gadā - būs stipri jāpārvērtē šīs atsauksmes :D
ak dievssssss, cik nenormāli klišejiski, garlaicīgi un cringe! es izlasīju 100 lapas un nedēļām nespēju pacelt šo grāmatu un pabeigt līdz galam. pēdējām 40 lapām vnk pārskrēju pāri, skipping rindkopas. i was THAT bored. šīs bija reālas mocības. dizains skaists, ilustrācijas burvīgas, bet pats saturs ir vnk drausmas. šķiet, ka latvijā jebkurš var grāmatu uzrakstīt un tā tiks izdota. es nopirku šo grāmatu par 1 eiro, and it shows.
Ļoti sirsnīga "pasaka pieaugušajiem". Skaista valoda un skaisti autores zīmējumi. Mani saviļņoja stāsts par cilvēku sapņu un ilgu piepildījumu - iespēju katram, lai caur kādiem ceļu līkumiem, tomēr nokļūt līdz savam "pasaules centram", pieredzēt piepildījumu, gūt mieru.
Šī grāmata (pasaka), laikam ir gaumes lieta, kur lasītāji dalās divās grupās - tiem, kam patīk un tiem kam nepatīk. Es piederu pie tās otrās grupas, kuriem nepatīk šī pasaka. Nekā personīga, bet man personiski, šī grāmata likās samērā klišejiska. Tāpat manā skatījumā darbs nebija noslīpēts (tomēr varēja būt plašāk par daudziem jautājumiem). Lai autore neapvainojas, bet šo grāmatu vajadzēja saukt "Pasaules centrs. Pasaka jauniešiem", jo nu man personiski likās, ka pasakas auditorijai būtu jābūt jauniešiem nevis pieaugušajiem.
Mans vērtējums par pašu pasaku - 2 zvaigznes (ir OK, bet ne manai gaumei) plus viena zvaigzne par autores ilustrācijām.
Pasaules centrs ir vieta, kur drīksti būt pats. Es pat interpretētu, ka katra cilvēka pasaules centrs ir viņa dvēseles būtība. Katram cilvēkam pasaules centrs ir savs, taču tajos var satikties. Grāmata gaumes jautājums.